Espíritu "Maubai" fó inspirasaun ba defeza soberania no unidade nasionál
Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão hateten katak espíritu “Maubai” kontinua reprezenta determinasaun povu timoroan nian atu kontinua luta ba independénsia, liberdade no dignidade, durante serimónia ida ne’ebé hala’o iha ámbitu husi selebrasaun aniversáriu Restaurasaun Independénsia ba dala 24, ne’ebé hala’o iha loron 18 fulan-maiu tinan 2026, iha Arkivu & Muzeu Rezisténsia Timorense (AMRT), iha Dili.

Iha serimónia ne’e, Xefe Governu salienta katak sorumutu ne’e hala’o “iha ‘Uma Lulik’ ne’ebé dedika ba eroi sira no memória nasionál”, hodi selebra tinan 24 restaurasaun independénsia Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian.
Primeiru-Ministru hanoin-hikas kona-ba Konferénsia Nasionál ne’ebé hala’o iha loron 3 fulan-marsu tinan 1981, iha Maubai, munisípiu Vikeke, ne’ebé organiza hosi Komandante-Xefe FALINTIL, Kay Rala Xanana Gusmão, hodi organiza fila-fali rezisténsia timoroan no hametin luta ba libertasaun nasionál. Nia haktuir katak, hasoru risku atu rezisténsia lakon, timoroan sira, liuliu kombatentes, komprende katak sobrevivénsia Timor-Lorosa’e nian depende ba tau unidade nasionál aas liu divizaun hotu-hotu.
“Maubai la’ós de’it konferénsia reorganizasaun militár ida. Ida-ne’e hanesan moris-hi’as nasionál ida”, nia deklara, hodi hatutan tan katak rezisténsia “la’ós grupu ka partidu ruma maka sai na’in, maibé povu timoroan tomak maka sai na’in”.
Kay Rala Xanana Gusmão subliña katak espíritu "Maubai" moris nafatin iha nasaun Timor-Leste no nafatin sai inspirasaun iha defeza ba soberania nasionál. Xefe Governu ne’e afirma mós katak luta ba independénsia la remata iha tinan 2002 no kontinua liuhosi konsolidasaun demokrasia, fortalesimentu instituisaun Estadu sira, prezervasaun memória istórika, no mós defeza soberania nasionál.
Xanana Gusmão hateten mós katak “Maubai” hanorin povu timoroan katak unidade forte liu fali divizaun, no katak povu ida ne’ebé organizadu bele sobrevive maski iha períodu sira ne’ebé susar liu iha sira-nia istória. Nia subliña mós katak rezisténsia la’ós de’it militár, maibé mós morál, espirituál no umana.
Durante ninia diskursu, Primeiru-Ministru destaka mós ligasaun entre espíritu "Maubai" no luta ba delimitasaun integrál fronteira terrestre no marítima Timor-Leste nian, nune’e mós ba afirmasaun tomak hosi Estadu direitu demokrátiku no soberania nasionál.
“Loron 3 fulan-marsu sai nafatin fonte inspirasaun ida ba ita-nia soberania tomak no inkestionável”, nia deklara.
Xefe Governu mós rekoñese papél Arkivu & Muzeu Rezisténsia Timorense nian hodi prezerva memória nasionál, no konsidera katak AMRT la’ós de’it prezerva dokumentu, fotografia no objetu istóriku sira, maibé mós memória moris hosi rezisténsia timoroan rasik.
Iha okaziaun ne’e, Primeiru-Ministru salienta nesesidade atu kontinua halibur sasin husi veteranu sira no dokumentasaun istórika, hodi alerta ba risku lakon memória sira luta libertasaun nasionál nian ne’ebé permanente. Nia mós ko’alia kona-ba serbisu ne'ebé hala'o daudaun atu identifika no prezerva abrigu no fatin istóriku sira rezisténsia nian, nune'e mós atu kria fatin muzeu no memoriál foun sira iha rejiaun oioin iha nasaun ne’e, inklui Aileu, Bunária, Oi no Paitchau.
Xefe Governu mós destaka papél Igreja Katólika nian durante períodu okupasaun indonézia, hodi hanoin hikas ninia kontribuisaun iha apoiu ba populasaun no mós denunsia violasaun direitus umanus durante rezisténsia.
Primeiru-Ministru hateten mós katak Timor-Leste presiza joven sira ne’ebé preparadu atu defende identidade nasionál, memória istórika no valór sira rezisténsia nian, hodi transforma sakrifísiu pasadu nian sai baze ida atu harii país nia futuru.
Durante serimónia ne’e, inaugura mós espozisaun ida ho tema "Timor-Leste: hosi memória ba fortalesimentu soberania", ne’ebé dedika ba momentu prinsipál sira iha luta ba independénsia no harii Estadu iha tinan 24 ikus ne'e.
Diretór Departamentu Muzeolojia AMRT nian, Mateus Campos Pinto, afirma katak espozisaun ne’e ho objetivu atu sai hanesan espasu ba diálogu no reflesaun kona-ba istória luta libertasaun nasionál no mós konsolidasaun soberania Timor-Leste nian.
Durante eventu ne’e, Primeiru-Ministru lansa mós livru “Vidas de Resistência - A Longa Marcha para a Independência de Timor-Leste”, hakerek hosi Rosa Amaro no veteranu timoroan sira, ho prefásiu hosi Kay Rala Xanana Gusmão, no nu’udar rezultadu husi prosesu naruk ida kona-ba entrevista, enkontru no revizaun, hodi halibur testemuña sira ne’ebé iha relasaun ho luta ba independénsia nasionál.
Komemorasaun sira ne’e hahú ho misa agradesimentu ida ne’ebé prezide husi Padre Angelo Salsinha, ho partisipasaun husi membrus Governu, membrus Parlamentu Nasionál, reprezentantes korpu diplomátiku, veteranus no estudante sira.






































