Governu Transmite Edisaun Dahaat hosi Programa “Página do Governo” ho Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun

Edisaun dahaat hosi programa “Página do Governo” transmite ohin, loron 9 fulan-maiu tinan 2025, oras tuku 8 kalan, hanesan inisiativa ida husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus no Portavós Governu, Agio Pereira, ne’ebé serbisu hamutuk ho Rádiu no Televizaun Timor-Leste (RTTL). Emisaun ohin nian, sei transmite iha RTTL no redes sosiais, konta ho partisipasaun hosi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Bendito dos Santos Freitas, ho objetivu atu aprofunda koñesimentu públiku nian kona-ba progresu polítika esterna nasionál, ho énfaze ba prosesu adezaun ba ASEAN, reforsu rede diplomátika no protesaun konsulár ba sidadaun timoroan sira.
Epizódiu ne’e grava iha Palásiu Governu, aprezenta hosi Nélia Chaves, ne’ebé oferese entrevista detallada ida ho Ministru Bendito dos Santos Freitas, kona-ba konkistas prinsipál Ministériu nian durante mandatu atuál. “Serbisu hamutuk ho Xefe Estadu no Xefe Governu, ita alkansa ona konfiansa polítika ida ne’ebé boot iha tinan 2024 ida-ne’e”, afirma Ministru, no subliña relevánsia vizita ofisiál husi altus reprezentantes país sira iha rejiaun ne’e no organizasaun internasionál sira ne’ebé realiza mai Timor-Leste, nune’e mós loke misaun diplomátika foun iha nasaun estratéjiku sira hanesan Índia, Angola no Irlanda Norte.
Bainhira ko’alia kona-ba aliñamentu polítika esterna ho objetivus nasionál, Ministru destaka katak “diplomasia ne’e importante tebes ba ita-nia negosiasaun iha mundu” no atu asaun sira Ministériu nian tuir prioridades Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál nian, hodi promove pás, solidariedade no viziñansa ne’ebé di’ak. Nia mós hateten, asinatura ba Planu Estratéjiku Kooperasaun foun ida ho Portugal iha fulan-novembru tinan 2024, ho inisiativas iha área oioin hanesan infraestrutura, administrasaun, justisa, edukasaun, setór saúde no dijitalizasaun.
Kona-ba adezaun plena Timor-Leste ba ASEAN, Ministru reafirma kompromisu Ezekutivu nian hodi kumpre kritériu hitu ne’ebé define ona iha roteiru integrasaun nian. “Daudaun ne’e ita kuaze kumpre ona kritérius hotu”, nia hateten, hodi destaka papél Vise-Ministra ba Asuntus ASEAN, Milena Rangel, iha koordenasaun téknika no institusionál ba prosesu ne’e. Ministru mós informa katak “Timor-Leste iha ona embaixada ida iha Sekretariadu ASEAN iha Jakarta”, hodi destaka prezensa ativa husi país ne’e iha instánsias rejionais no hala’o kampaña nasionál sensibilizasaun ho envolvimentu husi parseiru relevante sira hotu.
Iha entrevista ne’e, Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun esplika esforsu atu reforsa servisu konsulár sira no halo atendimentu ida di’ak-liu ba komunidade timoroan sira iha rai-li’ur. “Ami serbisu hela ho Ministériu Interiór hodi koloka adidus migrasaun iha ita-nia embaixadas iha país sira hanesan Austrália, Xina, Indonézia no Portugál”, nia hateten. Nia subliña mós kolaborasaun ho Ministériu Justisa hodi asegura emisaun pasaporte iha esteriór no importánsia husi modernizasaun teknolójika ba reprezentasoins diplomátikas, inklui foku iha diplomasia dijitál.
Ministru ne’e ko’alia mós kestaun remunerasaun diplomata sira nian, hodi esklarese katak laiha redusaun saláriu, maibé proposta ida hodi ajusta modelu subsídius, bazeia ba estudu komparativu sira.
Entrevista ne’e kobre mós tema sira hanesan relasaun bilaterál ho Austrália, Indonézia no Portugál, papél Timor-Leste nian iha forum multilaterais, dezafius ne’ebé timoroan sira hasoru iha rai-li’ur, no preparasaun ba Konferénsia Ministeriál g7+ Dahuluk nian, ne’ebé hala’o ona iha Dili, iha loron 11 no 12 fulan kotuk. “Timor-Leste kontinua partisipa ho ativa iha forum internasionál hotu-hotu, atunune’e ita-nia lian bele kontinua rona iha desizaun globál sira”, konklui Ministru.
Programa “Página do Governo”, ho Ika Moniz nu’udar produtora ezekutiva no hetan apoiu tékniku husi ekipa media Gabinete Primeiru-Ministru, Prezidénsia Konsellu Ministrus no Ministériu Negósius Estranjeirus.
Ministru Agio Pereira hateten katak, program ida-ne’e hanesan “espasu ida ba diálogu no transparénsia, hodi permite populasaun akompaña Governu nia asaun sira, ho forma klara no objetiva,”.
Governu konvida sidadaun sira hotu atu akompaña tranzmisaun no partisipa ho ativu iha kanál komunikasaun institusionál foun ne’e.