RSS 

Komunikadus

  • 05 juñu 2019Komemorasaun Loron Idul Fitri
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Selebrasaun Loron Idul Fitri
    Governu hato’o ninia felisitasaun no solidariedade ba komunidade musulmana iha Timor-Leste ba selebrasaun loron Idul Fitri nian, ne’ebé maka marka fim períodu ba jejum Ramadaun nian. Ida ne’e momentu ksolok tebes ba família Musulmana sira, no mós momentu perdaun nian, la’os de’it iha ita-nia rejiaun, maibé iha komunidade izlámika sira hotu ne’ebé namkari iha mundu rai-klaran.
    Iha Timor-Leste, ne’e hanesan oportunidade ida ba ita hotu atu hanoin filafali ba importánsia paz, toleránsia no solidariedade nian.
    Governu Timor-Leste deklara ona, liuhusi Despaxu nu. 02/2019/I/PCM, loron 6 fulan-juñu tinan 2019 nu’udar loron feriadu nasionál, atu ita-nia povu bele partisipa iha orasaun no ksolok, hamutuk ho ita-nia maluk musulmanu sira.
    Desizaun hirak ne’e tuir Lei nu. 10/2005, loron 10 fulan-agostu, ne’ebé estabelese rejime jurídiku feriadu, data ofisiál komemorativa no toleránsia pontu sira nian, no mós tuir informasaun husi Sentru Komunidade Izlámika Timor-Leste nian, ne’ebé indika ona loron 5 no 6 fulan-juñu, hanesan loron komemorativu Idul Fitri, ho nune’e, Governu determina tiha loron 6 fulan-juñu tinan 2019 nu’udar feriadu nasionál.
    Idul Fitri fó oportunidade mai ita atu hametin ita-nia lasu amizade no respeitu ba povu, kultura no relijiaun sira-seluk, no mós oportunidade ba ita atu reflete kona-ba importánsia perdaun no rekonsiliasaun nian, hodi kontribui ba mundu ida-ne’ebé justu no pasífiku liu. REMATA    
    hare tan
  • 29 maiu 2019Governu hato'o solidariedade no garante apoiu ba komunidade ne’ebé afeta hosi Ahi han iha Merkadu Manatuto
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Governu hato'o solidariedade no garante apoiu ba komunidade ne’ebé afeta hosi Ahi han iha Merkadu Manatuto
    sei publika...
    hare tan
  • 28 maiu 2019Governu felisita Scott John Morrison ba nia reeleisaun
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Governu felisita Scott John Morrison ba nia reeleisaun
    sei publika
    hare tan
  • 28 maiu 2019Feriadu Nasional ba Selebrasaun loron Idul Fitri
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
     Feriadu Nasional ba Selebrasaun loron Idul Fitri
    Governu Timor-Leste estabelese ona loron 6 fulan-juñu tinan 2019, nu’udar feriadu nasionál ba selebrasaun loron Idul Fitri nian, liuhusi Despaxu n. 02/2019/I/PCM, ne’ebé define feriadu nasionál sira iha data variavel nian ba tinan 2019.
    Desizaun ne’e foti bazeia ba Lei n. 10/2005, loron 10 fulan-agostu, ne’ebé determina rejime jurídiku husi feriadu sira, data ofisiál komemorativa sira no toleránsia pontu sira. Tanba natureza relijioza husi eventu sira ne’ebé feriadu sira-ne’e selebra, data hirak ne’ebé prevee iha Despaxu n. 02/2019/I/PCM, Dioseze Dili no Sentru Komunidade Izlámika Timor-Leste nian mak indika.
    Lista ofisiál kona-ba feriadu nasionál hirak ne’ebé monu iha data fiksu no data variavel husi tinan 2019 nian bele haree iha Portál Governu nian liuhusi ligasaun  http://timor-leste.gov.tl/?p=21146&lang=pt.
    hare tan
  • 22 maiu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 22 fulan-Maiu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 22 fulan-maio tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli, no asisti aprezentasaun hosi Ministru Administrasaun Estatal interinu, Abílio José Caetano kona-ba Projetu Nova Díli. Projetu  ne’e rasik iha ordenamentu hosi area ne’ebé funsiona, assebilidade no espasu matak no marinas iha kapitál nasaun nian.
    Governu analiza proposta dekretu-lei ne’ebé maka aprezenta hosi Ministru Saúde interinu, Bonifácio Maukoli dos Reis, konaba Servisu Nasional Ambulánsia no Emerjénsia Médika nian, ho objetivu atu aumenta nível hosi funsionamentu no hatan ba servisu médiku ne’ebé maka kualidade atu garanti kuidadu ba urjensia no emerjénsia médika iha territoriu nasional tomak, inklui mos transporte hosi sinistradus ka vitima ba moras ne’ebe ataka derepenti ba instituisaun ba prestasaun hosi kuidadu ba saúde ne’ebé maka diak.
    Konsellu Ministru aprova deliberasaun rua ne’ebé maka aprezenta hosi Ministru Obras Públika, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba alterasaun kontratu públiku sira hosi empreitada sira atu hasa’e kualidade ba Estrada Nasional n⁰ 1, Díli-Manatutu no trosu Baukau-Lautem. Deliberasaun hosi Konsellu Ministru sei fo dalan atu estende durasaun ba kontratu, la ho kustu adisionais no sei la halo alterasaun ba termus no kondiasaun sira, ho forma atu konpensa fali atrasu no interupsaun hosi servisu obra ne’e rasik, kona-ba nesedidade revizaun hosi volume atual  hosi servisu no terenu no motivu daruak hosi atrazu ne’e kona-ba pagamentu tantu kompensasaun ba populasaun ba terrenu eispropriadu sira, kona-ba dezeñu dahuluk nian.
    Ministru Reforma Lejislativa no Assuntu Parlamentar, Fidelis Manuel Leite Magalhães, halo aprezentasaun kona-ba proposta hosi Rezolusaun Governu, ne’ebé maka aprova hosi Konsellu Ministru kona-ba regras sira hosi lejistika. Matéria ne’e asume natureza regulamentar ho objetivu atu garanti no hasa’e kualidade hosi funsionamentu internu hosi prosedimentu lejislativu hosi Governu,  ne’ebé maka pasa ba fundamentasaun ne’ebé di’ak hosu desizaun hosi lejislar.
    Konsellu Ministru analiza akordu ida ho Repúblika China ba fornsesimentu hosi medikamentu no entrega poder tomak ba  Ministru Saúde interinu, Bonifácio Maukoli dos Reis, atu asina akordu refere.
    Konsellu Ministru mos analiza proposta Memorandu Entendimentu, ne’ebé maka aprezenta hosi Ministru Ensinu Superior, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, kona-ba kooperasaun Sientfika no Téknika  ho objetivu atu Peskiza ba Dezenvolvimentu hosi França no entrega poder tomak ba Sekretáriu Estadu  Arte no Kultura, Teófilo Caldas atu asina akordu ne’e.
    Konsellu Ministru aprova proposta ida kona-ba Rezolusaun Governu, ne’ebé maka aprezenta hosi Ministru Negosiu Estranjeiru, Dionísio da Costa Babo Soares, kona-ba donativu ba reprezentasaun permanente hosi Repúblika Árabe Sarauí Demokrátika ho konsiderasaun ba lasu históriku ne’ebé hamutuk ho Timor-Leste, ho hakarak ne’ebé luan ba luta autodeterminasaun no independénsia ba povu.
    Ikus Liu, Konsellu Ministru aprova akordu ida ne’ebé maka aprezenta hosi  Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasun, Dionísio da Costa Babo Soares, akordu ida ne’e entre Governu  Repúblika Demokrátika Timor-Leste ho Governu Reinu Tailandia, ba Insensaun hosi Vistu ba Titular sira nia Passaporte Diplomatiku no Servisu nian. REMATA
    hare tan
  • 15 maiu 2019Mensajen kona-ba Loron Internasional Família nian
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Mensajen kona-ba Loron Internasional Família nian
    sei publika
    hare tan
  • 15 maiu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 15 fulan-Maiu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 15 fulan-maio tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli, no aprova tiha proposta Dekretu Governu,  ne’ebé aprezenta hosi Ministru Justisa Manuel Cárceres da Costa, ne’ebé maka aprova kona-ba Regulamentu Estájiu ba Investigadór sira hosi Kareira Espesiál Investigasaun Kriminal nian no ba Espesialista Laboratóriu Polísia Sientífika no Investigasaun Kriminal (PCIC). Ho aprovosaun ba diploma ida-ne’e sei kontribui hodi asegura formasaun no fó kualifikasaun ba profisionál sira ne’ebé maka tama iha rejime karreira espesiál ba Polísia Sientífika no  Investigasaun Kriminal, hodi kumpri saida maka hatuur ona iha lei no tuir programa VIII Governu Konstitusionál nian,  no hodi haree mós konsolidasaun ba setor justisa  hodi tada ba instituisaun ba ida-ne’e rekursu umanu ne’ebé kompetente, independente no profisionál.
    Ministru Agrikultura no Peska, Joaquim José Gusmão dos Reis Martins, aprezenta proposta Rezolusaun Governu kona-ba Estatutu Konsellu Nasional Seguransa no Soberania Alimentar no Nutrisionál Timor-Leste nian (KONSSATIL). Rezolusaun Governu ne’e hakarak  defini natureza, objetivu, regulamentu sira, kompozisaun no funsionamentu hosi KONSSATIL, nuudar órgaun interministeriál atu halo koordenasaun no elaborasaun, implementasaun, monitorizasaun no avaliasaun ba polítika públika kona-ba seguransa no soberania alimentar no nutrisional. Objetivu hosi KONSSATIL maka assegura implementasaun hosi PEDN no programa Governu kona-ba matéria ne’e, dezenvolve no promove mekanismu atu halo koordenasaun no hodi fortalese kapasidade instituisaun públika sira no rekursu hirak ne’ebé eziste ona, ho objetivu atu reduz inseguransa alimentar no má nutrisaun no hodi implementa planu ba seguransa alimentar no nutrisaun.  Rezolusaun Governu ida-ne’e sei analiza fila fali iha reuniaun Konsellu Ministru tuir mai.
    Konsellu Ministru analiza Deliberasaun rua, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba aleterasaun ba kontratu  públiku empreitada nian atu hadi’ak kualidade no halo manutensaun ba estrada Natarbora-Laklubar, no ba estrada Manatutu-Baukau. Deliberasaun Konsellu Ministru ne’e sei fó dalan atu estende durasaun ba kontratu, lahó kustu adisionál no laiha mudansa ba termu no kondisaun kontratu nian tanba, ho objetivu atu kompensa atrazu no interupsaun hosi servisu ba obra sira tan udan bo’ot ne’ebé akontese iha área ne’ebá. Deliberasaun rua ne’e hetan aprovasaun hotu.
    Ministru Obras Públikas aprezenta mós Proposta Deliberasaun ne’ebé maka aprova hosi Konsellu Ministru kona-ba aprovasaun ba prosedimentu aprovisionamentu nian atu hola mina  ba sentrál eletrika iha Hera no Betanu ba tinan ida, hahú hosi fulan Outubru tinan 2019  to’o fulan Setembru tinan 2020, ho objetivu garante funsionamentu sentrál eletrika no fornesimentu enerjia ba Timor laran tomak. REMATA
    hare tan
  • 08 maiu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus loron 8 fulan-maio tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 8 fulan-maio tinan 2019
    Konsellu Ministru hala’o Sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli no aprova tiha proposta Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta hosi Sekretáriu Estadu Ambiente, Deométrio Amaral de Cravalho, kona-ba Rejime Júridiku no Konservasaun ba Biodiversidade. Diploma ida ne’e atu salvaguarda biodiversidade ne’ebé boot iha Timor-Leste, tanba Timor-Leste hamriik nuudar rejiaun ne’ebé ho biodiversidade boot liu iha mundu no  iha espesie flora no fauna oioin. Tan ne’e, Dekretu-Lei ne’e mai defini kona-ba kuadru jurídiku hodi halo protesaun no konservasaun ba biodiversidade no halo kompleta saida maka hatuur ona iha Sistema Nasional ba Área Protejida sira no Implementa Lei Baze Ambiente nian, iha parte ne’ebé maka nuudar kompeténsia Estadu nian atu adopta medida sira ne’ebé mak importenate atu fó protesaun no halo konservasaun ba espesie sira, abitat no ekosistema sira. Iha nivel institusional, Dekretu-Lei mós buka atu promove oinsá integra  konsiderasaun kona-ba biodiversidade iha politika setorial oioin, no defini responsabilidade kada interveniente governamentai no  husu kedas partisipasaun ativa hosi setor sosiedade hotu-hotu nian atu halo protesaun ba biodiversidade no oinsá uza didi’ak ninia komponente sira, iha kuadru partisipativu no kolaborasaun no konsulta.
    Sekretáriu Estadu Ambiente aprezenta mós proposta Dekretu-Lei kona-ba alienasaun, importasaun no produsaun saku, embalajen no objetu seluk tan hosi plástiku. Diploma ida ne’e buka atu prevene no hamenus impaktu hosi rezídu ba ambiente no liuliu, ba produtu plástiku sira ne’ebé ho utilizasaun únika. Nune’e, Dekreteu-Lei ne’e preveé atu bandu halo alieanasaun, importasaun no produsaun ba produtu plástiku hirak ne’ebé labele atu utiliza filafali no bandu halo akizisaun,distribuisaun, importasaun no produsaun ba objetu ruma hosi plástiku. Diploma ne’e hakarak estabelese mós prinsipiu fundamental sira tuir mai ne’e: prekausaun, prevensaun, dezenvolvimentu sustentável, seguransa ambiental global, poluidor-pagador, reutilizasaun no resiklajen no valorizasaun enerjétika. Proposta ida-ne’e sei analiza filafali iha reuniaun Konsellu Ministru tuir mai.
    Konsellu Ministru aprova Proposta Deliberasaun, ne’ebé  aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatal ein ezersísiu, Abilio José Caetano, ne’ebé aprova prosesu aprovizionamentu hodi implementa estratéjia investimentu ba jestaun rezídu sólidu iha Díli. Planu ba jestaun rezídu sólidu ne’e hakarak uza modelu kontentór hodi tau rezidu modernu no efisiente, karreta hodi raut fo’er, ekipamentu móvel, balansa  no ekipamentu hodi aterru atu hadi’ak padraun operasional ba fatin so’e fo’er nian iha Tibar. Objetivu seluk tan hosi planu ne’e mak atu hadi’a servisu rekolla rezídu sólidu nian, ne’ebé ba oin sei uza métodu rekolla mekánika. Ikus-liu, planu ne’e buka mós atu transforma fatin soe fo’er nian iha Tibar ba aterru ida kontroladu tuir estratéjia integrada kona-ba tratamentu ba fo’er sira. Planu kona-ba implementasaun ba jestaun rezídu sólidu urbanu nian iha Díli, aprezenta katak benefísiu prinsipál sira hosi planu ne’e maka hadi’ak kualidade ambiente sidade nian, hadi’ak saúde, hamenus risku inundasaun nian, efisiénsia ne’ebé bo’ot liután hosi rekolla no jestaun rezídu liuhosi prátika iha nivel internasionál nian no, kria oportunidade sira kona-ba empregu no posibilidade ba kresimentu turizmu liuhosi jestaun ne’ebé efikás no manutensaun ba ambiente.
    Ministru Transporte no Komunikasaun, José Agustinho da Silva, apreszenta Proposta  Deliberasaun, ne’ebé maka aprova hosi Konsellu Ministru, atu nomeia membru hosi Konsellu Administrasaun Autoridade Nasional Komunikasaun, entidade reguladora ba setór telekomunikasaun sira. Ho nune’e, Governu nomeia Fernando Afonso da Silva, hanesan Administrador Naun Ezekutivu no Vidal dos Santos Gomes hanesan Diretór Tékniku, ba mandatu tinan lima nian.
    Ministru Transporte no Komunikasaun José Agustinho da Silva aprezenta mós proposta Delibersaun kona-ba konstrusaun barku passajeiru ba projetu hodi halo ligasaun transporte marítimu kosta norte tomak Timor-Leste nian. Projetu ida-ne’e ko-finansiadu hosi Kooperasaun Finanseira Alemaña no Repúblika Demokrátika Timor-Leste. Proposta Deliberasaun ida-ne’e aprova tiha liuhosi análize no konfirmasaun hosi Ministériu Finansas.
    Konsellu Ministru aprova Proposta Delibersaun, ne’ebé maka aprezenta hosi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, kona-ba nomeasaun ba komandante komponente hosi F-FDTL ne’ebé atu hatoo ba Prezidente repúblika, hanesan reponsável ba nomeasaun komponente sira F-FDTL nian.
    Konsellu Ministru mós aprova proposta Delibersaun, ne’ebé maka aprezenta hosi Komisaun Nasional Aprovizionamentu, kona-ba autorizasaun ba prosesu aprovizionamentu ba konstrusaun futuru edifisiu ba Tribunal Distrital Díli. Verba ba projetu konstrusaun Tribunal Distrital Díli inklui ona iha Orsamentu Jeral Estadu tinan 2019 iha Fundo Infraestrutura. REMATA
    hare tan
58 59 60 61 62 63 64