RSS 

Komunikadus

  • Image
    17 juñu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 17 Fulan-Juñu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 17 fulan-Juñu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona Projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, kona-ba nomeasaun ba Tiago Amaral Sarmento nu’udar vogál efetivu ba Konsellu Superiór Majistratura Judisiál. Konsellu ida-ne’e nia knaar maka jere no hatuur disiplina ba atividade sira Majistradu Judisiál sira nian no mós nomeia, koloka, transfere no promove juis sira iha Timor-Leste. Konsellu Superiór Majistratura Judisiál nian prezide hosi Juiz Prezidente Supremu Tribunál Justisa nian no kompostu husi vogal na’in-haat, ne’ebé ida Governu maka nomeia.
    Aprova ona mós projetu Dekretu-Lei kona-ba Rejime Jurídiku ba Vijilánsia Epidemolójika no Vijilánsia Sanitária. Objetivu husi diploma ida-ne’e, atu oferese ba autoridade vijilánsia epidemolójika no sanitária sira medida lubuk ida ne’ebé mak adekuadu ba protesaun no promosaun ba saúde públika, iha tempu normál no mós iha iha tempu situasaun emerjénsia nian, sein prejuízu ba rejime espesiál hosi situasaun exesaun konstitusionál. Nune’e, projetu Dekretu-Lei ne’e hakarak atu garante mekanizmu sira atu fó protesaun ba saúde públika, hodi evita no neutraliza risku moras, habelar no hadaet ba populasaun.
    Ministru Transporte no Komunikasaun, José Agustinho da Silva, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba rejistu no organizasaun ba servisu sira inspeksaun nian ba ró-ahi no embarkasaun sira. Aprezentasaun ida-ne’e nia objetivu mak atu uluk-nana’in halo análize ba projetu Dekretu-Lei rua ne’ebé buka atu estabelese norma no prosedimentu sira rejistu no servisu inspeksaun nian kona-ba oinsá utiliza ró-ahi no embarkasaun nasionál sira, tuir padraun internasionál seguransa marítima no protesaun ba ambiente mariñu. Konsellu Ministru sei analiza filafali projetu Dekretu-Lei rua ne’e no sei apresia hikasfali iha sorumutuk Ezekutivu nian tuirmai.
    Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, halo mós aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba kriasaun Autoridade Marítima Nasionál (AMN) no defini Autoridade ne’e nia knaar sira no ninia estrutura koordenasaun nian. Hakarak atu AMN sai nu’udar entidade respomsável ba koordenasaun atividade sira, iha ámbitu nasionál, ne’ebé sei ezekuta hosi Komponente Forsa Navál no hosi Diresaun Autoridade Marítima Nasionál, iha área jurisdisaun no kuadru Sistema Autoridade Marítima nian, kumpri ba instrusaun sira ne’ebé defini ona hosi Ministru Defeza. Governu sei analiza filafali kona-ba oinsá atu kria instituisaun ne’e no sei apresia filafali iha sorumutuk Konsellu Ministrunian tuirmai. Remata
     
    hare tan
  • Image
    10 juñu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 10 Fulan-Juñu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 10 fulan-Juñu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona alterasaun daruak ba Orgánika Governu Konstitusionál VIII nian, ne’ebé Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, mak aprezenta. Ho alterasaun ne’e, Governu integra Servisu Nasionál Ambulánsia no Emerjénsia Médika nian ba Ministériu Saúde, klarifika atribuisaun hirak ne’ebé fó ba Prezidénsia Konsellu Ministrus iha matéria reforma no modernizasaun administrativa no define di’ak liután atribuisaun sira ba Ministru koodenadór ba Asuntus Ekonómikus nu’udar membru Governu ne’ebé apoia Primeiru-Ministru hodi halo koordenasaun Governu nian iha matéria ekonómika. Kona-ba kompozisaun ezekutivu nian, diploma ida-ne’e tau hamutuk kargu Vise-Ministra ba Kuidadu Saúde Primáriu no Vise-Ministru ba Dezenvolvimentu Estratéjiku Saúde nian no, nune’e, sei temi ho naran Vise-Ministru Saúde. Sei kria mós kargu ba Vise-Ministru Agrikultura no Peskas.
    Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Primeiru-Ministru mós mak aprezenta kona-ba kriasaun Komisaun atu elabora Planu Rekuperasaun Ekonómika no nomeasaun Rui Gomes hodi lidera Komisaun ne’e. Komisaun ne’e tenke, iha prazu másimu loron neen-nulu nia laran, rekomenda ba Konsellu Ministrus medida hirak ne’ebé atu aprova no asaun hirak ne’ebé atu ezekuta hodi rekupera ekonomia nasionál, ne’ebé sistematizadu no organizadu iha planu rekuperasaun ekonómika. Komisaun ida-ne’e ninia serbisu sei ramata ho aprezentasaun planu ba Konsellu Ministrus.
    Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu nian rua, ne’ebé Primeiru-Ministru aprezenta, kona-ba ezonerasaun ba José Luís Guterres no nomeasaun Arsénio Paixão Bano ba kargu Prezidente Autoridade ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambenu (RAEOA).
    Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu tolu ba Rezolusaun, ne’ebé Ministru Transportes no Komunikasoins, José Agustinho da Silva, aprezenta, kona-ba adezaun Timor-Leste nian ba Konvensaun tolu ne’ebé sai nu’udar pilár tolu ne’ebé importante liu hosi instrumentu internasionál sira atu regula kestaun sira kona-ba seguransa iha tasi no prevensaun ba poluisaun ne’ebé ró-ahi sira hamosu.
    Konvensaun Internasionál kona-ba Norma ba Formasaun, Sertifikasaun no Servisu Kuartu nian para Marítimu (STCW, International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers). Konvensaun ida-ne’e nu’udar instrumentu internasionál fundamental ne’ebé estabelese dispozisaun lubuk boot ida ne’ebé regula, liu-liu rekizitu formasaun no sertifikasaun nian ne’ebé marítimu sira tenke prenxe bainhira ezerse funsaun
    iha ró-ahi sira iha tasi-laran. STCW adota iha tinan 1978 hosi konferénsia Organizasaun Marítima Internasionál nian no hahú vigora iha tinan 1984.
    Konvensaun Internasionál kona-ba Salvaguarda ba Vida Ema nian iha Tasi (SOLAS, International Convention for the Safety of Life at Sea). Konvensaun SOLAS nu’udar konvensaun hosi Organizasaun Marítima Internasionál, ne’ebé aprova iha tinan 1914, ninia objetivu mak atu asegura padraun mínimu atu halo konstrusaun, ekipamentu no operasaun
    Konvensaun Internasionál kona-ba Prevensaun ba Poluisaun ba Tasi hosi Ró-ahi sira (MARPOL, International Convention for Prevention of Marine Pollution For Ships). Konvensaun ida-ne’e asina iha tinan 1973, ho objetivu atu minimiza poluisaun ba tasi sira.
    Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Ministru Transportes no Komunikasoins hodi asina Memorandu Entendimentu ida ho Governu Repúblika Indonézia kona-ba Movimentu Transfronteirisu ba Autokarru sira. Akordu ida-ne’e buka atu fasilita transporte transfronteirisu ba ema no sasán hodi promove, dezenvolve no reforsa komérsiu, investimentu, turizmu no interkámbiu kulturál entre nasaun rua, estabelese sistema transporte nian ida ne’ebé integradu no efisiente, ne’ebé bele dudu kreximentu no dezenvolvimentu ekonómiku nasionál, tuir objetivu ekonómiku husi adezaun ba ASEAN no haluan rede transporte rai-maran nian no mós servisu seluktan ne’ebé bele estimula sirkulasaun ema no sasán nian entre Timor-Leste no Indonézia.
    Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio Babo Soares, simu mós podér tomak atu asina Troka Notas  ho Repúblika Populár Xina, kona-ba harii ospitál amizade sino-timorense (ospitál militár)  no kona-ba harii Eskola Lere Anan Timur no atu asina  Troka Nota ho Governu Japaun, ba tulun osan atu sosa ekipamentu médiku no kapasitasaun institusionál. Remata
    hare tan
  • Image
    03 juñu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 3 Fulan-Juñu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 3 fulan-Juñu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu kona-ba deliberasaun, ne’ebé Ministru Finansas, Fernando Hanjam, aprezenta, ne’ebé hatuur valór husi dotasaun orsamentál temporária ba fulan-juñu tinan 2020 nian hamutuk dolar amerikanu millaun 122,3 (ne’ebé inklui pagamentu ba empréstimu). Entre despeza sira seluk, valór ne’e inklui dolar amerikanu millaun 3,3 ba pagamentu Nakroma II no dolar amerikanu millaun hitu hodi asegura pagamentu subsídiu estraordináriu, husi remunerasaun 60%, iha ámbitu medida apoiu nian ba empregu.
    Konsellu Ministrus mós aprova ona Proposta Lei, ne’ebé Ministru Finansas aprezenta, ne’ebé ninia objetu mak autorizasaun atu halo transferénsia estraordinária ida husi Fundu Petrolíferu no mós alterasaun dahuluk ba Lei n.2/2020, loron 6 fulan-abríl, ne’ebé kria Fundu COVID-19 nian. Haree katak reseita ne’ebé maihusi reseita fiskál no husi saldu ezekusaun orsamentál tinan kotuk nian, ne’ebé komplementa ho transferénsia estraordinária husi Fundu Petrolíferu nian, ne’ebé hetan ona autorizasaun tuir Lei n.2/2020, loron 6 fulan-abríl, la sufisiente atu finansia atividade regulár Administrasaun Públika nian to’o fulan-agostu, no tanba montante ne’ebé atribui ona ba orsamentu Fundu COVID-19 nian mós la kobre despeza hotu ne’ebé prevee iha medida sira ba prevensaun no kombate hasoru pandemia COVID-19 nian, diploma ida-ne’e ninia objetivu mak atu fó autorizasaun hodi hala’o transferénsia estraordinária husi Fundu Petrolíferu ba Orsamentu Jerál Estadu, ho valór dolar amerikanu 286.800.000, hodi garante kondisaun finanseira ne’ebé sufisiente ba funsionamentu normál Administrasaun Públika nian to’o Orsamentu Jerál Estadu nian ba tinan 2020 hetan aprovasaun.
    Proposta Lei ne’e halo mós alterasaun dahuluk ba Lei n. 2/2020, loron 6 fulan-abríl, ne’ebé autoriza ona realizasaun transferénsia estraordinária ida husi Fundu Petrolíferu iha tinan finanseiru 2020 no ne’ebé kria ona Fundu COVID-19, atubele klarifika katak entre finalidade sira Fundu ne’e nian, ida maka finansiamentu ba medida apoiu ekonómiku no protesaun sosiál atu hatán ba konsekuénsia ekonómika husi medida prevensaun no kombate hasoru moras COVID-19 no hasoru krize ekonómika mundiál ne’ebé provoka husi pandemia ne’e, nune’e mós ba despeza ba funsionamentu Fundu ne’e rasik.
    Konsellu Ministru aprova ona Proposta Lei, ne’ebé Ministru Finansas mós mak aprezenta, ba alterasaun dahuluk ba Lei n.14/2009, loron 21 fulan-outubru, kona-ba Estatutu Remuneratóriu ba Titulár Kargu Polítiku nian sira. Ho alterasaun ida-ne’e, Vise-Ministru sira ka Sekretáriu Estadu ne’ebé substitui respetivu Ministru sira iha ezersísiu ba sira-nia funsaun ho períodu ne’ebé maka boot liu fulan tolu, sei simu remunerasaun ne’ebé koresponde ba kargu Ministru nian hahú husi tempu sira ezerse funsaun iha rejime substituisaun no to’o remata. Diploma ida-ne’e hahú vigora iha loron Governu Konstitusionál VIII nian simu pose. REMATA
    hare tan
  • Image
    29 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministru reuni iha Palásiu Governu, iha Díli no hahú sesaun dahuluk ho mensajen boas-vindas hosi Primeiru-Ministru ba membru Governu foun sira no mós agradese ba membru Governu sesante sira no membru sira ne’ebé substitu membru sira ne’ebé la simu posse tan sira nia esforsu no dedikasaun durante ezerse sira nia funsaun iha VIII Governu Konstitusionál.
    Konsellu Ministrus aprova tiha projetu Dekretu Governu ne’ebé aprezenta hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, kona-ba medidda ezekusaun atu renova deklarasaun Estadu emerjénsia ne’ebé efetua hosi Dekretu Prezidente Repúblika nian Nº. 35/2020 loron-27 fulan maiu nian, hodi hatán ba Pandemia KOVID-19. Estadu emerjénsia ne’e abranje ba territoriu nasionál tomak no vigora entre oras 00.00 iha loron-28 fulan maiu 2020 (kinta-feira) no sei ramata iha oras 23.59 iha loron-26 fulan juñu 2020 (sesta-feira).
    Konjuntu medida ne’ebé Governu adopta ne’e ho objetivu halo prevensaun no kontrolu ba surtu hosi KOVID-19 ruma ne’ebé bele mosu karik iha Timor-Leste no medida hirak-ne’e bele kontribui atu la bele eziste infetadu ho vírus SARS-Cov-2 iha territóriu nasionál. Maske nune’e, importante tebes atu bele kuidadu didi’ak hodi la hamosu risku no hatama fali koronavirus foun.
    Tan ne’e, kona-ba Dekretu Governu nº. 8/2020 loron-30 fulan abril nian, sei mantein medida hirak kona-ba sirkulasaun internasionál no Primeiru-Ministru mós bele fó autorizasaun esesionál atu ema estranjeiru bele tama mai território nasionál, ba kazu ruma ne’ebé tenke fundamenta duni, kona-ba laborasaun ba empreza sira.
    Sei mantein medida hotu-hotu ne’ebé ulukba hatuur ona liuliu, kona-ba oinsá halo kontrolu sanitáriu ba ema sira ne’ebé tama no sai iha territóriu nasionál no sirkulasaun iha territóriu nasionál no fiksasaun rezidénsia.
    Liuhosi despasu, Ministru interior bele determina atu temporariamente taka lai postu fronteira sira.
    Kona fali ba medida ba administrasaun públika, iha Dekretu Governu hateten katak servisu públiku tenke funsiona normal no atu halo ida-ne’e tenke asegura katak halo distánsia mínimu metro ida ho balu entre indivídu no tenke uza máskara protesaun no fase liman molok tama ba espasu públiku sira.
    Estabelesimentu ensinu pré-eskolár, ensinu báziku, ensinu sekundáriu, ensinu superior no formasaun profisionál ka tékniku-vokasionál bele realiza filafali ona atividade letiva sira liuhosi rejime prezensiál, naran katak kumpri norma téknika ne’ebé sei aprova hosi Ministériu Saúde, Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu no Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura.
    Ho Dekretu-Lei ne’e sei mantein regra hotu atu halo asesu no permanénsia iha resintu sira merkadu nian no sei hasai limitasaun hirak ne’ebé relasiona ho atividade ekonómika privada. Sei la limita tan ona atividade relijioza, desportivu no direitu atu halo greve ka manifestasaun.
    Durante Estadu emerjénsia vigora sei mantein válidu lisensa, autorizasaun sira no aktu administrativu no dokumentu seluktan, la haree ba prazu validade ne’ebé iha.
    Sekretáriu Estadu protesaun Sivil, Alexandrino de Araújo, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba planu atu halo rekuperasaun, apoiu ne’ebé fornese ona no nesesidade atu halo intervensaun hodi hatán ba estragu ne’ebé hamosu ona no hodi fó apoiu ba populasaun sira afetadu hosi inundasaun ne’ebé akontese iha seman hirak ikus ne’e iha zona leste no kosta sul nasaun ne’e nian.  Remata
    hare tan
  • 27 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 27 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 27 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu kona-ba Rezolusaun Governu nian ne’ebé Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta kona-ba atu nomeia fila-fali Faustino Cardoso Gomes nu’udar Komisáriu no Prezidente Komisaun Funsaun Públika ba mandatu tinan lima. Simu ona mós nomeasaun hodi sai Komisária Funsaun Públika maka Maria de Jesus Sarmento no Carmeneza dos Santos Monteiro hodi ezerse sira nia mandatu durante tinan lima. Aleinde Komisáriu na’in tolu ne’ebé Governu nomeia, Parlamentu Nasionál mós sei nomeia Komisáriu na’in rua.
    Ministru Koordenador ba Asuntus Ekonómikus iha ezersísiu, Fidelis Manuel Leite Magalhães aprezenta projetu kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun hosi Konsellu Ministrus, hodi renova mandatu Arcanjo da Silva nu’udar Diretór Ezekutivu ba Ajénsia promosaun Investimentu no Esportasaun ba Timor-Leste, IP – TradeInvest Timor-Leste.
    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, halo ona aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus, dadus kona-ba intervensaun ne’ebé realiza ona no nesesidade atu halo intervensaun hodi rekupera fali estragu hirak ne’ebé provoka hosi inundasaun ne’ebé mak akontese iha fulan hirak ikus ne’e iha munisípiu sira no estraga uma hela-fatin, edifísiu públiku, Estrada, ponte no infraestrutura Estadu nian sira seluk. Remata
    hare tan
  • Image
    25 maiu 2020Sorumutuk Estraordinária Konsellu Ministrus nian loron 25 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 25 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no deside ona atu husu ba Prezidente Repúblika hodi halo estensaun loron tolunulu tan, ba Estadu Emerjénsia ne’ebé sei termina iha loron 27 fulan-maiu mai ne’e. Estensaun estadu emerjénsia nian ne’e presiza tanba preokupasaun boot husi situasaun epidemiolójika nian no proliferasaun husi kazu kontájiu COVID-19 nian ne’ebé rejista iha nasaun viziña, Indonézia, liuliu iha Timor Osidentál, ne’ebé sei ezije atu mantein nafatin aplikasaun medida estraordinária balu, maske kmaan uitoan ona, atubele satan pandemia ne’e, nune’e bele hasees atu hada’et kazu infesaun foun sira husi koronavirus foun nian iha territóriu nasionál. Estadu Emerjénsia dekreta ona iha loron 27 fulan-marsu tinan 2020, no renova fali iha loron 27 fulan-abríl tinan 2020 no medida sira ne’ebé bele atu adota dezde dekretasaun ida ne’e, kontribui maka’as tebetebes ba faktu katak kazu ativu COVID-19 nian laiha ona iha territóriu nasionál. Koronavirus foun, ne’ebé deteta ba dala-uluk iha fulan-dezembru tinan 2019, iha sidade xineza Wuhan, infeta ona ema millaun 5,4 resin iha mundu tomak no halo ona ema millaun 300 resin maka mate.
    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires no Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Alexandrino de Araújo, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus pontu situasaun kona-ba intervensaun hodi fó apoiu ba ema hirak ne’ebé afetadu no ba rekuperasaun estragu nian sira tanba inundasaun, ne’ebé akontese iha semana kotuk iha munisípiu balun, ne’ebé estraga ona uma hela-fatin, edifísiu públiku, estrada no ponte sira. REMATA
    hare tan
  • Image
    23 maiu 2020Selebrasaun ba Idul Fitri
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Loron 24, Fulan-maiu, Tinan 2020
    Komunikadu Imprensa
    Selebrasaun ba Idul Fitri
    Governu hatudu felisitasaun no solidariedade ba komunidade musulmana iha Timor-Leste iha selebrasaun ba Idul Fitri, ne’ebé hanesan hakotu períodu jejún husi Ramadaun.
    Ida ne’e momentu festivu ba família musulmana sira la’ós de’it iha ita nia rai maibé mós iha komunidade musulmana sira ne’ebé namkari iha mundu, iha ne’ebé ita hotu hanoin ba importánsia husi família no belun sira, no mós importánsia husi valór sira hanesan unidade no toleránsia, no iha tinan ida ne’e, momentu ne’e akontese iha sirkunstánsia la hanesan tanba pandemia coronavírus foun.
    Idul Fitri fó mai ita oportunidade atu hametin lasu amizade no respeitu ho povu, kultura no relijiaun sira seluk no mós oportunidade atu halo reflesaun kona ba importánsia husi perdaun no rekonsiliasaun hodi fó kontribuisaun ba mundu ne’ebé justu liu no pasifiku liu.
    Povu Timor-Leste halibur nafatin tradisaun, kultura no relijiaun oin oin sira ne’ebé sai karaterístika husi nasaun no hatudu valór universál sira hanesan perdaun, amizade, toleránsia no dame. FIM

    hare tan
  • Image
    21 maiu 2020Esklaresimentu kona-ba transporte aéreu Díli – Darwin
    Ministériu Transportes no Komunikasoins
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Loron 21, Fulan-maiu, Tinan 2020
    Esklaresimentu kona-ba transporte aéreu Díli – Darwin
    Tuir notísia ida husi órgaun komunikasaun sosiál nasionál ida nian, no ninia diseminasaun iha rede sosiál sira, Ministériu Transportes no Komunikasoins informa katak, tuir akordu ne’ebé asina ona entre Governu no Airnorth, kompañia aérea ne’e hala’o, dezde loron 10 fulan-abríl tinan 2020, nia voo dala-tolu kada semana entre Díli no Darwin, atubele hatán ba restrisaun viajen ho eskala boot nian sira ne’ebé promulga tiha ona hodi hamenus propagasaun husi COVID-19, ne’ebé mak izola tiha Timor-Leste, sein konektividade globál ba movimentu merkadoria nian, abastesimentu médiku ka pasajeiru sira, iha situasaun emerjénsia nian.  
    Nune’e, akordu refere permite transporte husi abastesimentu médiku nian, emerjénsia médika no fornesimentu ba bein no servisu sira ne’ebé esensiál ba sidadaun hotu-hotu no empreza sira iha territóriu nasionál. Atu informa tan katak kualkér reseita ne’ebé kompañia aérea hetan liuhusi operasaun sira ne’e, to’o valór totál ne’ebé selu tuir akordu servisu aéreu ne’ebé asina ona, hodi hola kadeira pasajeiru nian sira ka hodi transporta merkadoria sira, Airnorth maka sei selu ba Governu Timor-Leste, hodi nune’e bele hamenus ona kustu totál operasaun nian. REMATA
     
    Ministériu Transportes no Komunikasoins
    hare tan
53 54 55 56 57 58 59