RSS 

Komunikadus

  • Image
    13 marsu 2019Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 13 fulan-marsu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 13 fulan-marsu tinan 2019
    Konsellu Ministru hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli, no analiza aprezentasaun Relatóriu hosi Komisaun Reforma Fiskal (CRF), ne’ebé mak aprezenta hosi Fernanda Borges, hanesan Koordenadora Komisaun. CRF ne’ebé mak kria iha VI Governu Konstitusionál ho objetivu atu garante futuru nasaun Timor-Leste nian liu-hosi diversifikasaun fonte sira no asegura sustentabilidade hosi finansa públika. Durante aprezentasaun, Fernanda Borges esplika mós antesendente hosi CRF, halo balansu atividade ne’ebé realiza tiha ona desde fulan agostu tinan 2015 no aprezenta nia prioridade no rekomendasaun ba futuru hosi Komisaun ne’e rasik. Koordenadora entrega relatoriu ne’e ba Governu iha nia final mandatu, no agora Ministériu finansas analiza sujestaun no rekomendasaun sira.
    Ministru Estadu Koordenadór Asuntus Ekonómiku, Agio Pereira aprezenta ba Konsellu Ministru proposta kona ba Akordu Espesiál Investimentu entre Estadu Repúblika Demokrátika Timor-Leste ho Pelican Paradise Group, Lda. Projetu ida-ne’e ho investimentu privadu ida previstu USD 700 millaun ba dezenvolvimentu kompleksu turístiku, iha área ida maizoumenus 558 hectar, iha zona Tasi Tolu no Tibar, ne’ebé mós inklui unidade otelaria, kampu golf, área rezidénsia, sentru dezenvolvimentu ba joven sira, eskola internasionál, ospitál internasionál no sentru komersiail. Kompleksu turístiku ida-ne’e mak fó dalan hodi kria 1500 postu servisu iha faze hosi kontrusaun, 1300 postu servisu permanente durante konstrusaun no re-florestasaun 80% iha projetu nian. Membru Governu sira sei kontinua analiza Proposta Akordu Espesiál Investimentu ida-ne’e.
    Ministru Interinu ein ejersísiu, Filomeno da Paixão de Jesus, aprezenta proposta Rezolusaun Governu, ne’ebé mak aprova hosi Konsellu Ministru, kona ba nomeasaun Faustino da Costa nuudar Komandante-Jerál no Mateus Fernandes nuudar Komandante-Jerál daruak ba Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), iha Komisaun servisu iha periodu tinan ha’at nia laran
    Ministru Administrasaun Estatal simu plenus poderes hosi Konsellu Ministru ba preparasaun selebrasaun ofisiál 17⁰ aniversáriu Restaurasaun Independénsia Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL), ne’ebé mak sei komera iha fulan loron-20 fulan maiu, nomós kona-ba instalasaun Komissaun Organizadora no nomeasaun ba Prezidente Komisaun Organizadora.
    Ministru Agrikultura no Peskas, Joaquim José Gusmão dos Reis Martins, aprezenta proposta ne’ebé aprova hosi Konsellu Ministru kona-ba deliberasaun Konsellu Ministru, ba autorizasaun partisipasaun delegasaun tékniku timorense ida iha reuniaun servisu nian, ne’ebé mak organiza hosi Banku Aziátiku Dezenvolvimentu, ba negosiasaun Memorandu Entendimentu ida entre Repúblika Indonésia no RDTL ba implementasaun projetu pilotu ida ne’ebé hakarak fasilita transporte merkadoria espansaun komérsiu pekuariu no promosaun hamutuk iha nasaun rua hanesan destinu turístiku.
    Ikus Liu membru Konsellu Ministru sira, lori Governu Timor-Leste no Povu nia naran hato’o sentidu kondolénsia ba família Gordon McIntosh, eis Senadór australiano ne’ebé defende independénsia timor nian. McInstosh ou “Ulun Toos” naran ne’ebe hasai iha dekada 80 hosi FALINTIL, ne’ebé mak admira ho Gordon nia ‘Ulun toos’ no ‘disernimentu’ no la aseita opiniaun sira hosi nia kolega sira iha Parlamentu australianu durante vizita iha nasaun iha tinan 1983, no hetan kondekoradu ho Ordem Timor-Leste iha tinan 2014 tan nia esforsu durante independénsia Timor-Leste nian. REMATA
     
     
    hare tan
  • Image
    13 marsu 2019Governu hato’o kondolénsia ba Gordon McIntosh nia mate
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Governu hato’o kondolénsia ba Gordon McIntosh nia mate
    Ho laran triste Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste simu notísia kona-ba eis-Senadór australianu no defensór ba ita-nia independénsia, Gordon McIntosh, nia mate.
    Uluk Gordon nu’udar entuziasta ba autodeterminasaun ita-nia povu no nia hakarak duni ho laran luta hasoru okupasaun iha ita-nia nasaun. Povu Timoroan hetan sorte ba apoiante ida-ne’ebé forte iha Parlamentu Australianu.
    Iha tinan 1983 nia mai Timor, tama ba delegasaun parlamentár australiana dahuluk nian, hodi vizita territóriu ne’e durante okupasaun Indonézia nian. Hafoin nia viajen, Senadór ne’e hakerek relatóriu ida hodi fó sai observasaun sira delegasaun nian, no iha ne’ebé hateten kona-ba tentativa husi ema balun ne’ebé deklara katak Timor laiha tan problema polítiku ida ne’ebé signifikativu. Ninia petisaun ne’e hato’o ba Komité Deskolonizasaun Nasoins Unidas nian iha tinan 1982, maka fundamentál hodi mantein Timor iha lista territóriu sira ho prosesu deskolonizasaun nian ne’ebé nakloke, no ninia atividade sira durante tinan barak fó ona kontribuisaun ida ne’ebé importante ba problema Timor nian.
    Eis-Senadór ne’e halo vizita ikus mai Timor-Leste iha fulan-marsu tinan 2016, hodi partisipa iha atividade selebrasaun dahuluk Loron Veteranu nian. Iha fulan-fevereiru tinan hanesan eis-Prezidente Repúblika Timor-Leste nian, Xanana Gusmão, publika karta ida ho pájina sanulu ne’ebé nia rasik maka hakerek iha tinan 1988 no nia rasik maka haruka ba Gordon McIntosh, liuhosi kuadru Rezisténsia sira ne’ebé hela iha Austrália. Karta ne’e inklui istória detallada ida kona-ba luta ukun-rasik an no kritika Governu australianu tempu ne’ebá nian, ne’ebé maka hakarak duni ho laran atu “salvaguarda interese ekonómiku Austrália nian hodi halakon prinsípiu dignu sira nasaun demokrátiku ida nian”. No karta ne’e deklara katak, buat sira-ne’e hotu hatudu katak polítika Austrália nian ba Timor determina hosi oferta Indonézia nian ba esplorasaun konjunta iha Timor Gap.
    Gordon hetan naran estimadu “Ulun toos”, husi FALINTIL sira, ne’ebé fó ba nia iha dékada 80. Sira apresia nia “Ulun toos” no “matenek”, hodi la simu hanoin hosi ninia kolega sira durante sira-nia vizita iha tinan 1983. Nia hetan ona kondekorasaun ho Orden Timor-Leste nian iha tinan 2014 ba ninia esforsu hirak ne’ebé apoia ona Timor-Leste hodi ukun-rasik an.
    Gordon McIntosh nia naran sei la lakon iha Timor-Leste no sei hanoin nafatin ho domin boot, admirasaun no respeitu. Iha momentu triste ida ne’e, ita hatudu ita-nia laran-susar ba nia mate, maibé ita selebra ninia kontributu.
    Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste lori povu Timor-Leste nia naran hato’o sentidas kondolénsias ba Família Gordon McIntosh nian no hato’o agradesimentu nasaun ida nian ne’ebé grata nafatin. REMATA
    hare tan
  • Image
    12 marsu 2019Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 12 fulan-marsu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 12 fulan-marsu tinan 2019
    Konsellu Ministru hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli no asisti aprezentasaun hosi Reitór Universidade Timor-Lorosa’e (UNTL), Francisco Miguel Martins, konaba prosesu hosi asesu iha ensinu superior públiku iha tinan letivu 2019, iha UNTL  no Institutu Politékniku Betanu (IPB).  REMATA
    hare tan
  • Image
    05 marsu 2019Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 5 fulan-marsu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 5 fulan-marsu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli no aprova, ho alterasaun, Proposta Dekretu Governu, ne’ebé mak aprezenta hosi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómiku ein ejersísiu, Agio Pereira, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu n.⁰2/2018, 21 fulan fevereiru, ne’ebé mak regula prosedimentu investimentu privadu. Ho Diploma Legal ne’ebé aprovadu ona, pedidu Sertifikadu hosi Investidór sira ne’ebé submete ona durante Vizénsia Lei n.14/2011, hosi 28 fulan-setembru ne’ebé mak sei pendentes, sei avalia no desidi hosi Ajénsia Promosaun Investimentu no Esportasaun Timor-Leste, IP (Tradeinvest) tuir termu  lei ne’e rasik no proposta emisaun Sertifikadu Investidór tenke remete hosi Diretór Ezekutivu Tradeinvest ba membru Governu responsável ba koordenasaun asuntu ekonómiku. Proposta  Dekretu Governu ida-ne’e ho objetivu atu klarifika dúvida sira kuandu rejime aplikável ba pedidu sira emisaun nian hosi Sertifikadu Investidór submetidu, até 31 de Dezembru tinan 2017, ne’ebé sei iha vijénsia Lei Investimentu Privadu antiga ne’ebé mak seidauk desidi hosi Tradeinvest.
    Konsellu Ministru kontinua analiza proposta alterasaun ba Akordu Subsidiáriu ne’ebé selebra ona ho Governu Austrália ba projetu “ Estrada ba Dezenvolvimentu” (Road for Development-R4D). Faze II (daruak), ne’ebé mak aprezenta hosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Ministériu Obras Públika. Programa Governu Timor-Leste ida-ne’e, ne’ebé hahú ona iha tinan 2012, konta mós ho apoiu tékniku hosi Governu Austrália no mós Organizasaun Internasionál Traballu (OIT) ho objetivu atu lori benefísiu sosiál no ekonómiku ba populasaun iha área rurál sira liuhosi jestaun no hadi’ak liután kondisaun ba rede estrada rurál nasionál sira. Ho Projetu ida-ne’e reabilita ona estrada 552km, kria ona laboratóriu sira hodi halo teste ba rai iha munisípiu balun nomós promove asaun hodi dezenvolve kapasidade hosi setór privadu no públiku kona-ba jestaun,  reabilitasaun no konstrusaun estrada sira. Durante faze daruak,  programa ida-ne’e hakarak fó apoiu ba estabelesimentu Fórum Interministeriál ba estrada, dezenvolvimentu polítika estrada rurál no implementasaun sistema padraun deseñu no konstrusaun estrada rurál atu asegura nia kualidade. Konsellu Ministru fó poder tomak ba Ministru Obras Públika, Salvadór dos Reis Pires, hodi hala’o asinatura ba akordu ida ne’e.
    Minsitru Administrasaun Estatal ein ejersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta proprosta Rezolusaun Governu,  aprova hosi Konsellu Ministru, kona-ba ezekusaun Estratéjia Desentralizasaun Administrativa no Instalasaun Orgaun Resprezentativu Poder Lokal sira, hodi reafirma kompromisu, vontade no determinasaun Governu retoma no hasa’e ezekusaun estatéjia desentralizasaun administrativa no intalasaun orgaun reprezentativu Poder Lokal. Rozolusaun Governu ida-ne’e preveé programa atividade ida ne’ebé mak sei inklui elaborasaun lejislasaun, revizaun estatutu sira no mapa pesoal Administrasaun Munisipal, formasaun ba rekursu umanu, konstrusaun, manutensaun ka kualifikasaun infraestrutura no eleisaun orgaun reprezentativu hosi Poder Lokal, ho objetivu atu presta servisu públiku ne’ebé efetivu hodi bele aumenta partisipasaun sívika, dezenvolve setór privadu iha área rurál sira no estabelese instituisaun Estadu ne’ebé forte iha territóriu nasionál tomak. REMATA
    hare tan
  • Image
    27 fevereiru 2019Toleránsia pontu iha loron 6 fulan-marsu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia pontu iha loron 6 fulan-marsu tinan 2019
    Lei n.º 10/2005, loron-10 fulan agustu nian, iha redasaun ne’ebé fó hosi Lei n.º 3/2016, loron-25 fulan maiu hodi estabelese loron sira ne’ebé nuudar loron feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no data sira seluk ne’ebé bele mós konsidera hanesan toleránsia pontu. Kona-ba data komemorativa, artigu 5.º iha Lei hanesan determina ona katak sei la konsidera hanesan loron feriadu, maibé konsidera nuudar toleránsia pontu.
    Entre data ofisiál komemorativa sira konta ho Kuarta-Feira Sinza, ne’ebé maka tinan-tinan ho data variável. Kuarta-Feira Sinza nuudar loron solenidade ida ne’ebé ba ema Komunidade Kristaun importante tebes. Kuarta-Feira Sinza hanesan loron dahuluk tempo Kuarezma nian iha kalendáriu relijiaun katólika, ne’ebé mak sei hala’o durante loron haatnulu antes tama ba loron Páskua, no tinan ida ne’e korresponde ba loron kuarta-feira tuir mai, loron-6 fulan marsu.
    Hodi hanoin ba saida maka hatuur ona iha artigu 7.º, iha alínea a) no c) no iha nia artigu n.º2 no alínea d) no n.º 6 iha artigu ne’ebé hanesan maka, Governu determina hanesan tuir mai ne’e:
    1. Sei fó Toleránsia Pontu iha loron-6 fulan marsu tinan 2019, durante loron tomak;
    2. Despasu ida-ne’e abranje funsionáriu hotu-hotu no ajente Ministériu sira ka servisu ne’ebé dependente ba, nomós ba institutu sira no organizmu integradu iha administrasaun indireta Estadu nian. Ramata
    hare tan
  • Image
    27 fevereiru 2019Sorumutuk Konsellu Ministru loron 27 fulan-fevereiru tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministru loron 27 fulan-fevereiru tinan 2019
    Konsellu Ministru hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli no aprova proposta Dekretu Governu, ne’ebé mak aprezenta hosi Ministra Finansas ein ejersísiu, Sara Lobo Brites, kona-ba ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu nian (OJE) ba tinan 2019. Ho diploma ida-ne’e, aprova ona norma no prosedimentu ezekusaun, monitorizasaun no reporte ne’ebé bele aplika ba OJE ba tinan 2019 nian, importante tebtebes tanba bele halo akompañamentu ida rigorozu no adekuadu ba ezekusaun orsamentál, hanesan instrumentu ne’ebé di’ak liu hodi bele kumpri loloos prinsípiu no liña orientadora sira ne’ebé hatuur ona iha OJE ba tinan 2019.
    Konsellu Ministru aprova proposta Dekretu-Lei ne’ebé regula rejime jurídiku ba operasaun petrolífera onshore, ne’ebé mak aprezenta hosi Autoridade Nasionál Petróleo no Minerais Timor-Leste (ANPM). Dekretu-Lei ne’ebé aprova ona no kria rejime jurídiku espesiál ba esplorasaun no produsaun petróleo no gas natural (upstream) iha zona terrestre (onshore) Timor-Leste nian, bazeia ba artigu 31⁰ kona-ba Lei Atividade Petrolífera no hodi konsidera importansia hosi Dekretu-Lei ida-ne’e ba promosaun direitu ajente ekonómiku ka konsumidor no utilizador sira ba bein no servisu industria petrolífera no mós hodi asegura operasaun petrolífera no onshore ne’ebé mak realiza ho danus mínimu ba meiu ambiente, hodi fó prioridade katak tenke haree ba ema nia saúde no seguransa, no konsistente ho prátika industria ne’ebé di’akliu.
    Ikus Liu, Governo analiza proposta, aprezenta hosi Ministériu Negósius Estranjeirus no Ministériu Obras Públikas, kona-ba alterasaun Akordu Subsidiáriu ne’ebé selebra ho Governu Austrália ba projetu“ Estrada ba Dezenvolvimentu” (Road fo Development-R4D) Faze II (daruak). Governu Timor-Leste nia programa ida-ne’e, hahú ona iha tinan 2012, sura ho apoiu tékniku hosi Governu Austrália no mós Organizasaun Internasionál Traballu (OIT) ho objetivu atu fó benefísiu sosiál no ekonómiku ba populasaun sira iha área rurál liuhosi jestaun no hadi’ak kondisaun rede ba estrada rurál nasionál sira. Ho Projetu ida-ne’e reabilita ona estrada 552km, kria ona laboratóriu sira hodi halo teste ba rai iha munisípiu barak no mós promove asaun dezenvolvimentu kapasidade hosi setór privadu no públiku ba jestaun, reabilitasaun no konstrusaun estrada. Durante faze daruak, programa ida ne’e hakarak fó apoiu ba estabelesimentu Forum Inter-Ministerial ba estrada, dezenvolvimentu polítika Estrada Rural no implementasaun sistema padraun ba dezeñu no konstrusaun estrada rural hodi asegura nia kualidade. Alterasaun ba Akordu Subsidiáriu ba faze II hosi programa “Estrada ba Dezenvolvimentu” sei analiza filafali iha reuniaun tuirmai.* REMATA

    * Tan lapsu ami fó-sai tiha iha komunikadu imprensa (versaun dahuluk) ne’ebé publika no fahe ona iha loron-27 fulan fevereiru ne’ebé dehan katak proposta ne’e aprovadu ona maibé, husu atu konsidera komunikadu imprensa versaun ida-ne’e (versaun daruak) hosi reuniaun Konsellu Ministru iha loron-27 fulan fevereiru 2019.
    hare tan
  • Image
    20 fevereiru 2019Sorumutuk Konsellu Ministru loron 20 fulan-fevereiru tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministru loron 20 fulan-fevereiru tinan 2019
    Konsellu Ministru hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, Díli no analiza tiha proposta kódigu konduta ba membru VIII Governu Konstitusionál, ne’ebé sei sai hanesan istrumentu autoregulasaun ne’ebé oferese orientasaun klaru kona-ba komportamentu lísitu no étiku hosi membru Governu sira, bainhira ezerse sira-nia funsaun loron-loron. Dokumentu ida ne’e aprova ho alterasaun no sujestaun hosi Membru sira Konselu Ministru nian.
     Konsellu Administrasaun Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL), aprezenta ba Konsellu Ministru regulamentu BCTL nian no kona-ba regra jerál sira ne’ebé aplika ba sistema garantia kréditu ba empreza ki’ik no empreza média sira (sigla iha portugés empreza kiik empreza média PME). Sistema ida-ne’e hanesan programa públiku tanba liuhosi sistema ne’e maka Estadu fahe risku kréditu ho banku komersiál sira no ho objetivu promove empreza no kria kampu servisu, insentiva formalizasaun no kresimentu hosi PME, fasilita asesu kréditu iha setór prioritáriu sira, no kontribui ba espansaun asesu ba servisu bankaria no finanseiru.
    Konsellu Ministru mós analiza aprezentasaun hosi operadór telekomunikasaun Ceslink, hanesan konsórsiu nasionál, kompostu hosi Ceslink, empreza teknolójia informátika no konsórsiu Oka-D’tel, ne’ebé mak sei sai operadór telekomunikasaun ba dahaat iha Timor-Leste. Ceslink hakarak oferese servisu telekomunikasaun ne’ebé ho kualidade, fasil atu asesu no baratu, ho teknolójia modernu no efisiente hodi bele garante internet ho velosidade a’as no ligasaun telefone iha área Timor laran tomak no garantia seguransa ba informasaun konfidensiál komunikasaun nian.
    Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta proposta Dekretu-Lei, ne’ebé mak aprova hosi Konsellu Ministru, kona-ba alterasaun primeiru ba Rejime Promosaun Pessoal ba Karreira Administrasaun Públika. Ho altersaun ida-ne’e, altera artigu 7⁰, Dekretu-Lei n⁰ 1/2018, 24 Janeiru ne’ebé define limite másimu 10% hosi total ema ne’ebé mak tama ba kategoria ka grupu profissionál ne’ebé maka iha ona kbiit atu hetan promosaun.
    Konsellu Ministru mos aprova proposta Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta hosi Primeiru Ministru, kona-ba promosaun asaun limpeza jerál hosi aglomeradu populasaun, ho objetivu mobiliza organizasaun hosi sosiedade sívil sira hodi bele hamutuk ho órgaun no funsionáriu hosi administrasaun públika no eskola sira hotu atu realiza asaun limpeza ba espasu públiku, no haforsa liután komitmentu no determinasaun Estadu atu konkretiza direitu ba sidadaun hotu-hotu moris iha ambiente ne’ebé moos, saudável no ekolójikamente ekilibradu. Asaun koletiva limpeza jerál sira ne’e sei hala’o hahu tuku 14:00 oras no 17:00 oras, iha loron sesta-feira kada fulan, no sei hahu iha loron-22 fulan fevereiru 2019.
    Ministra Finansas ein ejersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta proposta Rezolusaun Governu, ne’ebé aprova hosi Konsellu Ministru, kona-ba regra no kritériu selesaun, jestaun no avaliasaun investimentu efetuadu hosi Fundu Petrolíferu. Ho Rezolusaun ida-ne’e, Governu deside hodi manifesta konkordánsia no apoiu regra no kritériu hodi aplika Fundu Petrolíferu iha operasaun petrolifera, liuhosi selebrasaun tranzasaun komersiais ho intermédiu hosi Timor Gap, EP, tuir termu lejislasaun ne’ebé vigora hela no hodi konsidera mós natureza hosi tipu investimentu no objetivu estratéjiku ne’e rasik ba Estadu Timor-Leste, ne’ebé mak permite utilizasaun FP hodi bele avansa ho dezenvolvimentu importante no signifikativu projetu petrolífera, kria benefísiu finanseiru, ekonómiku no sosiál barak liután ba Povu Timor-Leste nune’e, permiti halo diversifikasaun no dezenvolve ekonomia nasionál. REMATA
    hare tan
  • Image
    13 fevereiru 2019Sorumutuk Konsellu Ministru loron 13 fulan-fevereiru tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministru loron 13 fulan-fevereiru tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no analiza ona aprezentasaun hosi Grupu Traballu ba Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS) relasiona ho Revizaun Nasionál Voluntária (VNR) kona-ba implementasaun ODS. Prosesu Revizaun Nasionál Voluntária kona-ba ODS buka envolve parte interesada sira ne’ebé hodi aselera progresu ODS nian, buka estabelese liña baze di’ak ida atu halo monitorizasaun kona-ba progresu husi implementasaun no buka haktuir istória Timor-Leste nian ba mundu, ne’ebé haree liu ba konkista no dezafiu sira. VNR sei aprezenta iha Forum Nivel Aas iha fulan jullu tinan 2019 iha Novaiorke. Grupu Traballu ODS restabelese ona iha fulan-janeiru tinan 2019 ne’e, koordena hosi Gabinete Primeiru-Ministru, liuhosi Unidade ba Planeamentu, Monotorizasaun no Avaliasaun (UPMA) no kompostu husi reprezentante sira husi Parlamentu Nasionál, Ministériu sira, sosiedade sivíl, setór privadu, mídia, instituisaun relijioza no parseiru dezenvolvimentu sira nian. Konsellu Ministrus mós analiza no aprova ona rekomendasaun sira ne’ebé propoin tuirmai ne’e ba VNR: ODS 16, "Pás, Justisa no Instituisaun Efikás sira", sei sai tema tranzversál iha relatóriu VNR nian, hodi haree kle’an liu ba ODS neen (2, 3, 4, 5, 6, no 9) ne’ebé aliña ho faze dahuluk Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu nian (PED) no atu kompleta rekomendasaun daruak, sei diskute kle’an liu iha ODS 8 no 17.
    Konsellu Ministrus halo análize ba aprezentasaun Ministériu Justisa nian kona-ba projetu Sistema Nasionál Kadastru, ne’ebé husi kedas tinan 2013 hala’o levantamentu no jestaun ba informasaun kadastrál nian ho objetivu atu fó apoiu ba implementasaun regra transparente no justu lubun ida ba regulasaun mekanizmu sira kona-ba rekoñesimentu no atribuisaun titularidade no transferénsia sasán imovel sira. Aprezentasaun ne’e kompostu husi rezumu ida husi antesedente sira, husi atividade sira ne’ebé hala’o ona, husi rezultadu sira ne’ebé atinje ona no husi dezafiu sira ne’ebé hasoru husikedas inísiu projetu ne’e nian.
    Konsellu Ministru aprova ona adjudikasaun kontratu konsultoria nian ba implementasaun projetu no supervizaun kona-ba konstrusaun, hadi’a no halo manutensaun ba Estrada Nasionál Baukau-Venilale-Vikeke nian, intervensaun ida iha parte estrada ida ho distánsia besik 58km, iha dalan importante ida ne’ebé atu halo ligasaun entre munisípiu sira iha parte loro-sa’e nian ho kapitál Dili, hodi remata prosesu aprovizionamentu nian ne’ebé hahú iha tinan 2017 no sei finansia ho empréstimu husi ADB.
    Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, hamutuk ho Ministru tutela sira, Ministra Finansas no Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, aprezenta ona proposta ida kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, relasiona ho alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei kona-ba estatutu sira Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste, S.A. (BNCTL) nian. Objetivu hosi Dekretu-Lei ne’e atu adapta estatutu BNCTL nian ho enkuadramentu legál foun husi sosiedade komersiál sira no rejime foun rejistu komersiál nian, hodi introdús estrutura foun ida sosiedade nian, tuir prátika internasionál sira setór finanseiru nian, ne’ebé fahe Konsellu Administrasaun nian entre administradór ezekutivu no administradór la’ós-ezekutivu, ho separasaun ne’ebé klaru kona-ba kompeténsia no responsabilidade sira. Hanesan ne’e sei implementa jestaun ezekutiva ida ne’ebé kompetente no efisiente, nu’udar responsabilidade husi administradór ezekutivu profisionál no esperiente sira iha setór banku nian, hodi hametin vizaun estratéjika Banku nian atu halo servisu ba interese povu timoroan nian ne’ebé ás liu, nu’udar responsabilidade
    Ikus liu, Konsellu Ministrus aprova ona proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun (MNEK), aprezenta, kona-ba haforsa koordenasaun no rekursu sira iha prosesu adezaun ba Asosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku ASEAN. Ho hanoin ida katak dezenvolvimentu relasaun hanesan viziñu di’ak no relasaun kooperasaun nian ho nasaun sira iha rejiaun ne’e, hanesan valór ida ne’ebé hatuur ona iha Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste no prioridade ida husikedas Governu Konstitusionál dahuluk, adezaun ba ASEAN sai nu’udar instrumentu importante ida atu hasa’e prestíjiu Timor-Leste nian, nu’udar Estadu ne’ebé empeñadu iha diálogu polítiku ne’ebé konstrutivu hodi asegura dame, estabilidade no seguransa iha rejiaun ne’e, nune’e mós ba dezenvolvimentu ekonómiku no sosiokulturál país ne’e nian. MNEK maka sei sai hanesan responsavel ba nomeasaun individualidade sira ho referénsia nasionál no artikulasaun ho instituisaun governamentál relevante sira, ba partisipasaun iha sorumutuk Nivel Aas sira kona-ba ASEAN nian no ba kriasaun programa mobilizasaun nian ida ne’ebé haree ba adezaun Timor-Leste nian ba ASEAN. REMATA
     
    hare tan
69 70 71 72 73 74 75