Komunikadus
- 16 agostu 2019Toleránsia Pontu ba Komemorasaun Loron FALINTILPrezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Toleránsia Pontu ba Komemorasaun Loron FALINTIL
Governu deside fó toleránsia pontu iha loron 20 fulan-agostu tinan 2019 ba funsionáriu no ajente sira hotu husi ministériu no serbisu hotu-hotu ne’ebé dependente ba ministériu sira-ne’e, nune’e mós instituisaun no organizmu sira ne’ebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian.
Desizaun ida-ne’e ninia baze maka Lei n. 10/2005, loron 10 fulan-agostu, ne’ebé estabelese loron sira ne’ebé sai nu’udar feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no toleránsia pontu.
Kona-ba data ofisiál komemorativa sira ne’ebé prevee iha artigu da-5, n.3 prevee data hirak ne’ebé bele sai nu’udar objetu ba toleránsia pontu.
Entre data ofisiál komemorativa sira ne’e, lei estabelese loron 20 fulan-agostu hanesan loron ofisiál komemorativa ba Loron Forsa Armada Libertasaun Nasionál Timor-Leste (FALINTIL) nian, ne’ebé tinan ida-ne’e komemora ba aniversáriu da-44. REMATA - 14 agostu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 14 fulan- agostu tinan 2019Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 14 fulan- agostu tinan 2019
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no asiste ona aprezentasaun husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, no espesialista sira enerjia nian husi Banku Mundiál, relasiona ho estudu kona-ba interkonesaun rejionál husi sistema sira enerjia elétrika nian entre Timor-Leste no Indonézia.
Estudu aprezenta mós rekomendasaun sira hodi troka fonte enerjétika ne’ebé utiliza iha sentrál elétrika sira, husi gazóleu ba fali mina kombustivel pezadu ka gás naturál likifeitu (GNL), ne’ebé bele hamenus kustu to’o 30% kada tinan. GNL, aleinde hamenus kustu, sai mós nu’udar fonte enerjia nian ne’ebé ladún kria poluisaun no efisiente liu.
Estudu ne’e aprezenta vantajen sira husi interkonesaun rejionál husi sistema sira enerjia elétrika nian, ho posibilidade ba Timor-Leste atubele komersializa eletrisidade ho Indonézia, bainhira esporta ninia enerjia ne’ebé resin ba Timor Osidentál ne’ebé ninia kapasidade elétrika la sufisiente. Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Ministru Obras Públikas hodi realiza estudu viabilidade kona-ba projetu ne’e no hodi hahú negosiasaun ho entidade relevante sira husi Governu Indonézia nian ba interkonesaun rejionál ne’e. REMATA
- 09 agostu 2019Toleránsia Pontu iha loron 12 fulan-agostu, Tinan 2019Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Toleránsia Pontu iha loron 12 fulan-agostu Tinan 2019
Lei n.10/2005, loron 10 fulan-agostu, iha redasaun neebé fó hosi Lei n.3/2016, loron 25 fulan-maiu, estabelese loron sira neebé sai nuudar feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no sirkunstánsia sira seluk neebé maka bele fó toleránsia pontu.Nunee, haree ba saida mak prevee iha alínea c) hosi n. 2 artigu da-7, no iha alínea d) n-6 husi artigu hanesan, Governu deside fó toleránsia pontu iha loron-segunda mai nee, loron 12 fulan-agostu, ba okaziaun komemorasaun Idul Adha, ba funsionáriu no ajente sira hotu hosi ministériu no serbisu hotu-hotu neebé dependente ba ministériu sira-nee, nunee mós instituisaun no organizmu sira neebé integra iha administrasaun indireta Estadu nian.Idul Adha, neebé selebra mós hanesan Festa Boot ka Festa Sakrifísiu nian, nuudar selebrasaun musulmana nian, neebé fó hanoin fila fali kona-ba Abraão nia sakrifisiu, no neebé tuir fali ho peregrinasaun ba Meka. Festa nee ninia komemorasaun monu iha loron dasanuluk fulan Dhu al-Hijjah (fulan ikus hosi tinan fulak, iha kalendáriu Izlaun nian). Remata - 07 agostu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 7 fulan- agostu tinan 2019Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 7 fulan- agostu tinan 2019
Konsellu Ministrus reuni iha Palácio Governu, iha Díli no hahú rona aprezentasaun hosi Diretor Estatístika kona-ba Progresu Dahuluk hosi Sensus Agríkula Nasionál. Sensu Agríkula n’e e ho objetivu rekolla dadus iha setór agríkula hodi defini Polítika no Estratéjia ida ba setór ne’e, apoia programa nasionál ba agrikultura ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030, dezenvolve indikadór hosi Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável, fornese dadus estatístiku kona-ba setór agríkula ne’e iha nível administrativu no fornese enkuadramentu ida ba setór agríkula nasionál. Iha loron-12 fulan agostu too loron-12 fulan outubru 2019 sei rekolla dadus sira, sei lansa relatóriu finál iha fulan abril 2020 no sei disemina rezultadu sira ba munisípiu hotu entre fulan maiu no juñu 2020. ema entrevistadór hamutuk 1.292, operadór GPS hamutuk ema 646 no supervizór hamutuk ema 646 no, totál ema hamutuk 2.584 iha territóriu laran-tomak, hosi totál ne’e 36,8% nuudar seksu femininu, sira hotu halo parte iha ekipa ‘’ Sensu Agríkula’’.
Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Dionísio Babo Soares, aprezenta ba Konsellu MInistru relatóiu progresu kona-ba prosesu adezaun Timor-Leste ba ASEAN. Timor-Leste nia adezaun konsidera nuudar prioritáriu iha kontestu polítiku esternu nian no sei reprezenta impaktu ida pozitivu ba dezenvolvimentu nasionál, ho benefísiu boot ba ekonomia o sosiál. Tinan 2019 sei sai tinan ida desizivu atu halo avaliasaun ida pozitivu kona-ba Timor-Leste nia kapasidade atu kumpri ezijénsia hosi pilár tolu ASEAN nian no, tatuir kedas, adezaun nuudar Estadu-Membru. Timor-Leste adere ba Fórum Rejionál ASEAN nian iha tinan 2005 no entrega ona kandidatura ba Estadu-Membru ASEAN iha tinan 2011. hafoin vizita delegasaun boot Timor-Leste nian ba Sekretariadu ASEAN, entre loron-3 no loron-7 fulan setenbru, Timor-Leste sei simu misaun esploratóriu, hodi reprezenta atividade ne’ebé ho impaktu boot iha prosesu adezaun Timor-Leste nian, hahú hosi loron ne’ebé halo entregue formál kandidatura iha tinan 2011.
Ministra Finansa iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta proposta Dekretu-Lei kona-ba primeira alterasaun ba estrutura orgánika ba Autoridade Aduaneira. Alterasaun ida-ne’e buka atu, haree ba komplesidade knaar ne’ebé Autoridade Aduaneira dezempeña, halo ajustamentu balu ne’ebé permiti atu administrasaun bele hatán kedas ho transparente ba dezafiu sira ne’ebé enfrenta loroloron. Tan ne’e maka, tenke halo alterasaun ba estrutura no atribuisaun hosi servisu ruma hosi servisu sentrál Autoridade Aduaneira nian, hodi haree mós ba ninia estrutura no reformulasaun ba ninia atribuisaun no kompeténsia sira ho objetivu atu bele hatán di’akliu ba nesesidade sira no garante prestasaun servisu ida efikza no efisiente ba sidadaun sira. Diploma ida-ne’e akresenta estrutura ba Autoridade Aduaneira servisu sira kona-ba planeamentu no finansa nian, lojístika no jestaun ba patrimóniu no manutensaun, administrasaun no rekursu umanu nomós ba unidade rekursu. No sei altera mós designasaun ba dirijente másimu Autoridade Aduaneira nian, ne’ebé tuirmai sei bolu ho naran Komisáriu. Proposta ida-ne’e sei analiza filafali iha reuniaun Konsellu Ministru hodi hein mós pareser hosi Komisaun Funsaun Públika.
Ministra Finansa iha ezersísiu mós aprezenta proposta Dekretu-Lei kona-ba primeira alterasaun ba estrutura orgánika ba Autoridade Tributária. Liuhosi diploma ida-ne’e sei halo alterasaun ba estrutura no atribuisaun sira hosi servisu sentrál Autoridade Tributária servisu sira kona-ba deklarasaun no likuidasaun, jestaun antifraúde, devolusaun no reenbolsu ba impostu sobre valór akresentadu, aprovizionamentu no kontratu, sistema informasaun no rejistu kontribuinte, relasaun internasionál tributária, komuniksaun no relasaun públika ba kontratante no sub-kontratante ba inspesaun tributária petrolífera no ba inspesaun tributária minerál. Proposta ida-ne’e sei analiza filafali iha reuniaun Konsellu Ministru hodi hein mós pareser hosi Komisaun Funsaun Públika. REMATA - 05 agostu 2019Feriadu Nasional ba Selebrasaun loron Idul Adha 2019Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Feriadu Nasional ba Selebrasaun loron Idul Adha - 02 agostu 2019Timor-Leste Simu Deklarasaun Husi Enkontru Ministru Negósius Estranjeirus ASEAN nian ba dala 52 Rekoñese Progresu ba Adezaun ba ASEANPrezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Timor-Leste Simu Deklarasaun Hosi Enkontru Ministru Negósius Estranjeirus ASEAN nian ba dala 52 Rekoñese Progresu ba Adezaun ba ASEAN
Timor-Leste, liu husi Ministériu Negósius Esranjeirus no Kooperasaun, simu Komunikadu Konjuntu husi Enkontru Ministru Negósius Estranjeirus ASEAN nian ba dala 52, ne’ebé hala’o iha 31 Jullu 2019, iha Banguecoque.
Timor-Leste fo agradese ba Membru Estadu ASEAN – liuliu Tailándia – ba sira nia laran luak durante delegasaun nia vizita ba Banguecoque no rekoñese katak rezultadu husi enkontru ida ne’e sai hanesan momentu ne’ebé importante ba nasaun nia adezaun ba ASEAN.
Hanesan konfirma ona iha Komunikadu Konjuntu husi enkontru ida ne’e, Timor-Leste hein atu simu Misaun ba Apuramentu Faktu kona ba nasaun nia preparasaun atu adere ba ASEAN iha Pilar Polítika no Seguransa ASEAN, iha inísiu fulan Setembru.
Governu Timor-Leste kontinua kompromete maka’as atu atinje adezaun ida ne’ebé diak ba ASEAN no sei kontinua dezenvolve ho di’ak iha preparasaun téknika iha fulan hirak tuir mai. REMATA - 31 jullu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 31 fulan- jullu tinan 2019Aprova ona:hare tan
1 - Dekretu Lei kona-ba Orgánika Ministériu Finansas nian;
2 - Tetu Fiskál no prioridade nasionál sira ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2020;
3 - Memorandu entendimentu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Repúblika Indonézia, kona-ba kooperasaun aduaneira no asisténsia mútua iha asuntu aduaneira nian; no
4 - Naran atu fó kondekorasaun ho “Orden Timor-Leste nian” iha okaziaun selebrasaun aniversáriu ba dala 20 Konsulta Popular. - 24 jullu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 24 fulan- jullu tinan 2019Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 24 fulan- jullu tinan 2019
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no entrega podér tomak ba Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, ba asinatura adezaun Timor-Leste nian ba Konvensaun Nasoins Unidas kona-ba Akordu Kompensasaun Internasionál ne’ebé maihusi Mediasaun, koñesidu mós ho naran Konvensaun Singapura kona-ba Mediasaun. Konvensaun ida-ne’e, ne’ebé Asembleia Jerál Nasoins Unidas nian adota iha loron 20 fulan-dezembru tinan 2018, ninia objetivu mak atu garante ba Estadu no organizasaun rejionál sira halo parte iha integrasaun ekonómika, kuadru legál transfronteirisu ne’ebé garante kumprimentu ba akordu sira ne’ebé prevee mediasaun nu’udar forma atu rezolve disputa hirak ne’ebé bele mosu, entre Parte sira iha área komersiál. Konvensaun ida-ne’e prevee Mediasaun hanesan dalan atu rezolve disputa sira ne’ebé maka mosu iha kontestu relasaun komersiál internasionál sira no hetan ona ratifikasaun husi nasaun 150 resin, inklui nasaun hotu ASEAN nian. Timor-Leste sei asina Konvensaun ne’e iha loron 7 fulan-agostu mai iha Singapura.
Ministru Interiór iha ezersísiu, Filomeno da Paixão de Jesus, aprezenta ona proposta Rezolusaun Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba livre vistu turizmu ba sidadaun Indonézia nian sira, ho nune’e, implementa memorandu entendimentu entre Timor-Leste, Indonézia no Banku Dezenvolvimentu Aziátiku kona-ba asisténsia téknika ba komérsiu transfronteirisu no kooperasaun. Rezolusaun ida-ne’e buka atu hametin kooperasaun ekonómika transfronteirisa hodi kombate moris-kiak no kria oportunidade ekonómika foun sira no reseita ho impulsiona turizmu transfronteirisu nian. O objetivu seluk husi rezolusaun ne’e maka prepara integrasaun ba AZEAN liuhusi kooperasaun ida-ne’ebé boot liután ho nasaun viziñu ne’ebé besik liu, apoiu ba kreximentu no diversifikasaun ekonómika.
Konsellu Ministrus fó mós podér tomak ba Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, hodi asina prolongamentu ba Memorandu entendimentu ho Ministériu Defeza Japaun nian, kona-ba Kooperasaun iha edukasaun no formasaun iha área asisténsia umanitária no área operasaun sokorru nian iha dezastre sira.
Ikusliu, Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, hodi asina Adenda ba Protokolu Kooperasaun entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Repúblika Portugeza, ba kontinuidade husi implementasaun projetu Sentru Aprendizajen no Formasaun Eskolár (CAFE, sigla iha lian portugés) nian no realizasaun avaliasaun internasionál ne’ebé prevee ona iha protokolu, ne’ebé loke dalan atu debate ho parseiru faze foun ida husi implementasaun projetu ne’e nian no fó kontinuasaun, iha tinan 2019, ba prosedimentu hotu-hotu ne’ebé nesesáriu hodi garante implementasaun projetu ne’e nian hahú husi tinan 2020. Protokolu ne’e asina ona iha loron 30 fulan-dezembru tinan 2014, ba períodu tinan haat no renova ona iha loron 20 fulan-jullu tinan 2017, ba períodu loron 29 fulan-setembru tinan 2018 to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2019. Adenda tuirmai prevee prorrogasaun ba tinan rua liu, ne’ebé sei aplika husi loron 1 fulan-janeiru tinan 2020 to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2021. REMATA