Timor-Leste lidera diálogu nivel altu kona-ba adaptasaun klimátika no reziliénsia iha Viena
Iha loron 7 fulan-maiu tinan 2026, Vise-Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Jesuína Maria Ferreira Gomes, partisipa no halo diskursu iha diálogu ida kona-ba reflesaun nivel altu ne’ebé organiza hosi inisiativa LIFE-AR (Inisiativa País Menus Dezenvolvidu sira ba Adaptasaun no Reziliénsia ida ne’ebé Efikás), ne’ebé hala’o iha Viena, Áustria. Vise-Ministra hetan akompañamentu hosi Embaixadór Adão Soares Barbosa, Enviadu Espesiál no Embaixadór Itinerante Timor-Leste nian ba Asuntu Klimátiku, ne’ebé reprezenta Timor-Leste nu’udar nasaun membru hosi grupu País Menus Dezenvolvidu sira (LDC).

Enkontru ne’e organiza hamutuk hosi atuál Prezidente Grupu LDC kona-ba Mudansa Klimátika, Embaixadór Adão Soares Barbosa, no Ministériu Federál Agrikultura no Florestas, Asaun Klimátika no Protesaun Ambientál, Rejiaun no mós Jestaun Bee Áustria nian. Áustria hanesan signatáriu ida ba Kompaktu LIFE-AR nian, ne’ebé hatudu apoiu polítiku ba inisiativa adaptasaun klimátika ne’ebé dirije ba país sira ne’ebé vulneravel liu.
Iha ninia intervensaun, Vise-Ministra Jesuína Gomes ko’alia lori País Menus Dezenvolvidu sira-nia naran, hodi destaka katak grupu ne’e reprezenta país 44 no ema liu billaun ida katak, maske nia kontribuisaun ba mudansa klimátika menus, hasoru nia konsekuénsia sira ne’ebé makaas liu. Nia subliña mós nesesidade urjente atu reforsa apoiu internasionál ba adaptasaun klimátika, iha kontestu ida ne’ebé finansiamentu klimátiku globál hasoru presaun sira ne’ebé relasiona ho prioridade jeopolítika oin-oin.
Diálogu ne’e foka ba dezafiu sira ne’ebé relasiona ho asesu finansiamentu klimátiku ba adaptasaun, obstákulu sira ne’ebé LDCs hasoru no nesesidade atu hametin mekanizmu finansiamentu ne’ebé permite respostas ne’ebé efikás liu no orienta ba komunidade lokál.
Inisiativa LIFE-AR, ne’ebé kria iha tinan 2018 hosi Grupu LDCs, daudaun ne’e hanesan plataforma únika ida ne’ebé lidera no jere hosi País Menus Dezenvolvidu sira ne’e rasik, ne’ebé dedika ba transformasaun mekanizmu asesu, governasaun no implementasaun finansiamentu klimátiku. Programa ne’e ho objetivu atu reforsa kapasidade institusionál, sistema nasionál no rekursus umanus LDCs nian, hodi promove abordajen adaptasaun ne’ebé lidera hosi nasaun LDC ida-idak rasik.
Durante enkontru ne’e, Embaixadór Adão Soares Barbosa halo diskursu abertura lori LDCs nia naran, agradese ba Governu austríaku ba organizasaun diálogu ne’e no ba apoiu ne’ebé fó ba LIFE-AR. Nia destaka mós katak kontestu atuál nu’udar momentu desizivu ida hodi konsolida parseria internasionál sira ne’ebé iha kapasidade atu apoia vizaun no prioridade País Menus Dezenvolvidu sira-nian iha área adaptasaun klimátika.
Entre objetivu prinsipál sira hosi diálogu ne'e maka lansamentu ofisiál hosi Estratéjia Atualizada LIFE-AR ba períodu 2026-2030 no roteiru tranzisaun ba kriasaun estrutura LDCs ida ne’ebé independente; aprezentasaun rezultadu no lisaun sira ne’ebé aprende iha nivel nasionál; hametin ligasaun polítika entre COP30 no COP31; no konvite ba parseiru foun sira atu adere ba akordu parseria LIFE-AR (LIFE-AR compact) no apoia abordajen adaptasaun ne’ebé lidera hosi nasaun LDC ida-idak rasik.
Enkontru ne'e inklui mós resepsaun networking ida ne'ebé promove hosi Governu austríaku, ho objetivu atu hametin diálogu informál no kooperasaun entre parseiru internasionál sira.
Diálogu ne’e konklui ho reafirmasaun ida kona-ba kompromisu hosi país doadór no parseiru internasionál sira atu kontribui fundu ba LIFE-AR, ho objetivu atu hametin adaptasaun klimátika ne’ebé lidera lokalmente iha País Menus Dezenvolvidu sira. Destaka mós katak Turkia, hanesan país ne'ebé prezide COP31, sei asina Paktu LIFE-AR iha COP31.






































