RSS 

Komunikadus

  • 21 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 21 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 21 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, Dili, no aprova ona projetu deliberasaun, ne’ebé Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, aprezenta, kona-ba autorizasaun exesionál atu utiliza verba husi kapitál menór iha rejime duodesimál. Deliberasaun ne’e ninia objetivu mak atu permite selu servisu sira ne’ebé presta ona kona-ba fornesimentu ekipamentu informátiku no mobiliáriu sira ba Ministériu Justisa.
    Konsellu Ministrus aprova projetu deliberasaun ne’ebé Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta, kona-ba autorizasaun atu selebra akordu ida entre Governu Timor-Leste no Governu Austrália, kona-ba kontribuisaun finanseira direta, ne’ebé Governu Austrália atu realiza, ho valór dolar australianu millaun hitu, atu apoia rezilénsia komunitária no rekuperasaun ekonómika iha Timor-Leste durante pandemia COVID-19. Konsellu Ministrus delega kompeténsia atu asina akordu ne’e ba Ministra Finansas iha  ezersísiu, hodi Governu Timor-Leste nia naran.
    Ministra Finansas iha ezersísiu aprezenta mós projetu deliberasaun, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba autorizasaun atu selebra akordu ida entre Governu Timor-Leste no Organizasaun Internasionál Traballu (OIT) kona-ba subvensaun ida iha ámbitu programa “Leaving no one behind in Timor- Leste’s COVID-19 response - Finantial Support for the Implementation of the cash transfer scheme for low-income households” (“La husik ema ida ba kotuk iha resposta ba COVID-19 iha Timor-Leste - apoiu finanseiru ba implementasaun sistema transferénsia apoiu ba família sira ho rendimentu ki’ik”).
    Bazeia ba akordu ne’e, OIT sei fó osan ho valór dolar amerikanu rihun 748, ba Governu Timor-Leste nian, hodi finansia kustu operasionál sira husi implementasaun apoiu umakain sira iha Timor-Leste, ne’ebé aprova husi Dekretu-Lei n. 15/2020, loron 30 fulan-abríl. Ministra Finansas iha ezersísiu simu ona podér tomak hodi asina akordu ne’e.
    Konsellu Ministrus aprova ona autorizasaun atu selebra kontratu sosa foos tonelada rihun 30 husi Repúblika Sosialista Vietname, ne’ebé aprezenta husi Komisaun Nasionál Aprovizionamentu Timor-Leste, husi Ministériu Planeamentu no Investimentu  Estratéjiku no Ministériu Turizmu, Komérsiu no Indústria hodi reforsa stock foos ne’ebé eziste iha país ne’e hodi hatán ba situasaun falta foos karik durante pandemia COVID-19. Konsellu Ministrus delega kompeténsia atu asina kontratu ne’e ba Administradór Sentru Lojístiku Nasionál (SLN), hodi Governu Timor-Leste nia naran.
    Konsellu Ministrus aprova ona Orgánika Governu Konstitusionál VIII nian, no halo ona alterasaun rua, relasiona ho diploma ne’ebé aprova ona iha sorumutuk Ezekutivu nian ida liubá. Alterasaun dahuluk refere ba orden presedénsia membru Governu sira nian. Nune’e, Primeiru-Ministru tuir kedas husi Vise-Ministru na’in rua, tuir fali ho Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, ne’ebé tuir husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, no tuir fali maka ministru sira seluk, bazeia ba estrutura ne’ebé aprova ona iha semana kotuk.
    Dekretu-Lei ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e prevee mós alterasaun ida ba kompeténsia sira ne’ebé atribui ba Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, ne’ebé sai nu’udar responsavel hodi organiza, dinamiza ka partisipa iha tipu atividade saida de’it ne’ebé nesesáriu ba estabelesimentu no funsionamentu plataforma kooperasaun nian ida no dezenvolvimentu ekonómiku integradu sub-rejionál entre Timor-Leste, Indonézia no Austrália.
    Tuir alterasaun ne’ebé halo ona ba orgánika ne’e, Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu-Lei kona-ba estinsaun unidade misaun ad hoc ba dezenvolvimentu  ekonómiku sub-rejionál integradu no ninia estrutura orgánika. Ho diploma ne’e, maka revoga ona Dekretu-Lei n. 17/2014, loron 16 fulan-jullu no atribuisaun sira unidade ida ne’e nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun maka sei hala’o.
    Konsellu Ministrus aprova ona kalendáriu kona-ba preparasaun Orsamentu Jerál Estadu ba tinan fiskál 2020 nian. Tuir kalendáriu ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e, proposta Lei ne’e sei hetan apresiasaun iha sorumutuk  Konsellu Ministrus nian loron 22 fulan-jullu tinan 2020 no submete ba Parlamentu Nasionál iha loron 30 fulan-jullu tinan 2020. REMATA
    hare tan
  • Image
    13 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 13 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 13 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona Proposta Lei ne’ebé Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, aprezenta ona kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei n. 3/2010, loron 21 fulan-abríl, Lei Defeza Nasionál.
    Alterasaun ne’e ninia objetivu mak atu promove armonizasaun ida ne’ebé di’ak liu entre Lei Defeza Nasionál ne’e no dokumentu lubuk ida ne’ebé sentrál ba definisaun Polítika Defeza Nasionál no ba formulasaun asaun estratéjiku-militár Estadu nian, liuliu Konseitu Estratéjiku Defeza Nasionál, Konseitu Estratéjiku Militár, Sistema Forsa Nasionál nian sira, Misaun Forsas Armadas ninian no Dispozitivu F-FDTL nian.
    Nune’e, ho alterasaun ida-ne’e, Primeiru-Ministru mak iha kompeténsia atu propoin ba Konsellu Ministrus, hamutuk ho membru Governu nian ne’ebé iha kompeténsia iha matéria Defeza, nomeasaun no ezonerasaun Xefe Estadu-Maiór Forsas Armadas nian.
    Kompozisaun Konsellu Superiór Defeza Militár nian mós iha modifikasaun, prosesu nomeasaun Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas nian no Vise-Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas klarifika ona, Forsa Apoiu Jerál hasai ona husi organizasaun jerál F-FDTL nian, no Órgaun Apoiu no Forsa Apoiu Jerál integra ona ba Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas nian. Kompozisaun estrutura orgánika F-FDTL nian sira mós hetan ona alterasaun no prevee aprovasaun ba Regulamentu Dixiplina Militár nian husi Governu.
     
    Konsellu Ministrus aprova ona kuadru kooperasaun ba dezenvolvimentu sustentavel, entre Governu Timor-Leste no Organizasaun Nasoins Unidas ba períodu entre tinan 2021 to’o 2025, ne’ebé aprezenta husi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares. Akordu kooperasaun nian ne’e prevee prioridade estratéjika neen, maka hanesan: 1. Nutrisaun, Seguransa Ai-han no Agrikultura Sustentavel; 2 – Oportunidade Ekonómika Sustentavel no Serbisu dignu ba ema hotu; 3 - Dezenvolvimentu Infantil ho Rezultadu no Aptidaun aprendizajen nian sira durante moris tomak; 4 - Kuidadu saúde no moris-di’ak sira-ne’ebé ho kualidade; 6 - Jestaun sustentavel husi rekursus naturais no reziliénsia ba mudansa klimátika sira. Konsellu Ministrus atribui ona ba Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun podér tomak atu asina akordu ne’e.
    Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.14/2018, loron 17 fulan-agostu, kona-ba Orgánika Governu Konstitusionál VIII nian. Liuhusi diploma ida-ne’e, sei iha Vise-Primeiru-Ministru rua ne’ebé sei tulun Primeiru-Ministru hodi hala’o ida-idak nia kompeténsia, Ministru Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál nian ida no Ministru Planu Ordenamentu Territóriu nian ida, Vise-Ministru ba Turizmu Kulturál no Komunitáriu nian ida, Vise-Ministru ba Komérsiu no Indústria nian ida, no Vise-Ministru Interiór nian ida. Sei laiha tan kargu governamentál sira hanesan Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares no Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku. Sei la prevee tan ezisténsia Ministru Estadu ida nian. Ho Dekretu Lei ida-ne’e, atribuisaun sira kona-ba reforma lejizlativa, prosesu lejizlativu no reforma administrativa integra iha Prezidénsia Konsellu Ministrus. Ministériu Justisa daudaun ne’e sei konsentra atribuisaun hotu ba Governu iha matéria reforma judisiária. Ministériu Planu no Ordenamentu, ne’ebé troka Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, sei sai responsavel ba atribuisaun governamentál sira kona-ba planeamentu no ordenamentu territoriál, no Ministériu Obras Públikas sei la hala’o tan atribuisaun saida de’it kona-ba planeamentu urbanu. Iha ámbitu Prezidénsia Konsellu Ministrus nian, ezisténsia Sekretariadu g7+  la prevee ona no Komisaun Nasionál ba Aprovizionamentu sei integra iha Ministériu Finansas. REMATA
    hare tan
  • Image
    08 maiu 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 8 fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 8 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk estraordinária iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili no aprova ona projetu kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta tiha ona iha loron-kuarta liubá kona-ba moratória atu kumpre obrigasaun hirak ne’ebé maihusi kontratu kona-ba fó kréditu iha ámbitu polítika ekonómika atu hatán ba COVID-19. Dekretu-lei ida-ne’e atu fó resposta ba konstranjimentu no difikuldade hirak ne’ebé mosu tanba reseita no rendimentu tuun, ne’ebé iha relasaun ho ekonomia ne’ebé la’o neineik hela tanba efeitu husi surtu COVID-19 no ho risku husi espirál inkumprimentu nian ida, ne’ebé kria efeitu negativu ba sistema finanseiru no tuirmai ba ekonomia reál. Diploma ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e estabelese moratória ida iha kumprimentu ba obrigasaun sira kona-ba kapitál no osan-funan ne’ebé rezulta husi kontratu kréditu nian sira, hodi adia ninia vensimentu iha fulan tolu nia laran. Iha períodu fulan tolu tuirmai hafoin diploma ne’e tama iha vigór. Iha mós redusaun ida ba 40%, iha obrigasaun kona-ba pagamentu osan funan nian ne’ebé sai nu’udar responsabiilidade devedór nian, no restu 60% Estadu maka sei selu.
    Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 12/2020, loron 14 fulan-abríl, ne’ebe regulamenta Fundu COVID-19 nian. Ho objetivu atu hatán ba difikuldade sira ne’ebé mak mosu no asegura ho lalais iha tramitasaun prosesu aprovizionamentu nian no iha selebrasaun kontratu públiku sira ne’ebé mak atu hatán ba situasaun urjénte sira, diploma ida ne’e atribui ba Konsellu Ministrus, kompeténsia atu, liuhusi Dekretu Governu nian, tranzitoriamente fó dalan, iha kazu hirak ne’ebé iha justifikasaun forte no tranzitoriamente, órgaun sira husi departamentu governamentál balu ka pessoa koletiva públika ruma bele pratika atus ne’ebé ninia kompetênsia, iha prinsípiu, tuir loloos inklui iha kuadru husi atribuisaun departamentu governamental seluk ka pessoa koletiva públika seluk nian. Ho aprovasaun Dekretu-Lei ida ne’e nian, atribui mós ba Diretór-Jerál sira, ne’ebé mak sai nu’udar responsavel ba servisu finanseiru husi departamentu governamentál oin-oin, kompetênsia atu autoriza realizasaun prosedimentu aprovizionamentu nian ne’ebé destinadu ba adjudikasaun kontratu públiku sira, ne’ebé ninia despeza sei finansia husi Fundu COVID-19 nian, no idane’e sei la aas liu dólar amerikanu millaun ida, no mós atu asina kontratu sira ne’ebé adjudikadu hafoin realizasaun prosedimentu aprovizionamentu nian hirak ne’e. REMATA
    hare tan
  • Image
    06 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 6 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 6 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili no asiste ona aprezentasaun husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, relasiona ho projetu kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé iha relasaun ho moratória atu kumpre obrigasaun hirak ne’ebé maihusi kontratu kona-ba fó kréditu iha ámbitu polítika ekonómika atu hatán ba COVID-19. Dekretu-lei ida-ne’e atu fó resposta ba konstranjimentu no difikuldade hirak ne’ebé mosu tanba reseita no rendimentu tuun, ne’ebé iha relasaun ho ekonomia ne’ebé la’o neineik hela tanba efeitu surtu COVID-19 no ba risku husi espirál inkumprimentu nian ida, ne’ebé kria efeitu negativu ba sistema finanseiru no konsekuénsia ba ekonomia reál. Projetu ida-ne’e sei analiza fila-fali iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian oinmai.
    Konsellu Ministrus aprova ona nomeasaun Timóteo de Deus (vogál efetivu) no Ana Paula Marçal (suplente) hanesan Reprezentante Governu nian iha Konsellu Superiór Ministériu Públiku nian, ne’ebé propoin husi Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa.
    Membru Governu sira aprova ona projetu sira kona-ba Deliberasaun tolu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba Memorandu Entendimentu ida no Protokolu Kooperasaun rua ho entidade públika sira Portugál nian.
    Projetu dahuluk kona-ba Deliberasaun nian ne’ebé hetan ona aprovasaun refere ba Memorandu Entendimentu entre Ministériu Ekonomia no Empregu Repúblika Portugeza nian no Ministériu Obras Públikas hamutuk ho Ministériu Petróleu no Rekursus Minierais Repúblika Demokrátika Timor-Leste iha domíniu Enerjia nian (Eletrisidade no Kombustivel), Jeolojia no Minas.
    Aprova ona mós Protokolu Kooperasaun entre Ministériu Ambiente, Ordenamentu Territóriu no Enerjia Repúblika Portugeza nian no Ministériu Obras Públikas Repúblika Demokrátika Timor-Leste, kona-ba Bee, Saneamentu, Drenajen no Jestaun Rezíduu Sólidu sira.
    Ikusliu, membru Governu sira aprova ona Protokulu entre IP Enjenharia, S.A. no Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasoins Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian, iha ámbitu Organizasaun no Jestaun Rede Rodoviária Timor-Leste. REMATA
    hare tan
  • 05 maiu 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 5 fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 5 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão nian, iha Ministériu Finansas, iha Dili no aprova ona projetu kona-ba Deliberasaun ne’ebé Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta kona-ba limite másimu ba dotasaun orsamentál temporária ba fulan-maiu tinan 2020 ho valór dolar amerikanu 122.228.000 (inklui pagamentu ba empréstimu sira).
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Ministra Finansas iha Ezersísiu mós mak aprezenta, kona-ba valór husi suplementu remuneratóriu, ne’ebé kria husi Dekretu Lei n.17/2020, ba funsionáriu, ajente no traballadór administrasaun públika nian sira ne’ebé halo atividade sira iha servisu ba prevensaun no kontrolu ba COVID-19, durante estadu emerjénsia nian vigora. Suplementu remuneratóriu ne’e ninia valór la hanesan, husi dolar amerikanu 5 to’o 25, ba kada loron servisu efetivu benefisiáriu nian, durante estadu emerjénsia nian vigora, tuir grau risku nian ne’ebé funsionáriu sira hasoru. Pagamentu ne’e sei hala’o fulan-fulan, hamutuk ho saláriu fula-fulan nian. Rezolusaun Governu nian ida-ne’e prodúz efeitu iha loron 28 fulan-marsu tinan 2020, data iha ne’ebé estadu emerjénsia nian hahú. Montante husi suplementu ba períodu entre loron 28 fulan-marsu no diploma ida-ne’e tama iha vigór sei selu hamutuk ho saláriu fulan-maiu nian. Identifkiasaun benefisiáriu sira no kontabilizasaun númeru loron servisu nian ne’ebé atu selu, Ministériu ida-idak maka sei halo. REMATA
    hare tan
  • 29 abril 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Abril tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Abril tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão nian, iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Fidelis Leite Magalhães no Governadór Banku Sentrál Timor-Leste (BSTL) nian, Abraão de Vasconselos, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu Lei n. 23/2017, loron 12 fulan-jullu, kona-ba Sistema Garantia Kréditu (SGK). Ho alterasaun ida-ne’e, asesu husi empreza mikro sira-nian ba SGK loke tan, hodi aumenta tipu atividade ekonómika ne’ebé prienxe rekizitu ba programa ne’e.
    Sistema garantia kréditu hanesan mekanizmu apoiu nian ida ba empreza mikro, empreza ki’ik no empreza média (EKEM), liuhusi ne’ebé Estadu responsabiliza ba risku konsesaun kréditu nian hamutuk ho banku komersiál sira, hodi fó garantia ida ne’ebé kobre montante másimu ida to’o 70% husi empréstimu sira ne’ebé fó no ne’ebé kumpre rekizitu legál hirak ne’ebé estabelese ona. SGK ne’e nia objetivu prinsipál mak atu kontribui ba estrutura emprezariál ida ne’ebé sólida no viavel, ne’ebé favorese empriendedorizmu, kriasaun empregu no kreximentu husi ekonomia nasionál.
    Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba Medida sira atu Ezekuta Renovasaun ba Deklarasaun Estadu Emerjénsia ne’ebé fó sai husi Dekretu Prezidente Repúblika nian n. 32/2020, loron 27 fulan-abríl, hodi hatán ba pandemia COVID-19. Relasiona ho renovasaun ba deklarasaun estadu emerjénsia nian ne’e, Governu, liuhusi Dekretu ida-ne’e, asegura ninia ezekusaun, hodi adota medida hirak ne’ebé nesesária atu previne moras ne’e, satan pandemia ne’e, salva vida no asegura subsisténsia husi kadeia abastesimentu beins no servisu esensiál sira ba ita-nia populasaun, maske medida sira-ne’e bele limita direitu no liberdade fundamentál balu.
    Relasiona ho Dekretu Governu nian N. 3/2020, loron 28 fulan-marsu, proibisaun ema husi rai-li’ur atu tama iha territóriu nasionál mantein nafatin, ho exesaun ne’ebé prevee ona antes no ho exesaun ba estranjeiru hotu-hotu ne’ebé hala’o atividade profisionál iha setór petrolíferu nian.
    Regra sira kona-ba kontrolu sanitáriu atu tama no sai husi territóriu nasionál nafatin la iha mudansa. Relasiona ho regra sira kona-ba distansiamentu sosiál nian, Diploma ne’e hatete katak ajente sira forsa seguransa nian tenke sensibiliza ema hotu-hotu atu kumpre regra hirak ne’ebé define ona, bandu ema atu labele halibur malu, hato’o ba sira katak bainhira la kumpre orden ida ne’e sei konsidera nu’udar krime dezobediénsia nian, identifika ema sira ne’ebé la respeita regra sira no hato’o kedas keixa ba Ministériu Públiku.
    Dekretu Governu nian ne’e permite atividade transporte públiku nian sira, naran katak veíkulu sira ne’e tenke hamoos nafatin loroloron molok hala’o operasaun, no motorista, ajudante no pasajeiru sira tenke uza máskara protesaun nian no evita kualkér kontaktu fíziku.
    Relasiona ho regra sira kona-ba asesu ba loja no serbisu-fatin sira, regra sira kona-ba kliente no funsionáriu sira tenke uza máskara, fase liman molok tama ba fatin sira ne’e no respeita distánsia fízika pelumenus metru ida ho balun sei mantein nafatin. Forsa seguransa nian no inspetór sira husi autoridade seguransa alimentár no ekonómika sira bele haruka ema hirak-ne’ebé la kumpre regra sira sai husi fatin ne’e, halo identifikasaun ba ema hirak ne’e no hato’o kedas keixa ba Ministériu Públiku. Regra sira ne’e sei aplika mós ba merkadu sira, maibé husi parte autoridade no administrasaun munisipál sira, sei kria kondisaun hirak ne’ebé nesesária no halo kontrolu, atu nune’e ema bele kumpre regra sira ne’ebé estabelese ona. Vendedór dalan ninin sira, tenke uza nafatin máskara protesaun nian no tenke mantein distánsia pelumenus metru ida husi vendedór dalan ninin sira seluk.
    Medida sira kona-ba funsionamentu husi administrasaun públika no asesu ba fatin hirak ne’e, ne’ebé uluk estabelese ona sei mantein nafatin, no lista kona-ba servisu públiku sira ne’ebé konsidera esensiál sei aumenta tan no lista kona-ba atividade sira iha ne’ebé direitu ba greve hetan  suspensaun define ona.
    Dekretu Governu nian ne’ebé agora hetan ona aprovasaun ne’e hateten katak membru Governu ne’ebé sai nu’udar responsavel ba saúde, sei bele determina, karik konsidera katak presiza duni ba protesaun saúde públika nian, rekizisaun temporária ba espasu no estabelesimentu partikulár sira. Iha kazu hirak ne’ebé iha justifikasaun loloos, Konsellu Ministrus sei bele rekizita beins imóveis no móveis partikulár sira-nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares, aprezenta, ne’ebé aprova regulamentu kona-ba subsídiu ba sidadaun timoroan sira ne’ebé temporariamente hela iha rai-li’ur no sira seluk ne’ebé la’ós rezidente maibé obrigadu hela iha rai-li’ur lai, tanba situasaun epidemiolójika Koronavírus foun. Montante subsídiu nian ne’e sei selu kada fulan no depende ba kustu moris iha país ne’ebé sira hela ba. Benefisiáriu sira husi medida hirak ne’e mak estudante timoroan sira ne’ebé la’ós bolseiru, ne’ebé depende loos de’it ba apoiu finanseiru husi família ne’ebé hela iha Timor-Leste no  sidadaun timoroan sira ne’ebé labele tama iha Timor-Leste tanba fronteira taka hela.
    Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu Lei, kona-ba alterasaun daruak ba Estatutu Militár FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) nian, ne’ebé aprova husi Dekretu Lei n. 7/2014, loron 12 fulan-marsu. Alterasaun ne’e ninia objetivu mak atu kompatibiliza Estatutu F-FDTL ho dokumentu estruturante lubuk ida iha área Defeza nian no ho kontestu legál atuál, maka hanesan, Lei Defeza Nasionál nian, Konseitu Estratéjiku Defeza Nasionál nian, Konseitu Estratéjiku Militár nian, Sistema Forsa Nasionál nian, Misaun sira Forsa Armada nian no Dispozitivu F-FDTL  nian. REMATA
    hare tan
  • 23 abril 2020Mai ita hotu basa-liman iha kada loron-tersa, iha tuku 7 kalan, hodi fó omenajen ba funsionáriu sira ne’ebé hala’o knaar iha liña oin nian hodi hasoru COVID-19 iha Timor-Leste
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Loron 23, Fulan-abril, Tinan 2020
    KOMUNIKADU KONJUNTU HUSI GOVERNU TIMOR-LESTE NO ORGANIZASAUN NASOINS UNIDAS

    Mai ita hotu basa-liman iha kada loron-tersa, iha tuku 7 kalan, hodi fó omenajen ba funsionáriu sira ne’ebé hala’o knaar iha liña oin nian hodi hasoru COVID-19 iha Timor-Leste, Primeiru-Ministru no Koordenadór Rezidente ONU nian sujere.
    Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak no Koordenadór Rezidente ONU nian, Roy Trivedy, anunsia ona kampaña semanál ida ho naran “Basa-liman ba Eroi Timoroan sira” hodi hatudu konsiderasaun públika nian ba traballadór sira ne’ebé iha liña oin nian hodi hasoru COVID-19, hodi partisipa iha basa-liman hamutuk rame-rame.
    Atu hatudu konsiderasaun ba buat hotu ne’ebé maka traballadór prinsipál sira iha liña oin nian halo daudaun hodi hasoru surtu ne’e, maka organiza ona eventu semanál basa liman nasionál nian ida hodi fó onra ba sira.
    Kampaña konjunta husi Governu no ONU ne’e sei hahú iha tersa, loron 28 fulan-abríl tinan 2020, tuku 7 kalan. Halo favór basa-liman hamutuk iha ita-boot nia uma laran, iha odamatan oin, iha jardín, varanda, janela no sala vizita sira hodi hatudu ba feto no mane sira hotu ne’ebé halo parte iha kombate iha liña oin nian hasoru Covid-19 iha Timor-Leste, ne’ebé inklui profisionál saúde, servisu emerjénsia, forsa  seguransa no defeza, polísia, motorista entrega nian, profesór, ekipa ra’ut fo’er nian, empregadu limpeza nian, enjeñeiru, voluntáriu no sira hotu ne’ebé iha hela terrenu hodi halo  diferensa boot ida.
    Ita konvida ema hotu iha Timor-Leste atu basa-liman semana-semana, iha loron tersa, oras tuku 7 kalan, durante minutu lima iha ida-idak uma, hodi nune’e bele partisipa iha kampaña “Basa-liman ba Eroi Timoroan sira”,  liuhusi  rejista momentu hirak ne’e iha vídeo no liuhusi fahe mensajen, fotografia no vídeo sira iha rede sosiál sira, ho tag #Applaud4timoreseheroes.
    “Inisiativa “Basa-liman ba Eroi Timoroan sira” nu’udar oportunidade atu agradese ba funsionáriu sira-hotu husi setór públiku no privadu, ba sosiedade sivíl, ba parseiru internasionál sira, ba pesoál no ba voluntáriu sira ne’ebé serbisu iha 24 oras nia-laran loron-loron ida tomak atu prevene ema hirak ne’ebé iha risku no trata ema sira ne’ebé afetadu husi koronavirus. Ami sente inspiradu ho serbisu maka’as no dedikasaun husi ema sira-hotu ne’ebé serbisu iha liña oin nian. Sira hala’o serbisu ne’ebé inkrivel atu tau-matan mai ita no ba ema hirak ne’ebé ita hadomi liu, iha momentu ne’ebé susar liu ida-ne’e. Mai ita tau liman hamutuk hodi hatudu momoos ita-nia gratidaun iha tersa-feira ida-idak”, Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak no Koordenadór Rezidente ONU nian, Roy Trivedy, haktuir iha komunikadu konjuntu ida.
     “Dezafiu rede sosiál sira nian sei aumenta morál ba forsa serbisu médika, polísia, forsas armadas, empregadu limpeza nian no funsionáriu iha liña oin nian iha país laran-tomak ne’ebé maka serbisu maka’as to’o agora atu proteje no tau-matan ba ema barak liután, asaun ne’ebé nasaun tomak agradese tebes”, komunikadu konjuntu ne’e mos haktuir.
    To’o agora Timor-Leste rejista ona kazu COVID-19 hamutuk 23, ne’ebé inklui ida ne’ebé rekupera ona.
    Pandemia COVID-19 halo ona ema rihun 180 resin maka mate no da’et ona ba ema kuaze millaun 2,6 iha país no territóriu hamutuk 193. REMATA 
    hare tan
  • Image
    23 abril 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 23 fulan-Abril tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 23 fulan-Abril tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, kona-ba apoiu osan nian ba uma kain sira, iha ámbitu pandemia COVID-19. Medida ida-ne’e nu’udar intervensaun ida ba tempu badak hodi hasoru impaktu la di’ak husi COVID-19 ba meiu subsisténsia husi família sira nian ne’ebé ho rendimentu ki’ik iha nasaun laran tomak. Apoiu ne’e sei fó ba uma kain hotu-hotu, ne’ebé kompostu husi pelumenus sidadaun ida, ne’ebé rejista ona, to’o loron 31 fulan-marsu tinan 2020, iha Livru Rejistu “Uma Kain” no ne’e katak la iha ema ruma iha uma kain ne’e maka simu fula-fulan no ho forma regulár, osan ho valór boot liu husi dolar amerikanu 500. Apoiu ne’e ninia valór maka dolar amerikanu 100 kada fulan ba uma kain ida-idak. Apoiu ne’e sei selu hahú husi fulan tuir mai husi fulan iha ne’ebé diploma ida-ne’e hetan aprovasaun, no osan ne’ebé atu selu ne’e maihusi  Fundu COVID-19.
    Konsellu Ministrus aprova ona proposta atu sosa foos husi Vietname, ne’ebé Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus iha ezersísiu, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta hodi reforsa stock foos ne’ebé iha atu nune’e, bele hatán ba nesesidade bainhira kuran foos durante pandemia COVID-19.
    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, aprezenta projetu Deliberasaun ida, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba alterasaun ba kontratu públiku empreitada nian ne’ebé asina ona iha loron 14 fulan-setembru tinan 2016, ho empreza China Wu Yi Co. Lda, hodi hadi’a no halo manutensaun estrada sira iha Dili.
     Ministru Saúde iha ezersísiu, Bonifácio Maukoli dos Reis, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus, pontu situasaun kona-ba pandemia COVID-19 iha  país ne’e. To’o oras ne’e rejista ona kazu pozitivu sira konfirmadu husi ema ne’ebé mak infetadu hosi Koronavirus foun maka na’in 23 no kazu sira ne’ebé maka provavel iha haat. Pasiente sira ne’ebé infetadu ona husi Koronavirus foun ne’e, la hatudu sintomas ka hatudu sintomas kmaan de’it. Rejista ona mós pasiente ida ne’ebé rekupera ona. Dadaun ne’e, hein hela rezultadu teste ba kazu sira suspeitu 28 no 327 hetan  rezultadu negativu. Totál ema ne’ebé daudaun ne’e hela iha kuarentena obrigatória maka na’in 405 no halo kuarentena ba an-rasik iha sira-nia uma hamutuk na’in 27. Sidadaun hamutuk 1643 maka remata ona períodu kuarentena nian durante loron 14.
    Konsellu Ministrus fó sai ona kampaña semanál ida, hamutuk ho Organizasaun Nasoins Unidas, nian atu “Basa Liman ba Eroi Timoroan sira” hodi hatudu konsiderasaun públiku nian ba traballadór sira ne’ebé serbisu iha liña oin atu hasoru COVID-19, hodi partisipa iha basa liman hamutuk rame-rame. Ho forma ida-ne’e, fó korajen ba ema hotu iha Timor-Leste, atu basa liman kada semana, iha loron  tersa, iha tuku 7 kalan durante minutu 5 iha ida-idak nia uma, hahú iha tersa, loron  28 fulan-abríl, nune’e partisipa iha kampaña “Basa Liman ba Eroi Timoroan sira”, no rejista momentu hirak-ne’e iha vídeo no fahe mensajen, fotografia sira, vídeo iha rede sosiál sira, ho tag #Applaud4TimoreseHeroes. HOTU
    hare tan
54 55 56 57 58 59 60