RSS 

Komunikadus

  • 24 jullu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 24 fulan- jullu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 24 fulan- jullu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no entrega podér tomak ba Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, ba asinatura adezaun Timor-Leste nian ba Konvensaun Nasoins Unidas kona-ba Akordu Kompensasaun Internasionál ne’ebé maihusi Mediasaun, koñesidu mós ho naran Konvensaun Singapura kona-ba Mediasaun. Konvensaun ida-ne’e, ne’ebé Asembleia Jerál Nasoins Unidas nian adota iha loron 20 fulan-dezembru tinan 2018, ninia objetivu mak atu garante ba Estadu no organizasaun rejionál sira halo parte iha integrasaun ekonómika, kuadru legál transfronteirisu ne’ebé garante kumprimentu ba akordu sira ne’ebé prevee mediasaun nu’udar forma atu rezolve disputa hirak ne’ebé bele mosu, entre Parte sira iha área komersiál. Konvensaun ida-ne’e prevee Mediasaun hanesan dalan atu rezolve disputa sira ne’ebé maka mosu iha kontestu relasaun komersiál internasionál sira no hetan ona ratifikasaun husi nasaun 150 resin, inklui nasaun hotu ASEAN nian. Timor-Leste sei asina Konvensaun ne’e iha loron 7 fulan-agostu mai iha Singapura.
    Ministru Interiór iha ezersísiu, Filomeno da Paixão de Jesus, aprezenta ona proposta Rezolusaun Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba livre vistu turizmu ba sidadaun Indonézia nian sira, ho nune’e, implementa memorandu entendimentu entre Timor-Leste, Indonézia no Banku Dezenvolvimentu Aziátiku kona-ba asisténsia téknika ba komérsiu transfronteirisu no kooperasaun. Rezolusaun ida-ne’e buka atu hametin kooperasaun ekonómika transfronteirisa hodi kombate moris-kiak no kria oportunidade ekonómika foun sira no reseita ho impulsiona turizmu transfronteirisu nian. O objetivu seluk husi rezolusaun ne’e maka prepara integrasaun ba AZEAN liuhusi kooperasaun ida-ne’ebé boot liután ho nasaun viziñu ne’ebé besik liu, apoiu ba kreximentu no diversifikasaun ekonómika.
    Konsellu Ministrus fó mós podér tomak ba Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, hodi asina prolongamentu ba Memorandu entendimentu ho Ministériu Defeza Japaun nian, kona-ba Kooperasaun iha edukasaun no formasaun iha área asisténsia umanitária no área operasaun sokorru nian iha dezastre sira.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, hodi asina Adenda ba Protokolu Kooperasaun entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Repúblika Portugeza, ba kontinuidade husi implementasaun projetu Sentru Aprendizajen no Formasaun Eskolár (CAFE, sigla iha lian portugés) nian no realizasaun avaliasaun internasionál ne’ebé prevee ona iha protokolu, ne’ebé loke dalan atu debate ho parseiru faze foun ida husi implementasaun projetu ne’e nian no fó kontinuasaun, iha tinan 2019, ba prosedimentu hotu-hotu ne’ebé nesesáriu hodi garante implementasaun projetu ne’e nian hahú husi tinan 2020. Protokolu ne’e asina ona iha loron 30 fulan-dezembru tinan 2014, ba períodu tinan haat no renova ona iha loron 20 fulan-jullu tinan 2017, ba períodu loron 29 fulan-setembru tinan 2018 to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2019. Adenda tuirmai prevee prorrogasaun ba tinan rua liu, ne’ebé sei aplika husi loron 1 fulan-janeiru tinan 2020 to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2021. REMATA
    hare tan
  • 10 jullu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 10 fulan- jullu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 10 fulan- jullu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no hahú ho aprezentasaun ida husi Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu, kona-ba preparasaun ba Jogu Desportivu XII CPLP, Timor 2020 ne’ebé sei hala’o husi loron 14 to’o 24 fulan-jullu tinan 2020. Programa ne’ebé Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Nélio Isaac Sarmento, aprezenta ne’e inklui país partisipante sira, modalidade no infraestrutura ne’ebé oras ne’e prepara daudaun, hanesan estádiu lubun ida ba modalidade desportiva oin-oin, alojamentu, transporte, servisu médiku sira no seguransa, no seluk tan. Iha sorumutuk ne’e iha mós aprezentasaun kona-ba logotipu no múzika ne’ebé prepara espesiál ba eventu internasionál ida ne’e, atu membru sira Konsellu Ministrus nian halo apresiasaun.
    Konsellu Ministrus, liuhusi Rezolusaun Governu nian ida analiza no aprova ona Memorandu Entendimentu ida entre Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais, Department of Industry, Innovation and Science husi Commonwealth Austrália nian no Australian National Offshore Petroleum Safety and Environmental Management Authority, kona-ba kooperasaun entre autoridade reguladora sira relasiona ho Kampu Gás Bayu-Undan nian no ninia Gazodutu. Memorandu Entendimentu aprezenta husi ekipa ANPM nian, ne’ebé lidera husi Sr. Gualdino da Silva. Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Sr. Gualdino da Silva atu asina Memorandu ne’e, hodi Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais nia naran.
    Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Nélio Isac Sarmento, aprezenta ona rezolusaun Governu nian ida ne’ebé estabelese Komisaun Eventuál Interministeriál ida, kona-ba Koordenasaun Atividade sira iha Ámbitu Konferénsia Ministru Juventude no Desportu CPLP nian sira no iha XII Âmbitu Jogu Desportivu sira CPLP nian. Konsellu Ministrus analiza no aprova ona Rezolusaun ne’e.
    Konsellu Ministrus aprova no fó podér tomak ba Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, atu asina Proposta Alterasaun Akordu Kooperasaun iha Domíniu Juventude no Desportu, ne’ebé sei aprezenta iha XII Konferénsia Ministru Juventude no Desportu CPLP nian sira, ne’ebé sei hala’o iha Luanda, Angola entre loron 22 to’o loron 24 fulan-jullu tinan 2019.
    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, aprezenta ba Konsellu Ministrus, proposta ida atu altera kontratu kona-ba konstrusaun auto-estrada Suai, ho n. ICB/ 007/MPNR-2013, ne’ebé selebra ona ho konsórsiu China Overseas Engineering Group Co. Ltd. e China Railway First Group Co. Ltd. (seksaun I – Suai-Fatukai/Mola),  ne’ebé refere ba projetu Dezenvolvimentu Infraestrutura iha Tasi Mane. Alterasaun ne’e la implika kualkér aumentu ba kustu inisiál. Konsellu Ministrus aprova liuhusi Deliberasaun, proposta husi Ministru Obras Públikas nian. Remata
    hare tan
  • 09 jullu 2019Sorumutu Extraordinária Konsellu Ministru loron 8 no 9 fulan-jullu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Extraordinária Konsellu Ministru loron 8 no 9 fulan-jullu tinan 2019
    Konsellu Ministru, hala’o sorumutu extraordinária ho xefe Ekipa ba Negosiasaun Konsellu ba Delimitasaun Definitva Fronteiras Maritimas no hanesan Reprezentante Espesiál Governu Timor-Leste ba Konkluzaun Prosedimentu sira ne’ebé nesesáriu ba Ratifikasaun Tratadu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste ho Commonwealth  Austrália ne’ebé estabelese ida-ida nia Fronteiras Maritimas iha Tasi Timor, Akizisaun interese sira iha kampu mina-rai sira no selebrasaun akordu sira kona-ba dezenvolvimentu husi Kampu Greater Sunrise nian, Kay Rala Xanana Gusmão, durante loron rua, loron 8 no 9 fulan-jullu.
    Sorumutu ida ne’e ho objetivu atu analiza no aprova husi Konsellu Ministru kona-ba proposta lejislasaun no dokumentus sira seluk ne’ebé presiza submete ba Parlamentu Nasionál kona-ba proposta rezulusaun ne’ebé sei hare ba ratifikasaun husi Tratadu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Austrália ne’ebé mak ida-ida estabelese ona Fronteiras Maritimas iha Tasi Timor
    Durante dader loron segunda-feira Xefe Ekipa Negosiasaun aprezenta proposta Tratadu nian no Prezidente Autoridade Nasional Petroleu no Minerais, Gualdino da Silva, aprezenta ba Konsellu Ministru rezumu ida no rezultadu prosesu negosiasaun ho emprensa mina-rai sira ne’ebé oras ne’e opera iha area dezenvolvimentu konjuntu (JDPA) tuir lisensa ne’ebé Austrália fó.
    Iha ambitu testu Tratadu ne’ebé Konsellu Ministru aprova atu submete ba ratifikasaun Parlamentu Nasional nian konforme previstu iha Tratadu Tasi Timor, Timor-Leste kompromete atu garante empreza sira nia kondisoins  hanesan iha lisensa ne’ebé australia  fó ba JPDA.
    Ba efeitu ne’e Konsellu Ministru analiza no aprova proposta Lei ida atu submete ba Parlamentu Nasional atu halo adaptasaun ba Lei fiskal sira hotu no fó dalan ba Timor-Leste atu kobra impostu iha atividade esplorasaun mina-rai iha Tasi Timor, no nune’e bele preve hasa’e reseita fiskal hanesan tributasaun ba atividade mina-rai sira iha area ne’ebé uluk fahe ho Austrália ka esklusivu Austrália.
    Tuir mai Konsellu Ministru analiza no aprova proposta Lei ida atu submete ba Parlamentu Nasional ne’ebé estabelese rejime laboral no migratóriu espesífiku ba esplorasaun husi Kampu Mina-rai Bayu-Undan. Ho forma atu fó dalan ba kampu mina-rai ne’e bele kontinua halo operasaun iha kondisaun ne’ebé iha to’o ohin loron ne’e presiza halo adaptasaun ba lei traballu sira no migrasaun ne’ebé permiti katak traballadór sira hotu, ema timoroan no estranjeiru sira bele kontinua servisu nafatin tuir akordu ho regras no prátika internasionál ne’ebé diak ba setór atividade ida ne’e.
    Konsellu Ministro analiza no aprova mós proposta Lei rua atu submete ba Parlamentu Nasional, kona-ba adaptasaun ba Lei Atividades Mina-rai no Lei Fundo Mina-rai ba rejime ne’ebé rezulta husi Tratadu foun.
    Durante tersa-feira loron 9 fulan-jullu,  Konsellu Ministru analiza, diskuti no aprova projetu Dekretu-Lei 4 ne’ebé estabelese Tranzisaun Títulos Mina-rai no Regulamentasaun atividade Mina-rai iha kampu Bayu-Undan, iha esplorasaun ne’ebé uluk situa iha Area Konjunta Dezenvolvimentu Mina-rai (ACDP), iha Kampu Buffalo no iha Area balun husi lisensa AC/L5 no WA-18-L (Laminaria no Koralina), no mós minutas sira Kontratu hodi fahe Produsaun ne’ebé regulamenta atividade ho kontratante sira no instrumentu kontratuais sira seluk ne’ebé presiza atu finaliza tranzisaun.
    Ikus-liu, total dokumentu hamutuk 50, Konsellu Ministru aprova mós Projetu Dekretu-Lei kona-ba alterasaun ba Dekretu-Lei n.º 20/2008, loron 19  fulan-juñu, ne’ebé kria Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais, ho objetivu atu halo adaptasaun ba diploma orgániku ANPM ninian ba regulamentasaun foun ne’ebé rezulta husi Tratadu Fronteira Maritimas, no mós proposta Rezolusaun rua atu realiza akordu ho Austrália ne’ebé sei fó dalan troka informasaun sira ba kontratantes refere to’o Tratadu tama iha vigór ne’ebé opera iha Area Dezenvolvimentu Konjuntu ka Area juridisaun esklusivu Austrália nian no rejime ba operasaun kadoras Bayu-Undan nian no segmentu tuir Tratadu sei hela iha area plataforma kontinental ba juridisaun ekslusivu Timor-Leste nian.
    ANEKSU
    Lista Pakote Lejislativa sira ne’ebé mak aprova mak hanesan tuir mai ne’e:

    Proposta Rezolusaun ba Parlamentu Nasional ba Ratifikasaun Tratadu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Austrália ne’ebé  ida-ida estabelese ona Fronteiras Maritimas iha Tasi Timor
    Proposta husi Lei ne’ebé aprova ba alterasaun dahuluk mak Lei n.8/2008, loron 30 fulan-juñu, Lei dahuluk n.3/2003, loron 1 fulan-Jullu kona-ba tributasaun ba kontraentes husi Bayu-Undan no altersaun dahuluk ba Lei n.4/2003 loron 1 fulan-jullu, kona-ba dezenvolvimentu husi petróleu Tasi Timor.
    Proposta husi Lei ne’ebé aprova mak Rejime Laboral no Migratóriu Espesiál Aplikável ba Projetu Bayu-Undan;
    Proposta husi Lei ne’ebé aprova altersaun daruak mak Lei n.13/2005, loron 2 fulan-setembru, ne’ebé mak aprova hanesan Lei husi Atividade Petrolífera;
    Proposta husi Lei ne’ebé aprova husi alterasaun datolu mak Lei n.9/2005, loron 3 fulan-agostu, ne’ebé aprova hanesan Lei Fundu Petrolífero;
    Dekretu-Lei kona-ba Tranzisaun Títulu Petoliferu no Regulamentasaun husi Atividade Petrolifera iha Kampu Bayu Undan;
    Dekretu-Lei ne’ebé kona-ba Tranzisaun Títulu Petoliferu no Regulamentasaun Atividade Petrolifera anteriormente situadas iha Area Konjunta husi Dezenvolvimento Petrolíferu (ACDP);
    Dekretu-Lei kona-ba Tranzisaun Títulu Petoliferu no Regulamentasaun Atividade Petrolifera anteriormente situadas iha Area Konjunta husi Dezenvolvimento Petrolíferu iha kampu Buffalo;
    Dekretu-Lei kona-ba Tranzisaun Títulu Petoliferu no Regulamentasaun Atividade Petrolifera iha area linsensa balun AC/L5 e WA-18-L;
    Dekretu-Lei ne’ebé aprova iha alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.20/2008, loron 19 fulan-juñu, ne’ebé kria Autoridade Nasionál Petroleu Minerais. REMATA
    hare tan
  • Image
    09 jullu 2019Akordu Parseria Estratéjia Entre Governu Timor-Leste ho Governu Territóriu Norte Austrália
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Akordu Husi Parseria Estratéjia Entre Governu Timor-Leste ho Governu Territóriu Norte Austrália
    Loron 8, Fulan-Jullu, Tinan 2019
    Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Governu Territóriu husi Norte Austrália, realiza asinatura ohin, iha Palásiu Governu, Díli Akordu ida husi Parseria estratéjia, kona-ba implementasaun  kuadru foun estratéjiku nia ba kooperasaun bilateral. Akordu ida ne’e sei vigora to’o tinan 2022, no iha momentu ne’eba sei hare no atualizadu, menus ida ou parte rua ne’e hotu sei residaun pur eskritu.
     Timor-Leste no Territoriu  husi Norte Austrália fahe istoria kooperasaun no ligasaun ne’ebé forte entre nasaun rua ne’e, molok independénsia Timor-Leste no autonomia husi Governu Territóriu Norte.
    Akordu ida ne’e ho objetivu prinsipál mak rekonñesimentu no esforsu husi relasaun entre Timor-leste no Terrióriu Norte, ho hare ba proposionar ba kuadru jerál ida atu orienta no avalia esforsu bilateral.
    Akordu-Kuadru Estatéjika ida ne’e reprezenta mós kompromissu ida forte no mutua ho futuru relasaun entre Timor-Leste no Territóriu Norte, hodi hare ba implementasaun ba asaun kolaborativas sira ba benefisiu mutua husi sidadaun sira no ba komunidade husi nasaun rua ne’e.
    Akordu Parseria ne’e rasik asina tiha ona husi atual Ministru Estadu Prezidénsia Konsellu, Ministrus  no Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun ein ezersísiu, Agio Pereira, hanesan reprezentante husi Governu Timor-Leste no Ministru xefe husi Terrotóriu Norte, Honorável Michael Gunner MLA. REMATA
    hare tan
  • Image
    03 jullu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 3 fulan-jullu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 3 fulan- jullu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu iha Dili, no asiste aprezentasaun husi Banku Mundiál kona-ba estrutura husi parseria ho Timor-Leste no kona-ba proposta estratéjia dezenvolvimentu turizmu nian iha Timor-Leste, iha parseria ida entre Governu no Banku Mundiál. Estratéjia dezenvolvimentu turizmu nian ne’e bazeia ba pasu prinsipál haat: análize kona-ba merkadu, estimativa kona-ba benefísiu ekonómiku sira husi gastu sira ba turizmu, estimativa kona-ba kustu sira husi investimentu públiku no komparasaun entre kustu no benefísiu sira no kálkulu kona-ba taxa retornu nian.
    Atu alkansa meta sira husi turizmu nasionál, liuhusi implementasaun integrada ida, sei identifika área prioritária no estratéjika sira turizmu nian liuhusi prosesu partisipativu sira, ne’ebé inklui estratéjia sira kona-ba jestaun no prezervasaun ba rekursu naturál no kulturál sira. Iha mós hanoin atu hasa’e profisionalizmu rekursus umanus nian, insentiva empriendedorizmu turístiku, dezenvolve kompeténsia sira no promove kreximentu empreza ki’ik no média sira nian iha komunidade alvu sira no dezenvolvimentu infraestrutura ba destinu no produtu turístiku estratéjiku sira, hodi garante asesu ba fatin sira-ne’e tuir preokupasaun téknika sira, maibé mós preokupasaun sira kona-ba impaktu ambientál no sosiál sira.
    Proposta dezenvolvimentu turizmu nian ne’e sei kontinua hetan análize husi Komisaun Interministeriál ba Dezenvolvimentu Turizmu, ne’ebé sai nu’udar responsavel ba promosaun hodi elabora Planu Diretór Turizmu nian, liuhusi análize kona-ba inisiativa lejizlativa hirak ne’ebé presiza no liuhusi promosaun artikulasaun interdepartamentál iha implementasaun no ezekusaun Planu Diretór Turizmu nian.
    Vise-Ministru ba Dezenvolvimentu Estratéjiku Saúde nian, Bonifácio Maukoli dos Reis, halo aprezentasaun ida kona-ba konstrusaun bloku pediatria nian no kuidadu intensivu iha Ospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV). Bloku ospitál foun nian ne’e sei iha andár lima no área ida ho luan besik metru kuadradu rihun haat. Bloku foun ne’e sei fornese instalasaun ne’ebé adekuadu ba nesesidade sira husi númeru pasiente nian ne’ebé aumenta ba beibeik iha HNGV, hodi hadi’a kualidade husi prestasaun servisu saúde nian iha país ne’e.
    Konsellu Ministrus mós asiste aprezentasaun husi Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, kona-ba asinatura Konvensaun Multilaterál Seguransa Sosiál Komunidade Nasaun sira Lian Portugés nian (CPLP, sigla iha lian portugés), ne’ebé hetan ona akordu iha sorumutuk Ministru Traballu no Asuntus Sosiais CPLP nian, iha Dili, iha loron 24 fulan-jullu tinan 2015
    Timor-Leste la asina Konvensaun ne’e, iha data ne’e, tanba iha tempu ne’ebá nasaun ne’e seidauk estabelese ninia sistema seguransa sosiál rasik. Konvensaun ne’e nu’udar Akordu Internasionál ida ne’ebé ninia objetivu mak atu proteje  traballadór sira  hosi nasaun signatáriu sira ida-idak ne’ebé serbisu iha rai-li’ur, hodi permite katak durasaun tempu serbisu nian tenke sura mós, la haree ba nasaun iha ne’ebé traballadór ne’e ezerse ninia funsaun sira durante ninia vida ativa, hodi evita lakon tempu iha karreira kontributiva no mós  benefisia kontajen ba  prazu sira kona-ba garantia atu hetan asesu  ba prestasaun sosiál sira ne’ebé Konvensaun ne’e abranje  (protesaun iha invalidéz, otas ferik-katuas no mate).  Konvensaun ne’e asina foin daudaun ne’e iha Portugál hosi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio Babo Soares.
    Ministru Transportes no Komunikasoins, José Agostinho da Silva, aprezenta proposta Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, kona-ba Rejime Jurídiku Sertifikasaun Aeródromu sira. Rejime Jurídiku ida-ne’e aliña ho kuadru normativu internasionál no fiksa kondisaun sira konstrusaun nian, sertifikasaun no esplorasaun aeródromu sivíl nasionál sira no estabelese rekizitu operasionál, no administrativu sira, seguransa no fasilitasaun nian ne’ebé atu aplika iha infraestrutura hirak ne’e.
    Konsellu Ministrus aprova mós proposta Dekretu-Lei, ne’ebé Ministru Transportes no Komunikasoins aprezenta, kona-ba Prevensaun no Investigasaun Asidente no Insidente sira ho Aeronave sira, ne’ebé sei estabelese prinsípiu hirak ne’ebé regula investigasaun kona-ba asidente no insidente ho aeronave sira ne’ebé rejista ona iha Timor-Leste ka akontese iha territóriu nasionál ka iha espasu aéreu ne’ebé halo parte ba jurizdisaun Timor-Leste nian no harii Gabinete Prevensaun  no Investigasaun  ba Asidente no Insidente ho Aeronave sira.
    Ikusliu, Ministru ba Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál nian iha ezersísiu, Gil da Costa Monteiro “Oan Soru” aprezenta proposta Dekretu-Lei, ne’ebé aprova ona hosi Konsellu Ministrus, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.8/2009, loron 15 fulan-janeiru, kona-ba Rejime Atribuisaun Bolsa Estudu ba Kombatente no Martir Libertasaun Nasionál sira-nia oan sira. Alterasaun ida-ne’e buka atu garante igualdade asesu nian iha konsesaun bolsa estudu entre Kombatentes Libertasaun Nasionál sira-nia oan sira. REMATA
    hare tan
  • Image
    26 juñu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 26 fulan- juñu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 26 fulan- juñu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no asiste aprezentasaun husi Ministériu Finansas kona-ba relatóriu avaliasaun kona-ba finansiamentu ba dezenvolvimentu atu apoia realizasaun Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) no Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel iha Timor-Leste. Avaliasaun kona-ba finansiamentu ba dezenvolvimentu ne’e hanesan prosesu diálogu ida ne’ebé lidera husi Governu ne’ebé konsidera fonte finansiamentu nian oioin ba futuru iha prosesu planeamentu integradu ida no buka atu sai nu’udar instrumentu apoiu nian ida ba Governu iha definisaun polítika sira kona-ba reforma nasionál tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu no Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel iha Timor-Leste. Relatóriu ida-ne’e aprezenta hanesan rekomendasaun prinsipál sira maka estabelesimentu estratéjia ida kona-ba investimentu nasionál, kriasaun estratéjia ida kona-ba finansiamentu integradu, realizasaun kálkulu kona-ba kustu intervensaun nian atu kumpre prioridade sira husi PED, estabelesimentu estratéjia integrada ida kona-ba investimentu iha infraestrutura no nesesidade hodi kria mekanizmu sira atu dezenvolve potensialidade sira husi setór privadu nasionál.
    Ministériu Finansas mós aprezenta proposta kona-ba Rezolusaun Governu, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba Polítika Asisténsia Esterna. Diploma ne’e ninia objetivu prinsipál mak atu asegura katak Asisténsia Esterna saida de’it ne’ebé oferese husi parseiru dezenvolvimentu nian sira, aliña ho Governu nia planu no prioridade sira. Polítika Asisténsia Esterna sai nu’udar baze ida ba konstrusaun, manutensaun no fortalesimentu parseria serbisu nian sira ne’ebé efetivu no bazeia ba kuadru planeamentu nian ida no objetivu ne’ebé partilla hamutuk, nune’e mós ba armonizasaun ida entre asisténsia esterna ne’ebé previzivel no fiavel husi parseiru dezenvolvimentu nian sira ho husi Governu nia prioridade sira. Dokumentu ne’e sei aprezenta iha loron 4 fulan-jullu iha sorumutuk ho Parseiru Dezenvolvimentu Timor-Leste (Timor-Leste Development Partners - TLDP 2019), ne’ebé organiza husi Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun no husi Ministériu Finansas. TLDP tinan 2019 sei foti nu’udar tema “hakle’an koordenasaun ba finansiamentu dezenvolvimentu nian” no sei hala’o iha auditóriu Ministériu Finansas, iha loron 2 no 3 fulan-jullu ho sorumutuk bilaterál sira no iha loron 4 fulan-jullu ho enkontru multilaterál.
    Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta proposta kona-ba minuta husi Protokolu Kooperasaun Triangulár, entre Sekretaria Estadu Komunikasaun Sosiál, Camões, Instituto da Cooperação e da Língua, I.P. husi Portugál no Ministériu Relasaun Esteriór no Kultu Arjentina nian. Protokolu kooperasaun nian ne’e ninia objetivu maka atu implementa Projetu “Konsultóriu Língua nian ba Jornalista sira” [Consultório da Língua para Jornalistas], atu kapasita profisionál komunikasaun nasionál nian sira kona-ba komponente ida-ne’ebé tékniku liu, liuhusi koñesimentu sira ne’ebé profisionál sira husi arjentina nian fahe. Benefisiáriu sira husi formasaun ida-ne’e maka jornalista timoroan sira husi rádiu, televizaun no imprensa eskrita nian, asesór imprensa nian sira no profisionál sira husi setór komunikasaun sosiál nian. Konsellu Ministrus aprova ona proposta kona-ba minuta ne’e no fó ona podér tomak ba Sekretáriu Estadu ba Komunikasaun Sosiál, Merício Juvinal dos Reis ‘Akara’, atu asina protokolu ne’e.
    Konsellu Ministrus analiza ona proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansas Interina, Sara Lobo Brites, kona-ba pagamentu parte kofinansiamentu husi konstrusaun ró pasajeiru nian daruak - Nakroma II. Kontratu kona-ba konstrusaun ró foun ne’e, Governu Timor-Leste no Governu Alemaña asina ona iha loron 31 fulan-maiu tinan 2019 liubá no ho konsiderasaun katak dotasaun ba pagamentu konstrusaun Nakroma II ne’e nian rasik la aloka iha Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2019 nian, proposta ne’e buka atu garante pagamentu parte kofinansiamentu Timor-Leste nian, husi faze dahuluk konstrusaun ba ró pasajeiru nian daruak ne’e. Proposta ne’e sei analiza fila-fali iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian tuirmai.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova ona proposta kona-ba Dekretu Governu nian, ne’ebé Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu aprezenta ona, kona-ba ajuda kustu nian ba transporte atu partisipa iha asaun formasaun obrigatória sira ba profesór, dirijente eskolár, funsionáriu no ajente sira ne’ebé hala’o knaar hanesan profesór iha estabelesimentu edukasaun pré-eskolár, ensinu báziku no sekundáriu públiku no sira ne’ebé integra iha rede oferta edukasaun ba servisu públiku, bainhira sira la iha asesu ba veíkulu Estadu nian ka transporte ne’ebé Administrasaun Públika maka organizadu no selu. REMATA
    hare tan
  • 12 juñu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 12 fulan- juñu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 12 fulan- juñu tinan 2019
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona proposta Dekretu-Lei n. 20/2010 loron 1 fulan-dezembru, ne’ebé maka Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta kona-ba Rejime Suplementu Remuneratóriu sira Administrasaun Públika nian. Alterasaun ida-ne’e atu fó dalan ba pagamentu ajuda kustu ba rekursus umanus administrasaun públika, ne’ebé dezloka atu halo serbisu, iha territóriu nasionál, bainhira dezlokasaun sira-ne’e estende to’o ba períodu loron sanulu-resin lima ba leten, iha kazu hirak ne’ebé mak iha razaun forte no ho kondisaun katak dezlokasaun hirak ne’e hetan autorizasaun hosi xefe kaza sivíl,  hosi Prezidente Repúblika, hosi Primeiru-Ministru, hosi Prezidente Tribunál Rekursu no Dirijente másimu husi funsionáriu, ajente no traballadór sira, hosi órgaun soberania ne’e rasik.
    Prezidente TIMOR GAP, EP, Francisco Monteiro, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus, relatóriu anuál kona-ba atividade empreza públika ne’e nian iha tinan 2018. Francisco Monteiro aprezenta mós programa no atividade sira, rezultadu finanseiru no objetivu ba futuru, tuir empreza petrolífera nasionál ne’e nia Planu Estratéjiku kona-ba Negósiu ba tinan 2016-2035. TIMOR GAP harii iha tinan 2011 no sai nu’udar responsavel ba esplorasaun, produsaun, armazenamentu, prosesamentu, distribuisaun no fa’an produtu hosi indústria mina-rai nian. Ulun-boot empreza nian ne’e aprezenta mós kona-ba pontu situasaun husi dezenvolvimentu projetu Tasi Mane, kona-ba esplorasaun mina-rai iha kosta súl Timor-Leste nian, ne’ebé tuir kálkulu bele kria postu serbisu diretu rihun 10 no empregu indiretu to’o rihun 50. Projetu Tasi Mane ne’e prevee kriasaun polu industriál tolu iha kosta súl país ne’e nian, husi Suai to’o Beasu, ne’ebé abranje agrupamentu Plataforma Abastesimentu Suai, agrupamentu Refinaria no Indústria Petrokímika Betanu no agrupamentu instalasaun Gás Natural Likifeitu (GNL) Beasu, ne’ebé maka sei sai hanesan parte prinsipál hosi indústria mina-rai Timor-Leste nian. Prezidente TIMOR GAP aprezenta mós kona-ba planu asaun ba dezenvolvimentu kampu sira Greater Sunrise nian, iha ne’ebé maka kompañia petrolífera nasionál ne’e remata ona, iha loron 16 fulan-abríl tinan 2016, prosesu hola partisipasaun husi ConocoPhillips no Shell Austrália nian. Daudaun ne’e, Empreza Públika ne’e halo hela kontaktu ho parseiru sira hosi konsórsiu Greater Sunrise nian atu halo diskusaun kona-ba konseitu dezenvolvimentu nian no negosiasaun kona-ba Kontratu Fahe Produsaun Greater Sunrise nian foun ida.
    Konsellu Ministrus aprova ona kriasaun komisaun interministeriál ba dezenvolvimentu turizmu nian. Tanba setór turizmu, Governu rekoñese hanesan pilár importante ida hosi dezenvolvimentu ekonómiku, sosiál no ambientál Timor-Leste nian, esensiál ba ninia kreximentu sustentavel, kriasaun komisaun ida-ne’e nian buka atu alkansa reforsu ba mekanizmu koordenasaun no kolaborasaun intersetoriál no interministeriál atubele hasa’e kompetitividade nasaun ne’e nian nu’udar destinu turístiku ne’ebé di’ak liu hotu. Komisaun ne’e sei prezide hosi Ministériu Koordenadór Asuntus Ekonómikus no kompostu husi Ministériu sira ne’ebé sai nu’udar responsavel ba área turizmu, ordenamentu territóriu, transporte no komunikasaun, interiór, kultura, ambiente, kooperativa no formasaun profisionál no empregu. Komisaun ida-ne’e sei sai nu’udar responsavel ba promosaun elaborasaun Planu Diretór Turizmu nian, ba análize kona-ba inisiativa lejizlativa hirak ne’ebé presiza no ba promosaun artikulasaun interdepartamentál iha implementasaun no ezekusaun Planu Diretór Turizmu nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona Despaxu hosi Primeiru-Ministru ne’ebé nomeia Francisco Kalbuady Lay hanesan Autoridade Nasionál ba Expo 2020 Dubai, ne’ebé maka sei sai nu’udar responsavel atu harii no nomeia komisaun organizadora ida hodi reprezenta Timor-Leste iha Expo 2020 nian, espozisaun mundiál ida-ne’ebé maka sei realiza iha Dubai, Emiradus Árabes Unidus, husi loron 20 fulan-outubru tinan 2020 to’o loron 10 fulan-abríl tinan 2021.
    Konsellu Ministrus aprova ona Relatóriu Finál kona-ba Revizaun Nasionál Voluntária (RNV) tinan 2019 nian kona-ba Implementasaun Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS). Relatóriu ne’e aprezenta progresu husi implementasaun ODS, ho indikasaun sira kona-ba implementasaun Ajenda tinan 2030 iha ita-nia nasaun. Relatóriu ne’e sei sai hanesan kontribuisaun Timor-Leste nian ba Forum Polítiku Nivel Aas nian, ne’ebé maka sei tuur hamutuk iha fulan-jullu oin mai, iha sede Nasoins Unidas nian, iha Novaiorke no sei fó sai kona-ba rezultadu hosi prosesu sira Revizaun Nasionál Voluntária nian. Iha fulan-maiu liubá ne’e, Governu haruka ona mensajen importante sanulu resin-ida ba Nasoins Unidas, ne’ebé aprova ona hosi Konsellu Ministrus, destaka realizasaun Timor-Leste nian sira hanesan Estadu ne’ebé joven liu iha Ázia. Realizasaun hirak ne’e hanesan rezultadu husi empeñamentu nasionál ba prosesu rekonsiliasaun, inkluzaun no demokrasia. RNV ne’e dezenvolve liuhusi prosesu konsulta ida, ne’ebé lidera hosi Grupu Traballu ODS nian, ne’ebé kompostu husi reprezentante sira husi setór públiku, sosiedade sivíl, universidade, setór privadu, organizasaun relijioza sira no Parlamentu Nasionál.
    Konsellu Ministrus aprova akordu entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Reinu Kamboja kona-ba livre vistu ba titulár pasaporte diplomátiku sira no pasaporte serbisu nian, ne’ebé mak asina ona hosi Ministru Negósiu Estranjeiru sira husi nasaun rua ne’e iha loron 19 fulan-agostu tinan 2016, ho objetivu atu haforsa no hametin relasaun amizade nian no kooperasaun entre Timor-Leste no Kamboja.
    Ikusliu, Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta proposta Deliberasaun nian, ne’ebé aprova ona hosi Konsellu Ministrus, kona-ba atribuisaun podér tomak ba Ministra Finansas interina atu asina akordu kooperasaun ba asisténsia téknika entre Banku Europeu Investimentu no Repúblika Demokrátika Timor-Leste. REMATA
    hare tan
  • Image
    10 juñu 2019Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 5 fulan- juñu tinan 2019
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutu Konsellu Ministrus iha Loron 5 fulan- juñu tinan 2019

    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, hodi analiza Proposta Deliberasaun kona-ba Relatóriu Finál Revizaun Nasionál Voluntáriu (RNV) tinan 2019 nian husi Implementasaun Objetivu sira Dezenvolvimentu Sustentavel nian (ODS), ne’ebé aprezenta husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães no husi Sekretariadu RNV nian. Relatóriu ne’e aprezenta progresu sira kona-ba implementasaun ODS nian, ho indikasaun sira kona-ba implementasaun Ajenda tinan 2030 iha ita-nia país.
    Relatóriu ne’e sei sai hanesan kontribuisaun Timor-Leste nian ba Forum Polítiku Altu Nivel, ne’ebé iha fulan-jullu oinmai sei hala’o sorumutuk ne’e iha sede Nasoins Unidas nian, iha Novaiorke no sei fó sai rezultadu sira husi prosesu Revizaun Nasionál Voluntária nian. Governu haruka ona mensajen-xave sanulu-resin ida ba Novaiorke iha fulan-maiu liubá, ne’ebé aprova ona husi Konsellu Ministrus, ne’ebé subliña realizasaun sira Timor-Leste nian nu’udar Estadu ida ne’ebé joven liu iha Ázia ne’e.
    Realizasaun hirak ne’e nu’udar rezultadu husi kompromisu nasionál ho prosesu sira rekonsiliasaun, inkluzaun no demokrasia nian. RNV ne’e dezenvolve husi prosesu ida nian husi konsulta sira, ne’ebé lidera husi Grupu Traballu ODS, ne’ebé forma husi reprezentante sira setór públiku nian, sosiedade sivíl, universidade sira, setór privadu, organizasaun relijioza sira no Parlamentu Nasionál. Membru sira husi Konsellu Ministrus sei kontinua analiza RNV ne’e no deliberasaun finál kona-ba relatóriu ne’ebé sei haruka ba Nasoins Unidas, sei hala’o iha sorumutuk ezekutivu nian tuirmai.
    Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak no Institutu Nasionál Administrasaun Públika (INAP) aprezenta proposta Deliberasaun, ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus, kona-ba Akordu Troka Notas entre Governu Timor-Leste no Governu Japaun atu estende kooperasaun iha ámbitu Subvensaun Ajénsia Japoneza ba Kooperasaun Internasionál (JICA, sigla iha lian portugés) kona-ba fó bolsa estudu atu kapasita rekursus umanus (Japan Development Scholarship - JDS).Projetu JDS ne’e finansia husi Governu Japaun no implementa ona iha nasaun 15, ho objetivu atu apoiu dezenvolvimentu rekursus umanus. Projetu ne’e kompostu husi programa Mestradu ba tinan rua, iha lian ingleza iha universidade japoneza sira no ho nia destinatáriu prinsipál sira ba funsionáriu foinsa’e sira Governu Timor-Leste nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona Proposta Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba nomeasaun husi membru sira Konsellu Administrasaun Institutu Jestaun Ekipamentus I.P. (IGE- sigla iha lian portugés) nian.
    Institutu ida-ne’e iha nia misaun hanesan atu asegura jestaun di’ak ba veíkulu pezadu sira, mákina no ekipamentu sira seluk ne’ebé afeta ba prosekusaun dezenvolvimentu infraestruturas no ba nesesidade sira servisu Administrasaun Públika nian.
    Konsidera katak atuál membru sira anteriór Konsellu Administrasaun nian sei hakotu sira nia funsaun iha tempu badak, Governu rezolve, tuir proposta konjunta husi Ministériu Obras Públikas no Ministériu Finansas, renova fali mandatu José Luís de Carvalho nian nu’udar Prezidente Konsellu Administrasaun no Abrão Pereira no José Diamantino de Oliveira, nomeia nu’udar vogál Konsellu Administrasaun IGE, ba mandatu ida tinan tolu nian.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus asisti ona aprezentasaun husi Ministru Obras Públikas nian, kona-ba estratéjia, tinan lima oinmai, ba investimentu iha dezenvolvimentu no manutensaun husi estrada nasionál sira. Planu ida-ne’e aprezenta prioridade sira atuasaun nian, tuir lejizlasaun sira ba servisu públiku sira no área sira produsaun ekonómika nian, ho densidade populasionál no volume tráfegu nian. Estratéjia ne’e aprezenta mós estimativa kustu sira, fonte finansiamentu husi projetu sira no propoin kriasaun husi fundu ida ba manutensaun estrada sira. REMATA  
    hare tan
57 58 59 60 61 62 63