Komunikadus
- 19 janeiru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 19 fulan-janeiru tinan 2022Aprova ona:hare tan
1 - Renovasaun mandatu membru sira Konsellu Administrasaun husi Institutu Nasionál Seguransa Sosiál (INSS);
2 - Remunerasaun ba prezidente no fiskál úniku Institutu ba Defeza Direitu Labarik, I. P. no valór seña ne’ebé iha hodi selu ba ninia membru sira Konsellu Konsultivu nian; no
3 - Remunerasaun ba prezidente no fiskál úniku Institutu Nasionál ba Kombate HIV-SIDA, I. P., no valór seña ne’ebé iha hodi selu ba ninia membru sira Konsellu Konsultivu nian. - 12 janeiru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 12 fulan-janeiru tinan 2022Aprova ona:hare tan
1 - Kódigu Rejistu Prediál;
2 - Nomeia fila-fali Diretór Ezekutivu TradeInvest. - 05 janeiru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 5 fulan-janeiru tinan 2022Aprova ona:hare tan
1 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 5/2017, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé regula kampaña no propaganda eleitorál;
2 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 6/2017, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé regula organizasaun no funsionamentu sentru votasaun no estasaun sira votu nian;
3 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 7/2017, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé regula prosedimentu sira ba votasaun nian, kontajen ba votu sira no apuramentu ba rezultadu sira;
4 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 8/2017, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé aprova prosedimentu tékniku sira ba realizasaun eleisaun prezidensiál iha estranjeiru;
5 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 9/2017, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé regula atividade observasaun nian;
6 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 10/2017, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé aprova prosedimentu tékniku sira ne’ebé hala’o atividade sira kobertura jornalístika nian ba eleisaun prezidensiál;
7 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu. 12/2017, loron 27 fulan-fevereiru, kona-ba ezersísiu direitu votu nian iha ospitál no prizaun sira;
8 - Alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nian nu. 13/2021, loron 27 fulan-fevereiru, ne’ebé regula atividade fiskalizasaun nian ba prosesu eleitorál;
9 - Regulamentu kona-ba aprezentasaun kandidatura ba eleisaun Prezidente Repúblika nian; no
10 - Ezersísiu direitu votu ba eleitór sira ne’ebé internadu iha sentru izolamentu profilátiku obrigatóriu, sentru izolamentu terapéutiku obrigatóriu ka ne’ebé kumpre izolamentu profilátiku obrigatóriu ka izolamentu terapéutiku obrigatóriu iha domisíliu ida-idak ka iha fatin ne’ebé admite ona tuir lei ba efeitu ne’e.
11 - Regra sira kona-ba ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu tinan 2022 nian. - 04 janeiru 2022Governu Timor-Leste hato’o ninia kondolénsia ba Deputadu Silvino Adolfo Morais nia mateDeputadu Parlamentu Nasionál, Silvino Adolfo Morais ho idade 65, ne´ebé mate iha loron 3 fulan-janeiru tinan 2022, iha Hospital Guido Valadares, iha Dilihare tan
- 29 dezembru 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 29 fulan-dezembru tinan 2021Aprova ona:hare tan
1 - estabelese remunerasaun ba traballadór, koordenadór no titulár husi órgaun sira Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál, I.P. (ADN) nian;
2 - prorrogasaun prazu depózitu provizaun nian ba kompartisipasaun Estadu iha ámbitu Akordu Espesiál Investimentu nian ne’ebé halo ona ho TL Cement, Lda. to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2022; no
3 - apoiu finanseiru temporáriu no estraordináriu sira ne’ebé sei fó ba empreza empregadór no ba traballadór individuál sira ne’ebé la servisu ba ema ka instituisaun seluk no ne’ebé rejista ona iha rejime kontributivu seguransa sosiál nian. Objetivu husi diploma ne’e atu hamenus impaktu ekonómiku pandemia nian, no mós hodi kontribui ba manutensaun postu traballu sira no sobrevivénsia empreza sira nian. - 27 dezembru 2021Votu Pezar ba Desmond Tutu nia mateArsebispu súl-afrikanu Desmond Tutu, Nobel Pás no símbolu luta nian kontra apartheid hakotu iis iha loron 26 fulan-dezembru tinan 2021, ho tinan 90, iha Sidade Cabo, iha Áfrika Súl.hare tan
- 22 dezembru 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 22 fulan-dezembru tinan 2021Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 22 fulan-dezembru tinan 2021
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, substituisaun husi Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, ne’ebé ho objetivu atu estabelese Rejime Jurídiku Edifikasaun no Urbanizasaun nian, liuliu ba operasaun sira loteamentu, obras urbanizasaun no konstrusaun no utilizasaun edifikasaun nian. Ho Diploma ida-ne’e garante apoiu legál husi konjuntu prosedimentu indispensavel sira ba kontrolu préviu (lisensiamentu) no kontrolu susesivu (fiskalizasaun) husi obras partikulár sira edifikasaun no urbanizasaun nian.
Halo aprovasaun mós ba projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, ne’ebé fiksa valór subsídiu mensál komunikasaun móvel sira husi membru sira Governu nian, tuir Estatutu Remuneratóriu Titulár Kargu Polítiku sira.
Konsellu Ministrus delibera ona hodi aprova proposta aditamentu ida ba akordu subvensaun no implementasaun ne’ebé selebra ona ho Millennium Challenge Corporation (MCC), nune’e mós atribui ba Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, podér atu asina aditamentu ida-ne’e. Ho aditamentu ida-ne’e, subvensaun ne’e sei akredita husi MCC, ho objetivu ba ezekusaun projetu sira ba dezenvolvimentu rede saneamentu no setór edukasaun nian, sei hetan aumentu ho valór dolar amerikanu millaun tolu, no daudaun ne’e sei iha valór hamutuk dolar amerikanu millaun sanulu resin haat, rihun limanulu.
Aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, no Sekretáriu Estadu Ambiente, Demétrio do Amaral de Carvalho, ne’ebé aprova Polítika Nasionál Alterasaun Klimátika sira, ne’ebé estabelese deklarasaun klaru ida tuir prinsípiu polítiku sira ne’ebé determina liuhusi mekanizmu sira ne’ebé lee no interpreta lei sira atu adota hodi destina hatán ba situasaun emerjente husi alterasaun klimátika sira. Adosaun polítika ida-ne’e, sei permite la’ós de’it atu reforsa artikulasaun ne’ebé koordena husi Ministériu sira no atu evita duplikasaun medida no aplikasaun sira ne’ebé dezatualiza, maibé permite mós atu estabelese estrutura baze kona-ba polítika saida maka iha futuru relativa ba alterasaun klimátika sira (setoriál no transversál sira) sei identifika no prioritiza.
Ikusliu, Konsellu Ministrus asiste ona aprezentasaun ida husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, no Diretór Ezekutivu Ajénsia Nasionál ba Promosaun Investimentu Esportasaun – Tradelnvest, Arcanjo da Silva, kona-ba pontu situasaun husi prosesu negosiasaun no aprovasaun ba Akordu Espesiál Investimentu husi Estadu Repúblika Demokrátika Timor-Leste no Pelican Paradise Group Limited. REMATA
- 15 dezembru 2021Governu saúda Tais nia klasifikasaun hanesan património imaterial umanidade husi UNESCOTimor-Leste simu ho ksolok aprovasaun klasifikasaun Tais nian, hena tradisionál nasionál ne’e, nu’udár Patrimóniu Kulturál Imateriál Umanidade husi UNESCO.hare tan