RSS 

Komunikadus

  • 28 agostu 2019Asinatura Memorandu Entendimentu no Akordu Kooperasaun husi Timor-Leste no Austrália
    GOVERNU TIMOR-LESTE NO GOVERNU AUSTRÁLIA
    KOMUNIKADU IMPRENSA KONJUNTU
    Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun husi Timor-Leste, 
    Dionisio da Costa Babo Soares 
    Ministru Recursus no Norte husi Austrália,
    Senador  Matthew Canavan

    Loron 28, FulanAgostu, Tinan 2019 

    Asinatura memorandu entendimentu no Akordu Kooperasaun husi Timor-Leste no Austrália
    Iha loron 6 fulan-marsu tinan 2018, Ministru Adjuntu Primeiru-Ministru nian ba Delimitasaun Fronteira no Ajente Prosesu Konsiliasaun nian iha tempu ne’ebá, Hermenegildo Cabral Pereira, no Ministra Negósius Estranjeirus Austrália nian iha tempu ne’ebá, Julie Bishop, asina ona Tratadu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Austrália ne’ebé mak estabelese sira-nia Ketan Tasik iha Tasi Timor.
    Tratadu kona-ba Ketan Tasik ne’e estabelese ketan tasik permanente sira entre país rua ne’e no kuadru jurídiku ida ne’ebé estavel ba dezenvolvimentu rekursu mina-rai no gás iha Tasi Timor.
    Dezde asinatura ba Tratadu Ketan Tasik, país rua ne’e serbisu hamutuk nafatin no serbisu hamutuk ho operadór petrolíferu offshore sira, hodi define dispozisaun tranzitória sira, ne’ebé maka sei fó seguransa komersiál no garantia ba parte hotu-hotu durante prosesu tranzisaun nian tomak husi Tratadu Tasi Timor ba Tratadu Ketan Tasik nian foun.
    Governu Timor-Leste, husi nia parte, konklui ona dispozisaun tranzitória ba implementasaun Tratadu Ketan Tasik ho asinatura ba Kontratu Partilla Produsaun foun lima ho operadór petrolíferu offshore sira.
    Governu Austrália nian, husi nia parte, mós konklui ona foin lalais ne’e dispozisaun tranzitória sira ba implementasaun Tratadu Ketan Tasik, ho aprovasaun iha Parlamentu Austrália nian ba lejizlasaun ne’ebé pertinente iha matéria ne’e.
    Timor-Leste no Austrália asina ona akordu ida kona-ba troka informasaun fiskál sira entre país rua no memorandu entendimentu rua entre sira-nia instituisaun atubele permite kooperasaun kona-ba kestaun sira ne’ebé iha relasaun ho petróleu.
    Ho konkluzaun no asinatura ba akordu sira-ne’e maka konklui ona medida hotu-hotu ne’ebé presiza ba troka nota diplomátika sira entre Timor-Leste no Austrália, ne’ebé sei hala’o iha loron 30 fulan-agostu no ne’ebé konfirma katak Tratadu Ketan Tasik nian tama ona iha vigór.
    Timor-Leste no Austrália haree ho fiar metin ba troka nota diplomátika sira, ba entrada iha vigór Tratadu Ketan Tasik nian no ba kapítulu foun ida iha amizade entre país rua ne’e. REMATA
    hare tan
  • 27 agostu 2019Sorumutu Extraordinária Konsellu Ministrus iha Loron 27 fulan-agostu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Extraordinária Konsellu Ministrus iha Loron 27 fulan-agostu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli no aprova Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Mina-rai iha ezersísiu, Agio Pereira, kona-ba nomeasaun despaxante ofisiál ba atividade sira importasaun no esportasaun iha kampu Bayu-Undan nian. Hare katak ho asinatura Tratadu Tasi Timor nian, nu’udar projetu ida ne’ebé sei tranzita husi Área Konjunta Dezenvolvimentu Petrolíferu daudaun ne’e ba jurisdisaun eskluziva Timor-Leste nian, maka projetu Bayu-Undan, Rezolusaun Governu nian ida-ne’e ho objetivu hodi mantein empreza Altus Oil & Gas Services hanesan despaxante ofisiál, hodi hamenus perturbasaun ba iha operasaun ne’ebé hala’o hela, konforme ezije husi obrigasaun internasionál nian sira ne’ebé asume husi Estadu Timor-Leste bazeia ba Tratadu nian. 
    Konsellu Ministrus fó poder tomak ba Ministra Edukasaun Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, atu asina programa PRO-Portugés, parseria ida entre Ministériu ne’e no INFORDEPE no Camões, Institutu Kooperasaun no Lian nian. Projetu ida-ne’e atu kontribui ba konsolidasaun husi sistema edukativu Timor-Leste nian, liuhusi apoiu ba setór formasaun profisionál no kontínua husi pesoál dosente ba sistema edukativu ensinu nian la’ós superiór. Programa ida-ne’e atu substitui programa Formar+, ne’ebé remata iha loron 31 fulan-dezembru tinan 2018 no sei ezekuta entre tinan 2019 no tinan 2022. Liuhosi Projetu PRO-Portugés nian ne’e, ho realizasaun oras 520 formasaun nian ba profesór sira maizumenus 4 300 tinan-tinan, karik bele, ba prazu tinan tolu nian, ne’ebé profesór hotu-hotu hosi sistema edukativu nasionál nian bele atinje nivel B2 ho kapasidade linguístika iha lian portugeza to’o finál tinan 2022 nian.
    Hanesan parte integrante husi programa Selebrasaun Aniversáriu Konsulta Popular ba dala 20, iha parte dader loron 29 fulan-agostu, sei realiza mós selebrasaun relijioza iha tempu ne’ebe hanesan husi konfisoins relojiosas prinsipais lima, ne’ebe hanesan reprezentante iha Timor-Leste, ne’ebe mak sei konta mós ho prezensa husi VIII Governu.
    Selebrasaun Katolika, sei hala’o iha Igreja Katedral, Dili no sei konta ho prezensa husi Ministru Justisa, selebrasaun protestante sei hala’o iha Igreja Osana no konta ho prezensa husi Ministra Edukasaun Juventude no Desportu, no Ministru Obras Públika sei akompaña serimónia Islamika iha Meskita An-Nur, no selebrasaun iha Templo Budista sei akompaña husi Vise-Ministru ba Dezenvolvimentu Estratéjiku Saúde no ikusliu, serimónia Hindu, sei hala’o iha templo Pura Girinatha no sei konta ho prezensa husi Ministru Agrikultura no Peskas. REMATA 
    hare tan
  • 23 agostu 2019Toleránsia de Pontu ba okaziaun Komemorasaun Aniversáriu Konsulta Popular ba dala 20
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia de Pontu ba okaziaun Komemorasaun Aniversáriu Konsulta Popular ba dala 20 
    Governu deside fó toleránsia de pontu durante períudu lorokraik iha loron-26 to’o loron-29 fulan agostu tinan 2019, tan okaziaun atu selebra vijésimu aniversáriu Konsulta Popular no misaun INTERFET nian, ba funsionáriu no ajente hotuhotu iha ministériu no servisu sira ne’ebé nia depende ba, nomós ba institutu no organizmu sira ne’ebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian nune’e, permiti atu ema bele fó partisipasaun másimu iha atividade komemorativa sira ne’e..
    Desizaun ida-ne’e baziea ba Lei n.º 10/2005, 10 agostu nian, ne’ebé determina feriadu nasionál sira, data ofisiál komemorativa no regra sira kona-ba toleránsia de pontu. RAMATA
    hare tan
  • 23 agostu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 23 fulan-agostu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 23 fulan-agostu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no asiste aprezentasaun husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, kona-ba Programa Reforma ba Administrasaun Públika.
    Programa ida-ne’e hatama mós iha grupu ida ba reforma institusionál boot haat nian (Reforma ba Administrasaun Públika, Reforma ba Jestaun Fiskál no Finanseira, Reforma ba Desentralizasaun no Reforma Legál no Judisiál) atubele realiza no ho objetivu atu transforma no moderniza administrasaun públika sai kompetente, inovadora, responsiva no transparente liután, ne’ebé mak orienta ba públiku no ba rezultadu sira.
    Programa Reforma Administrasaun Públika nian organiza ona iha komponente lima: prestasaun servisu; insentivu no responsabilizasaun; jestaun no dezenvolvimentu rekursus umanus; rasionalizasaun estrutura no funsaun sira; no hadi’a ambiente negósiu sira.
    Ministra Edukasaun Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus, kona-ba Projetu PRO-Portugés, parseria ida entre Ministériu ne’e no INFORDEPE no Camões, Institutu Kooperasaun no Lian nian.
    Projetu ida-ne’e atu kontribui ba konsolidasaun husi sistema edukativu Timor-Leste nian, liuhusi apoiu ba setór formasaun profisionál no kontínua husi pesoál dosente ba sistema edukativu ensinu nian la’ós superiór.
    Programa ida-ne’e atu substitui programa Formar+, ne’ebé remata iha loron 31 fulan-dezembru tinan 2018 no sei ezekuta entre tinan 2019 no tinan 2022.

    Liuhosi Projetu PRO-Portugés nian ne’e, ho realizasaun oras 520 formasaun nian ba profesór sira maizumenus 4 300 tinan-tinan, karik bele, ba prazu tinan tolu nian, ne’ebé profesór hotu-hotu hosi sistema edukativu nasionál nian bele atinje nivel B2 ho kapasidade linguístika iha lian portugeza to’o finál tinan 2022 nian.
    Konsellu Ministrus asiste mós aprezentasaun hosi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus no aprezentasaun hosi reprezentante sira hosi empreza Damen Shipyards no Pan Union Corporation kona-ba proposta sira ba akizisaun ró patrulla marítima no ekipamentu sira seluk ró nian, ho objetivu atu garante patrullamentu ida-ne’ebé efetivu ba área kosteira nasionál nian sira no hatán ba situasaun sira emerjénsia no dezastre nian.
    Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta proposta Dekretu-Lei, ne’ebé aprova ona hosi Konsellu Ministrus, kona-ba alterasaun dahuluk ba estrutura orgánika Autoridade Aduaneira nian.
    Objetivu husi alterasaun ida-ne’e, atu halo ajustamentu balu ne’ebé permite ba administrasaun atubele hatán ho forma ne’ebé transparente liu ba dezafiu sira ne’ebé maka hasoru loroloron, tanba kompleksidade atribuisaun sira ne’ebé dezempeña hosi Autoridade Aduaneira.
    Atu nune’e, halo alterasaun estrutura no atribuisaun nian sira husi servisu sentrál balu Autoridade Aduaneira nian, haree ba ninia reestruturasaun no reformulasaun husi ninia atribuisaun no kompeténsia sira atu bele hatán di’ak liután ba nesesidade sira no garante prestasaun servisu ba sidadaun sira ho forma efikás no efisiente.
    Diploma daudaun ne’e akresenta ba estrutura Autoridade Aduaneira nian servisu sira planeamentu no finansas, lojístika no jestaun patrimóniu nian no manutensaun, administrasaun no rekursus umanus, nune’e mós unidade rekursu nian. Altera mós dezignasaun dirijente másimu Autoridade Aduaneira nian, ne’ebé ba oin sei hanaran Komisáriu.
    Ministra Finansas iha Ezersísiu aprezenta ona proposta Dekretu-Lei, ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus, kona-ba alterasaun dahuluk ba estrutura orgánika Autoridade Tributária nian.
    Liuhosi diploma ida-ne’e, halo alterasaun ba estrutura no atribuisaun husi servisu sentrál Autoridade Tributária nian sira, husi servisu sira deklarasaun no likidasaun, jestaun anti fraude, devolusaun no reembolsu impostu kona-ba valór akresentadu, jestaun  aprovizionamentu no kontratu sira, sistema informasaun no rejistu kontribuinte sira nian,  relasaun internasionál tributária, komunikasaun no relasoins públikas no kontratante no sub-kontratante inspesaun tributária petrolífera no inspesaun tributária minerál nian.
    Ministru Petróleu no Mina-rai en ezersísiu, Agio Pereira, aprezenta ona proposta Rezolusaun Governu nian kona-ba nomeasaun despaxante ofisiál ba atividade sira importasaun no esportasaun iha kampu Bayu-Undan nian.
    Haree katak ho asinatura Tratadu Tasi Timor nian, nu’udar projetu ida ne’ebé sei tranzita husi Área Konjunta Dezenvolvimentu Petrolíferu daudaun ne’e ba jurisdisaun eskluziva Timor-Leste nian, maka projetu Bayu-Undan, Rezolusaun Governu nian ida-ne’e ho objetivu hodi mantein empreza Altus Oil & Gas Services hanesan despaxante ofisiál, hodi hamenus perturbasaun ba iha operasaun ne’ebé hala’o hela, konforme ezije husi obrigasaun internasionál nian sira ne’ebé asume husi Estadu Timor-Leste bazeia ba Tratadu nian.
    Proposta ne’e sei kontinua analiza no sujeita ba aprovasaun hafoin Sorumutuk Konsellu Ministrus nian.
    Konsellu Ministru deside ona toleránsia pontu durante períodu loraik nian, hahú husi loron 26 to’o 29 fulan-agostu, ba okaziaun selebrasaun aniversáriu daruanuluk Konsulta Populár no misaun INTERFET nian, nune’e funsionáriu no ajente ministériu no servisu dependente hotu-hotu, institutu no organizmu integradu sira iha administrasaun indireta Estadu nian, atu bele partisipa másimu iha atividade komemorativa sira. HOTU
    hare tan
  • 16 agostu 2019Toleránsia Pontu ba Komemorasaun Loron FALINTIL
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia Pontu ba Komemorasaun Loron FALINTIL
    Governu deside fó toleránsia pontu iha loron 20 fulan-agostu tinan 2019 ba funsionáriu no ajente sira hotu husi ministériu no serbisu hotu-hotu ne’ebé dependente ba ministériu sira-ne’e, nune’e mós instituisaun no organizmu sira ne’ebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian.
    Desizaun ida-ne’e ninia baze maka Lei n. 10/2005, loron 10 fulan-agostu, ne’ebé estabelese loron sira ne’ebé sai nu’udar feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no toleránsia pontu.
    Kona-ba data ofisiál komemorativa sira ne’ebé prevee iha artigu da-5, n.3 prevee data hirak ne’ebé bele sai nu’udar objetu ba toleránsia pontu.
    Entre data ofisiál komemorativa sira ne’e, lei estabelese loron 20 fulan-agostu hanesan loron ofisiál komemorativa ba Loron Forsa Armada Libertasaun Nasionál Timor-Leste (FALINTIL) nian, ne’ebé tinan ida-ne’e komemora ba aniversáriu da-44. REMATA
    hare tan
  • 14 agostu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 14 fulan- agostu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 14 fulan- agostu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no asiste ona aprezentasaun husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, no espesialista sira enerjia nian husi Banku Mundiál, relasiona ho estudu kona-ba interkonesaun rejionál husi sistema sira enerjia elétrika nian entre Timor-Leste no Indonézia.
    Estudu aprezenta mós rekomendasaun sira hodi troka fonte enerjétika ne’ebé utiliza iha sentrál elétrika sira, husi gazóleu ba fali mina kombustivel pezadu ka gás naturál likifeitu (GNL), ne’ebé bele hamenus kustu to’o 30% kada tinan. GNL, aleinde hamenus kustu, sai mós nu’udar fonte enerjia nian ne’ebé ladún kria poluisaun no efisiente liu.
    Estudu ne’e aprezenta vantajen sira husi interkonesaun rejionál husi sistema sira enerjia elétrika nian, ho posibilidade ba Timor-Leste atubele komersializa eletrisidade ho Indonézia, bainhira esporta ninia enerjia ne’ebé resin ba Timor Osidentál ne’ebé ninia kapasidade elétrika la sufisiente. Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Ministru Obras Públikas hodi realiza estudu viabilidade kona-ba projetu ne’e no hodi hahú negosiasaun ho entidade relevante sira husi Governu Indonézia nian ba interkonesaun rejionál ne’e. REMATA
    hare tan
  • 09 agostu 2019Toleránsia Pontu iha loron 12 fulan-agostu, Tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia Pontu iha loron 12 fulan-agostu Tinan 2019
    Lei n.10/2005, loron 10 fulan-agostu, iha redasaun neebé fó hosi Lei n.3/2016, loron 25 fulan-maiu, estabelese loron sira neebé sai nuudar feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no sirkunstánsia sira seluk neebé maka bele fó toleránsia pontu.Nunee, haree ba saida mak prevee iha alínea c) hosi n. 2 artigu da-7, no iha alínea d) n-6 husi artigu hanesan, Governu deside fó toleránsia pontu iha loron-segunda mai nee, loron 12 fulan-agostu, ba okaziaun komemorasaun Idul Adha, ba funsionáriu no ajente sira hotu hosi ministériu no serbisu hotu-hotu neebé dependente ba ministériu sira-nee, nunee mós instituisaun no organizmu sira neebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian.Idul Adha, neebé selebra mós hanesan Festa Boot ka Festa Sakrifísiu nian, nuudar selebrasaun musulmana nian, neebé fó hanoin fila fali kona-ba Abraão nia sakrifisiu, no neebé tuir fali ho peregrinasaun ba Meka. Festa nee ninia komemorasaun monu iha loron dasanuluk fulan Dhu al-Hijjah (fulan ikus hosi tinan fulak, iha kalendáriu Izlaun nian). Remata
    hare tan
  • Image
    07 agostu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 7 fulan- agostu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 7 fulan- agostu tinan 2019
    Konsellu Ministrus reuni iha Palácio Governu, iha Díli no hahú rona aprezentasaun hosi Diretor Estatístika kona-ba Progresu Dahuluk hosi Sensus Agríkula Nasionál. Sensu Agríkula n’e e ho objetivu rekolla dadus iha setór agríkula hodi defini Polítika no Estratéjia ida ba setór ne’e, apoia programa nasionál ba agrikultura ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030, dezenvolve indikadór hosi Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável, fornese dadus estatístiku kona-ba setór agríkula ne’e iha nível administrativu no fornese enkuadramentu ida ba setór agríkula nasionál. Iha loron-12 fulan agostu too loron-12 fulan outubru 2019 sei rekolla dadus sira, sei lansa relatóriu finál iha fulan abril 2020 no sei disemina rezultadu sira ba munisípiu hotu entre fulan maiu no juñu 2020. ema entrevistadór hamutuk 1.292, operadór GPS hamutuk ema 646 no supervizór hamutuk ema 646 no, totál ema hamutuk 2.584 iha territóriu laran-tomak, hosi totál ne’e 36,8% nuudar seksu femininu, sira hotu halo parte iha ekipa ‘’ Sensu Agríkula’’.
    Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Dionísio Babo Soares, aprezenta ba Konsellu MInistru relatóiu progresu kona-ba prosesu adezaun Timor-Leste ba ASEAN. Timor-Leste nia adezaun konsidera nuudar prioritáriu iha kontestu polítiku esternu nian no sei reprezenta impaktu ida pozitivu ba dezenvolvimentu nasionál, ho benefísiu boot ba ekonomia o sosiál. Tinan 2019 sei sai tinan ida desizivu atu halo avaliasaun ida pozitivu kona-ba Timor-Leste nia kapasidade atu kumpri ezijénsia hosi pilár tolu ASEAN nian no, tatuir kedas, adezaun nuudar Estadu-Membru. Timor-Leste adere ba Fórum Rejionál ASEAN nian iha tinan 2005 no entrega ona kandidatura ba Estadu-Membru ASEAN iha tinan 2011. hafoin vizita delegasaun boot Timor-Leste nian ba Sekretariadu ASEAN, entre loron-3 no loron-7 fulan setenbru, Timor-Leste sei simu misaun esploratóriu, hodi reprezenta atividade ne’ebé ho impaktu boot iha prosesu adezaun Timor-Leste nian, hahú hosi loron ne’ebé halo entregue formál kandidatura iha tinan 2011.
    Ministra Finansa iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta proposta Dekretu-Lei kona-ba primeira alterasaun ba estrutura orgánika ba Autoridade Aduaneira. Alterasaun ida-ne’e buka atu, haree ba komplesidade knaar ne’ebé Autoridade Aduaneira dezempeña, halo ajustamentu balu ne’ebé permiti atu administrasaun bele hatán kedas ho transparente ba dezafiu sira ne’ebé enfrenta loroloron. Tan ne’e maka, tenke halo alterasaun ba estrutura no atribuisaun hosi servisu ruma hosi servisu sentrál Autoridade Aduaneira nian, hodi haree mós ba ninia estrutura no reformulasaun ba ninia atribuisaun no kompeténsia sira ho objetivu atu bele hatán di’akliu ba nesesidade sira no garante prestasaun servisu ida efikza no efisiente ba sidadaun sira. Diploma ida-ne’e akresenta estrutura ba Autoridade Aduaneira servisu sira kona-ba planeamentu no finansa nian, lojístika no jestaun ba patrimóniu no manutensaun, administrasaun no rekursu umanu nomós ba unidade rekursu. No sei altera mós designasaun ba dirijente másimu Autoridade Aduaneira nian, ne’ebé tuirmai sei bolu ho naran Komisáriu. Proposta ida-ne’e sei analiza filafali iha reuniaun Konsellu Ministru hodi hein mós pareser hosi Komisaun Funsaun Públika.
    Ministra Finansa iha ezersísiu mós aprezenta proposta Dekretu-Lei kona-ba primeira alterasaun ba estrutura orgánika ba Autoridade Tributária. Liuhosi diploma ida-ne’e sei halo alterasaun ba estrutura no atribuisaun sira hosi servisu sentrál Autoridade Tributária servisu sira kona-ba deklarasaun no likuidasaun, jestaun antifraúde, devolusaun no reenbolsu ba impostu sobre valór akresentadu, aprovizionamentu no kontratu, sistema informasaun no rejistu kontribuinte, relasaun internasionál tributária, komuniksaun no relasaun públika ba kontratante no sub-kontratante ba inspesaun tributária petrolífera no ba inspesaun tributária minerál. Proposta ida-ne’e sei analiza filafali iha reuniaun Konsellu Ministru hodi hein mós pareser hosi Komisaun Funsaun Públika. REMATA
    hare tan
66 67 68 69 70 71 72