Komunikadus
- 12 agostu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-agostu tinan 2020Aprova ona:hare tan
1 - regra sira kona-ba edisaun eletrónika Jornál Repúblika nian;
2 - alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.17/2020, loron 30 fulan-abríl, ne’ebé kria suplementu remuneratóriu ida ba funsionáriu, ajente no traballadór sira administrasaun públika nian ne’ebé hala’o sira nia atividade profisionál iha servisu ba prevensaun ka kontrolu COVID-19 nian ka, iha kondisaun ne’ebé hasoru direta virus SARS-CoV2, durante vijénsia estadu emerjénsia nian;
3 - kria subsídiu ida ba ema sira ne’ebé hala’o atividade jornalístika iha Sala Situasaun, Sentru Integradu ba Jestaun Krize nian, durante vijénsia estadu emerjénsia;
4 - alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 8/2019, loron 24 fulan-abríl, ne’ebé aprova Estrutura Orgánika Ministériu Obras Públikas nian;
5 - alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.14/2019, loron 10 fulan-jullu, ne’ebé aprova Orgánika Ministériu Interiór nian;
6 - Planu Rekuperasaun Ekonómika;
7 - medida sira ba estabilizasaun ekonómika ba kurtu prazu, ne’ebé sei aloka ba Fundu COVID-19 no ba Ministériu implementadór, no kona-ba orsamentu RAEOA-ZEESM nian.
Analiza ona:
1 - aprexentasaun kona-ba rezultadu husi pagamentu no monitorizasaun ba apoiu osan ne’ebé fó ona ba uma-kain sira iha ámbitu pandemia COVID-19 nian. - 06 agostu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 6 fulan-agostu tinan 2020Aprova ona:hare tan
1 - medida sira atu ezekuta deklarasaun estadu emerjénsia nian ne’ebé fó-sai husi Dekretu Prezidente Repúblika n. 55/2020 iha loron 5 fulan-agostu;
2 - Autoridade Nasionál ba Expo Dubai 2020;
3 - vaga ba promosaun pesoál ne’ebé integra iha karreiras rejime jerál administrasaun públika nian;
4 - kriasaun Komisaun Koordenasaun no Akompañamentu Reforma Institusionál sira
5 - alterasaun ba Rezolusaun Governu nian n. 18/2019, loron 8 fulan-maiu, kona-ba Komisaun Interministeriál ba Reforma Fiskál no Jestaun Finansas Públikas no Rezolusaun Governu nian n. 7/2019, loron 6 fulan-fevereiru, kona-ba Komisaun Interministeriál ba Koordenasaun no ba Reforma Jestaun Patrimóniu Estadu nian
6 - aprovasaun kona-ba prosedimentu aprovizionamentu ba suplementu ka alterasaun ba Kontratu Públiku sira relasiona ho estensaun ba prazu atu entrega obra melloramentu no manutensaun estrada husi Baukau ba Lautein, entre Maubara no Karimbala, no entre Atsabe no Mota-Ain
7 - atribuisaun ba Ponte Laleia hanaran “Nelson Mandela”
8 - Troka Notas entre Governu Timor-Leste no Governu Japaun, ba implementasaun Projetu Bolsa Estudu ba Dezenvolvimentu Rekursus Umanus nian
9 - limite másimu finál ba dotasaun orsamentál temporária ba fulan-agostu tinan 2020
Analiza ona
1 - Opsaun Polítika Lejizlativa sira kona-ba Fundu Rezerva Seguransa Sosiál nian no Modelu Jestaun nian - 03 agostu 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 3 fulan-agostu tinan 2020Aprova ona:hare tan
1 - Pedidu ba Sua Exelénsia Señór Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, ba deklarasaun estadu emerjénsia durante loron tolunulu - 29 jullu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Jullu tinan 2020Analiza ona:hare tan
1 - Opsaun polítika-lejislativa nian sira ne’ebé sai hanesan baze ba proposta alterasaun Lei nu. 7/2009, loron 15 fulan-jullu, ne’ebé kria Komisaun Funsaun Públika.
Aprova ona:
1 - Orgánika Ministériu Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál;
2 - Alterasaun dahuluk ba dekretu-Lei n.º 28/2019, loron-25 fulan setenrbu nian kona-ba Orgánika Ministériu Finansas; nian;
3 - Akordu ida entre Governu Timor-Leste no Banku Mundiál, kona-ba kontribuisaun finanseira ida hosi Fundu ba Parseria Globál ba Edukasaun;
4 - Prezidente Konsellu Diretivu Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais (ANPM);
5 - Medida sira ba kurtu prazu nian ba mitigasaun husi impaktu sira krize ekonómika nian ne’ebé rezulta hosi pandemia KOVID-19. - 22 jullu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 22 fulan-Jullu tinan 2020Analiza ona:hare tan
1 - Medida ba prazu badak, ba faze mitigasaun dahuluk ba impaktu sira husi krize COVID-19;
2 - Opsaun oin-oin ba polítika lejizlativa kona-ba Lei Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu nian no Jestaun Finanseira Públika;
3 - Aprezentasaun kona-ba orsamentasaun tuir programa;
4 - Mekanizmu sira atu halo koordenasaun no monitorizasaun ba implementasaun husi reforma institusionál sira.
Aprova ona:
1 - Proposta Rezolusaun ba Parlamentu Nasionál ba ratifikasaun Akordu kona-ba Servisu Aéreu entre Governu Timor-Leste no Governu Austrália. - 15 jullu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 15 fulan-Jullu tinan 2020Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 15 fulan-Jullu tinan 2020
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, kona-ba kriasaun Sistema Autoridade Marítima (SAM). Diploma ida-ne’e ninia objetivu mak atu afirma soberania nasionál no projeta Estadu nia autoridade iha Tasi ne’ebé sujeita ba jurisdisaun Timor nian, tuir saída mak estabelese ona iha ‘’ Estudu Forsa 2020’’, iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030 no mós iha Konseitu Estratéjiku ba Defeza no Seguransa Nasionál ne’ebé vigora hela. Nune’e, Governu aprova kriasaun SAM nian, nu’udar kuadru institusionál ne’ebé atu halo koordenasaun ho entidade, órgaun ka servisu sira, iha nível sentrál no perifériku, ne’ebé, ho funsaun atu halo koordenasaun, ezekutiva, konsultiva ka polisiál, ezerse podér autoridade Estadu nian iha espasu marítimu sira ne’ebé sujeita ba soberania ka jurisdisaun nasionál. Ho Dekretu-Lei ida-ne’e, kria mós Autoridade Marítima Nasionál (AMN), ne’ebé ninia knaar, por inerência, Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas maka hala’o. Kria mós Diresaun husi Autoridade Marítima no ninia servisu sira, ho kompeténsia sira iha ámbitu SAM.
Membru sira Konsellu Ministrus nian aprova ona projetu Rezolusaun Governu rua ne’ebé Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak mak aprezenta, kona-ba nomeasaun husi Sekretáriu Rejionál na’in-hitu ba Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambeno (RAEOA) no kona-ba nomeasaun husi Sekretáriu Rejionál Adjuntu na’in rua ba Prezidente Autoridade RAEOA. Sekretáriu Rejionál Autoridade RAEOA foun sira sei asume responsabilidade iha área sira administrasaun rejionál mak hanesan: edukasaun no solidariedade sosiál, finansas, terras no propriedades, administrasaun, saúde, no komérsiu no indústria. Prezidente Autoridade RAEOA sei asume tutela iha área sira mak hanesan: Planeamentu no infraestruturas, ordenamentu territóriu no kadastru, no dezenvolvimentu rurál no turizmu komunitáriu. Sekretáriu Rejionál Adjuntu sira Prezidente RAEOA nian, sai nu’udar titulár sira ba kargu ezekusaun administrativa nian, ho kompeténsia sira atu halo administrasaun ba área atividade lubun hirak ne’ebé mak sei determina, no bainhira ezerse sira nia funsaun, sira sei hatán diretamente ba Prezidente Autoridade. Remata