Komunikadus
- 16 maiu 2022Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-maiu tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-maiu tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, kona-ba alterasaun datoluk ba Dekretu-Lei n. 14/2018, loron 17 fulan-agostu, kona-ba Orgánika Governu Konstitusionál VIII no ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 20/2019, loron 31 fulan-jullu, kona-ba Orgánika Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun.
Alterasaun ba Dekretu-Lei n. 14/2018, loron 17 fulan-agostu, ida ne’e ho objetivu atu inklui iha kompozisaun Governu Konstitusionál VIII nian, Sekretáriu Estadu Komunidade Timoroan iha Rai-Li’ur.
Ho integrasaun Sekretáriu Estadu Komunidade Timoroan nian ida iha Rai-Li’ur iha kompozisaun Governu Konstitusionál VIII nian, ne’e rekoñese katak iha nesesidade no importánsia atu asegura hodi hametin lasu komunidade timoroan sira nian iha rai-li’ur ho komunidade nasionál, nune’e mós urjénsia atu garante mekanizmu sira ne’ebé efikás liu atu envolve sidadaun ne’ebé hela no serbisu iha rai-li’ur iha prosesu dezenvolvimentu país nian.
Aleinde ne’e, liuhusi diploma ida-ne’e, hala’o mós alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n.20/2019, loron 31 fulan-jullu, kona-ba orgánika Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun nian, ho forma atu garante armonizasaun ba atu normativu ida-ne’e ho lei orgánika Governu nian.
Ikusliu, aproveita oportunidade husi intervensaun lejizlativa ida-ne’e atu armoniza dispozisaun sira iha Dekretu-Lei n. 14/2018, loron 17 fulan-agostu, kona-ba Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, ho alterasaun hirak ne’ebé foin lalais ne’e aprova ona ba diploma legál kona-ba orgánika departamentu governamentál ida-ne’e nian.
Konsellu Ministrus aprova ona projetu husi Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta mós husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, ne’ebé prosede ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.27/2016, loron 29 fulan-juñu, kona-ba Rejime Jurídiku Gabinete Ministeriál sira nian.
Liuhusi intervensaun normativa ida-ne’e:
dezenvolve kuadru normativu konformadór, organizasaun Unidade Administrasaun no Finansas Gabinete Primeiru-Ministru nian;
estabelese tratamentu diferente ida ba Xefe Gabinete sira, ba efeitu remuneratóriu sira.
define direitu funsionáriu no ajente sira administrasaun públika nian ne’ebé rekizita no destaka ona atu hala’o atividade iha gabinete ministeriál sira hodi simu suplementu remuneratóriu ba prestasaun serbisu estraordináriu nian; no
define mós ba membru sira seguransa pesoál nian husi Membru sira Governu nian, direitu atu simu subsídiu risku nian ida iha kondisaun sira ne’ebé mak atu hanesan ho kondisaun sira ne’ebé prevee ona ba seguransa pesoál Prezidente Repúblika nian.
Diploma ida-ne’e estabelese obrigatoriedade atu sosa, husi administrasaun direta ka indireta Estadu nian, pelumenus, 75% husi sasán sira ne’ebé prodús iha Timor-Leste, iha ámbitu operasaun kontratasaun públika nian kona-ba ai-han sira ba konsumu ema nian. Objetivu sira husi medida ida-ne’e maka, husi sorin ida, atu garante abastesimentu públiku, liuliu ai-han nian no, iha sorin seluk, atu garante katak uma-kain sira ne’ebé mak ekonomikamente no sosialmente kbiit-laek sei la lakon asesu ba ai-han, rezultadu husi aumentu ne’ebé boot iha ninia presu sira. Ho forma ida-ne’e, Estadu propoin atu ezekuta medida lubuk ida ne’ebé aumenta konfiansa ba operadór ekonómiku sira, liuliu ba agrikultór sira, atu aumenta produsaun nasionál ba produtu agríkola sira.
Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 8/2022, loron 16 fulan-fevereiru, ne’ebé kria liña kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave” nian. Hodi konsidera interese boot ne’ebé medida ida-ne’e kria hamutuk ho setór privadu, Governu konsidera ne’e relevante atu hametin apoiu sira iha kuadru liña kréditu nian ne’ebé temi ona, hodi introdús iha alterasaun hirak tuir-mai ne’e:
Inklui posibilidade empreza boot sira sai benefisiária;
Valór totál husi liña kréditu nian aumenta ba dolar amerikanu millaun lima-nulu;
Valór limite másimu husi valór garantia kréditu nian ne’ebé fó ba kada empreza mikro, ki’ik, média ne’ebé selesiona atu hetan benefísiu husi medida ida-ne’e aumenta ba dolar amerikanu rihun atus- rua-lima-nulu
Valór limite másimu garantia kréditu nian ne’ebé fó ba kada empreza boot ne’ebé selesiona ona atu hetan benefísiu husi medida ida-ne’e aumenta ba dolar amerikanu millaun ida.
Alterasaun ba kuadru normativu liña kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave” ida-ne’e nian atu konkretiza kompromisu ne’ebé iha Programa Governu nian atu kria kondisaun posivel sira hotu atu hasa’e diversifikasaun ekonómika, iha área produtiva sira, hanesan iha agrikultura, pekuária, peska no turizmu, aleinde setór indústria nian.
Konsellu Ministrus aprova ona Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian ne’ebé aprova Konvensaun entre Repúblika Portugeza no Repúblika Demokrátika Timor-Leste atu Evita Dupla Tributasaun no atu Prevene Evazaun Fiskál iha Matéria Impostu nian sira kona-ba rendimentu.
Konvensaun ida-ne’e entre Repúblika Portugeza no Repúblika Demokrátika Timor-Leste, asina ona iha Lizboa, iha loron 27 fulan-setembru tinan 2011. Atu tama iha vigór, Konvensaun ne’e tenke aprova husi país rua, Portugal aprova ona Konvensaun, iha loron 8 fulan-juñu tinan 2012. Ho Proposta Rezolusaun ida-ne’e nian, hein katak Konvensaun ne’e tama iha vigór iha país rua ne’e.
Objetivu sira husi Konvensaun ida-ne’e mak atu halakon dupla tributasaun internasionál iha diferente kategoria rendimentu nian ne’ebé simu husi rezidente Estadu rua nian, nune’e mós atu prevene evazaun fiskál. Aleinde ne’e, hakarak atu kontribui mós ba kriasaun enkuadramentu fiskál ida ne’ebé estavel no favoravel ba dezenvolvimentu troka komersiál sira no investimentu nian entre Estadu rua ne’e, hodi halakon difikuldade fiskál ba sirkulasaun kapitál, teknolojia no traballadór sira nian. Ho konvensaun ida-ne’e, atu fasilita troka informasaun nian sira ho natureza fiskál entre administrasaun tributária sira husi Estadu rua ne’e.
Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, kona-ba medida apoiu ba estabelesimentu ensinu superiór privadu nian atu hetan asesu ba internet. Medida ida-ne’e ho objetivu atu fasilita asesu ba internet husi parte dosente no estudante ensinu superiór privadu sira.
Apoiu ida-ne’e ba estabelesimentu sira ensinu superiór privadu nian atu hetan asesu ba internet ne’e konkretiza liuhusi pagamentu, husi Estadu, ba kustu sira instalasaun no manutensaun ligasaun nian ba internet husi parte dosente no estudante ensinu superiór privadu sira nian, no mós valór sira ne’ebé relasiona ho tráfegu internet nian. REMATA - 09 maiu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-maiu tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-maiu tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova projetu ba proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál Ratifikasaun nian ba adezaun Timor-Leste ba tratadu kona-ba proibisaun totál ensaiu nukleár nian sira, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun. Tratadu ne’e atu bandu totál ensaiu nukleár (teste nukleár) ba objetivu militár nian, hanesan forma hodi limita dezenvolvimentu husi arma nukleár ne’ebé daudaun ne’e iha no aparesimentu husi tipu arma nukleár foun sira, hanesan medida efikás dezarmamentu nukleár no la proliferasaun arma nukleár nian sira.
Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, kona-ba Rejime Jurídiku Parke Industriál sira. Ho Dekretu-Lei ne’e hakarak atu determina prosedimentu administrativu implementasaun Parke Industriál nian sira iha Timor-Leste, hodi regula rekizitu sira ba ninia ezekusaun, nomós infraestrutura no funsionamentu, no mós ninia estrutura jestaun. Governu hakarak, ho diploma ida ne’e, atu fó impulsu ba kriasaun no estabelesimentu Parke Industriál, Infraesturtura relasiona ho dezenvolvimentu ekonómiku nasaun nian, hodi atrai investimentu no kria kampu-serbisu.
Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, ne’ebé estabelese rejime jurídiku foun no estatutu foun Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akadémika (ANAAA). Dekretu-Lei ne’e, iha parte ida, atu adekua rejime jurídiku instituisaun ida-neé nian ho Dekretu-Lei nu. 30/2020, loron 29 fulan-jullu, kona-ba Organizasaun Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian, nomos ba Dekretu-Lei nu. 16/2021, loron 15 fulan-setembru, ne’ebé kria Baze jerál sira organizasaun administrasaun públika nian. Aleinde ne’e, Governu mós hakarak atu konkretiza alterasaun balu relasiona ho regra sira ne’ebé aplika ba eleisaun Diretór Ezekutivu no ninia tempu mandatu. Daudaun ne’e mandatu iha de’ít durasaun tinan tolu, maibé ho Dekretu-Lei foun ida-ne’e mandatu muda ba tinan haat. Kria mós servisu foun sira hodi fó apoiu ba Diretór Ezekutivu no kria mós figura Fiskál Úniku.
Konsellu Ministrus aprova tán projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, ne’ebé halo alterasaun datoluk ba Dekretu-Lei nu. 8/2008, loron 5 fulan-marsu, ne’ebé kria Institutu Nasionál Dezenvolvimentu Maundobra (INDMO). Objetivu husi alterasaun ida-ne’e maka atu aumenta servisu INDMO nian, hodi konkretiza programa sira ne’ebé INDMO maka responsavel. Nune’e Governu konsidera importante tebes hodi hametin institutu ne’e, liuliu liuhusi reestrutrasaun ba ninia órgaun sira no servisu nian, hodi ajusta kompeténsia órgaun nian sira no previzaun tarfea sira ne’ebé sai responsabilidade husi servisu sira ne’e. Husi sorin seluk, hakarak mós atu armoniza atribuisaun INDMO nian ho Sistema Nasionál Kualifikasaun (SNK-TL) no atu adekua estatutu husi institutu públiku ida-ne’e ba regra iha Dekretu-Lei nu. 30/2020, loron 29 fulan-jullu, kona-ba Organizasaun Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian.
Konsellu Ministrus delibera hodi fó poder tomak ba Ministru Transporte no Komunikasaun, José Agustinho da Silva, hodi asina akordu Servisu Aéreo entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Nova Zelándia.
Akordu neé buka atu promove sistema aviasaun internasionál bazeia ba konkorénsia entre kompañia aéreas iha merkadu no enkoraja kompañia aéreas sira hodi dezenvolve no implementa servisu inovadór no kompetitivu sira, ho objetivu atu hadi’a komérsiu, konsumidór no krexementu nia moris di’ák.
Akordu ne’e mós atu asegura grau seguransa ne’ebé boot liu iha transporte eéreo internasionál no afirma filafali preokupasaun ho atu sira ka ameasa sira hasoru seguransa aeronavel nian, ne’ebé bele tau ba seguransa ema ka sasan nian, hodi afeita ho negativu funsionamentu transporte aéreo no provoka deskonfiansa públiku ne’ebé iha relasaun ho seguransa aviasaun sivíl nian.
Akordu ne’e tenke hetan ratifikasaun husi Parlamentu Nasionál.
Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera atu autoriza hodi loke prosedimentu aprovizionamentu nian ida ho tipu Konkursu Públiku Internasionál, ba adjudikasaun kontratu ida ba reabilitasaun estrada munisipál, entre Laga no Baguia. Estrada ne’ebé atu reabilita ho naruk kilómetru 38.03 no valór globál ne’ebé estima maka US$ 22.366.181,74 (dolar amerikanu millaun ruanulu resin-rua, rihun atus tolu neen-nulu resin-neen no atus ida ualunulu resin-ida, no sentavu hitunulu resin-haat). Objetivu husi obra reabilitasaun estrada ne’e maka hodi garante asesibilidade no dezenvolvimentu ekonómiku nasaun nian. REMATA - 09 maiu 2022Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-maiu tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 9 fulan-maiu tinan 2022
Konsellu Ministrus halao sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona Proposta Lei ida, neebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-ba Opsaun Prinsipál sira Planu nian (Grandes Opções do Plano) ba tinan 2023. Ezisténsia Lei Opsaun Prinsipál sira Planu nee hanesan ezijénsia ida husi Lei n. 2/2022, husi loron 10 fulan-fevereiru, Lei Enkuadramentu husi Orsamentu Jerál Estadu no jestaun finanseira públika. Lei ida-nee ho objetivu atu aprova opsaun anuál no plurianuál sira, kona-ba planeamentu ho impaktu iha Orsamentu Jerál Estadu no programasaun orsamentál plurianuál nian, neebé sei permite konkretiza orsamentasaun tuir programa sira tomak. Opsaun Prinsipál sira Planu nian (Grandes Opções do Plano) ba tinan 2023 nian nee aprezenta, tuir artigu da-47 husi Lei n. 2/2022, loron 10 fulan-fevereiru, identifikasaun estratéjia orsamentál no opsaun prinsipál sira kona-ba planeamentu ho impaktu iha Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan orsamentál tuirmai no ba tinan haat tutuir malu, programasaun orsamentál plurianuál no analiza ba projesaun sira husi indikadór prinsipál makroekonómiku nian ho influénsia iha Orsamentu Jerál Estadu no ninia evolusaun.
Proposta Lei ida-nee sei submete ba Parlamentu Nasionál.
Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu-Lei ida, neebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, kona- ba programa Uma ba Ema Kbiit Laek Plus (UKL+). Projetu Dekretu-Lei ida-nee hetan ona aprovasaun iha sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 06 fulan-maiu tinan 2022, maibé tanba alterasaun balun mosu iha faze redasaun finál nian, tenke submete fali ba Konsellu Ministrus atu aprova. Dekretu-Lei ida-nee estabelese rejime espesiál aprovizionamentu neebé haree liu ba ezekusaun medida UKL+. Ho rejime foun ida nee ba oin sei prevee opsaun rua: ida, ho atribuisaun subvensaun liuhusi estrutura suku PNDS, no ida seluk ho posibilidade atu halo aprovizionamentu sentralizadu, hodi bele hetan ekonomia eskala no poupansa ba rekursu ekonómiku.
Programa nee ho objetivu atu hadia kondisaun sira abitalidade husi uma neebé sai nuudár hela-fatin permanente ba uma-kain sira neebé vulneravel liu, bainhira uma sira nee aat hela no uma-kain sira nee la iha uma seluk atu hela ba. Uma-kain neebé vulneravel liu, iha kontestu ezekusaun programa UKL+, maka sira neebé ninia rendimentu médiu loroloron la liu dolar amerikanu 1, 25 (dolar amerikanu ida no sentavu ruanulu resin-lima) no neebé sira-nia uma nee aat hela.
Uma-kain neebé vulneravel liu, bele benefisia tuir modalidade apoiu sira tuirmai:a) Apoiu finanseiru ba obra benefisiasaun, konservasaun ka reparasaun husi ninia hela-fatin, too valór másimu dolar amerikanu 13000 (dolar amerikanu rihun sanulu-resin-tolu);b) Apoiu liuhusi materiál sira konstrusaun nian ba substituisaun materiál sira kobertura no revestimentu husi ninia hela-fatin, too valór másimu dolar amerikanu 4000 (dolar amerikanu rihun haat). REMATA - 04 maiu 2022Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-maiu tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-maiu tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, atu kria Komisaun Interministeriál ba koordenasaun kadeia valór no estímulu ba produsaun lokál no ba kriasaun komité apoiu ne’e rasik. Objetivu husi Komisaun Interministeriál ida-ne’e atu aprezenta rekomendasaun sira ba Konsellu Ministrus ne’ebé ninia objetivu maka hadiá koérensia polítika públika sira nian, husi sistema no prosedimentu administrativu sira no kuadru jurídiku nian, kona-ba koordenasaun kadeia valór no estímulu ba kreximentu produsaun nasionál nian. Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu-Lei ida, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, kona-ba rejime rejime aprovizionamentu ba programa Uma ba Ema Kbiit Laek Plus (UKL+). Ho Dekretu-lei ida-ne’e estabelese rejime espesiál aprovizionamentu neébé haree liu ba ezekusaun medida UKL+. Ho rejime foun ida ne’e ba oin sei prevee opsaun rua: ida, ho atribuisaun subvensaun liuhusi estrutura suku PNDS, no ida seluk ho posibilidade atu halo aprovizionamentu sentralizadu, hodi bele hetan ekonomia eskala no poupansa ba rekursu ekonómiku.Ikusliu, Konsellu Ministru aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, relasiona ho Apoiu pontuál ba uma-kain sira. Objetivu husi Dekretu-Lei ida-ne’e atu kria no atu regula prestasaun ba pagamentu pontuál ida ba uma-kain timoroan sira nian. Pagamantu ne’e sei hanaran Subsídiu Fim do Ano, no ho valór dolár amerikanu 200 ba uma-kain ida-idak. Ho medida ida ne’e, hakarak atu fó apoiu ekonómiku ba família sira. Uma-kain sira ne’ebé bele simu apoiu ida-ne’e maka uma-kain sira ne’ebé rejista ona iha livru rejistu uma-kain, iha suku ida-idak, to’o loron 28 fulan- fevereiru tinan 2022. REMATA
- 04 maiu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-maiu tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-maiu tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, kona-ba alterasaun dahuluk ba Orgánika Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura nian. Projetu hosi Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu altera parsialmente estrutura orgánika Ministériu ida-ne’e nian hodi permite rezolve obstákulu servisu nian balun ne’ebé hasoru iha tinan tolu ikus governasaun nian, atu permite kontinuasaun serbisu kreximentu no evolusaun setór ensinu superiór nian iha Timor-Leste.
Reapresia no aprova mós projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministru Finansas, António Freitas, kona-ba Rejime Jurídiku foun Aprovizionamentu nian, Kontratu Públiku no ninia Infrasaun sira. Projetu hosi Dekretu-Lei ida-ne’e sai ona hanesan objetu deliberasaun iha Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-marsu tinan 2022, maibé tanba iha alterasaun balun iha faze redasaun finál nian, presiza submete ba deliberasaun foun. Ho objetivu atu kria rejime jurídiku ida ne’ebé foun, klaru, simples, objetivu, rigorozu no transparente liu hodi promove dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál país nian.
Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, kona-ba kriasaun ba Kompañia Mineira Timor, S.A.. Empreza mineira nasionál ida-ne’e ho objetivu atu realiza atividade mineira sira hanesan define ona iha lei, inklui atividade rekoñesimentu, prospesaun no peskiza, avaliasaun, dezenvolvimentu, esplorasaun, tratamentu, transporte no komersializasaun minerál nian sira, nune’e mós atividade enserramentu mina nian. Sei bele mós realiza atividade komplementár ka asesoria kona-ba atividade mineira no atividade sira prestasaun servisu nian relasiona ho atividade mineira sira, ne’ebé inklui, liuliu, servisu konsultoria téknika komersiál no jestaun nian iha setór mineiru.
Konsellu Ministrus aprova mós projetu rua Proposta Rezolusaun nian ba Parlamentu Nasionál, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, kona-ba ratifikasaun ba adezaun hosi Konvensaun kona-ba Direitu Ema ho Defisiénsia no ratifikasaun ba adezaun hosi Protokolu Opsionál ba Konvensaun kona-ba Direitu Ema ho Defisiénsia. Konvensaun ida-ne’e hanesan instrumentu direitu internasionál nian, ne’ebé ho objetivu atu promove, proteje no garante katak ema ho defisiénsia bele hetan direitus umanus no liberdade fundamentál hotu-hotu, ho forma hanesan, hodi promove respeitu ba ninia dignidade rasik.
Konsellu Ministrus delibera atu aprova efetivu anuál atu inkorpora iha FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste iha tinan 2022, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus. Nune’e, aprova ona realizasaun ba rekrutamentu militár ba inkorporasaun hosi rekruta na’in-atus-neen, iha ne’ebé, 240 ba komponente Forsa Navál nian, 240 ba komponente Forsa Terrestre nian no 120 ba unidade sira seluk.
Tuir projetu sira ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva, Konsellu Ministrus delibera ona atu autoriza loke prosedimentu sira aprovizionamentu nian, liuhusi konkursu públiku internasionál, ba obras públikas kona-ba obras reparasaun auto-estrada Suai – Beaço nian, Seksaun 1: Suai – Fatucai/Mola no kona-ba konstrusaun Estrada Munisipál UaicaKelikai – Ossu nian.
Ikusliu, Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos no Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo, hanesan Prezidente no Vise-Prezidente husi Komisaun Interministeriál ba Elaborasaun no Koordenasaun ba Ezekusaun Planu Vasinasaun kontra COVID-19 nian, aprezenta ba Konsellu Ministrus kona-ba rezultadu sira no alterasaun sira lubun ida ba Planu ne’e.
Husi alterasaun prevista, salienta katak vasina Pfizer daudaun ne’e sei administra ba sidadaun ho idade hanesan ka 18 ba leten, hanesan mós doze dahuluk no daruak, aleinde doze reforsu (booster) nian ne’ebé abranje ona grupu idade ida-ne’e. Ema ne’ebé simu ona doze dahuluk husi vasina Astrazeneca ka Sinovac bele simu doze daruak vasina Pfizer nian.
To’o loron 2 fulan-maiu, totál 71,6% husi joven sira iha nivel nasionál entre tinan 12 no 17, pelumenus simu ona doze ida. Iha país tomak 36,9% husi joven sira simu ona doze rua. Iha Dili, 74,4% husi joven sira ho idade entre 12 no 17 simu ona doze rua husi vasina Pfizer.
Relasiona ho indivíduu sira ne’ebé ho idade 18 ba leten, 72,2% simu ona pelumenus doze daruak no 84,6% simu ona pelumenus doze ida husi vasina kontra COVID-19. REMATA
- 27 abril 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-abril tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 27 fulan-abril tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ba nomeasaun João Amaral, nu’udár Prezidente Konsellu Fiskál empreza públika BEE Timor-Leste (BTL, EP), no Regina de Jesus no Acácio Pinto nu’udár vogál Konsellu Fiskál BTL, EP nian. Kompete ba Konsellu Fiskál, nu’udár órgaun fiskalizasaun BTL, EP, garante kumprimentu husi norma legál, norma estatutária no norma regulamentár sira ne’ebé aplikavel ba empreza no fiskaliza ninia jestaun finanseira no patrimoniál. Tuir estatutu sira empreza públika ida-ne’e nian, nomeasaun ne’e propoin husi Membru Governu ne’ebé responsavel ba setór bee no saneamentu nian, Ministru Abel Pires da Silva no husi membru Governu ne’ebé responsavel iha área finansas nian, Ministru Rui Augusto Gomes.
Aprova ona mós projetu Proposta Rezolusaun haat ba Parlamentu Nasionál, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, kona-ba Tribunál Penál Internasionál no ba Tribunál Direitu Tasi nian. Projetu Proposta Rezolusaun ne’e ba Parlamentu Nasionál ho objetivu atu:
Ratifika adezaun ba alterasaun ba artigu 124 Estatutu Roma husi Tribunál Penál Internasionál, ne’ebé adota iha Haia, iha loron 26 fulan-novembru tinan 2015;
Ratifika adezaun ba alterasaun ba artigu 8 no alterasaun sira-seluk ba estatutu Roma husi Tribunál Penál Internasionál relasiona ho krime agresaun, ne’ebé adota ona iha Konferénsia Revizaun nian iha Kampala, iha loron 31 fulan-maiu to’o loron 11 fulan-juñu 2010;
Ratifika adezaun ba akordu kona-ba priviléjiu no imunidade husi Tribunál Penál Internasionál, ne’ebé halo iha Nova Iorke, iha loron 9 fulan-setembru tinan 2002;
Ratifika adezaun ba Akordu kona-ba priviléjiu no imunidade husi Tribunál Direitu Tasi nian, ne’ebé adota iha loron 23 fulan-maiu tinan 1997.
Konsellu Ministru aprova ona pakote lejislativu ba área ambientál, ne’ebé kompostu husi projetu Dekretu-Lei haat, ne’ebé aprezenta husi Sekretáriu Estadu Ambiente nian, Demétrio do Amaral de Carvalho.
Projetu Dekretu-Lei dahuluk ne’ebé aprova ona, ho ninia objetivu atu kria Autoridade Nasionál Lisensiamentu Ambientál, IP (ANLA) no aprova ninia estatutu sira. ANLA sei iha misaun atu asegura implementasaun lejislasaun kona-ba lisensiamentu ambientál, hodi sai responsavel ba avaliasaun projetu sira nian, klasifikasaun, emisaun lisensa ambientál no monitorizasaun ba atividade sira husi entidade públika no privada sira enjerál. Husi Proponente no titulár sira lisensa ambientál sira nian, sein prejuízu ba kompeténsia sira husi Ministériu Petróliu no Minerál rasik. Institutu públiku ida-neé sei tutela ba Membru Governu ne’ebé responsavel ba ezekusaun polítika ba área ambiente nian.
Projetu daruak ninia objetivu mak atu halo alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei nu. 5/2011, loron 9 fulan-fevereiru, ne’ebé refere ba Lisensiamentu Ambientál. Projetu ida-ne’e mosu atu kompatibiliza rejime Jurídiku kona-ba lisensiamentu ambientál ne’ebé iha ona, ho kriasaun husi Autoridade Nasionál Lisensiamentu Ambientál, no mós atu garante posibilidade atu aprezenta dokumentasaun relevante saida-deít iha ámbitu prosedimentu lisensiamentu ambientál nian iha nivel lokál, tantu ba delegasaun ka reprezentasaun sira Autoridade Nasionál ne’e rasik, ne’ebé sei bele harii ba oin, no mós ba departementu governamentál ne’ebé responsavel ba ezekusaun polítika sira iha área ambiente nian, no ba ninia servisu deskonsentradu sira ho baze teritoriál no mós ba entidade públika ka privada seluk saida deít, ho ne’ebé sei estabelese kontratu ka parseria ho objetivu ida-ne’e.
Projetu Dekretu-Lei datoluk ninia objetu maka harii Autoridade Nasionál Dezignada ba Kombate Alterasaun Klímatika sira, IP (AND) no atu aprova ninia Estatutu sira. AND sei ezerse ninia funsaun sira husi Autoridade Nasionál Dezignada ba mekanizmu sira flexibilidade Protokolu Quioto nian, ho ninia misaun maka, liuliu, atu aprova partisipasaun entidade nasionál públika no privada sira iha projetu sira iha kontestu dezenvolvimentu moos no iha komérsiu emisaun sira nian, no autoridade ne’e mós sai hanesan interlokutór entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Fundu Klimátiku Matak.
Projetu ikus ne’ebé aprezenta husi Sekretáriu Estadu Ambiente ninia objetivu atu halo alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei nu. 15/2019, loron 10 fulan-jullu, kona-ba Orgánika husi Sekretaria Estadu Ambiente. Liuhusi kriasaun husi Institutu Públiku ne’ebé temi ona, no ne’ebé tutela husi Sekretaria Estadu Ambiente nian, presiza atu halo agora ninia kompatibilidade ho autonomia téknika, administrativa, finanseira no patrimoniál ne’ebé institutu públiku sira-ne’e iha.
Ikusliu, aprova ona projetu Dekretu-Lei ida no projetu Dekretu Governu rua, iha ámbitu husi Lei enkuadramentu ba Orsamentu Jerál Estadu no ba jestaun finanseira públika nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes. Diploma sira ne’ebé hetan aprovasaun maka sira tuir-mai:
Projetu Dekretu-Lei nian ne’ebé ninia objetivu maka halo regulasaun ba Kompeténsia atu autoriza realizasaun despeza nian husi servisu no entidade sira Setór Públiku Administrativu nian.
Ho diploma ida-ne’e, bainhira despeza iha valór dollar amerikanu millaun 10 ba leten, Konsellu Ministrus maka iha kompeténsia atu fó autorizasaun ba realizasaun despeza. Bainhira despeza sira hanesan ka menus husi dolar amerikanu millaun 10, órgaun diresaun servisu no entidade sira Setór Públiku Administrativu nian ho autonomia finanseira alargada mak iha kompeténsia atu fó autorizasaun ba realizasaun despeza.
Órgaun sira diresaun sira Prezidénsia Repúblika, Parlamentu Nasionál no Munisípiu nian sira iha kompeténsia atu autoriza realizasaun despeza, la haree ba ninia valór.
Iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusse Ambenu nian, ninia órgaun deliberativu rasik mak iha kompeténsia atu fó autorizasaun ba despeza ho valór dolar amerikanu millaun 10 ba leten.
Projetu Dekretu Governu nian ne’ebé halo regulamentasaun ba estrutura kasifikadór orsamentál nian sira. Espesifikasaun reseita no despeza sira Orsamentu Jerál Estadu nian sei halo liuhusi utilizasaun ba klasifikadór orsamentál sira, ne’ebé sai nu’udár estrutura klasifikasaun orgánika, klasifikasaun ekonómika no klasifikasaun funsionál.
Projetu Dekretu Governu ne’ebé halo regulamentasaun ba estrutura programa orsamentál nian sira. Estrutura liuhusi programa Orsamentu Jesrál Estadu nian maka agrupamentu despeza sira husi objetivu, atu bele prodúz rezultadu sira. Programa orsamentál sira sei organiza liuhusi nivel tolu, ida ne’ebé iha leten, hanaran programa, ida ne’ebé iha klaran hanaran subprograma no ida ne’ebé iha okos hanaran atividade. Nivel programa aprezenta objetivu jerál sira ho objetivu atu hetan rezultadu sira , nivel subprograma aprezenta objetivu espesífiku sira ho objetivu atu hetan rezultadu sira no nivel atividade aprezenta asaun lubuk ida ne’ebé kontribui atu prodúz rezultadu sira. Kódigu ba programa orsamentál sira ne’e kompostu husi algarizmu alfanumériku hitu, husi algarizmu hitu ne’e tolu dahuluk koresponde ba nivel programa, algarizmu rua tuir-mai koresponde ba nivel subprograma no algarizmu rua ikus koresponde ba nivel atividade nian. REMATA - 26 abril 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-abril tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-abril tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Ministériu Finansas, Dili, no aprova projetu proposta lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei n. 1/2022, loron 3 fulan-janeiru, kona-ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2022, ba alterasaun daruak ba Lei n. 8/2008, loron 30 fulan-juñu, kona-ba Lei Tributária no ba Kriasaun Fundu Kombatente Libertasaun Nasionál nian.
Haree ba situasaun ekonómika internasionál no tasa inflasaun substansiál ne’ebé aumenta, presiza atu aplika medida sira hodi hamenus ninia impaktu ekonómiku, prevee dotasaun orsamentál ne’ebé nesesária hodi finansia medida lubun ida, maka hanesan:
Atribuisaun osan fulan da-13 ba kada família (esetu funsionáriu públiku sira);
Projetu Uma Kbiit Laek Plus;
Bolsu Estudu ba Mellór Graduadu Estudante Ensinu Báziku no Sekundáriu;
Kriasaun Fundu Veteranu;
Programa Maundobra ba Postu Administrativu (PEMOPA);
Harii Sede Arte Marsiál no Rituál;
Programa Eskola iha Uma;
Internet gratis iha eskola sira;
Empregu ba mellór alunu universitáriu sira;
Estabelesimentu Sekretaria ba Assuntu Traballadór Esteriór no Komunidade Timoroan iha Diáspora;
Revitaliza kafé no subsídiu ba kafé Laku-teen;
Subsídiu akomodasaun ba PNTL no F-FDTL;
Pagamentu ba diferensa remunerasaun PNTL nian ho rejime salariál foun, ho totál benefisiáriu 4.096.
Medida sira ne'e sei iha montante total ho valor dólar amerikanu 1.129.857.250.
Nune’e, ba finansiamentu husi medida sira ne’e, prosede ba reforsu dotasaun títulu Dotasaun Ba Governu Tomak, ho kompensasaun iha aumentu transferénsia Fundu Mina-rai nian.
Altera mós tasa husi Impostu Seletivu ba Konsumu nian kona-ba produtu oin-oin ne’ebé la di’ak ba saúde ka luxu, ne’ebé sei ajuda atu kompensa aumentu despeza, no eventualmente hamenus valór transferénsia Fundu Mina-rai nian.
Ho proposta Lei ida-ne’e prosede mós kriasaun Fundu Kombatente Libertasaun Nasionál, ho valór dolar amerikanu millaun rihun ida hodi garante finansiamentu adekuadu ba programa apoiu ba Kombatente Libertasaun Nasionál, maka hanesan iha área apoiu sosiál, edukasaun, saúde, empregu, asesu ba kréditu no atividade sira ne’ebé hamosu rendimentu.
Ikusliu, Ministru Finansas halo aprezentasaun ida kona-ba ezekusaun orsamentál relativa ba trimestre dahuluk tinan 2022 nian. Iha periodu loron 1 fulan-janeiru to’o 31 marsu, ezekusaun orsamentál 8%, ho valór dolar amerikanu millaun 160,8. Husi valór ne’e, 24% (millaun 60,5) korresponde ba kategoria saláriu no vensimentu, 9% (millaun 46,4) uza ona ba Beins no Servisus, ezekuta ona 7% (millaun 49,6), iha kapitál no dezenvolvimentu iha ezekusaun 1% (millaun 4) no iha kapitál menor, iha trimestre dahuluk, iha ezekusaun 0,4% (rihun 206). Ministériu sira ho persentajen ezekusaun ne’ebé boot iha periodu ida-ne’e maka Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, atinje ona 33% (millaun 8,3), Prezidénsia Konsellu Ministrus, ho 26% (millaun 1,2), no Ministériu ba Assuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál, ho totál ezekusaun 24% (millaun 23,6). REMATA
- 13 abril 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-abril tinan 2022Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 13 fulan-abril tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, delibera ona hodi autoriza prosedimentu aprovizionamentu nian, liuhosi konkursu públiku internasionál, ba adjudikasaun kontratu ezekusaun obra konstrusaun Unidade Pediatria nian no ba Kuidadu Koronáriu Intensivu sira iha Hospital Nasional Guido Valadares (HNGV). Projetu ida-ne’e aprezenta husi Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo. Konstrusaun ba unidade foun ida-ne’e ho objetivu prinsipál atu hadi’a asesu no kualidade hosi kuidadu espesializadu sira ne’ebé presta iha HNGV, ho atensaun liuliu ba internamentu kazu sira emerjénsia no urjénsia pediátrika nian. Sei permite mós atu hadi’a ho di’ak liután resposta nasionál ba surtu esporádiku no emerjente sira dengue, kólera nian ka surtu sira seluk ho impaktu boot ba saúde públika, liuliu ba bebé ne’ebé foin moris, labarik no adolexente sira.
Aprova mós projetu deliberasaun nian, ne’ebé aprezenta husi Ministériu Planu no Ordenamentu, ba aprovasaun prosedimentu aprovizionamentu nian, liuhosi konkursu públiku internasionál, ba adjudikasaun kontratu públiku ida nian atu sosa no halo instalasaun ba ligasaun dijitál ida iha Timor-Leste, liuhusi kabu submarinu fibra ótika nian, ba sidade Darwin no Port Hedland, iha Commonwealth Austrália nian.
Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, ba atribuisaun subsídiu ba operadór transporte rodoviáriu públiku nian sira, ba operadór transporte aéreu no marítimu nasionál sira, no ba kompradór sira kombustivel nian ne’ebé destina ba atividade agríkola no peska nian.
Haree ba situasaun ne’ebé akontese iha Ukránia, ne’ebé provoka ona aumentu substansiál ida ba folin barríl petróleu nian, ho Diploma ida-ne’e hakarak atu garante estabilidade presu kombustivel nian no hodi evita konsekuénsia prejudisiál sira ba ekonomia no ba konsumidór sira. Tanba ne’e presiza intervensaun iha merkadu kombustivel nian, ho forma ne’ebé la hanesan baibain no tranzitóriu, atu hamenus impaktu hosi aumentu presu kombustivel nian sira, iha transporte públiku sira no iha atividade fundamentál sira-seluk ba ekonomia nasionál.
Subsídiu ne’ebé sei fó ba operadór transporte rodoviáriu públiku sira, ba operadór transporte aéreu no marítimuu nasionál sira no ba kompradór kombustivel ne’ebé maka destina ba atividade agríkola no peska nian, sei hanaran voucher kombustivel, subsídiu ne’e sei halo liuhusi vale deskontu nian ida atu uza iha estasaun sira ne’ebé maka fa’an kombustivel ho ninia montante ne’ebé korrespondente ba 100% husi valór diferensa nian entre folin médiu gazolina ka gazóleu litru ida nian, iha fulan-dezembru tinan 2021 no folin gazolina ka gazóleu litru ida nian iha data fó-sai voucher kombustivel nian, ho konsiderasaun ba tipu kombustivel nian no ninia karakterístika sira.
Diploma ne’e sei válidu to’o loron 31 fulan-jullu tinan 2022, bele mós prolonga, karik kondisaun exesionál ba aumentu presu iha merkadu kombustivel nian nafatin la estavel no la hanesan baibain. REMATA