Ministra Edukasaun hasoru malu ho nia omólogu portugés hodi hametin kooperasaun iha setór edukasaun
Iha loron 23 fulan-juñu tinan 2026, iha Lizboa, Ministra Edukasaun Timor-Leste, Dulce de Jesus Soares, hasoru malu ho Ministru Edukasaun, Siénsia no Inovasaun Portugal nian, Fernando Alexandre, hodi diskute kona-ba kooperasaun bilaterál iha setór edukasaun, liuliu iha ámbitu Projeto dos Centros de Aprendizagem e Formação Escolar (CAFE).
Durante sorumutu ne'e, Ministra destaka importánsia husi “relasaun espesiál” entre Timor-Leste no Portugal, “país rua ne'ebé iha ligasaun hosi istória ida ne’ebé komún, husi lian portugés no husi vizaun ida ne’ebé hanesan kona-ba papél edukasaun nian iha konstrusaun sosiedade sira ne'ebé dezenvolvidu, inkluzivu no preparadu ba dezafiu sira iha futuru”.
Governante ne'e mós hato'o "rekoñesimentu Governu Timór-Leste nian ba apoiu ne'ebé Portugál fó ona ba setór edukasaun iha Timór-Leste, liuliu liuhusi Projetu (...) CAFÉ sira".
Agora daudaun, “CAFE eziste ona iha munisípiu hotu-hotu iha Timor-Leste” no kontribui ona ba hadi’a kualidade aprendizajen, nune’e mós reforsa kapasidade institusionál no pedagójika sistema edukasaun nian, liuhosi kolaborasaun entre profesór timoroan no portugés sira.
Ministra mós ko’alia kona-ba aprovasaun foin lalais ne’e ba “Lei Baze Edukasaun nian ne’ebé foun, ne'ebé reafirma tetun no portugés nu'udar lian ensinu iha sistema edukasaun nasionál”, nune'e mós “inisiativa oioin hodi promove lian portugés”, inklui komemorasaun foin lalais ne'e ba Loron Mundiál Lian Portugés nian ne'ebé hala'o iha territóriu nasionál tomak.
Iha ámbitu sorumutu ne’e, Dulce de Jesus Soares ko’alia kona-ba preparasaun kontinjente profesór portugés sira ba tinan letivu 2027 no reafirma importánsia hodi asegura kontinuidade Projetu CAFE nian. Governante ne'e mós esklarese katak diploma ministeriál ne'ebé agora daudaun prepara husi Ministériu Edukasaun relasiona ho CAFE “iha objetivu úniku atu regula funsionamentu internu [eskola hirak-ne'e nian] iha kontestu sistema edukasaun timoroan nian”, sein altera enkuadramentu kooperasaun bilaterál ne'ebé eziste nein dispozisaun sira ne'ebé prevee ona iha protokolu ne'ebé vigora entre país rua ne'e.
Ministra ne’e mós destaka importánsia husi formasaun iha kontestu ne’ebé fornese husi Projetu CAFE no informa katak daudaun ne'e la'o hela konkursu espesiál ida ne'ebé atu rekruta profesór timoroan na'in-200 ba eskola hirak-ne'e, no mós nia salienta presiza reforsu formasaun kontínua no akompañamentu pedagójiku ba profisionál hirak-ne'e.
Durante sorumutu ne'e, governante ne’e mós partilla rezultadu ne'ebé alkansa husi alunu 6.º ano ida husi eskola CAFE Dili, ne'ebé hetan terseiru lugár iha konkursu “Matemátika no Esperansa”, ne'ebé hala’o iha Portugál, “rezultadu ida ne'ebé hatudu potensiál husi ita-nia estudante sira no sai nu’udar evidénsia ida tan kona-ba benefísius konkretus husi kooperasaun ida-ne'e”.
Ministru Edukasaun, Siénsia no Inovasaun Portugal nian, Fernando Alexandre, salienta katak “edukasaun nu'udar área ida ne'ebé [Timór-Leste no Portugal iha] kooperasaun ida ne'ebé forte liután” no afirma katak “Portugal hakarak hametin” kooperasaun ida ne'e. Governante portugés ne'e mós informa katak “iha tinan oin sei iha profesór na'in-150” hosi Portugal ne'ebé sei hanorin iha eskola CAFE sira.
Sorumutu ne'e sai oportunidade atu reafirma kompromisu país rua ne’e nian ba aprofundamentu kooperasaun iha setór edukasaun nian no mós kontinuasaun Projetu CAFE.






































