RSS 

Komunikadus

  • Image
    12 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu lejizlativu rua kona-ba prosesu desentralizasaun administrativa nian, ne’ebé Ministru Administrasaun Estatál iha ezersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta.
    Projetu Dekretu-Lei dahuluk liga ba alterasaun daruak husi Dekretu-Lei n. 3/2016 loron 16 fulan-marsu, ne’ebé aprova Estatutu Administrasaun Munisipál sira-nian, Autoridade Munisipál sira-nian no Grupu Tékniku Interministeriál ba Desentralizasaun Administrativa. Ho alterasaun ida-ne’e adota medida konkreta lubuk ida ba konkretizasaun prosesu deskonsentrasaun no desentralizasaun administrativa, liuliu kona-ba kriasaun no estabelesimentu podér lokál autárkiku nian, espesialmente revizaun kuadru jurídiku nian ba organizasaun no funsionamentu Autoridade Munisipál no Administrasaun Munisipál sira-nian.
    Projetu lejizlativu daruak refere ba Dekretu Governu nian atu harii Portál Munisipál no atu estabelese ninia rejime jurídiku, ninia rejime funsionamentu no ninia rejime jestaun nian.  Objetivu husi Portál Munisipál ne’e mak atu fó-sai informasaun kona-ba munisípiu ba públiku, no nune’e, apoia progresu no dezenvolvimentu munisipál iha setór sosiál, ekonómiku, infraestrutura no kulturál. Portál ne’e sai mós nu’udar instrumentu sentrál ida ba rekolla informasaun ho forma ne’ebé koerente, sentralizada no transparente kona-ba munisípiu ida-idak atu prodús informasaun estatístika iha área oioin, liuliu, edukasaun, saúde, seguransa ai-han, obras públikas no transportes, bee, saneamentu báziku no ambiente, agrikultura, jestaun merkadu sira no turizmu, asaun sosiál, protesaun sivíl, jestaun ba dezastre naturál sira, rejistu sira, notariado no serbisu kadastrál sira no apoiu ba organizasaun naun governamentál sira no organizasaun komunitária sira.
    Konsellu Ministrus aprova mós orsamentu ho valór dólar amerikanu $511.520 ne’ebé hato’o husi Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Nélio Isac Sarmento, ba organizasaun reuniaun preparatória diretores jerais husi CPLP no Jogus Desportivus CPLP XII,  eventu multidesportivu ida  ba atleta sira ho idade tinan 16 ba kraik, ne’ebé reprezenta nasaun membru sira hotu husi Komunidade País Lian Portugés sira.  Aprezenta ona mós ba Konsellu Ministrus knananuk ofisiál eventu ne’e nian, ne’ebé artista nasionál, Maria Vitória no Gerson Oliveira maka hananu. Remata
    hare tan
  • Image
    12 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu lejizlativu rua kona-ba prosesu desentralizasaun administrativa nian, ne’ebé Ministru Administrasaun Estatál iha ezersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta.
    Projetu Dekretu-Lei dahuluk liga ba alterasaun daruak husi Dekretu-Lei n. 3/2016 loron 16 fulan-marsu, ne’ebé aprova Estatutu Administrasaun Munisipál sira-nian, Autoridade Munisipál sira-nian no Grupu Tékniku Interministeriál ba Desentralizasaun Administrativa. Ho alterasaun ida-ne’e adota medida konkreta lubuk ida ba konkretizasaun prosesu deskonsentrasaun no desentralizasaun administrativa, liuliu kona-ba kriasaun no estabelesimentu podér lokál autárkiku nian, espesialmente revizaun kuadru jurídiku nian ba organizasaun no funsionamentu Autoridade Munisipál no Administrasaun Munisipál sira-nian.
    Projetu lejizlativu daruak refere ba Dekretu Governu nian atu harii Portál Munisipál no atu estabelese ninia rejime jurídiku, ninia rejime funsionamentu no ninia rejime jestaun nian.  Objetivu husi Portál Munisipál ne’e mak atu fó-sai informasaun kona-ba munisípiu ba públiku, no nune’e, apoia progresu no dezenvolvimentu munisipál iha setór sosiál, ekonómiku, infraestrutura no kulturál. Portál ne’e sai mós nu’udar instrumentu sentrál ida ba rekolla informasaun ho forma ne’ebé koerente, sentralizada no transparente kona-ba munisípiu ida-idak atu prodús informasaun estatístika iha área oioin, liuliu, edukasaun, saúde, seguransa ai-han, obras públikas no transportes, bee, saneamentu báziku no ambiente, agrikultura, jestaun merkadu sira no turizmu, asaun sosiál, protesaun sivíl, jestaun ba dezastre naturál sira, rejistu sira, notariado no serbisu kadastrál sira no apoiu ba organizasaun naun governamentál sira no organizasaun komunitária sira.
    Konsellu Ministrus aprova mós orsamentu ho valór dólar amerikanu $511.520 ne’ebé hato’o husi Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Nélio Isac Sarmento, ba organizasaun reuniaun preparatória diretores jerais husi CPLP no Jogus Desportivus CPLP XII,  eventu multidesportivu ida  ba atleta sira ho idade tinan 16 ba kraik, ne’ebé reprezenta nasaun membru sira hotu husi Komunidade País Lian Portugés sira.  Aprezenta ona mós ba Konsellu Ministrus knananuk ofisiál eventu ne’e nian, ne’ebé artista nasionál, Maria Vitória no Gerson Oliveira maka hananu. Remata
    hare tan
  • 06 fevereiru 2020Mensajen agradesimentu ba Governu Nova Zelándia
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Mensajen agradesimentu ba Governu Nova Zelándia
    sei publika
    hare tan
  • 05 fevereiru 2020Votu Pezar ba James Stanley Dunn nia mate
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Votu Pezar ba James Stanley Dunn nia mate
    sei publika
    hare tan
  • Image
    05 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 5 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 5 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no asiste aprezentasaun husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Leite Magalhães, kona-ba Programa Reforma Administrasaun Públika. Programa ida ne’e aprezenta reforma administrasaun lubun ida, ne’ebé ninia objetivu mak atu reforsa jestaun no hadi’a funsionamentu Ministériu sira no Ajénsia sira Governu Sentrál nian.
    Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares halo mós aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus husi Proposta Lei kona-ba aprovasaun Rejime Jurídiku Seguransa Sosiál ba Titulár Órgaun Soberania nian sira. Rejime legál ida ne’e buka atu promove ezersísiu direitu ba Seguransa Sosiál iha kondisaun sira igualdade nian, hodi valoriza karreira kontributiva titulár órgaun soberania nian sira.
    Konsellu Ministrus mós asiste aprezentasaun kona-ba Proposta Lei, ne’ebé hato’o husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, relasiona ho Autorizasaun Lejizlativa kona-ba Baze Jerál sira Organizasaun Administrasaun Públika nian.
    Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta mós projetu Deliberasaun Governu nian, ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus, relasiona ho tetu orsamentál ba fulan-fevereiru nian, iha ámbitu rejime duodesimál. Montante totál despeza ba saláriu no vensimentu maka USD $17.852.076, ba bens no servisus maka USD $38.614.980, ba transferénsia públika sira maka USD $26.591.048 no ba kapitál dezenvolvimentu maka USD $33.390.953, ho totál hamutuk USD $116.449.057.
    Konsellu Ministrus aprova ona Projetu Deliberasaun, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, kona-ba atribuisaun rezidénsia ba eis-titulár órgaun soberania nian sira, eis-Prezidente Repúblika no eis-Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, eis-Primeiru-Ministru, Marí Bim Amude Alkatiri no eis-Prezidente Parlamentu Nasionál, Vicente da Silva Guterres.
    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, aprezenta ona Projetu Deliberasaun, ne’ebé Konsellu Ministru mós aprova ona, kona-ba Alterasaun Dahuluk ba Kontratu Empreitada no. ICB/099/MOPTC-2016, datadu loron 29 fulan-dezembru tinan 2017 liubá, ho empreza Shangai Construction Group Co. Ltd., ba Projetu Melloria no Manutensaun rede rodoviária nian, Dili-Ainaro: C16/17, Pakote 1, Aipelo-Bazartete, ho montante dolar amerikanu USD $5.083.690,14.
    Konsellu Ministrus aprova ona proposta Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru ba Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál iha ezersísiu, Gil da Costa Monteiro 'Oan Soru', ne’ebé aprova alterasaun da-6 ba Dekretu-Lei n. 15/2008, loron 4 fulan-juñu, ne’ebé regula pensaun sira husi kombatente no mártires libertasaun nasionál nian. Ho alterasaun ida-ne’e, mak hasai tiha parte balun husi pensaun kombatente no mártires libertasaun nasionál nian, exetu iha kazu ne’ebé iha opozisaun husi titulár pensaun sira hodi deklara katak la konkorda ho retensaun ne’e. Montante ne’ebé Estadu sei hasai husi pensaun, sei rai iha konta bankária Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál nian no jere husi Konsellu ne’e rasik.
    Ikusliu, Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio Babo Soares, aprezenta ona projetu Rezolusaun Governu nian ida, ne’ebé aprova husi Konsellu Ministrus, hodi regula aplikasaun no ezekusaun medida temporária sira kona-ba interdisaun no restrisaun ba entrada iha territóriu nasionál ba sidadaun sira husi rai-li’ur, ne’ebé mai husi Repúblika Populár Xina nian. Medida ne’e aprova ho konsiderasaun ba risku ne’ebé relasiona ba Coronavírus 2019-nCoV, ne’ebé hada’et lais tebetebes. Liuhusi Rezolusaun ida-ne’e mak aplika ona medida sira kona-ba interdisaun ba entrada iha territóriu nasionál ba sidadaun sira husi rai-li’ur ne’ebé iha semana haat ikus ne’e sai ka liu husi Provínsia Hubei, Repúblika Populár Xina no ba sidadaun sira husi rai-li’ur ne’ebé iha semana haat ikus ne’e sai ka liu husi Repúblika Populár Xina. Ba grupu ikus ne’e, bele autoriza tama iha territóriu nasionál liuhusi aprezentasaun husi relatóriu médiku, ho fotografia, ne’ebé fó sai ona husi instituisaun ospitalár internasionál ne’ebé rekoñesida internasionalmente. Medida sira kona-ba interdisaun no restrisaun ba entrada husi sidadaun sira husi rai-li’ur, ne’ebé mai husi Repúblika Populár Xina, ne’ebé define ona tuir Rezolusaun ne’e, sei apresia filafali, semana rua dala ida, hodi haree ba ninia manutensaun ka eliminasaun. Liuhusi Rezolusaun Governu nian ne’e, Ministra Saúde iha ezersísiu simu mandatu hodi fó orden ba servisu kompetente sira Ministériu Saúde nian, iha koordenasaun ho liña ministeriál relevante sira, hodi atua tuir protokolu sira ne’ebé estabelese ona husi Organizasaun Mundiál Saúde nian.  Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun simu mós mandatu atu asegura komunikasaun diplomátika ne’ebé frekuente ho autoridade sira Repúblika Populár Xina nian hodi hato’o solidariedade ba Governu no Povu Repúblika Populár Xina, haree ba relasaun forte sira kooperasaun no amizade nian entre povu rua ne’e no ninia kontinuidade. Ministru Negósius Estranjeirus mós simu mandatu atu fó orden ba misaun diplomátika sira hodi estabelese komunikasaun ho autoridade relevante husi nasaun viziña sira, kona-ba medida restritiva hirak ne’ebé inklui iha Rezolusaun ne’e. REMATA
    hare tan
  • Image
    29 janeiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-janeiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-janeiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu iha Dili no aprova ona proposta Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Sekretária Estadu Igualdade no Inkluzaun, Maria José Fonseca Monteiro de Jesus, aprezenta kona-ba implementasaun programa “Inisiativa Spotlight atu halakon violénsia hasoru feto no labarik-feto sira” (“Spotlight Initiative to eliminate violence against women and girls”). Inisiativa Spotlight hanesan inisiativa ne’ebé Uniaun Europeia no Nasoins Unidas lansa ho objetivu atu halakon forma violénsia nian hotu-hotu hasoru feto no labarik-feto sira iha mundu tomak. Inisiativa ne’e koloka tema violénsia iha sentru husi esforsu globál ba igualdade jéneru no empoderamentu feto nian. Programa ne’e sei hala’o iha Timor-Leste iha asaun hamutuk ida entre Governu, Sosiedade Sivíl, Uniaun Europeia no Nasoins Unidas.
    Konsellu Ministrus aprova ona proposta Deliberasaun, ne’ebé Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta kona-ba alterasaun ba Akordu Subvensaun no Implementasaun entre Millennium Challenge Corporation (MCC) no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste, ba Dezenvolvimentu no atu fasilita implementasaun husi Compacto Millennium Challenge. Programa ida-ne’e sei haree liuliu kona-ba oinsá hatán ba dezafiu ekonómiku sira ne’ebé país ne’e hasoru, tuir saida maka Timor-Leste no MCC identifika hamutuk ona, ho objetivu atu halakon moris-kiak no hasa’e kreximentu ekonómiku nasionál no ninia komponente haat hanesan: fornesimentu bee moos, saneamentu no drenajen; edukasaun; nutrisaun; no rezolusaun disputa komersiál sira.
    Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, ne’ebé regulamenta Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu. Dekretu-Lei ida-ne’e ninia objetivu mak atu altera kompozisaun Konsellu Administrasaun nian, atu nune’e bele inklui Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, hodi regula orgánika no funsionamentu órgaun apoiu ne’e nian no estabelese regra no kritériu sira ba programa, projetu ka atividade sira ne’ebé Fundu ne’e bele finansia.
    Konsellu Ministrus aprova Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares, aprezenta, ne’ebé define medida lubuk ida atu prevene no kontrola surtu Coronavirus 2019-nCoV iha Timor-Leste no proteje komunidade timoroan ne’ebé hela iha Wuhan, Provínsia Hubei, iha Repúblika Populár Xina. Ho Rezolusaun Governu ida-ne’e, sei atribui verba ida hodi suporta despeza ba akizisaun ekipamentu no roupa, nune’e mós adekuasaun espasu fíziku espesífiku ba diagnóstiku kazu klíniku sira ne’ebé mosu karik, hodi prevene no kontrola risku husi propagasaun Coronavírus 2019-nCoV iha territóriu nasionál, no mós atu suporta despeza sira hodi foti sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha zona krítika provínsia xineza nian ne’ebé afetada no ho sira-nia dezlokasaun ba sidade Pekín ka Shanghai, sira-nia estadia no despeza sira seluk tan. Ministra Saúde iha ezersísiu simu mandatu atu fó instrusaun ba servisu aprovizionamentu hodi sosa ekipamentu urjente kona-ba sukat temperatura isin lolon nian no ekipamentu protesaun individuál, hodi reforsa kontrolu no identifikasaun ba kazu hirak ne’ebé deskonfia iha pasajen iha fronteira sira. Rezolusaun Governu nian ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e refere mós katak bainhira hasoru kazu ne’ebé deskonfia ba moras ne’e, sei asegura ezisténsia área izolada sira iha postu fronteira nian sira, ho hariis-fatin rasik ne’ebé la loke ba ema seluk, mobiliáriu, bee no hahán ne’ebé sufisiente, to’o ativasaun transporte husi postu fronteira to’o Ospitál Referénsia.
    Ministru Petróleu no Minerais iha ezersísiu, Agio Pereira, no Prezidente Autoridade Nasionál Petróleu no Minerais, aprezenta ona proposta kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, ne’ebé mai aprova alargamentu área husi Bloku A no Bloku C onshore, no halo alterasaun ba parte balun husi Rezolusaun Governu nian n. 39/2016, loron 23 fulan-novembru. Rezolusaun Governu nian ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e sei permite dezenvolvimentu no esplorasaun iha área sira ne’ebé besik Bloku A no C, iha ne’ebé identifika ona indísiu sira kona-ba ezisténsia formasaun jeolójika sira ne’ebé iha potensiál ba dezenvolvimentu no esplorasaun.
    Ikusliu, Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, simu podér tomak ba asinatura Memorandu Entendimentu ida no Akordu ida entre Ministériu Defeza Timor-Leste no mós Ministériu Defeza Xina nian. Memorandu Entendimentu ne’ebé sei asina ne’e ninia objetivu mak atu dezenvolve no hametin relasaun kooperasaun nian sira entre país rua ne’e iha área defeza, hodi optimiza uzu, sustentabilidade no dezenvolvimentu kapasidade defeza país rua ne’e nian. Bazeia ba memorandu ida-ne’e, sei realiza interkámbiu ba delegasaun defeza nian no militár sira, kooperasaun iha formasaun no ezersísiu militár sira no kooperasaun iha saúde militár. Akordu entre Ministériu Defeza husi País rua ne’e atu fó asisténsia militár gratuita husi Xina ba Timor-Leste, fornesimentu ekipamentu ba forsa armada nasionál sira, ne’ebé inklui ekipamentu protesaun nian, arma lijeira, veíkulu no tranzmisór sira. REMATA
    hare tan
  • 22 janeiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 22 fulan-janeiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 22 fulan-janeiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu iha Dili no aprova ona Rezolusaun Governu nian ne’ebé maka Ministra Saúde ein ezersísiu, Élia António de Araújo dos Reis Amaral, aprezenta, kona-ba Adosaun Regulamentu Sanitáriu Internasionál, dispozitivu legál internasionál ida, ne’ebé kria iha ámbitu Organizasaun Mundiál Saúde nian (OMS), ne’ebé estabelese prosedimentu no medida sanitária sira ba protesaun saúde públika, hodi impede moras sira labele da’et habelar entre nasaun sira. Sei kria mós Komisaun Interministeriál ida ne’ebé sei sai responsavel ba implementasaun, koordenasaun, avaliasaun no monitorizasaun kona-ba Regulamentu Sanitáriu Internasionál. REMATA
    hare tan
  • Image
    14 janeiru 2020Governu hato’o nia solidariedade ba Austrália
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Loron 14, fulan-janeiru, tinan 2020
    Komunikadu Imprensa
    Governu hato’o nia solidariedade ba Austrália
    Lori povu Timor-Leste nia naran, Governu hato’o nia profunda solidariedade ba Povu no Governu Austrália, ne’ebé durante fulan tolu resin hasoru inséndiu barak no maka’as tebtebes.
    Ahi ne’ebé kontinua han, la iha rohan, hahú husi kedas fulan-setembru nia rohan tinan 2019, kuaze iha territóriu Austrália laran tomak, konsege estraga área floresta lubun boot ida, ne’ebé afeta ektare millaun ba millaun, kauza pelumenus ema na’in 25 maka mate, ema besik atus ida maka lakon, populasaun barak izolada, uma rihun ba rihun mak ahi han, animál rihun atus  mak mate  no  espésie barak mak iha risku estinsaun nian.
    Governu Timor-Leste hato’o ninia sentida kondolénsia ba família vítima sira no hahi’i autoridade sira-nia serbisu hodi kombate ahi no salva ema no animál sira, iha situasaun  ne’ebé difisil tebes.
    Portavós Governu Konstitusionál VIII, Ministru Estadu, Agio Pereira, afirma katak “ ami-nia sentimentu ba família sira ne’ebé lakon nia parente sira no ami agradese ba sira ne’ebé esforsu nafatin hodi kombate ahi no fó apoiu ba populasaun sira ne’ebé afetada ba katástrofe ne’e”. Remata
     
    hare tan
51 52 53 54 55 56 57