Timor-Leste Hametin Koordenasaun ho Parseirus Dezenvolvimentu hodi Aliña Inisiativas ho Prioridade Nasionál sira

Governu, liuhosi Ministériu Finansas, ohin, loron 28 fulan-abríl 2025, iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, hala’o Sorumutu Trimestrál ho Parseirus Dezenvolvimentu (QDPM, sigla iha lian inglés), ho objetivu atu hametin koordenasaun setoriál no loke dalan hodi kria Kuadru Rezultadu Komún ida ne’ebé objetivu no tempu naruk iha artikulasaun ho Parseirus Dezenvolvimentu.
Iha abertura eventu ne’e, Vise-Ministra Finansas, Felicia Claudinanda Cruz Carvalho, afirma katak sorumutu ne’e nu’udar “oportunidade estratéjika ida ba reflesaun, aliñamentu no kolaborasaun renovada”, hodi salienta katak enkontru ne’e foka ba prioridade fundamentál tolu: aprezentasaun Rezolusaun Governu n. 43/2024, ne’ebé formaliza kriasaun Komisaun Interministeriál ba Koordenasaun; lansamentu ba diskusaun preliminár kona-ba konseitu Kuadru Rezultadu Komún nian; no preparasaun ba Sorumutu tuirmai Timor-Leste ho Parseirus Dezenvolvimentu (TLDPM), ne’ebé marka ona ba loron 9 no10 fulan-juñu tinan 2025.
Vise-Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus no Ministru Turizmu no Ambiente, Francisco Kalbuadi Lay, iha nia diskursu iha sorumutu ne’e, aprezenta vizaun dezenvolvimentu ekonómiku Governu Timor-Leste nian ba parseirus dezenvolvimentu. Iha nia diskursu, Vise-Primeiru-Ministru destaka katak “Timor-Leste nia objetivu ba reforma no dezenvolvimentu ekonómiku klaru: atu harii ekonomia ida ne’ebé diversifikada no dinámika ne’ebé la’ós de’it kria empregu, maibé mós apoia kompañia lokál sira no garante futuru ida ne’ebé sustentável ba ema hotu iha Timor-Leste”. Nia subliña mós katak “liuhosi reforma ekonómika ne’ebé ho foku no diresaun di’ak, ita hametin Timor-Leste nia kapasidade ba kreximentu, hamenus dependénsia ba rekursu naturál no kria dalan foun ba prosperidade”.
Vise-Primeiru-Ministru esplika katak governu investe iha modernizasaun agrikultura, dezenvolvimentu turizmu sustentável, promosaun indústria no enerjia renovável, no mós expansaun ekonomia dijitál, nu’udar pilár fundamentál hodi diversifika ekonomia. Nia destaka mós importánsia atu hakbiit joven sira liuhosi Programa Nasionál Empregu no Dezenvolvimentu Abilidades, no mós papél kooperativa sira nian iha apoiu kreximentu ekonómiku inkluzivu. Nia subliña kompromisu Governu nian hodi kria ambiente ida ne’ebé konduzivu ba dezenvolvimentu setór privadu no modernizasaun infraestrutura transportes no telekomunikasoins no mós servisu dijitál sira, ne’ebé fundamentál ba reforsu kompetitividade ekonómika no integrasaun rejionál, liuliu iha kontestu adezaun plena ba ASEAN.
Vise-Ministra destaka katak Komisaun Interministeriál ba Koordenasaun, ne’ebé organiza tuir pilár Asuntu Sosiál, Dezenvolvimentu Ekonómiku, Infraestrutura no Dezenvolvimentu Institusionál nian, nu’udar mandatu atu identifika no ultrapasa blokeiu setoriál, define asaun koordenada sira entre ministériu no parseiru sira, no apoia planeamentu estratéjiku no implementasaun programa nasionál sira. “Estrutura ida-ne’e reflete kompromisu klaru Governu nian ho apropriasaun, koerénsia no obtensaun rezultadu ba tempu naruk”, nia subliña.
Sorumutu ne’e mós permite aprezentasaun konseitu inisiál Kuadru Rezultadu Komún nian, ne’ebé ho nia objetivu atu estabelese padraun hamutuk ba monitorizasaun no avaliasaun, hodi aliña inisiativa dezenvolvimentu ho prioridade nasionál sira, atu nune’e bele hamenus duplikasaun, hasa’e transparénsia no promove apropriasaun lokál. “Maski sei iha faze dezenvolvimentu, enkuadramentu ida-ne’e nu’udar pasu signifikativu ida hodi kria sistema monitorizasaun no avaliasaun ida ne’ebé abranjente, bazeia ba parseria respeitu mútuu entre Governu no Parseirus Dezenvolvimentu”, tenik Vise-Ministra.
Iha ajenda sorumutu nian inklui mós sesaun pergunta no resposta sira kona-ba Rezolusaun Governu n. 43/2024 no prioridade sira hosi Programa Governu Konstitusionál IX, koordenasaun programa no informasaun hosi parseiru sira, nune’e mós aprezentasaun Planu Estratéjiku Setoriál sira ba pilár Ekonómiku, Sosiál, Infraestrutura no Dezenvolvimentu Institusionál.
Presiza hanoin fila-fali katak, liuhosi Rezolusaun Governu n. 43/2024, ne'ebé aprova iha loron 14 fulan-agostu tinan 2024, kria ona Komisaun Interministeriál haat ba Koordenasaun, ida-idak lidera hosi ministru ida ne'ebé responsavel ba ninian área, ho misaun atu garante efikásia ajuda esterna nian, hametin koordenasaun interministeriál no garante ezekusaun aliñada ba prioridade dezenvolvimentu nasionál sira.
Prosesu kriasaun Kuadru Rezultadu Komún nian sei kontinua iha semana hirak tuirmai, ho objetivu atu aprezenta hodi hetan apresiasaun no validasaun iha Sorumutu Timor-Leste ho Parseirus Dezenvolvimentu (TLDPM), ne’ebé sei hala’o iha fulan-juñu tinan ida-ne’e.
Sorumutu ne’e hetan partisipasaun husi membrus Governu, korpu diplomátiku no reprezentante sira husi parseirus dezenvolvimentu no administrasaun públika.