RSS 

Komunikadus

  • 04 marsu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 4 fulan-Marsu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 4, fulan-marsu, tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Sekretáriu Estadu Ambiente, Demétrio de Amaral de Carvalho, aprezenta, kona-ba alienasaun, importasaun no produsaun saku, embalajen no objetu sira seluk ne’ebé halo uza plástiku.
    Diploma ida-ne’e ninia objetivu mak atu prevene no redús impaktu husi rezíduu sira ba ambiente, ne’ebé haree, liuliu, ba produtu husi plástiku ne’ebé uza dala ida de’it. Nune’e, Dekretu-Lei ne’e prevee proibisaun ba alienasaun, distribuisaun, importasaun no produsaun husi objetu balu ne’ebé halo uza plástiku.
    Diploma ne’e prevee mós atu estabelese prinsípiu fundamentál hirak tuirmai ne’e: prekausaun, prevensaun, dezenvolvimentu sustentavel, seguransa ambientál globál, poluidór-pagadór, reutilizasaun no resiklajen no valorizasaun enerjétika.
    Ministra Saúde iha ezersísiu, Élia António de Araújo dos Reis Amaral, aprezenta ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, kona-ba kriasaun Servisu Nasionál Ambulánsia no Emerjénsia Médika, I.P.. Projetu atu normativu ne’e ninia objetivu mak atu hasa’e nivel funsionamentu no resposta husi servisu médiku sira ne’ebé bele garante kuidadu urjénsia ka emerjénsia médika nian iha territóriu nasionál, ne’ebé inklui transporte ba ema hirak ne’ebé hetan asidente ka vítima husi moras ne’ebé mosu derrepente, ba instituisaun sira ne’ebé presta kuidadu saúde ne’ebé adekuadu. Servisu Nasionál Ambulánsia no Emerjénsia Médika ne’e kria hanesan pesoa koletiva públika ho forma institutu públiku, ne’ebé hetan autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál no hetan tutela no superintendénsia husi membru Governu ne’ebé sai nu’udar responsavel ba área saúde, atu responde lalais no responde ho forma ne’ebé autónoma liután ba nesesidade koletiva sira populasaun nian.
    Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta ona projetu Deliberasaun Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba limite másimu husi orsamentu ba fulan-marsu iha ámbitu rejime duodesimál, ho valór totál USD$ 116 449 057.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Ministru Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál iha ezersísiu, Gil da Costa Monteiro “Oan Soru”, aprezenta kona-ba alterasaun da-6 ba Dekretu-Lei n. 15/2008, loron 4 fulan-juñu, ne’ebé regulamenta pensaun sira ba kombatente no martir libertasaun nasionál nian sira. Ho alterasaun ida-ne’e, pensaun ba kombatente no martir libertasaun nasionál sira nian sei ko’a sorin, exetu iha kazu sira iha ne’ebé benefisiáriu sira lakohi atu ko’a sira-nia osan. Montante ne’ebé Estadu ko’a, ninia objetivu mak atu depozita ba konta bankária ne’ebé rejista hodi Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál nian naran no Konsellu ne’e rasik maka jere.
    Ministru Administrasaun Estatál iha ezersísiu, Abílio José Caetano, simu podér tomak husi Konsellu Ministrus atu asina Memorandu Entendimentu ida entre Ajénsia Kooperasaun Internasionál Koreia (KOICA, Korea International Cooperation Agency), Programa Nasoins Unidas nian ba Dezenvolvimentu (PNUD) no Governu Repúblika Indonézia no Repúblika Demokrátika Timor-Leste. Kooperasaun Institusionál, ne’ebé prevee iha memorandu entendimentu ne’e sei permite hadi’a kondisaun asesu nian sira ba eletrisidade no ba bee moos husi populasaun iha área remota sira iha munisípiu Baukau, Bobonaru, Dili no Manatutu. HOTU
    hare tan
  • Image
    28 fevereiru 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 28 fulan-fevereiru tinan 2020
    Analiza ona:

    1 - Dekretu Governu nian hodi estabelese suplementu remuneratóriu ida ba ezersísiu temporáriu kargu diresaun no xefia, atu atribui ba dosente sira ne’ebé hala’o ona funsaun iha estabelesimentu ensinu sekundáriu tékniku-vokasionál públiku sira.


    Aprova ona:

    1 - Deliberasaun kona-ba aprovasaun ba prosedimentu aprovizionamentu nian ba akizisaun kombustivel ba Sentrál Elétrika Hera - Lote 1.
    hare tan
  • Image
    27 fevereiru 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 27 fulan-fevereiru tinan 2020
    Aprova ona:

    1 - Rezolusaun Governu nian kona-ba Rejime Tarifáriu ne’ebé iha Relasaun ho Utilizasaun Portu Tibar no Servisu sira ne’ebé iha Ligasaun;

    2 - Deliberasaun Konsellu Ministrus kona-ba utilizasaun empréstimu konsesionál IDA 18, husi Banku Mundiál.
    hare tan
  • 19 fevereiru 2020Toleránsia pontu iha loron 26 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    loron 19 fulan-fevereiru tinan 2020
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia pontu iha loron 26 fulan-fevereiru tinan 2020
    Lei n.º 10/2005, loron-10 fulan agustu nian, iha redasaun ne’ebé fó hosi Lei n.º 3/2016, loron-25 fulan maiu hodi estabelese loron sira ne’ebé nuudar loron feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no data sira seluk ne’ebé bele mós konsidera hanesan toleránsia pontu. Kona-ba data komemorativa, artigu 5.º iha Lei hanesan determina ona katak sei la konsidera hanesan loron feriadu, maibé konsidera nuudar toleránsia pontu.
    Entre data ofisiál komemorativa sira konta ho Kuarta-Feira Sinza, ne’ebé maka tinan-tinan ho data variável. Kuarta-Feira Sinza nuudar loron solenidade ida ne’ebé ba ema Komunidade Kristaun importante tebes. Kuarta-Feira Sinza hanesan loron dahuluk tempo Kuarezma nian iha kalendáriu relijiaun katólika, ne’ebé mak sei hala’o durante loron haatnulu antes tama ba loron Páskua, no tinan ida ne’e korresponde ba loron kuarta-feira tuir mai,  loron-26 fulan fevereiru tinan 2020.
    Hodi hanoin ba saida maka hatuur ona iha artigu 7.º, iha alínea a) no c) no iha nia artigu n.º2 no alínea d) no n.º 6 iha artigu ne’ebé hanesan maka, Governu determina hanesan tuir mai ne’e:
    1. Sei fó Toleránsia Pontu iha loron-26 fulan fevereiru tinan 2020 durante loron tomak;
    2. Despasu ida-ne’e abranje funsionáriu hotu-hotu no ajente Ministériu sira ka servisu ne’ebé dependente ba, nomós ba institutu sira no organizmu integradu iha administrasaun indireta Estadu nian. Ramata
    hare tan
  • 19 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 19 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 19 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, atu revoga Rezolusaun Governu nian n. 16/2013, loron 10 fulan-jullu, kona-ba estinsaun grupu arte marsiál sira. Governu mós fó instrusaun ba Polísia Nasionál Timor-Leste hodi intensifika asaun hasoru krime ne’ebé iha relasaun ho prátika ilísita arte marsiál no rituál sira.
    Konsellu Ministrus aprova ona inisiativa lima, ne’ebé aprezenta husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, Proposta Lei rua, Projetu Dekretu-Lei ida no Projetu Rezolusaun Governu nian rua.
    Proposta Lei dahuluk ne’ebé aprova ona refere ba Rejime Jurídiku Seguransa Sosiál ba Titulár Órgaun Soberania nian sira. Rejime legál ida ne’e buka atu promove ezersísiu husi direitu ba Seguransa Sosiál iha kondisaun sira igualdade nian, hodi valoriza karreira kontributiva husi titulár órgaun soberania nian sira.
    Proposta Lei daruak fó ba Governu Autorizasaun Lejizlativa kona-ba Baze Jerál sira Organizasaun Administrasaun Públika nian. Intervensaun lejizlativa ne’e ho objetivu atu prienxe lakuna konstitusionál kona-ba organizasaun administrativa, hodi nune’e disponibiliza baze jerál sira ba atuasaun administrasaun públika nian.
    Hafoin ida ne’e, Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei kona-ba Organizasaun ba Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian. Objetivu prinsipál husi intervensaun lejizlativa ida ne’e maka organiza ho loloos administrasaun direta no indireta Estadu nian, hodi promove ninia atuasaun ho efikásia no fasilita realizasaun ba ninia atividade sira, liuhusi interoperasionalidade no interkomunikabilidade rekursus umanus no materiál nian sira.
    Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu kona ba Programa Reforma Administrasaun Públika nian. Programa ida ne’e kontein reforma administrativa lubun ida, ne’ebé ninia objetivu mak atu reforsa jestaun no hadi’a funsionamentu Ministériu no Ajénsia sira Governu Sentrál nian.
    Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu maka kria Komisaun Interministeriál ba Preparasaun Sistema Identifikadór Úniku Sidadaun sira nian. Sistema ida ne’e sira-nia objetivu mak atu hadi’a prestasaun servisu ba sidadaun sira, atu aumenta inkluzaun sosiál no atu halo lansamentu ba governasaun eletrónika iha nivel nasionál. Komisaun Téknika ne’e sei prezide husi Diretór Ezekutivu Institutu Públiku TIK Timor no integra reprezentante sira husi liña ministeriál relevante sira. Komisaun ne’e iha prazu másimu fulan neen tenke konklui estratéjia integrada ida ba materializasaun sistema identifikadór úniku ne’e, hamutuk ho planu implementasaun detalladu ida no ninia orsamentu rasik, ne’ebé sei submete ba Konsellu Ministrus.
    Konsellu Ministrus mós aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne'ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria Interinu, Fidelis Leite MAgalhães, kona-ba nomeasaun Alexandre Pires, nu’udar prezidente Konsellu Administrasaun iha Institutu Kualidade Timor-Leste, IP nian, no Alves Gomes Martins no Cecília da Fonseca, nu’udar vogál sira ba Konsellu Administrasaun ne’e nian. Governu mós nomeia ona Carlito Gama no José Gonçalves ba Konsellu Fiskál  iha Institutu Kualidade Timor-Leste, IP nian.
    Ikusliu, Ministru Administrasaun Estatal iha ezersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprova ona husi Konsellu Ministrus, kona-ba nomeasaun Filomena da Costa Nunes, nu’udar Administradora foun Munisípiu Manufahi nian, kargu ne’ebé mamuuk husikedas fulan-outubru tinan 2018, tanba titulár husi kargu ne’e mate ona. REMATA
    hare tan
  • Image
    12 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu lejizlativu rua kona-ba prosesu desentralizasaun administrativa nian, ne’ebé Ministru Administrasaun Estatál iha ezersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta.
    Projetu Dekretu-Lei dahuluk liga ba alterasaun daruak husi Dekretu-Lei n. 3/2016 loron 16 fulan-marsu, ne’ebé aprova Estatutu Administrasaun Munisipál sira-nian, Autoridade Munisipál sira-nian no Grupu Tékniku Interministeriál ba Desentralizasaun Administrativa. Ho alterasaun ida-ne’e adota medida konkreta lubuk ida ba konkretizasaun prosesu deskonsentrasaun no desentralizasaun administrativa, liuliu kona-ba kriasaun no estabelesimentu podér lokál autárkiku nian, espesialmente revizaun kuadru jurídiku nian ba organizasaun no funsionamentu Autoridade Munisipál no Administrasaun Munisipál sira-nian.
    Projetu lejizlativu daruak refere ba Dekretu Governu nian atu harii Portál Munisipál no atu estabelese ninia rejime jurídiku, ninia rejime funsionamentu no ninia rejime jestaun nian.  Objetivu husi Portál Munisipál ne’e mak atu fó-sai informasaun kona-ba munisípiu ba públiku, no nune’e, apoia progresu no dezenvolvimentu munisipál iha setór sosiál, ekonómiku, infraestrutura no kulturál. Portál ne’e sai mós nu’udar instrumentu sentrál ida ba rekolla informasaun ho forma ne’ebé koerente, sentralizada no transparente kona-ba munisípiu ida-idak atu prodús informasaun estatístika iha área oioin, liuliu, edukasaun, saúde, seguransa ai-han, obras públikas no transportes, bee, saneamentu báziku no ambiente, agrikultura, jestaun merkadu sira no turizmu, asaun sosiál, protesaun sivíl, jestaun ba dezastre naturál sira, rejistu sira, notariado no serbisu kadastrál sira no apoiu ba organizasaun naun governamentál sira no organizasaun komunitária sira.
    Konsellu Ministrus aprova mós orsamentu ho valór dólar amerikanu $511.520 ne’ebé hato’o husi Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Nélio Isac Sarmento, ba organizasaun reuniaun preparatória diretores jerais husi CPLP no Jogus Desportivus CPLP XII,  eventu multidesportivu ida  ba atleta sira ho idade tinan 16 ba kraik, ne’ebé reprezenta nasaun membru sira hotu husi Komunidade País Lian Portugés sira.  Aprezenta ona mós ba Konsellu Ministrus knananuk ofisiál eventu ne’e nian, ne’ebé artista nasionál, Maria Vitória no Gerson Oliveira maka hananu. Remata
    hare tan
  • Image
    12 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 12 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu lejizlativu rua kona-ba prosesu desentralizasaun administrativa nian, ne’ebé Ministru Administrasaun Estatál iha ezersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta.
    Projetu Dekretu-Lei dahuluk liga ba alterasaun daruak husi Dekretu-Lei n. 3/2016 loron 16 fulan-marsu, ne’ebé aprova Estatutu Administrasaun Munisipál sira-nian, Autoridade Munisipál sira-nian no Grupu Tékniku Interministeriál ba Desentralizasaun Administrativa. Ho alterasaun ida-ne’e adota medida konkreta lubuk ida ba konkretizasaun prosesu deskonsentrasaun no desentralizasaun administrativa, liuliu kona-ba kriasaun no estabelesimentu podér lokál autárkiku nian, espesialmente revizaun kuadru jurídiku nian ba organizasaun no funsionamentu Autoridade Munisipál no Administrasaun Munisipál sira-nian.
    Projetu lejizlativu daruak refere ba Dekretu Governu nian atu harii Portál Munisipál no atu estabelese ninia rejime jurídiku, ninia rejime funsionamentu no ninia rejime jestaun nian.  Objetivu husi Portál Munisipál ne’e mak atu fó-sai informasaun kona-ba munisípiu ba públiku, no nune’e, apoia progresu no dezenvolvimentu munisipál iha setór sosiál, ekonómiku, infraestrutura no kulturál. Portál ne’e sai mós nu’udar instrumentu sentrál ida ba rekolla informasaun ho forma ne’ebé koerente, sentralizada no transparente kona-ba munisípiu ida-idak atu prodús informasaun estatístika iha área oioin, liuliu, edukasaun, saúde, seguransa ai-han, obras públikas no transportes, bee, saneamentu báziku no ambiente, agrikultura, jestaun merkadu sira no turizmu, asaun sosiál, protesaun sivíl, jestaun ba dezastre naturál sira, rejistu sira, notariado no serbisu kadastrál sira no apoiu ba organizasaun naun governamentál sira no organizasaun komunitária sira.
    Konsellu Ministrus aprova mós orsamentu ho valór dólar amerikanu $511.520 ne’ebé hato’o husi Ministra Edukasaun, Juventude no Desportu, Dulce de Jesus Soares, no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Nélio Isac Sarmento, ba organizasaun reuniaun preparatória diretores jerais husi CPLP no Jogus Desportivus CPLP XII,  eventu multidesportivu ida  ba atleta sira ho idade tinan 16 ba kraik, ne’ebé reprezenta nasaun membru sira hotu husi Komunidade País Lian Portugés sira.  Aprezenta ona mós ba Konsellu Ministrus knananuk ofisiál eventu ne’e nian, ne’ebé artista nasionál, Maria Vitória no Gerson Oliveira maka hananu. Remata
    hare tan
  • 06 fevereiru 2020Mensajen agradesimentu ba Governu Nova Zelándia
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Mensajen agradesimentu ba Governu Nova Zelándia
    sei publika
    hare tan
50 51 52 53 54 55 56