RSS 

Komunikadus

  • Image
    26 outubru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 26 Outubru 2009
    Governu muda tiha kultura servisus públikus hodi fó sai rezultadus husi orsamentu
    hare tan
  • Image
    21 outubru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 21 fulan Outubru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONAL IVSEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

    KOMUNIKADU BA IMPRENSA
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 21 fulan Outubru 2009
     

    Konsellu Ministrus hala’o tiha sorumutuk iha Kuarta-feira, semana ne’e, loron 21 fulan Outubru tinan 2009, iha Sala Sorumutuk Konsellu Ministrus, iha Palásiu Governu, iha Díli, atu haklean liu tan análisa no haksesuk ba Orsamentu Jeral Estadu nian ba tinan finanseiru 2010, ne’ebé sei ba diskuti hikas fali iha Parlamentu Nasionál.
    Fó hanoin hikas fali katak Governu hato’o tiha ona, ba Parlamentu Nasionál, proposta Orsamentu Jeral Estadu nian tinan finanseiru 2010, iha loron 15 liu ba, fulan ne’e nian.
    Konsellu Ministrus iha oportunidade ne’e, diskuti mós kona-bá kestaun balu ne’ebé relasiona ho ezekusaun orsamentál ne’ebé refere ba tinan finanseiru 2009.
     
    hare tan
  • Image
    15 outubru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 15 Outubru 2009
    Governu AMP elozia eleisaun sukus i kondena FRETILIN tanba interfere
    hare tan
  • Image
  • 30 setembru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 30 fulan Setembru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV
    SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

    KOMUNIKADU IMPRENSA
    Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 30 fulan Setembru tinan 2009
     
    Konsellu Ministrus hala’o Soru-mutu iha loron Kuarta, loron 30 fulan Setembru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova:
     
    1. Dekretu-Lei ne’ebé Aprova Rejime Aprovizionamentu Espesiál ba Projetu Prioritáriu sira
    Governu Timor-Leste iha kompromisu atu hadi’a di’ak liután sistema aprovizionamentu ba projetu fíziku hirak ne’ebé la’o dadauk, liuliu iha Distritu no Sub-Distritu sira. Kontinua kompromete mós atu promove dezenvolvimentu ba kapasidade iha setór privadu nasionál, hodi fó ba emprezáriu sira husi distritu kapasidade no responsabilidade atu estabelese ligasaun ho empreza lokál sira (sub-distritu nian sira). “Pakote Referendu”, inisiativa espesiál ida, mai husi projeitu ki’ik sira ne’ebé lokaliza iha sub-distritu sira, ne’ebé sai hanesan prioridade ba Distritu sira, ne’ebé Governu identifika atu ezekuta husi empreza lokal sira. Ho Dekreitu-Lei ne’e, Governo kria prosedimentu espesiál ida kona-ba husu kotasaun ba projetu hirak ne’ebé identifika ona iha diploma tuir kritériu prioridade no importánsia nian ba dezenvolvimentu nasionál ne’ebé permite Estadu atu oinsá hamosu no fo kbiit ba imprenza ki’ik no mediu Timor nian. Identifika mós obra prioritária sira iha ámbitu kontrolu ba mota boot no reabilitasaun urjente ba estrada hirak ne’ebé iha kondisaun ladi’ak.
    2. Dekretu-Lei kona-ba Ajuda Kustu ba Dezlokasaun Servisu nian iha Interior País Nian
    Diploma ida ne’e , ne’ebé tama iha vigór iha loron 1 fulan Janeiru tinan 2010, atu regula fó ajuda kustu nian ba dezlokasaun servisu nian iha Timor-Leste, no atualiza montante ne’ebé refere. Ajuda kustu nian sira ne’e ninia kondisaun no finalidade eskluziva mak, fó kompensasaun ida ba despeza sira ho alojamentu, alimentasaun no sira seluk,ne’ebé mosu tanba dezlokasaun sira ne’ebé la’ós iha servisu fatin baibain, ba servisu estadu nian.
     
    3. Lisensiamentu no akreditasaun ba Instituisaun Ensino Superiór sira
    Hafoin rona tiha relatóriu husi Ministériu Edukasaun no nia konkluzaun sira, Konselllu Ministrus hakotu atu haree filafali rezolusaun kona-ba simu estudante foun sira husi parte instituisaun ensino superiór sira ne’ebé la prienxe kondisaun hirak ne’ebé ezije atu bele hetan akreditasaun. Nune’e, UNDIL (Universidade Dili) no UNITAL (Universidade Oriental) kontinua ho prosesu akadémiku, inklui simu estudante foun. Maske nune’e, períodu teste nian, ba tinan ida, mantein nafatin tuir desizaun ne’ebé iha ona, hanesan mós apoiu hirak ne’ebé bele iha husi parte Governu, liu husi Gabinete Asesoria Primeiru Ministru ba Sosiedade Sivíl ba instituisaun rua ne’e, atu instituisaun rua ne’e bele alkansa ezijénsia mínima hirak ne’ebé mak presiza ba nia revalidasaun no akreditasaun iha tinan oin. Mantein mós, desizaun ne’ebé hanesan kona-ba AKAKOM (AcademiaComputer Klik) atu bele halo koordenasaun ho Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu no ajusta kursu sira ba nivel formasaun profisionál, la ses husi kritériu no parámetru hirak ne’ebé Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu estabelese. Atu halo ajustamentu hirak ne’e, AKAKOM bele mós, hetan asesu kona-ba apoiu husi governo, ne’ebé Gabinete Asesoria Primeiru Ministru nian ba Sosiedade Sivíl disponibiliza tiha ona.
     
    4. Tulun finanseira ba Filipina tanba Inundasaun.
    Hodi hatán ba apelu Governu Filipinu nian ne’ebé fó sai ba komunidade internasionál atu haree kona-ba katástrofe ne’ebé país ne’e hetan dezde sábadu dadeersan, Governo Repúblika Demokrátika Timor-Leste, nu’udar solidariedade ba povu no Governu Filipina, hakotu atu fó tulun finanseiru hodi bele ajuda país ne’e atu rezolve mota boot ne’ebé aat liu iha tinan 40 ikus ne’e.
     
    Konsellu Ministrus analiza mós:
    1 .Diskusaun kona-ba Prosedimentu Alfandegáriu
    Prosesu implementasaun ba projetu investimentu nian sira, ne’ebé iha relasaun ho atrazu hirak ne’ebé servisu alfándega nian enfrenta, liuliu ida ne’ebé temi kona-ba projetu investimentu estranjeiru.
    2. Rezolusaun kona-ba Kriasaun Parlamentu Juventude / FOINSA’E
    Liu metade husi populasaun Timor-Leste iha idade menus husi tinan 30. Parte importante ida husi sosiedade ne’ebé hatudu ona katak sira fundamentál ba dezenvolvimentu País nian, no merese hetan atensaun espesiál iha Politika Nasionál ba Juventude Timor-Leste nian (PNJ) hodi dudu foin sa’e sira atu ezerse sira nia direitu no devér ne’ebé la ses husi sira nu’udar sidadaun ho forma ne’ebé lolós no responsável. Ida ne’e hanesan baze fundamentál ida ba dezenvolvimentu sustentável. Tanba konsidera katak papél foin sa’e sira nian importante ba futuru Nasaun nian, Estadu Timor-Leste, liu husi titulár sira órgaun soberania nian, hakarak kria espasu ida ba aprendizajen no prátika demokrasia nian ho objetivu prinsipál mak atu sensibiliza no inisia foin sa’e sira iha partisipasaun demokrátika no sívika, hodi estimula sira atu ezerse sira nia direitu no devér polítiku iha futuru, liu husi identifikasaun no kompriensaun ba problema hirak sosiedade timor nian.
    hare tan
  • Image
    23 setembru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 23 fulan Setembru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV
    SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

    KOMUNIKADU IMPRENSA
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 23 fulan Setembru tinan 2009
     

    Ohin Kuarta-feira, loron 23 fulan Setembru tinan 2009, Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Sala Sorumutuk Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova tiha ona:
    1. Rezolusaun kona-ba Komisaun atu haree hikas fali Misaun Forsa Estabilizasaun Internasionál
    Haree ba estabilizasaun seguransa iha Timor-Leste, iha tinan rua ikus ne’e nia laran, períodu ne’ebé fó atensaun mós kona-ba estabilidade sosiál no polítika efektiva, no hodi halo ita nia rain iha forsa seguransa no defeza ne’ebé iha kapasidade atu kumpre misaun ne’ebé fó ba sira, Governu deside atu nomeia Komisaun ida atu halo avaliasaun kona-ba nesesidade atu kontinua mantein prezensa Forsa Estabilizasaun Nasionál, (ISF) iha territóriu.Estatutu ISF harii iha fulan Maiu tinan 2006, liu husi akordu ida, asinadu entre governu Timor-Leste no Austrália, hodi estabelese fali situasaun seguransa nasionál. Tuir akordu ida ne’e, forsa polisiál no militar hotu-hotu, nasionál no internasionál, sei xefia hosi komandu autralianu.Iha fulan Agostu tinan 2006, rezolusaun ida husi Konsellu Seguransa nasoens Unidas nian, mai revoga (hasai tiha) liafuan balu husi kordu ida ne’e, hodi fó mandatu ida ba UNMIT hodi halo restaurasaun no manutensaun ba orden públika iha Timor-Leste.Iha Dezembru tinan 2006, Komandu Polísia, nasionál no internasionál, entrega tiha ba Nasoens Unindas hafoin halo tiha assinatura akordu ida ho UNMIT, hodi regula relasaun entre UNPOL no Estadu Timor-Leste.Iha Janeiru tinan 2007, liu husi akordu trilaterál entre Timor-Leste, Austrália no Nasoens Unidas, rekoñese tiha katak, kbit polísia nian ne’ebé fó ba sira, tuir akordu assinadu iha fulan Maiu tinan 2006 – labele aplika ona.Nune’e, haree kona-ba alterasaun Misaun ISF, Konstituisaun Repúblika Timor-Leste no desizaun foin lalais ne’e nian husi Konsellu Defeza no Seguransa, Governu, hatan ba desizaun Konsellu Superiór Seguransa, deside ona atu nomeia Komisaun ne’ebé sei haree fila fali Misaun ISF, iha Timor-Leste.
    2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Servisu Migrasaun
    Kriasaun Servisu Migrasaun – haketak hosi PNTL husi IV Governu Konstitusionál – reprezenta oportunidade ida atu dezenvolve organizasaun ida, orientada husi servisu profisionál sira ne’ebé iha kapasidade atu ezekuta meta hirak ne’ebé Governu define tiha ona, ba aktividade migrasaun.Servisu Migrasaun iha responsabilidade jerál tuir termu lei Imigrasaun i Azilu, atu kontrola movimentu ema sira nian ne’ebé mak tama no sai husi paíz, hodi kontrola no monitoriza mós prezensa ema estranjeiru iha territóriu nasaun nia laran.Dezenvolvimentu Lei Orgánika Servisu Migrasaun nian, hodi assegura atu servisu iha kondisaun organizasionál no lejislativa nesessária, atu hala’o jestaun migratória ida ne’ebé diak.
    3. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Estatutu Pesoál Servisu Migrasaun nian
    Servisu Migrasaun (SM), harii hanesan entidade ida ne’ebé ketak, dependente diretamente ba Membru Governu Responsável ba Área Migrasaun, no nia estatutu pesoál SM nian, tenke regula hosi ninia lejislasaun rasik.Nune’e, implementasun ba Lei Orgánika Servisu Migrasaun, ezije atu harii karreira rejime espesiál ida (hodi fó konsiderasaun ba prinsípiu Lei no Regulamentu Funsaun Públika nian) ne’ebé ajusta ba konteúdu funsionál no ba estrutura espesífika SM nian.
    4. Rezolusaun ne’ebé aprova Polítika Nasionál Kultura
    “Koloka Kultura ba servisu afirmasaun Nasaun no Estadu timorense” nu’udar prioridade ne’ebé define tiha ona husi IV Governu Konstitusionál iha ninia programa ba períodu lejislativu entre tinan 2007 no 2012.Prezervasaun no divulgasaun ba patrimóniu no valór kultural no artístiku Timor-Leste nian, prevee tiha ona iha polítika ida ne’e, liu husi konjuntu liña asaun ida, ne’ebé inklui kriasaun lejislasaun, apoiu ba programa investigasaun, edukasaun no formasaun, no edifikasaun infraestrutura.Nune’e Governu mak iha kompeténsia atu koordena no ezekuta polítika ne’ebé defini tiha ona, atu haree liu ba prezervasaun patrimóniu kulturál, hodi promove mós apoiu ba asosisaun no atividade kulturál, apoiu ba promosaun kona-ba fó sai informasaun ne’ebé iha interese kulturál, iha suporte barak-barak, nune’e mós kolaborasaun ho entidade sira seluk ne’ebé iha atensaun liu ba knar ne’ebé relevante iha área kulturál.Lei Órgánika Ministériu Edukasaun nian, prevee no define Biblioteka Nasionál hanesan Institutu Públiku ne’ebé atu harii, hodi asume responsabilidade kona-ba jestaun biblioteka no nível nasionál.
    hare tan
  • Image
    2 setembru 2009Soru-mutu Konsellu Ministru iha loron 2 fulan Setembru tinan 2009
    GOVERNO KONSTITUSIONAL IV
    SEKRETARIA ESTADU BA KONSELLU MINISTRUS

    KOMUNIKADU IMPRENSASoru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 2 fulan Setembru tinan 2009
    Konsellu Ministrus hala’o soru-mutu iha kuarta loron 2 fulan Setembru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, Palásiu Governu, iha Díli, no aprova tiha ona:
    1. Dekretu-Lei ne’ebé altera Rejime Salariál ba Polísia Nasional Timor-Leste
    Dekretu-Lei ne’e hodi hare’e fila fali aspektus balun husi Rejime Salariál ba Polísia Nasional Timor-Leste, espesifikamente ba rejime tranzisaun nian.Nune’e, Governu entende atu, temporariamente, husi nivél remuneratórius sira hotu, to’o elementus sira hotu Polísia Nasional Timor-Leste nian ne’ebé koloka iha eskalaun sira ne’ebé koresponde ba.Retributivu rejime foun ida ne’e atu valoriza dinámika forsa Polisia nian no, nune’e mos, kria kondisaun hodi fo resposta kabal ida ba kualidade hodi hala’o seguransa no moris hakmatek sidadaun nian.Sentidu ne’e, atu fo ba Polísia Nasional Timor-Leste rejime salarial ida tuir natureza servisu publiku nian ne’ebé fo ba komunidade.
    Konsellu Ministrus mos aniliza:
    2. Halo analiza ba Dekretu-Lei ne’ebé aprova Orgánika Servisu Migrasaun nian
    hare tan
195 196 197 198 199 200