Nasaun sira troka ideia kona-ba ITIE no Governu lansa Portál Aprovizionamentu nian

Primeiru-Ministru, iha loron 26 fulan Agostu, loke konferénsia rejionál loron daruak nian kona-ba Inisativa Transparénsia nian kona-ba indústria Estrativa (ITIE) ne’ebé hala’o iha Sentru Konvensaun Dili nian.
Xanana Gusmão dehan “Ami nia nasaun, ne’ebé iha tempu besik sei selebra ninia independénsia ba tinan 10, iha motivu atu bele haksolok ho ninia maneira oinsá jere nia rikusoin naturál sira”. hanonin fila-fali kriasaun Fundu Mina-rai nian, iha tinan 2005, alterasaun ne’ebé foin daudaun halo ba Lei Fundu Mina-rai nian ne’e no Lei Investimentu nian “ho hanoin atu hadi’a di’ak liután, ukun di’ak no transparénsia kona-ba Fundu Mina-rai nian, (...) ne’ebe bazeia ba nivel transparénsia nomós prestasaun konta nian ida ne’ebé aas”. Hakat sira ne’e hotu halo Timor-Leste sai hanesan “modelu transparénsia nian” ida ne’ebé hakruuk ba ukun di’ak, inkluzaun, transparénsia no responsabilidade sívika.
Ho Jeitu dezafiu nian, Primeiru-Ministru propoin atu bele halo diskusaun “nakloke ita nia vizaun kona-ba oinsá mak ita bele transforma riku-soin sira ne’ebé ita kehasai’e husi ita nia rai hodi lori benefísiu konkretu ba ita nia populasaun sira” no konsidera” oportunu atu ita diskute “Iha ITIE” oinsá mak ita bele kontribui atu ita nia indústria estrativa sira bele sai responsavel no transparente liután, hodi fó benefísiu ba ita nia Povu sira”.
Hafoin diskursu Kay Rala Xanana Gusmão nian, Ministra Finansa, Emília Pires, halo lansamentu kona-ba Procurament (Portál Aprovizionamentu nian), portál foun ida ne’ebé iha funsaun hanesan Sistema Informasaun kona-ba Aprovizionamentu no Kontratu Estadu nian sira.
Tuir buat ne’ebé ministra esplika, Portál Aprovizionamentu nian fo dalan ba utilizadór internet nian sira atu bele iha asesu, ho forma interativa, proposta sira husi Governu. Proposta hirak ne’e fahe tuir tipu negósiu nian atu auxilia empreza sira. Utilizadór sira mós bele iha asesu no verifika konkursu hotu ne’ebé halo. Portál Aprovizionamentu nian asesivel ba públiku, Organizasaun La’ós Governu nian sira, empreza no Parseiru Dezenvolvimentu nian sira no garante katak proposta hotu-hotu husi entidade públika sira bele hatuur iha Sítiu ida de’it. Rezultadu hotu-hotu husi akizisaun sira, nune’e mós ho ninia prosedimentu, mudansa no instrusaun, publikadu no transparente.
Durante konferénsia iha loron daruak ne’, iha fatin ba sesaun debate nian 3. Ida uluk ko’alia kona-ba “Reflesaun no perkursu sira husi nasaun implementadór siraITIE nian”, sesaun daruak kona-ba “transparénsia no estabilidade: avaliasaun ida kona-ba modelu transparénsia Timor-Leste nian”. ida ikus liu fahe ba sesaun paralela sira hodi kabe ba grupu ida tema “País kandidatu sira a ITIE: atualiazasaun estadu nian ”no dalan ba” no tema ida ba grupu ida seluk “Sosiedade Sivíl no prosesu ITIE nian: dezafiu no benefísiu sira”.
Iha Sesaun dahuluk, Timor-Leste, Mongólia no Libéria ko’alia kona-ba sira nia perkursu, difikuldade sira ne’ebé sira hasoru, objetivu hirak ne’ebé sira alkansa ona nomós dezafiu balun ne’ebé sira hasoru.
Iha sesaun daruak, ko’alia kona-ba importánsia husi transparénsia nomós importánsia husi jestaun di’ak kona-ba reseita hodi fó benefísiu ba populasaun. Implementasaun ne’ebé di’ak no nesesidade atu hetan respeitu no apoiu polítiku sira hanesan mós insersaun sosiedade nian, garante prosesu transparénsia nian.
Iha sesaun ikus nian ko’ali liuliu kona-ba envolvimentu sosiedade sivíl nian iha prosesu ITIE nian, diseminasaun Informasaun nian no nesesidade atu bele iha materiál iha lian lokál sira, nomós nivel kompleksidade kona-ba integrasaun iha ITIE.
Iha diskursu enseramentu konferénsia nian, Prezidente Parlamentu Nasionál nian, Fernando Lasama de Araújo repete fila-fali importánsia husi transparénsia hodi kongratula Timor-Leste tanba proporsiona troka esperiénsnia entre nasaun oioin, ne’ebé sai hanesan ezemplu entre país sira ne’e.