Forum Nasionál ba Manorin hala’o sorumutu ho manorin 150 resin hodi valida kuadru kompeténsia iha Timor-Leste

Ses. 24 abril 2026, 17:14h
677974616_1280162970962988_3406767916760597778_n

Iha loron 23 no 24 fulan-abríl tinan 2026, iha Dili, Ministériu Edukasaun, iha parseria ho UNESCO no INFORDEPE, hala’o workshop kona-ba Forum Nasionál ba Manorin, ne’ebé halibur manorin 150 resin iha Timor-Leste laran tomak hodi analiza no konsolida projetu kuadru kompeténsia manorin nian, ho objetivu atu reforsa kualidade ensinu. 678237244_1280163447629607_7251598032255425836_n 676644086_1280163460962939_7348509961653265124_n 677204383_1280163584296260_3213613270310394711_n 676999362_1280163230962962_1486825004406648426_n

Kuadru kompeténsia manorin nian maka rezultadu husi prosesu nasionál ida ne’ebé hahú ona iha tinan 2022, ho partisipasaun husi profesór no instituisaun sira setór edukativu nian. Instrumentu ne’e define área prinsipál sira hanesan pedagojia, domíniu língua, koñesimentu sientífiku, étika profisionál no envolvimentu ho komunidade, tuir objetivu  Governu nian atu hadi’a sistema edukativu.

Forum ne’e inklui sesaun traballu, aprezentasaun téknika no fahe esperiénsia pedagójika entre profesór sira husi diferente nivel ensinu, hahú husi pré-eskolár to’o ensinu sekundáriu no tékniku vokasionál.

Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, partisipa iha sesaun abertura, ne’ebé akompaña husi Embaixadora Xina ba Timor-Leste, Wang Wenli, reprezentantes hosi Nasoins Unidas, UNESCO no parseiru dezenvolvimentu sira seluk. Iha ninia intervensaun, Ministra Edukasaun enkoraja partisipante sira “atu rona didi’ak, halo diálogu no fahe hanoin, hodi mantein atitude ida ne’ebé nakloke ba inovasaun”, hodi fó-hanoin katak “dezafiu sira ne’ebé profesór ida hasoru, dala barak, hanesan ho dezafiu ne’ebé profesór sira seluk hasoru, nune'e solusaun ne'ebé profesór seluk uza bele aplika mós iha ita-nia situasaun”.

Governante ne’e destaka mós katak workshop ne’e kria hanesan espasu ida atu aprende hamutuk, iha ne’ebé partisipante sira bele fahe esperiénsia no prátika pedagójika sira, atu estimula kriatividade no mós motiva adosaun ba estratéjia ensinu no estratéjia apoiu ne’ebé foun ba estudantes.

Durante atividade ne’e, aprezenta no diskute projetu kuadru kompeténsia manorin nian, ho kontribuisaun direta husi partisipante sira, ho objetivu atu garante katak instrumentu ne’e reflete nesesidade reál iha sala-aula. Ministra subliña katak “instrumentu ida-ne’e ho objetivu atu define área kompeténsia prinsipál ba profesór sira, maka hanesan domíniu língua, koñesimentu sientífiku, pedagojia no étika profisionál” no mós katak “ida-ne’e sei permite estabelese kritériu klaru ba dezenvolvimentu profisionál profesór sira nian no kontribui hodi hadi’a kualidade ensinu, atu hatán ba dezafiu sira ne’ebé daudaun ne’e identifika iha setór ne’e”.

Loron daruak inklui intervensaun husi espesialista internasionál sira, hanesan Profesór Lee Ngan Hoe, husi Institutu Nasionál Edukasaun Singapura nian, ne’ebé destaka knaar manorin sira nian iha formasaun estudantes.

 “Profesór sira, hanesan profisionál ne’ebé iha  ligasaun ho koñesimentu ne’ebé luan, hetan giaun husi prátika profisionál ida ne’ebé bazeia ba étika no valór sira ne’ebé ezije ba edukadór ida, no iha mós kapasidade atu hala’o sira-nia funsaun ho autonomia iha sira-nia profisaun atu lidera mudansas edukativa, hodi observa mós dezenvolvimentu iha nivel nasionál, globál no rejionál”, afirma profesór Lee iha ninia intervensaun.

Forum ne’e mós aborda nesesidade atu reforsa formasaun kontínua, define kritériu klaru kona-ba avaliasaun manorin, no mós aliña dezenvolvimentu profisionál profesór sira nian ho dezafius ne’ebé identifika ona iha setór refere, liuliu iha área literasia no numerasia.

Kontributu sira ne’ebé rekolle iha Forum Nasionál ba Manorin ne’e sei apoia atu finaliza kuadru kompeténsia manorin nian no mós ninia integrasaun iha mekanizmu avaliasaun no dezenvolvimentu profisionál ne’ebé prevee ona ba setór edukasaun.

   Ba leten