Timor-Leste no Estadus Áfrika, Karaíbas no Pasífiku Asina Akordu Parseria foun ho Uniaun Europeia

Kin. 16 novembru 2023, 15:48h
401626786_200742626400521_4114106835783835103_n

Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Bendito dos Santos Freitas, prezide sesaun espesiál sorumutuk Konsellu Ministrus Organizasaun Estadus Áfrika, Karaíbas no Pasífiku (OACPS - sigla iha inglés) iha loron 14 fulan-novembru tinan 2023, iha Ápia, Samoa. Iha loron tuirmai, Governante ne’e prezide sorumutuk Konsellu Ministrus ACP-UE ba da-46, hamutuk ho Pilar Cancela Rodríguez, Sekretáriu Estadu Kooperasaun Internasionál Reinu España, ne’ebé reprezenta Uniaun Europeia (UE). 402119060_200743313067119_4267439475619465151_n

OACPS ne’e nu’udar organizasaun multilaterál ida, ne’ebé kompostu husi nasaun Áfrika hamutuk 79, Karaíbas no Pasífiku ne’ebé mantein relasaun kooperasaun ho Uniaun Europeia (UE).

Sorumutuk Konsellu Ministrus ACP-UE ba da-46 marka ho asinatura Akordu Samoa nian, ne’ebé substitui Akordu Cotonou, ne’ebé selebra iha fulan-jullu tinan 2022 entre UE ho nasaun OECP hamutuk 79.  Akordu foun ne’e loke dalan ba dezenvolvimentu umanu no avansu iha luta kontra alterasaun klimátika, hodi hetan pás, seguransa no  governasaun di’ak iha tinan 20 tuirmai, períodu ida ne’ebé tenke vigora akordu ida-ne’e. 401564250_200742469733870_3162790041057299564_n

Akordu Parseria foun ne’e estabelese prinsípius komúns no abranje áreas prioritárias, hanesan direitus umanus, demokrasia no governasaun; pás no seguransa; dezenvolvimentu umanu no sosiál; dezenvolvimentu no kreximentu ekonómiku sustentável no inkluzivu sira; sustentabilidade ambientál no alterasoens klimátikas; migrasaun no mobilidade.

Akordu ne’e inklui baze komún ida ne’ebé aplika iha Parte hotu-hotu, ne’ebé kombina ho protokolu rejionál tolu ba Áfrika, Karaíbas no Pasífiku, ne’ebé ajusta ba nesesidade espesífika sira ba rejiaun ida-idak. 402517705_200743593067091_2396738470078938944_n

Nasaun Áfrika hamutuk 79, Karaíbas no Pasífiku no Estadus-Membrus UE 27 ne’ebé reprezenta, ema millaun rihun 1,5 resin no liu metade husi asentu iha Nasoins Unidas. Ho akordu foun ida-ne’e, parte hirak ne’e prepara di’ak ona hodi fó resposta ba nesesidade emerjente no dezafiu mundiál sira, hanesan alterasaun klimátika, governasaun oseanus, migrasaun, saúde, pás no seguransa.

Aplikasaun provizória husi Akordu ne’e, sei hahú iha loron 1 fulan-janeiru tinan 2024. Akordu ne’e sei tama iha vigór hafoin aprovasaun husi Parlamentu Europeu no ratifikasaun husi Parte sira, hanesan, Estadus-Membrus UE nian hotu no pelumenus, katoluk rua (2/3) husi membrus OACPS nian.

Delegasaun nasionál ne’e, lidera husi Ministru Bendito Freitas, inklui Embaixadór Timor-Leste iha Bruxelas, Jorge Camões, Pontu Fokál husi Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun hodi halo kooperasaun entre Timor-Leste no Uniaun Europeia, Aleixo da Cruz no Diretora ba Asuntus Rejionais interina, Atanásia Pires.

   Ba leten