Ministru Justisa Destaka Prioridades Ba Reforsu Sistema Judisiál Iha "Página do Governo" Edisaun da-9 - Sesta-feira tuku 8:00 kalan iha RTTL

Kua. 23 jullu 2025, 16:18h
WhatsApp Image 2025-04-15 at 11.31.16 (1)

Ministru Justisa Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai aprezenta Ministériu Justisa ninia prioridade no estratéjia prinsipál sira ba reforsu sistema judisiál nasionál iha programa “Página do Governo” edisaun da-9, ne’ebé sei fó-sai iha sesta-feira ne’e, loron 25 fulan-jullu 2025, tuku 8:00 kalan, iha Rádiu no Televizaun Timor-Leste (RTTL) no plataforma dijitál sira. WhatsApp Image 2025-04-15 at 11.31.14

Iha entrevista ne’e, Ministru destaka katak reforsA institusionál no promove konfiansa iha sistema justisa nu’udar objetivu sentrál husi Governu Konstitusionál IX, ne’ebé aliña ho Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030. Sérgio Hornai afirma katak " Governu Konstitusionál IX mai ho ninia programa-xave; oinsá mak atu hatuur no halo fortalesimentu institusionál, liuliu hodi instituisaun ne’e bele servisu iha efikásia, sai transparente liu, atu bele promove justisa ba ita-nia sidadaun sira". Nia hatutan tan katak "ita presiza duni justisa ida-ne’ebé lori konfiansa tantu iha justisa administrativu no mós iha justisa ne’ebé relasiona ho litíjiu sira" no ne’ebé objetivu mak "halo servisu ida efisiente, efikás no bele fó resposta ida ba ita-nia komunidade liuliu ba ita-nia sidadaun sira atu bele iha asesu ba justisa formál". WhatsApp Image 2025-04-15 at 11.31.16

Sérgio Hornai subliña katak identifika no hadi’a frakeza sira nu’udar pasu fundamentál hodi hametin konfiansa sidadaun nian iha instituisoins estadu "Primeiru liu ita tenke halo uluk, buka hatene ita-ninia frakeza sira ne’ebé la’o tiha ona iha Governu sira liubá, hodi nune’e ita bele halo korresaun ba ita-nia frakeza sira ne’ebé ita hasoru", nia hateten, no nia hatutan katak Governu sei "buka esforsu hotu hotu atu instituisaun ne’e bele forte, bele iha responsabilidade ne’ebé nakonu, no bele halo servisu ida ho inkluzivu ba ita-nia sidadaun sira atu sidadaun sira bele metin iha sira-ninia konfiansa ba instituisaun Estadu".

Kona-ba asesu ba justisa, Sérgio Hornai destaka katak "Governu tau prioridades makas oinsá mak atu halo desentralizasaun podér polítiku ba iha kraik", liuhosi implementasaun "polítika alargamentu ida iha setór administrasaun no setór justisa ba iha komunidade, liuliu atu bele iha asesu ida ne’ebé efisiente, efikás no kustu sira ne’ebé maka baratu". Nia mós salienta katak "ita komesa lori balkaun úniku ba ita-ninia komunidade atu bele asesivel liu kona-ba rejistus ba sira-nia interese". WhatsApp Image 2025-04-15 at 11.31.14 (1)

Kona-ba reforsu investigasaun kriminál, Ministru subliña importánsia estratéjika hosi Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC), ne’ebé nia konsidera "importante tebes hanesan órgaun polísia kriminál ida-ne’ebé nu’udár órgaun ko-adjuvadór ba iha autoridade judisiária sira atu halo investigasaun ba krime sira ne’ebé mai ho ninia kompleksidade, krime transnasionál sira". Nia reforsa katak presiza "fó prioridade makas, oinsá iha ekipamentu sira ne’ebé atu bele apoia atividades Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál nian, liuliu iha parte forense" no katak Governu hakarak "halo mós polítika ida oinsá maka sai polísia investigasaun ida-ne’ebé sólidu atu nune’e iha duni kapasidade, lejitimidade hodi bele halo implementasaun ba iha lei organizasaun investigasaun kriminál ne’ebé Governu prodús ona", iha sorin seluk, hodi garante "katak buka hela esforsu atu halo oinsá mak iha órgaun Polísia Kriminál sira ninia ezisténsia atu labele iha overlapping ". WhatsApp Image 2025-04-15 at 11.31.17

Kooperasaun internasionál no reforsa formasaun ba operadores justisa mós destaka hanesan prioridades prinsipál. Sérgio Hornai afirma katak "ita halo daudaun parseira ida ne’ebé metin liuhosi programa planu estratéjiku kooperasaun entre Portugál no Timor-Leste ba iha fortalesimentu institusionál iha setór justisa" no, katak Governu hanoin atu "dezenvolve parseria ida oinsá mak atu hasa’e koñesimentu ita-nia operadores justisa nian, liuliu, juizes, prokuradores, defensores, órgaun polísia kriminál, nune’e mós ofisiais justisa". Nia mós subliña katak "ita mós halo kooperasaun ho país sira-seluk hanesan iha área investigasaun kriminál nian, hamutuk ho Austrália, ho Indonézia, no mós ho fatin sira-seluk atu oinsá ita bele hadi’a ita-nia kualidade servisu".

Hanesan parte hosi esforsu kombate korrupsaun nian, Ministru fó hanoin katak "Komisaun Anti-Korrupsaun nu’udár órgaun Estadu nian ida, instituisaun Estadu ne’ebé hamriik atu haree kona-ba polítika, medidas hodi prevene no mós promove investigasaun kriminál hodi kombate krime korrupsaun nian". Nia destaka reforsu hosi "parseria entre PCIC no Komisaun Anti-Korrupsaun", ho objetivu atu hametin "medidas ba prevensaun, oinsá mak atu bele halo diálogu ida permanente, halo kampaña diseminasaun ida ne’ebé la para, atu bele hametin liután ita-nia instituisoins públikas no instituisoins Estadu".

Entrevista ne’e mós koa’lia kona-ba igualdade jéneru nu’udar prioridade tranzversál. Sérgio Hornai defende katak “Presiza iha sensibilizasaun ida ne’ebé tranzversál ba ema hotu, atu nune’e ita laiha dúvida hodi hateten katak sei labele aseita diskriminasaun ka marjinalizasaun saida de’it ba feto”. Nia reforsa katak “Governu fó énfaze makas liu ba iha abordajen ida-ne’e, atu nune’e bele inklui feto,ba-iha prioridade ne’ebé sira merese hetan, no bele ezerse sira-nia direitu ba situasaun ka sirkunstánsia anteriór sira”. Nia hatutan tan katak “Ita buka esforsu makas atu halo sensibilizasaun, kampaña diseminasaun ba ita-nia komunidade sira atu bele sensivel liu ba feto sira-nia situasaun”. WhatsApp Image 2025-04-15 at 11.31.18

Aliña ho Ajenda 2030, Ministru afirma katak “estratéjia sira [ne’ebé la’o hela] iha relasaun ho polítika ba iha fortalesimentu, dezenvolvimentu setór ne’ebé respeita direitus umanus, sistema justisa ida ne’ebé asesivel liu, sistema justisa ida ne’ebé hatán ba ema nia direitus umanus, sistema justisa ida ne’ebé hatán ba justisa formál no justisa sosiál”. Nia hatutan tan katak “Ita hakarak junta vizaun ka halo abordajen polítika ida-ne’e atu halo Timor-Leste ida ne’ebé respeita ba demokrasia, hametin demokrasia, hametin Estadu direitu no bele lori konfiansa ka lori justisa ida ba iha komunidade”,no, subliña katak “ezijénsia husi vizaun jerál ida-ne’e mai atu hametin liután Estado Direitu ida ne’ebé demokrátiku, Estadu Direitu ida ne’ebé halo justisa lori povu nia naran, tuir konstituisaun, ne’ebé halo justisa ho forma ida ne’ebé independente no halo justisa ida ne’ebé imparsiál”.

Ikusliu, Sérgio Hornai aprezenta vizaun tempu naruk ba setór justisa nian, hodi hateten katak vizaun ida-ne’e inklui investe iha rekursus umanus. "ita hakarak rekursus umanus ida ne’ebé profisionál, rekursus umanus ida ne’ebé matenek, iha kapasidade ho ninia koñesimentu ida ne’ebé aas, no mós bele iha kapasidade atu absorve, atu iha liután koñesimentu, hodi bele dezenvolve justisa ho objetividade, no ho imparsiál", nia destaka.

Programa “Página do Governo” hanesan inisiativa konjunta ida husi Gabinete Portavós Governu nian, ne’ebé lidera husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Agio Pereira, RTTL, mídia nasionál no plataforma dijitál sira, ho objetivu atu hametin transparénsia governu no garante asesu informasaun ba populasaun kona-ba asaun no desizaun prinsipál sira Ezekutivu nian.

Ho Nélia Chaves hanesan aprezentadora no Ika Moniz hanesan produtora ezekutiva, programa ne’e konta ho apoiu tékniku hosi ekipa komunikasaun Gabinete Primeiru-Ministru nian, hosi Prezidénsia Konsellu Ministrus no gabinete hosi membru Governu ne'ebé hetan entrevista.

Portavós Governu, Ministru Agio Pereira, reafirma katak “‘Página do Governo’ nu’udar instrumentu importante ida hodi promove prestasaun kontas no diálogu entre Ezekutivu no sidadaun sira”.

Governu konvida sidadaun hotu-hotu atu akompaña edisaun “Página do Governo” ida-ne’e, ne’ebé sei transmite iha sesta-feira, loron 25 fulan-jullu tinan 2025, tuku 8 kalan, liuhosi RTTL no rede sosiál sira, hodi kontribui ba sosiedade ida ne’ebé informadu, partisipativu no komprometidu liu ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian.

Atu haree epizódiu anteriór sira “Página do Governo” nian ne’ebé transmite ona, hanehan iha link sira tuirmai:

  1. Ministru Obras Públikas, Samuel Marçal-https://www.youtube.com/watch?v=YzgPqD0tU7c
  2. Ministru da Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral - https://www.youtube.com/watch?v=SSSO60y0Bjw
  3. Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Gastão Francisco de Sousa – https://www.youtube.com/watch?v=hooyotfMkrk
  4. Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Bendito dos Santos Freitas -https://www.youtube.com/watch?v=PIp8kTaXUAA
  5. Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun Komunitária, Mariano Assanami Sabino -https://www.youtube.com/watch?v=rYMdrKwizLE
  6. Sekretáriu Estadu Asuntus Toponímia no Organizasaun Urbana, Germano Santa Brites Dias – https://www.youtube.com/watch?v=wvQwW5JSaYo&t=24s
  7. Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Turizmu no Ambiente, Francisco Kalbuady Lay - https://www.youtube.com/watch?v=okLlr6vGwdM
  8. Sekretáriu Estadu Arte no Kultura, Jorge Soares Cristovão - https://youtu.be/HS8F9gPG5wA?list=PLkXWxGdMgvb3K6VPWQClTxLcPFxH5HypV

 

   Ba leten