RSS 

Komunikadus

  • 26 maiu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-maiu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 26 fulan-maiu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei ba kriasaun liña kréditu “Ensinu Superiór Kualidade +”, ne’ebé destinadu ba apoiu finanseiru instituisaun sira ensinu superiór privadu nian, ninia garantia finanseira no bonifikasaun jurus nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos. Ho projetu Dekretu-Lei ida-ne’e Governu hakarak fó apoiu ba estabelesimentu ensinu superiór privadu sira ne’ebé hetan ona akreditasaun atubele hetan finansiamentu, hodi hadi’a kondisaun no infraestrutura sira, nune’e mós atu aumenta kapasitasaun rekursus umanus nian. Buka mós atu hasa’e kompetitividade no rekoñesimentu internasionál ba instituisaun ensinu superiór sira, promove diversifikasaun oferta kursu sira iha área hirak ne’ebé sai hanesan prioridade no promove desentralizasaun territoriál ensinu superiór nian.
    Aprova ona mós projetu Dekretu-Lei ne’ebé mak aprova medida sira apoiu nian ba vítima sira husi asidente grave ka katástrofe sira, ne’ebé aprezenta husi Ministériu Interiór. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e ninia objetivu mak atu kria enkuadramentu legál ida ne’ebé klaru no forte ba apoiu Estadu nian ba vítima sira-ne’e, nune’e mós ba prosesu rekuperasaun nian. Apoiu sira ne’ebé prevee iha Dekretu-Lei ida-ne’e, fó ba ema singulár sira ne’ebé hetan asidente grave ka katástrofe sira no liuhusi deklarasaun kona-ba situasaun alerta, kontinjénsia ka kalamidade nian. Lista kona-ba apoiu hirak ne’ebé Governu bele fó ba ema sira ne’ebé mak hetan asidente grave ka katástrofe inklui refeisaun sira no bee, jéneru ai-han nian sira, sasán nesesidade bázika nian ba uzu pesoál no ba uzu doméstiku, materiál sira konstrusaun nian atu hadi’a ka harii fila-fali uma, subsídiu apoiu nian ba serbisu atu hodi hadi’a no harii filafali uma, subsídiu mate nian no apoiu psikososiál.
    Hafoin análize ba aprezentasaun husi koordenadór sira husi Sentru Integradu ba Jestaun Krize, kona-ba pontu situasaun epidemiolójika iha Timor-Leste, Konsellu Ministrus aprova ona projetu sira Rezolusaun Governu nian hirak ne’ebé:
    - mantein impozisaun serka sanitária iha Munisípiu sira hanesan Baukau, Kovalima no Dili to’o tuku 23:59 loron 1 fulan-juñu tinan 2021;
    - impoin serka sanitária iha Munisípiu sira hanesan Bobonaru no Vikeke husi tuku 00:00 loron 27 fulan-maiu tinan 2021 to’o tuku 23:59 loron 1 fulan-juñu tinan 2021;
    - mantein impozisaun ba konfinamentu obrigatóriu iha Munisípiu Dili to’o tuku 23:59 loron 1 fulan-juñu tinan 2021.
    Nune’e, bandu sirkulasaun ema sira nian entre munisípiu sira hanesan Baukau, Bobonaru, Kovalima, Dili no Vikeke no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun sistema abastesimentu públiku, ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian.
    Iha Munisípiu Dili mós mantein nafatin impozisaun konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu-hotu ne’ebé maka hela ka oras ne’e daudaun iha hela Munisípiu Dili, exetu tanba razaun sira ne’ebé uluk define tiha ona, liuliu tanba razaun sira saúde nian, serbisu no ba asesu sasán no servisu sira ne’ebé sai hanesan nesesidade bázika. Rejista de’it alterasaun ida, maka bele hala’o fali ona selebrasaun koletiva ho karáter relijiozu no eventu koletivu kultu sira seluk, naran katak ema sira ne’ebé marka prezensa iha serimónia ne’e mantein distánsia, pelumenus, metru ida, ho ema seluk ne’ebé la hela hamutuk ho nia, no nafatin uza máskara oin nian ne’ebé taka inus no ibun.
    Konsellu Ministrus asiste ona aprezentasaun ida kona-ba Estratéjika Integrada ba Implementasaun Sistema ida Identifikasaun Úniku nian (ID Úniku, IDU), husi Diretór Ezekutivu TIK Timor nian no Prezidente Komisaun Téknika Eventuál ne’ebé sai hanesan responsavel ba preparasaun nian, Roberto Caetano de Sousa Vicente.
    Estratéjia ida-ne’e sei implementa husi tinan 2021 to’o tinan 2025, no prevee katak rejistu dahuluk sei realiza iha trimestre dahaat tinan 2022 nian no to’o tinan 2025 nia rohan sei rejista ona ema tokon 1.
    Sistema Identifikasaun Úniku Sidadaun sira-nian ne’e, halo parte ba Programa Reforma Administrasaun Públika no sai nu’udár baze importante atu hadi’a prestasaun efetiva, efisiénsia no planeamentu servisu públiku sira-nian no atu asegura jestaun no koordenasaun ne’ebé di’ak liu kona-ba polítika sosiál, no iha tempu hanesan permite kontribui ba konstrusaun estruturada governasaun eletrónika nian iha Timor-Leste.
    ID Úniku ne’e sei uza dadus dijitál ki’ik lubun ida, hodi estabelese identidade dijitál ida, ba ida-ne’ebé sei atribui númeru identifikasaun úniku ida ne’ebé kria sein kritériu definidu ruma. ID ne’e sei iha informasaun biográfika ki’ik lubun ida, hanesan naran, data no fatin moris nian no informasaun sira-ne’e sei uza de’it hodi atende ba nesesidade sira atu komprova identidade no konformidade, hanesan inskrisaun ba servisu no pagamentu governu nian sira no atu loke konta bankária. Sei uza mós informasaun biométrika sira, ba ema sira ne’ebé ho idade tinan 13 ba leten, hodi estabelese singularidade indivíduu sira-nian no fasilita autentikasaun segura husi identidade únika ida.
    Ikus liu, Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires no Prezidente Konsellu Administrasaun Bee Timor-Leste, E. P. (BTL, E.P.), Carlos Peloi dos Reis, aprezenta ona projetu melloria infraestruturas drenajen no saneamentu Dili nian, ne’ebé hakarak fó resposta ba problema inundasaun sira no ba kapasidade drenajen nian ne’ebé daudaun ne’e la sufisiente no falta manutensaun ba infraestrutura sira. Ho projetu ida-ne’e, sei aumenta kapasidade husi infraestrutura sira ne’ebé eziste no sei harii basia sira retensaun nian iha fatin estratéjiku sira, atubele kontrola velosidade bee nian bainhira akontese udan boot. REMATA
    hare tan
  • 19 maiu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 19 fulan-maiu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 19 fulan-maiu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, kona-ba insentivu finanseiru estraordináriu ba Suku sira, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho. Kompensasaun finanseira estraordinária ida-ne’e atribui ba Suku sira tanba aumentu maka’as husi serbisu ne’ebé hala’o tiha ona no ne’ebé atu realiza agora no iha fulan hirak oinmai, no hodi fó rekoñesimentu ba nesesidade no importánsia serbisu sira ne’ebé hala’o ona husi Suku sira, ba interese no benefísiu husi Estadu Timorense, iha kontestu situasaun pandémika no mós iha resposta governamentál ba dezastres naturais.
    Konsellu Ministrus aprova ona proposta ba Akordu entre Estadu Timorense no Estadu Australianu ba Projetu Koordenasaun iha área desentralizasaun administrativa territoriál no dezenvolvimentu infraestrutura lokál sira (PARTISIPA), ne’ebé sei implementa entre loron 1 fulan-jullu tinan 2021 no loron 30 fulan-juñu tinan 2031. Programa ne’e iha eskala nasionál ida, ho elementu sira ezekusaun nian iha nivel sentrál no lokál. Programa PARTISIPA ne’e iha komponente tolu mak hanesan: komponente dahuluk mak apoiu ba programa PNDS, komponente daruak maka kapasitasaun husi administrasaun no autoridade munisipál sira no komponente datoluk maka kona-ba hadi’a operasaun no manutensaun ba infraestrutura sira.
    Konsellu Ministrus aprova ona Projetu Proposta Lei nian ba alterasaun daneen ba Lei n. 7/2006, loron 28 fulan-dezembru, kona-ba Lei Eleitorál ba Prezidente Repúblika nian, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Administrasaun Estatál. Projetu Proposta Lei nian ida-ne’e hetan tiha ona deliberasaun iha Sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 8 fulan-abril tinan 2021, maibé, tanba iha faze redasaun finál introdús alterasaun substansiál sira iha faze redasaun finál, presiza submete nia, filafali, ba deliberasaun foun husi Konsellu Ministrus.  Ho konsiderasaun katak eleisaun prezidensiál sira tuir mai besik ona, alterasaun ida-ne’e ninia objetivu maka halo adekuasaun ba situasaun atuál, iha kontestu pandemia COVID-19 nian, no halo reforsu ba kapasitasaun, hodi hetan resposta ida ne’ebé di’ak liu ba nesesidade sidadaun sira nian. Tanba ne’e objetivu maka halo reforsu husi rekizitu formál sira kandidatura nian, halo klarifikasaun no organiza di’ak liután prosesu eleitorál no fasilita kondisaun sira kona-ba ezersísiu direitu ba votu sidadaun sira-nian.
    Konsellu Ministrus halo apresiasaun no endosa ona proposta ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, ba segmentasaun Fundu Petrolíferu nian, iha Karteira Likidés no Karteira Kreximentu nian. Karteira Likidés ne’e ninia objetivu mak atu garante finansiamentu husi transferénsia sira ba Orsamentu Jerál Estadu nian iha tinan tolu tuirmai nia laran, no tanba ne’e tenke investe iha ativu sira ho likidés aas no risku ki’ik. Ho objetivu mós katak valór seluk husi  Fundu ne’e sei investe iha Karteira Kreximentu nian, tuir regra sira investimentu nian ne’ebé prevee iha Lei n. 9/2005, loron 3 fulan-agostu, Lei Fundu Petrolíferu nian.
    Hafoin analiza aprezentasaun husi pontu situasaun epidemiolójika país nian, ne’ebé aprezenta husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian, Konsellu Ministrus delibera ona mós hodi propoin ba Sua Exelénsia, Señór Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, renovasaun estadu emerjénsia nian, ba loron tolunulu tan. Haree ba evolusaun preokupante husi situasaun epidemiolójika no proliferasaun ba kazu sira ne’ebé mak rejista ona husi kontájiu COVID-19 nian, no atu evita no neutraliza risku sira husi propagasaun SARS-CoV-2, atu nune’e bele proteje saúde públika no iha kbiit atu hatán ba Sistema Nasionál Saúde nian, Governu propoin ba Señór Prezidente Repúblika katak, ho renovasaun estadu emerjénsia nian ne’e, permite atu suspende ka limita direitu no garantia fundamentál balun.
    Timor-Leste rejista ona kazu akumuladu totál hamutuk 4765 husi kedas hahú pandemia nian. Husi kazu ativu daudaun ne’e hamutuk 2238, kazu 1851 rejista ona iha Munisípiu Dili, kazu 128 iha Baukau, kazu 101 iha Kovalima no kazu 75 iha Vikeke. Taxa insidénsia iha nivel nasionál  maka 13,8/100.000 (sanulu resin tolu, vírgula ualu, ba abitante rihun atus iida) no iha Dili abitante rihun 42,5/100 (rihun hatnulu resin rua, vírgua lima ba abitante rihun atus ida). To’o ohin loron, 3,3% husi populasaun maka simu ona doze dahuluk husi vasina kontra COVID-19. Iha faze dahuluk vasina ona ema besik 28.600 no iha faze daruak nian, dezde loron 10 fulan-maiu, ema hamutuk 20.094 maka simu ona vasina.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, ne’ebé define objetivu sira ba kampaña vasinasaun nian no orientasaun hodi asegura kumprimentu husi medida preventiva sira ne’ebé vigora hela. Rezolusaun Governu ne’e, define nu’udar objetivu atu alkansa vasina ba 5000 kada loron, iha kampaña vasina nian ne’e, hodi orienta departamentu relevante sira ho hanoin atu kria mekanizmu nesesáriu sira hodi aselera ritmu vasinasaun nian. Fó mós orientasaun ba departamentu sira hotu Governu nian, ho hanoin atu aprova regulamentu internu sira-ne’ebé presiza hodi asegura kumprimentu ba medida preventiva sira ne’ebé vigora hela iha funsionamentu internu servisu nian sira no iha atendimentu ba públiku. Ikusliu, vasinasaun parsiál ka kompleta define ona nu’udar kritériu relevante atu adota husi administrasaun públika bainhira determina funsionáriu sira ne’ebé iha rejime serbisu prezensiál.
    Ikusliu, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, halo ona aprezentasaun ida kona-ba pontu situasaun prosesu adezaun Timor-Leste nian ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) nian. Daudaun ne’e, Timor-Leste iha estatutu país observadór no iha hela prosesu negosiasaun adezaun ba OMK, atu bele hamutuk ho país 164 ne’ebé maka hola parte ona iha organizasaun ne’e. OMK ne’e hanesan organizasaun ida-ne’ebé regula regra sira komérsiu nian entre país sira, ho objetivu atu garante katak atividade komersiál hotu-hotu la’o ho forma ne’ebé bele fasil liu, livre liu no previzivel liu. Governu Timor-Leste, liuhusi ekipa negosiasaun ne’ebé lidera husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, nian prepara hela atu partisipa iha sorumutuk daruak Negosiasaun Nivel Aas husi Grupu Traballu OMK nian, ne’ebé sei realiza iha fulan jullu tinan 2021. REMATA
     
    hare tan
  • 18 maiu 2021Primeiru-Ministru hato’o Kondolénsias ba vítima asidente ró-bero
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Dili, loron 18 fulan-maiu tinan 2021
    Komunikadu Imprensa
    Primeiru-Ministru hato’o Kondolénsias ba vítima asidente ró-bero
    Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak sente triste no lamenta ho notísia kona-ba asidente ró-bero tula ema na’in 7 ne’ebé mout iha tasi klaran entre Ataúru-Dili, wainhira hala’o viajen hosi Dili ba Illa Ataúru iha sábadu semana kotuk.
    Iha akontesimentu refere, ema na’in tolu mak konsege salva-an nani sai, na’in rua hetan ona ho kondisaun mate, enkuantu na’in rua seluk seidauk hatene sira-nia paradeiru.

    Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak:
    “Ha’u sente triste no lamenta tebes wainhira rona notísia kona-ba ró mout iha tasi atu ba Ataúru, ne’ebé tula ita-nia sidadaun na’in 7, grasas a Deus na’in 3 konsege salva-an, i infelizmente sira na’in rua mate hetan ona, no na’in rua seluk ita seidauk hatene paradeiru.
    Nune’e iha momentu difisil ida ne’e, hodi ha’u-nia naran rasik no Governu nia naran, hakarak hato’o profundas sentidas kondolénsias ba família matebian na’in rua nian, no apoiu solidariedade ba família na’in rua ne’ebé nia família seidauk hetan iha akontesimentu difisil ida ne’e; husu kontinua korajem no mai ita hasa’e orasaun ba Maromak atu bele hatudu dalan hodi bele hetan lalais ita-nia maluk na’in rua ne’ebé seidauk hetan.
    Iha biban ne’e, hakarak apela mós ba Ataúru-oan sira, atu atensaun didi’ak ba klima tasi, molok atu hala’o viajen ho ró ki’ik ba Ataúru, atu labele akontese tan asidente hanesan liubá ne’e, ita-nia vida importante, nune’e husu kuidadu an”. Remata
    hare tan
  • Image
    12 maiu 2021Toleránsia pontu iha loron 14 fulan-maiu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia pontu iha loron 14 fulan-maiu tinan 2021
    sei publika
    hare tan
  • 12 maiu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-maiu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-maiu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Rejime Jurídiku Klasifikasaun no Kualifikasaun Solu nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no  Ordenamentu, José Maria dos Reis. Diploma ida-ne’e hakarak estabelese parámetru sira klasifikasaun no kualifikasaun ba solu sira, ne’ebé aplika ba prosedimentu sira elaborasaun, alterasaun no revizaun husi planu territoriál sira ámbitu munisipál nian, tuir ho rejime ba uzu solu nian ne’ebé define iha Lei Baze sira Ordenamentu Territóriu nian. Solu sira klasifika hanesan urbanu ka rústiku sira, ne’ebé sai opsaun planeamentu ida husi ida-ne’ebé halo distinsaun fundamentál husi ninia natureza, funsaun, potensialidade no destinu báziku.
    Hafoin analiza aprezentasaun husi koordenadór sira Sentru Integradu ba Jestaun Krize nian, kona-ba pontu situasaun epidemiolójika iha Timor-Leste, Konsellu Ministrus aprova ona projetu sira Rezolusaun Governu nian ne’ebé mantein impozisaun serka sanitária iha Munisípiu sira Baukau, Kovalima no Dili ba loron sanulu resin haat tan no mantein impozisaun konfinamentu obrigatóriu iha Munisípiu Dili ba loron sanulu resin haat  tan. Konsellu Ministru deside ona la renova impozisaun serka sanitária, ne’ebé sei vigora to’o loron 16 fulan-maiu, iha munisípiu sira Ainaru, Ermera, Lautein, Likisá, Manufahi no Vikeke.
    Nune’e, kontinua bandu sirkulasaun ema sira nian entre munisípiu sira Baukau, Kovalima no Dili no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun husi sistema sira abastesimentu públiku, ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian.
    Iha Munisípiu Dili mós mantein nafatin impozisaun konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu-hotu ne’ebé maka hela ka oras ne’e daudaun iha hela Munisípiu Dili, exetu husi razaun sira ne’ebé uluk define tiha ona, liuliu tanba razaun seguransa públika, serbisu no ba asesu beins no servisu sira nesesidade dahuluk nian.
    Bazeia ba proposta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, Konsellu Ministrus delibera nomeia membru sira husi ekipa negosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu nian ba empréstimu kona-ba projetu espansaun no reabilitasaun ba Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato.
    Ministru Transportes no Komunikasoins, José Agustinho da Silva, aprezenta ona opsaun polítika-lejizlativa sira ne’ebé sai hanesan baze ba projetu kona-ba regulasaun husi organizasaun servisu sira inspesaun ró no embarkasaun nian sira. Aprezentasaun ne’e ho objetivu hodi halo análize preliminár husi opsaun polítika-lejizlativa nian sira ba estabelesimentu husi norma no prosedimentu sira rejistu no servisu sira inspesaun nian ba utilizasaun ró no embarkasaun nasionál sira, tuir padraun internasionál sira seguransa marítima no protesaun ambiente tasi nian.
    Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, halo ona aprezentasaun ida kona-ba Planu Estratéjiku Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) nian ba períodu tinan 2021 to’o tinan 2025, ho objetivu atu asegura protesaun sosiál, seguransa no moris di’ak ba sidadaun hotu-hotu. Iha tinan lima oinmai, MSSI hakarak promove asaun sosiál no asisténsia sosiál ba hotu-hotu,  garante seguransa sosiál ba hotu-hotu, promove reinsersaun sosiál atu garante inkluzaun social no hamenus dezigualdade jéneru, reforsa papél feto nian, promove direitu ba labarik no ba ema ho defisiénsia sira-nian no reforsa kapasidade institusionál hodi atinje meta sira.
    Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, halo aprezentasaun ida kona-ba estudu préviu ida kona-ba tutela penál iha ámbitu atividade konstrusaun nian. Aprezentasaun ne’e ho objetivu hodi halo pontu situasaun no avaliasaun husi rejime vijente atu hatán ba erru no fraude sira iha atividade konstrusaun nian, nune’e atu garante kualidade ba konstrusaun no proteje ema no sasán sira.
    Ikusliu, Governu deside fó toleránsia pontu iha loron 14 fulan-maiu ba selebrasaun Idul Fitri nian, ne’ebé marka hodi hakotu períodu jejún husi Ramadaun nian no tinan ida-nee sei selebra iha loron 13 fulan-maiu, loron solene mós ba katóliku sira ne'ebé komemora Loron Nossa Señora de Fátima nian. REMATA
    hare tan
  • 05 maiu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 5 fulan-maiu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 5 fulan-maiu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona Rezolusaun Governu nian kona-ba ezonerasaun atuál Prezidente Konsellu Administrativu Rádiu no Televizaun Timor-Leste, E. P (RTTL, EP) no kona-ba nomeasaun Prezidente Konsellu Administrasaun RTTL, EP, foun, José António Belo, ba períodu tinan haat, bazeia ba proposta husi Ministru Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál, Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo.
    Konsellu Ministrus delibera ona hodi fó podér tomak ba Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, hodi asina akordu kontribuisaun finanseira entre Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Estadus Unidus Amérika, ne’ebé reprezenta husi United States Agency for International Development (USAID). Akordu ida-ne’e estabelese realizasaun husi kontribuisaun finanseira ida ne’ebé Estadus Unidus Amérika atu fó ba Timor-Leste ho valór USD 17.900.000,00 (dolar amerikanu millaun sanulu-resin-hitu, rihun atus sia) ba fortalesimentu setór la’ós mina-rai nian no ba reforsu governasaun di’ak nian.  Prevee mós posibilidade atu kontribuisaun ida-ne’e bele komplementada, depende ba kapasidade orsamentál doadór nian, liuhusi kontribuisaun adisionál sira to’o ba montante totál estimadu USD 92.300.000,00 (dolar amerikanu millaun sianulu-resin-rua, rihun atus tolu). Kontribuisaun adisionál sira-ne’e, ne’ebé sei fó ne’e, iha futuru, sei sai objetu husi akordu kontribuisaun finanseira própriu nian sira.
    Bazeia ba proposta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus,  Joaquim Amaral, Konsellu Ministrus delibera ona hodi mantein provizaun USD 50.000.000,00 (dolar amerikanu millaun limanulu), ne’ebé destina ba kompartisipasaun Estadu nian iha ámbitu Akordu Espesiál Investimentu nian ne’ebé selebra ho TL Cement, Lda, ba prazu adisionál fulan 9, to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2021.
    Konsellu Ministru aprova ona projetu Dekretu Governu nian ba alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nian N. 14/2021 loron 29 fulan-abríl, kona-ba medida sira ba ezekusaun deklarasaun estadu emerjénsia ne’ebé efetua husi Dekretu Prezidente Repúblika nian, N. 24/2021, loron 28 fulan-abríl.
    Ho alterasaun ida-ne’e, indivíduu hotu-hotu iha territóriu nasionál nia laran ne’ebé abranjidu husi operasaun teste masál ka aleatória, tuir kritériu sira ne’ebé autoridade saúde nian sira define ona, tenke  halo ezame médiku sira ba diagnóstiku COVID-19 ka infesaun SARS-CoV-2. Indivíduu sira ne’ebé lakohi halo ezame médiku ba diagnóstiku obrigatóriu, sein prejuizu ba responsabilidade kriminál, tenke tama izolamentu profilátiku obrigatóriu (kuarentena), iha estabelesimentu saúde nian, uma ka iha sentru izolamentu ne’ebé Estadu estabelese ona ba fim ida-ne’e. Iha kazu hirak ne’e, despeza sira ne’ebé relasiona ho izolamentu profilátiku nian,  indivíduu rasik maka selu.
    Sidadaun hotu-hotu, nasionál ka estranjeiru, ne’ebé hakarak tama iha territóriu nasionál tenke hala’o huluk pedidu autorizasaun prévia.
    Ikusliu, hetan ona mós aprovasaun ba projetu Rezolusaun Governu nian ba alterasaun dahuluk ba Rezolusaun Governu nian N. 45/2021, loron 29 fulan-abríl ne’ebé impoin filafali konfinamentu domisiliáriu jerál ba populasaun munisípiu Dili nian. Ho projetu Rezolusaun Governu nian ida-ne’e, hahú agora, sidadaun sira ne’ebé hela iha Dili, ho exesaun, bele sai husi sira-nia uma ka sira-nia hela-fatin, ne’ebé inklui sentru akollimentu nian sira, iha munísipiu Dili nian, hodi ba simu rasik apoiu Sosioekonómiku ne’ebé prevee iha Lei n. 8/2021, loron 3 fulan-maiu. REMATA
    hare tan
  • 03 maiu 2021Governu Kongratula Loron Mundiál Liberdade Imprensa nian
    Ministeriu ba Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosial
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Loron 3 fulan-maiu tinan 2021
    Komunikadu Imprensa
    Governu Kongratula Loron Mundiál Liberdade Imprensa nian
    Governu Timor-Leste liu hosi Ministeriu ba Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosial kongratula profisional sira komunikasaun sosial nian no timor-oan hotuhotu iha okaziaun selebrasaun loron mundial liberdade imprensa nian, ne’ebé mundu tomak selebra iha loron 3 fulan-maiu.
    Liberdade imprensa, iha Timor-Leste, hetan garantia husi Konstituisaun, iha artigu n. 40 – Liberdade espresaun no informasaun” no n. 41 – Liberdade imprensa no meiu komunikasaun sosiál nian sira”. Objetivu sira hosi Dezenvolvimentu Sustentavel Nasoins Unidas nian ne’ebe Timor-Leste adota, liuliu ho Objetivu 16, ne’ebé defende husi Timor-Leste,  afirma determinasaun atu “públiku bele hetan informasaun no proteje liberdade fundamentál sira”.
    Governu Konstitusionál da VIII kontinua komprometidu atu promove bebeik dezenvolvimentu setór Komunikasaun Sosiál nian no dezenvolvimentu ba ninia padraun profisionál sira. Índise Mundiál kona-ba Liberdade Imprensa tinan ida ne’e nian, ne’ebé habelar ona hosi asosiasaun Reporter sira ne’ebe la iha Ketan (Sem Fronteiras), hatuur Timor-Leste hanesan nasaun ida ne’ebé hetan klasifikasaun di’ak liu iha Sudeste Aziátiku nian relasiona ho “nivel liberdade nian ne’ebé fó ba jornalista sira”, no tau ita-nia país iha pozisaun 71, sa’e tan pontu hitu kompara ho tinan 2020 nian. Nune’e mos Timor-Leste mos klasifikadu iha Nasaun sira ne’ebe iha sensibilidade ba profisaun journalizmu nian entre país 180 ne’ebé hetan ona avaliasaun husi asosiasaun ne’e iha mundu tomak.
    Iha kontestu atual Timor-Leste nian, Ita nia Nasaun hasoru hela pandemia COVID-19, ne’ebe lori impaktu negativu ba ekonomia rai laran. Aleinde ne’e hasoru mós dezastres naturais, iha ne’ebé provoka estragu dolar amerikanu millaun 100 resin, estragu sira ne’ebé mak atinje populasaun no infraestrutura públika sira ne’ebé provoka ona ema besik 40 liu maka mate. Governu esforsu no halo interveinsaun oioin hodi restaura fali saude publiku kauza hosi Covid-19, estragus infraestrutura sira, no tau matan ba komunidade afetadu sira hosi  impaktu siklone tropikál Seroja ne’ebé mak atinje Timor-Leste iha loron 4 fulan abril liubá.
    Iha kontextu pandemia covid-19, informasaun mak sai hanesan fator importante tebes, atu sensibiliza populasaun sira hodi halo reasaun atu prevene pandemia ne’e, Governu entende katak, importante tebes duni atu iha garantia ba orgaun komunikasaun sosiál privadu sira atu iha kondisaun para kontinua servisu iha redasaun idaidak ninian hodi asegura divulgasaun informasaun no kampaña sensibilizasaun hodi permite populasaun sira iha territóriu nasionál informadu kona-ba evolusaun hosi pandemia ne’e, nomos kona-ba prosedimentu sira seguransa nian no prezervasaun ba saude públika nian ne’ebé presiza ema hothotu nia kontriibuisaun.
    Dezde iha tinan 2020 inisiu pandemia Sars-Cov2 tama Timor-Leste, no implementasaun Estadu Emerjensia, ho konsiderasaun ba papel importante profisionais komunikasaun sosial sira nian iha luta hasoru pandemia global ne’e, governu aloka verba orsamentu iha fundu Covid-19 nian, hodi apoiu ba jornalista liña frente sira no servisu hamutuk ho orgaun komunikasaun sosial sira hodi halo kampaña sensivilizasaun ba prevensaun no mitigasaun Covid-19 iha Timor-Leste.
    Iha tinan ida ne’e, Governu liu hosi Ministeriu ba Asuntus Parlamentares, aloka nafatin verba orsamentu iha fundu Covid-19 nian hodi apoiu ba Jornalista liña frente sira, ba kampaña publisitaria sira kona-ba prevensaun no mitigasaun COvid-19 no hakbiit kapasidade orgaun komunikasaun Sosiál sira atu iha kondisaun para halo servisu iha periodu pandemia ida ne’e, nuudar parte integradu ida iha planu rekoperasaun ekonomiku nian.  REMATA
    hare tan
  • 29 abril 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 29 fulan-abril tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 29 fulan-abril tinan 2021
    Konsellu Ministru hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu,  iha Dili no, asiste ona aprezentasaun husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize kona-ba pontu situasaun epidemiolójika país nian. Hahú kedas husi inísiu pandemia ne’e nian, deteta ona ema hamutuk 2124 mak infetada ho Koronavirus foun. Iha kazu sira ne’ebé detetadu iha munisípiu hotu-hotu iha país, Díli maka Munisípiu ida ne’ebé afetadu liu, iha ne’ebé to’o agora kazu infetadu atinji ona 1794, no konsidera eziste ona tranzmisaun komunitária. Oras  ne’e daudaun iha kazu ativu hamutuk 1014 no rejista ona kazu moderadu 21 no na’in rua grave ho COVID-19. Taxa insidénsia iha Munisípiu Dili oras ne’e daudaun maka 27,3 husi kada abitante rihun 100.

    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, kona-ba medida sira ba ezekusaun Deklarasaun Estadu Emerjénsia, ne’ebé efetua husi Dekretu Prezidente Repúblika n. 24/2021, loron 28 fulan-abríl, hodi hatán ba pandemia COVID-19. Estadu emerjénsia, ne’ebé renova daudaun ne’e, abranje territóriu nasionál tomak no vigora husi tuku 00:00 loron 3 fulan-maiu no tuku 23:59 loron 1 fulan-juñu tinan 2021.
    Medida sira ne’ebé impoin iha diploma ne’e maka hanesan ho regra ezekusaun sira anteriór Deklarasaun Estadu Emerjénsia nian. Destaka de’it katak, oras ne’e estabelese ona katak ema sira hotu ne’ebé ho sertifikasaun vasinasaun kompleta kontra COVID-19 la presiza hala’o izolamentu profilátiku obrigatóriu bainhira tama iha territóriu nasionál  maihusi rai-li’ur.
    Regra sira seluk mantein nafatin liuliu obriga sidadaun sira hotu ne’ebé hela iha Timor-Leste atu mantein distánsia pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé la hela iha ekonomia komun. Kontinua obriga atu utiliza máskara oin nian ne’ebé taka inus no ibun bainhira hakarak tama ka hela iha fatin públiku ka privadu hirak ne’ebé ema hotu uza; no fase liman bainhira hakarak tama ba estabelesimentu komersiál sira, industriál ka prestasaun servisu nian ka ba edifísiu sira iha ne’ebé  servisu administrasaun públika nian funsiona. Iha obrigasaun mós atu  evita formasaun halibur-malu, iha dalan públiku.

    Hetan ona aprovasaun mós maka projetu Rezolusaun Governu nian ba renovasaun husi impozisaun serka sanitária nian iha Munisípiu Ainaru, Baukau, Dili, Ermera, Kovalima no Vikeke, ba loron 14 tan, to’o tuku 23:59, loron 16 fulan-maiu tinan 2021. Aprova ona mós projetu Rezolusaun Governu nian sira ba impozisaun serka sanitária iha Munisípiu Lautein, Likisá, Manufahi, husi tuku 00:00 loron 30 fulan-abríl tinan 2021 to’o tuku 23:59 loron 16 fulan-maiu tinan 2021. Nune’e, bandu sirkulasaun ema sira nian entre munisípiu sira ne’e ho sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun husi sistema sira abastesimentu públiku, ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian.

    Konsellu Ministrus aprova ona, ho alterasaun, projetu Rezolusaun Governu nian ba impozisaun konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu-hotu ne’ebé mak hela ka oras ne’e daudaun iha hela Munisípiu Dili, ne’ebé tenke hela iha sira nia uma ka iha sira nia alojamentu temporáriu, tuku 00:00 loron 30 fulan-abríl tinan 2021 no tuku 23:59 loron 13 fulan-maiu tinan 2021
    Exesionalmente, ema sira bele sai husi iha sira nia hela-fatin ka husi sira nia alojamentu temporáriu iha Munisípiu Dili, bainhira tenke ba ospitál atu konsulta ba médiku no atu hetan ai-moruk; atu akompaña membru família ka ema ne’ebé nia maka tau matan hodi hetan asisténsia iha ospitál, médiku no ka atu hetan ai-moruk, atu fó asisténsia ba ema seluk ne’ebé presiza ho razaun saúde nian, protesaun sosiál ka asisténsia umanitária; atu aprezenta keixa ka denúnsia iha Ministériu Públiku, iha Provedoria Direitus Umanus no Justisa nian ka iha kualkér órgaun polísia kriminál; atu komparese iha dilijénsia judisiál ka polisiál sira iha ne’ebé simu notifikasaun; atu sosa ai-han, refeisaun, sasán ba primeira nesesidade ka kombustivel; atu selu servisu eletrisidade, telekomunikasaun ka asesu ba internet nian; atu hetan asesu ba servisu finanseiru; atu halo atividade profisionál, bainhira superiór ierárkiku la fó dispensa, iha kazu  funsionáriu, ajente ka traballadór administrasaun públika nian, ka bainhira entidade empregadora rasik la fó dispensa, iha kazu traballadór iha setór privadu ekonomia nian; atu partisipa iha funerál sira, tuir regra ne’ebé prevee iha Rezolusaun Governu nian ne’e no atu rekere autorizasaun atu sai husi Munisípiu Dili.
    Dezlokasaun hirak ne’e bele hala’o de’it durante tempu ne’ebé presiza tebes atu konkretiza objetivu dezlokasaun ne’e nian, no bainhira akontese tanba razaun serbisu, ema tenke lori dokumentu ne’ebé hatudu sira nia obrigasaun atu ba no hela iha serbisu fatin.
    Bandu atu transporte públiku sira hala’o movimentu iha área sira hotu iha Munisípiu Dili, liuliu, mikrolets, biskota, taksi sira no anguna sira.
    Estabelesimentu komersiál, industriál, artezanál no prestasaun servisu setór privadu ekonomia nian sira hotu ne’ebé dezenvolve atividade iha Munisípiu Dili, tenke taka ba públiku, exetu estabelesimentu komersiál sira ne’ebé fa’an ai-han, bee no sasán esensiál seluk, liuliu supermerkadu, minimerkadu no kiós sira; estabelesimentu sira ne’ebé presta kuidadu médiku no fa’an ai-moruk; estabelesimentu sira ne’ebé presta servisu protesaun sosiál; farmásia sira; postu sira ba revenda kombustivel ka gás nian; estabelesimentu komersiál iha ne’ebé hala’o pagamentu ba fornesimentu enerjia elétrika, asesu ba internet ka telekomunikasoins; órgaun komunikasaun sosiál; estabelesimentu oteleiru no sira ne’ebé hanesan, tuir regra ne’ebé estabelese iha Rezolusaun Governu ne’e nian;  restaurante, warung sira no sira ne’ebé hanesan, tuir regra ne’ebé estabelese iha Rezolusaun Governu ne’e nian; instituisaun finanseira, liuliu banku no entidade sira ne’ebé iha lisensa atu hala’o transferénsia internasionál osan nian; empreza konstrusaun sivíl ka atividade sira ne’ebé liga ho konstrusaun sivíl ka estabelesimentu komersiál sira ne’ebé fa’an materiál konstrusaun sira; empreza sira ne’ebé presta servisu tékniku manutensaun, reparasaun ka funsionamentu ba sentrál sira produsaun enerjia elétrika nian ka rede elétrika nasionál; empreza transporte karga nian liuhusi rai, tasi no aéreu nian; estabelesimentu sira ne’ebé fa’an materiál funeráriu ka presta servisu funeráriu nian, tuir regra ne’ebé hatuur iha Rezolusaun Governu ne’e nian; empreza sira ne’ebé presta servisu kontrolu peste nian (Pest Control); empreza sira ne’ebé presta servisu limpeza ba saneamentu no ezgotu sira.
    Traballadór no kliente estabelesimentu komersiál no empreza sira ne’e nian, molok atu tama ba estabelesimentu komersiál ka empreza nian sira, tenke fase liman no taka inus ho ibun ho máskara. Durante tempu ne’ebé sira sei hela iha estabelesimentu no empreza nia laran, sira tenke kontinua uza máskara hodi taka inus ho ibun, mantein distansiamentu sosiál husi pelumenus metru ida ho ema seluk, ho ne’ebé sira la hela hamutuk, iha ekonomia komún no sira tenke fase liman beibeik. Durante tempu ne’ebé sei hein atu tama ba estabelesimentu sira ne’e nian, kliente sira tenke hein iha li’ur, no mantein distánsia pelumenus metru ida ho ema seluk, ho ne’ebé sira la hela hamutuk, iha ekonomia komún.
    Estabelesimentu komersiál, industriál, artezanál ka prestasaun servisu nian sira setór privadu ekonomia nian ne’ebé taka ba públiku, bele mantein sira nia atividade liuhusi servisu entrega ba hela-fatin.
    Restaurante sira no empreza sira ne’ebé hanesan bele fornese de’it hahán iha rejime take away (lori ba uma), atu ba han iha uma ka iha lokál alojamentu temporáriu ka liuhusi opsaun atu entrega ba uma ka otél. Ema ne’ebé hela iha otél sira tenke han iha nia kuartu rasik.
    Atividade ba implementasaunba programa Cesta Básica autoriza nafatin ho karáter exesaun.
    Merkadu Munisipál Dili nian, Merkadu Manleuana no Merkadu Taibesi,  kontinua funsiona hahú husi tuku 6 dadersan to’o tuku 18:00 no operadór no utente ida-idak, molok tama ba merkadu sira ne’e, tenke fase liman no kontinua uza máskara hodi taka inus no ibun, no mós mantein distánsia pelumenus metru ida ho ema seluk, ho ema sira ne’ebé mak sira la hela hamutuk. Bainhira forsa seguransa sira haree katak labele mantein distánsia sosiál pelumenus metru ida entre utente sira, sei impede utente foun sira atu tama ba resintu merkadu to’o númeru utente sira ne’e sufisiente atu kumpre distánsia ne’ebé temi ona.
    Vendedór ambulante ba sasán ka servisu ba primeira nesesidade nian, liuliu produtu ai-han, espesialmente modo tahan, no mós komersiante sira ne’ebé hala’o atividade iha merkadu, tenke mantein máskara hodi taka inus no ibun, tenke fase liman beibeik, no mantein distánsia pelumenus metru ida ho vendedór sira seluk no ho kliente sira, no sira mós tenke garante katak ema la halibur malu hamutuk iha fatin ne’ebé sira hala’o sira nia atividade.
    Bandu atu hala’o atividade selebrasaun relijioza ne’ebé implika ezisténsia ema halibur-malu.
    Ba efeitu Rezolusaun Governu nian ne’e, konsidera nu’udar ema halibur-malu  mak ema liu husi na’in rua halibur malu menus husi metru rua entre sira.
    Bandu atu organiza no hala’o serimónia funerál nian iha ne’ebé ema liu na’in sanulu mak partisipa. Ema ne’ebé partisipa iha serimónia ne’e tenke uza máskara hodi taka inus no ibun, no mantein distánsia pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé partisipa iha serimónia ne’e.
    Autoridade polisiál nian sira fiskaliza kumprimentu ba regra sira ne’ebé hatuur ona iha Rezolusaun Governu nian ne’e no aviza infratór sira katak se sira kontinua nafatin hodi la kumpre ba Rezolusaun ne’e, bele konsidera prátika ba krime dezobediénsia nian ida. Autoridade polisiál sira sei komunika ba Ministériu Públiku identidade husi ema ne’ebé, hafoin avizu ne’ebé prevee iha fraze anteriór, kontinua la respeita regra sira ne’ebé prevee ona iha Rezolusaun Governu ne’e nian. Karik regra sira ne’ebé prevee iha Rezolusaun Governu ne’e nian ema sira husi rai-li’ur maka la respeita, autoridade polisiál sira sei komunika sira nia identidade ba Servisu Migrasaun.

    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé prosede renovasaun ba deklarasaun estadu kalamidade, ba loron 30 tan, haree ba akontesimentu bee-sa’e no inundasaun iha Munisípiu Dili, iha dadeer rai-hun mutin loron 4 fulan-abríl tinan 2021, ne’ebé provoka husi siklone tropikál Seroja.

    Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo, aprezenta ona ba Konsellu Ministrus planu mestre ba reabilitasaun no rekonstrusaun Ospitál Nasionál Guido Valadares no Ospitál António Carvalho,  ne’ebé sei hala’o ho forma fazeada durante tinan 10, ho objetivu atu hadi’a  kondisaun ba tratamentu no hasa’e kapasidade atendimentu nian.

    Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, nu’udar Koordenadór husi Unidade Misaun ba Protesaun Sivil no ba Jestaun Dezastre Naturál sira, halo aprezentasaun ida kona-ba pontu situasaun husi impaktu sira husi inundasaun iha loron 4 fulan-abríl liubá no ninia asaun sira rekuperasaun nian. Iha Dili, daudaun ne’e iha dezlokadu 4356 ne’ebé sei hela iha sentru akollimentu hitu ne’ebé sei ativu. Iha nivel nasionál, inundasaun ne’e afeta família hamutuk 31 337 no ema na’in 41 mak mate ka lakon. Uma hela-fatin hamutuk 21 178 iha país tomak mak estraga ka naksobu. Kona-ba infraestrutura públika sira, bee-sa’e ne’e estraga estrada hamutuk 22 no ponte hamutuk 11. Governu fó hela apoiu produtu ai-han no la’os ai-han nian ba família afetada sira no halo hela planu atu distribui materiál sira ba rekonstrusaun uma sira ne’ebé mak hetan estragu. Governu analiza ona mós opsaun realojamentu ba populasaun ne’ebé mak hela iha área proibida sira tanbe área sira ne’e bele hetan inundasaun no área foho lolon sira-ne’ebé ladún estavel ho perigozidade média to’o aas.

    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, aprezenta dadus kona-ba identifikasaun ba infraestrutura no ba ekipamentu públiku koletivu ne’ebé hetan estragu ka naksobu tanba inundasaun.  Levantamentu dadus no klasifikasaun husi obra sira la’o hela, maibé Informasaun preliminár sira indika katak iha projetu reabilitasaun estruturál simples 57 ho kustu menus husi dolar amerikanu millaun 1 no projetu reabilitasaun estruturál kompleksa 44 ho kustu estimadu boot liu husi dolar amerikanu millaun 1. Atividade limpeza no normalizasaun nian la’o to’o oras ne’e no projetu oioin ho karáter emerjénsia nian mós la’o hela.

    Ikusliu, Vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, aprezenta  medida sira ba ordenamentu territóriu, ba prevensaun no mitigasaun ba risku sira lubuk ida. Hala’o ona levantamentu dadus kona-ba área hirak ne’ebé mak iha risku tanba lokaliza iha zona hirak ne’ebé bele hetan inundasaun ka área foho lolon sira ne’ebé ladún estavel ho perigozidade média to’o aas. Aprezenta mós nesesidade intervensaun lejislativa iha ámbitu ordenamentu territóriu, opsaun sira ba realojamentu temporáriu no definitivu ba populasaun husi zona sira risku nian no posibilidade fatin ba realojamentu. REMATA
     
     
    hare tan
44 45 46 47 48 49 50