Primeiru-Ministru inaugura sede OJETIL no entrega xave edifísiu nian ba Sekretáriu-Jerál José Manuel Fernandes “Nakfilak”

Ter. 16 juñu 2026, 09:16h
723686544_881052115051118_6351584407028484620_n

Iha loron 12 fulan-juñu Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, akompaña hosi Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal, inaugura sede foun ba Organização da Juventude e Estudantes de Timor-Leste (OJETIL) iha Bidau Lecidere, Dili, no entrega xave edifísiu ne’e ba Sekretáriu-Jerál organizasaun ne’e nian, José Manuel Fernandes “Nakfilak”. 720427207_881055471717449_7645214420183978895_n 724011989_881052691717727_7703786473074360952_n 720776407_881052811717715_5446414601456289856_n 720823182_881052475051082_3502332776028226611_n 720633888_881052195051110_4151547874377380264_n 720807209_881051901717806_7549287257971237371_n 723654508_881055595050770_126242615208027670_n

Serimónia ne'e marka entrega ofisiál edifísiu ne’e, ne'ebé nia konstrusaun hotu ona iha tinan 2018, no sai hanesan rekoñesimentu ida ba knaar ne'ebé juventude timoroan sira hala'o iha luta libertasaun nasionál no mós iha prosesu konstrusaun Estadu no dezenvolvimentu país ne’e.

Iha serimónia ne’e, Primeiru-Ministru destaka importánsia hosi organizasaun juventude sira no hateten katak sede foun ne’e tenke sai hanesan espasu ida ba diálogu no reflesaun kona-ba futuru nasaun nian.

"Ita bele hatais ropa kór oin-oin, maibé ita iha hanoin ida de’it: atu dezenvolve Timor-Leste. Ita tenke ida de’it, entaun ida ne'e maka halo ita labele fahe malu", dehan Kay Rala Xanana Gusmão.

Xefe Governu mós subliña katak edifísiu ne’e tenke serbí hodi transmite ba jerasaun foun sira valór no esperiénsia sira hosi rezisténsia timoroan nian.

 “Fatin ida-ne’e sei sai fatin ida atu entrega ba jerasaun foun, ho kompromisu boot  ba ita-nia rain”, nia deklara.

Primeiru-Ministru hatutan tan katak fatin ne’e la’ós de’it atu halo reuniaun ka enkontru, maibé mós atu promove ideia no inisiativa sira ne’ebé fó benefísiu ba dezenvolvimentu nasionál.

 “Iha prosesu konstrusaun Estadu no nasaun la’ós paradu ka la’o mesak, maibé timoroan maka tenke halo”, nia salienta.

Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal, hateten katak atrazu ba entrega edifísiu ne'e la'ós tanba problema sira ne'ebé relasiona ho konstrusaun, maibé tanba diferensa opiniaun sira entre membrus organizasaun nian, ne'ebé agora rezolve ona.

 “Ha’u fiar katak ohin ita entrega sede ida-ne’e ba OJETIL, atu sai hanesan uma lulik hodi halibur ita hotu-hotu, liuliu ba belun rezisténsia sira ne’ebé halibur malu iha OJETIL”, nia afirma.

Sekretáriu-Jerál OJETIL, José Manuel Fernandes “Nakfilak”, konsidera katak diferensa opiniaun sira ne’e ikusmai transforma sai oportunidade atu konsolida organizasaun no kria fatin komún ida ba eis-membru rezisténsia no mós ba jerasaun foun sira.

 “Fatin ida-ne’e la’ós de’it atu hala’o enkontru, maibé mós atu fó solusaun alternativa ba dezenvolvimentu ita-nia rain nian”, nia deklara.

José Manuel Fernandes mós hanoin hikas orientasaun ida ne'ebé Kay Rala Xanana Gusmão tranzmite ba joven rezisténsia sira, ne'ebé kontinua sai matadalan ba organizasaun ne’e.

 “Kontinua proklama katak luta nafatin, maibé konsentra oinsá atu dezenvolve rai ida-ne’e no povu ida-ne’e”, nia fó-hanoin.

Sede OJETIL foun ne’e sei integra programa formasaun ba sidadania no inisiativa dezenvolvimentu agríkola integradu, nune’e mós fó espasu hodi debate no aprezenta proposta sira ba dezenvolvimentu nasionál.

Iha serimónia ne’e partisipa membrus Governu Konstitusionál IX balun, liuliu Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, Ministru Defeza, Kontra-Almirante Donaciano da Costa Gomes “Pedro Klamar Fuik”, no Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál, Expedito Loro Dias Ximenes.

Iha mós  prezensa hosi eis-primeiru-ministru Rui Maria de Araújo, deputadus Parlamentu Nasionál , veteranus no eis- kombatentes, inklui Alin Laek, nune’e mós membru no estrutura OJETIL nian  no reprezentantes organizasaun sira seluk hosi frente klandestina ne’ebé partisipa iha rezisténsia durante períodu okupasaun.

Sede foun OJETIL ne’e, ho objetivu atu prezerva memória kona-ba partisipasaun juventude timoroan sira iha luta ba independénsia no mós sai hanesan fatin ida ba formasaun, debate no partisipasaun sívika hodi serbí ba jerasaun foun no dezenvolvimentu Timor-Leste nian.

 

   Ba leten