RSS 

Komunikadus

  • 15 juñu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 15 fulan-juñu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 15 fulan-juñu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova rejime jurídiku ba estabelesimentu sira ensinu superiór nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e ninia objetivu mak atu hadi’a aspetu oioin husi atuál Rejime Jurídiku ba Estabelesimentu Ensinu Superiór (RJEES) nian, ne’ebé estabelese husi Dekretu-Lei n. 8/2010, loron 19 fulan-maiu. Entre alterasaun sira ne’ebé introdús, destaka aplikasaun konkreta husi rejime jurídiku kurríkulu padraun nasionál nian ba ensinu superiór, ne’ebé tama ona iha vigór iha Timor-Leste liuhusi Dekretu-Lei n. 3/2022, loron 12 fulan-dezembru no konsolidasaun husi konseitu bináriu sistema ensinu superiór nian. Aleinde ne’e, introdús ona norma sira kona-ba asosiativizmu estudantíl, kona-ba antigu estudante sira, kona-ba apoiu ba estudante sira iha ninia insersaun iha vida ativa no kona-ba figura provedór estudante nian, nune’e mós introdús regra sira kona-ba fuzaun, fahe ka transferénsia estabelesimentu sira ensinu superiór privadu nian, kona-ba rekoñesimentu interese públiku husi estabelesimentu sira ensinu superiór no kona-ba fiskalizasaun no inspesaun ba instituisaun sira ensinu superiór nian.
    Konsellu Ministrus mós aprova ona projetu Proposta-Lei, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, ne’ebé halo renovasaun daruak ba medida exesionál no temporária ba vijilánsia sanitária hodi hatán ba pandemia moras COVID-19 nian, ne’ebé prorroga vijénsia husi artigu da-3 Lei n. 24/2021 nian, loron 19 fulan-novembru. Ho alterasaun ida-ne’e, medida exesionál sira ne’e prorroga ba períodu loron 120. 
    Ikusliu, Konsellu Ministrus apresia ona aprezentasaun ida kona-ba Prosesu no Roteiru ba rekrutamentu ba profesór sira, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia. Iha aprezentasaun ida-ne’e inklui informasaun ruma kona-ba númeru profesór sira ne’ebé eziste no previzaun kona-ba rekrutamentu iha tempu badak. REMATA
    hare tan
  • 08 juñu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 8 fulan-juñu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 8 fulan-juñu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova  projetu Dekretu-Lei kona-ba Informasaun Kadastrál Prediál, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Tiago Amaral Sarmento. Projetu Dekretu-Lei ida ne’e ninia objetu mak atu aprova rejime jerál ezekusaun, konservasaun, atualizasaun no asesu ba informasaun kadastrál. Objetivu husi diploma ne’e mak atu fó impulsu relevante ba prosesu levantamentu kadastrál bens imoveis nian, hodi nune’e, tantu Estadu ka sidadaun sira bele uzufrui iha dimensaun sira hotu ne’ebé permite husi Lei, sira-nia patrimóniu imobiliáriu no halo regularizasaun  husi sira-nia direitu hamutuk ho instituisaun públika ne’ebé kria ba ida-ne’e.
    Konsellu Ministrus mós aprova projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, ne’ebé halo alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nu.10/2016, loron 21 fulan-setembru, kona-ba Remunerasaun ba Órgaun sira AIFAESA, I.P. nian. Alterasaun ida ne’e ninia objetivu mak atu adapta nivel salariál órgaun AIFAESA, I.P. nian ba espesifisidade, komplexidade no nivel responsabilidade husi  atribuisaun no kompeténsia ne’ebé sira halo, ba importánsia ne’ebé Institutu Públiku ne’e asume iha setór ekonómiku oioin, no mós ba realidade ekonómika daudaun ne’e iha Timor-Leste.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus asiste mós aprezentasaun hirak hanesan tuir-mai ne’e:

    Pontu situasaun prosesu adezaun ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) no negosiasaun bilaterál kona-ba bens no servisus, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral.
    Progresu implementasaun Projetu Bolsa da Mãe – Jerasaun-Foun, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos. REMATA




     
    hare tan
  • 07 juñu 2022Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak Konversa Telefónika dahuluk ho nia omólogu foun hosi Austrália, Sr. Anthony Albanese
    Primeiru-Ministru
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Dili, Loron 6 Fulan-juñu, tinan 2022
    Komunikadu Imprensa
    Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak Konversa Telefónika dahuluk ho nia omólogu foun hosi Austrália, Sr. Anthony Albanese
    Sua Eselénsia Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak, iha Domingu horisehik, hala’o konversa Telefónika ba dahuluk ho nia omólogu foun Australianu, Anthony Norman Albanese, hodi fó hanoin ba malu kona-ba hametin no hakle’an País rua nia relasaun no kooperasaun bilateral ne’ebé estabelesidu ona iha tinan 20 ikus ne’e.
    Iha konversa Telefónika 11 minutu ne’e, Xefe Governu Timoroan dala ida tan lori povu Timor-Leste nia naran no nia naran rasik, saúda no kongratula Onorável Deputadu Anthony Albanese ba kargu Primeiru-Ministru, no reafirma kompromisu Governu Timor-Leste nian kontinua hametin no hakle’an relasaun no kooperasaun bilateral entre Dili no Canberra tantu iha nível povu ba povu no Estadu ba Estadu.
    Aproveita biban refere, Xefe Ezekutivu Timoroan agradese ba apoiu Australianu nian durante ne’e iha área hotu no espesiálmente iha área krusial no importante hanesan projetu Fibra Ótika no espansaun Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato.
    Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak, konsidera Austrália hanesan parseiru no belun di’ak Timor-Leste nian ne’ebé hamriik iha povu Timor-Leste nia sorin dezde Funu Mundial Daruak, 1999, 2006, 2020-2021 iha tempu Pandemia COVID-19 no dezastre naturais.
    Entretantu hosi parte Primeiru-Ministru Austrália, Anthony Albanese, agradese tebes ba nia omólogu Timoroan ba votos saudasoins no parabéns, hodi reafirma mós kompromisu Governu foun Austrália nian atu kontinua serbisu hamutuk ho Governu Timor-Leste atual hodi fó apoiu ba área sira hanesan mudansa klimátika nian, mobilidade laboral, seguransa regional, Governu Eletrónika no dezenvolvimentu ekonómiku país ne’e nian.
    Molok termina konversa, husi konvite Primeiru-Ministru Albanese nian, Xefe Governu Timor-Leste  hatán no promete sei vizita Austrália antes mandatu termina, ne’ebé tuir loloos hala’o ona iha fulan febereiru tinan ne’e, maibé tanba pozitivu ho COVID-19, vizita refere tenke adi’a fali. Ba resposta pozitivu ne’e, Xefe Governu Australianu hein ho laran kontente nia omólogu Timoroan iha Austrália. HOTU
    hare tan
  • 01 juñu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 1 fulan-juñu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 1 fulan-juñu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha auditóriu Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona  Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian ne’ebé ratifika Emenda Doha nian ba Protokolu Quioto, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno. Protokolu Quioto ne’e maka tratadu internasionál ida ne’ebé nasaun sira ne’ebé asina akordu ne’e halo kompromisu hodi hamenus sira-nia emisaun gas ida-idak ne’ebé halo efeitu estufa iha atmosfera. Emenda Doha ba Protokolu ida-ne’e mós nu’udar kontributu importante ida hodi hasa’e konxiénsia no mobilizasaun kona-ba nesesidade no ezijénsia ba esforsu ida ne’ebé boot liu iha nivel globál hodi kombate alterasaun klimátika sira, liuliu liuhusi hamenus emisaun gas ne’ebé halo efeitu estufa, iha média porsentu 5. Emenda ida-ne’e ratifika ona husi nasaun 147.
    Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza Ministru Transportes no Komunikasoins, José Agustinho da Silva, atu negosia Akordu ida Servisu Aéreu nian entre Governu Repúblika Populár Xina ho Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste.
    Konsellu Ministrus mós delibera hodi fó podér tomak ba Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, hodi asina Akordu ida ba Kooperasaun Ekonómika no Téknika entre Governu Repúblika Populár Xina ho Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste.
    Konsellu Ministrus delibera mós hodi fó podér tomak ba Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo,  hodi asina Akordu Kooperasaun ida iha área Saúde nian entre Governu Repúblika Populár Xina ho Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste.
    Konsellu Ministrus delibera mós hodi fó podér tomak ba Ministru Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál, Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo, hodi asina akordu ida ho Administrasaun Rádiu no Televizaun Nasionál Repúblika Populár Xina nian. 
    Konsellu Ministrus delibera mós hodi fó podér tomak ba Ministru Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál, Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo, hodi asina akordu ida entre Governu Repúblika Populár Xina no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste ba kontinuasaun prosesu dijitalizasaun Rádiu no Televizaun Timor-Leste no ba faze daruak projetu televizaun dijitál terrestre nian.
    Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei kona-ba alterasaun Dahuluk ba Dekretu-Lei n. 16/2004, loron 1 fulan-outubru, ne’ebé aprova ona Lei Kooperativa, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral. Ho alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei ne’e, aprezenta ona alterasaun balun ne’ebé bele sai tan nu’udar insentivu ida ba setór ne’e, tanba kooperativa sira importante tebes ba dezenvolvimentu ekonómiku Nasaun nian.
    Tuir alterasaun ida-ne’e, Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei tolu, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral.
    Dahuluk maka projetu Dekretu-Lei kona-ba Kooperativa sira komersializasaun nian. Diploma ida-ne’e atu estabelese rejime jurídiku espesífiku ba kooperativa sira komersializasaun nian.
    Daruak maka projetu Dekretu-Lei kona-ba Kooperativa agríkola sira. Diploma ida-ne’e hakarak atu fó espresaun legál ba tendénsia atuál no futura sira kona-ba alargamentu área tradisionál intervensaun nian ba kooperativa agríkola sira.
    No datoluk maka projetu Dekretu-Lei kona-ba Kooperativa sira peska nian. Diploma ida-ne’e atu fó kuadru legál ida ne’ebé kompletu liu ba kooperativa sira peska nian, ne’ebé hodi permite dezenvolvimentu peska iha Timor-Leste.

    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova projetu Deliberasaun ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, kona-ba Autorizasaun despeza no abertura prosedimentu aprovizionamentu nian hodi adjudika kontratu ba akizisaun servisu jestaun ezekusaun, no estratéjia hodi Implementa Sistema Identifikadór Úniku (ID Úniku), define tipu prosedimentu ne’ebé atu adota no autorizasaun hodi selebra kompromisu plurianuál ne’ebé iha relasaun ho ezekusaun kontratu nian ne’ebé atu adjudika. Ho deliberasaun ida-ne’e, Konsellu Ministrus deside hodi autoriza abertura prosedimentu aprovizionamentu nian ida, husi tipu Konkursu Públiku Internasionál, ho valór másimu US$ 13.814.201 (dolar amerikanu millaun sanulu resin-tolu, rihun atus ualu, sanulu resin haat, atus rua ida), hodi autoriza mós Ajénsia Teknolojia Informasaun no Komunikasaun, I.P. hodi jere ezekusaun Estratéjia ba Implementasaun sistema Identifikadór Úniku (ID Úniku) nian iha rejime plurianuál. REMATA
    hare tan
  • 30 maiu 2022Governu felisita Dom Virgílio do Carmo da Silva ba elevasaun ba Kardeál
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Dili, Loron 30 Fulan-Maiu, tinan 2022
    Komunikadu Imprensa
    Governu felisita Dom Virgílio do Carmo da Silva ba nomeasaun Kardeal
    Governu Konstitusionál VIII ne’e kongratula desizaun Papa Francisco nian hodi hili atuál Arsebispu Dili, Dom Virgílio do Carmo da Silva, nu’udár Kardeál, ba dahuluk iha Timor-Leste.
    Desizaun ida-ne’e fó sai horiseik, loron 29 fulan-maiu, husi Papa Francisco, iha orasaun ikus Ánjelus nian, iha Prasa São Pedro. Serimónia elevasaun ba Kardeál dahuluk Timor nian no kardeál foun sira seluk, ne’ebé hili mós iha horiseik, sei hala’o iha loron 27 fulan-agostu oinmai.
    Kardeál sira hanesan membru sira Koléjiu Kardinalísiu nian, órgaun konsultivu ida husi Papa, ne’ebé iha knaar hanesan ajuda Nia iha governasaun Igreja Katólika nian.
    Dom Virgílio do Carmo da Silva, oan husi José do Carmo no Isabel da Silva, moris iha Venilale iha loron 27 fulan-novembru tinan 1968. Nia halo ona aspirantadu, pré-Semináriu, iha Fatumaka iha tinan 1983. Tama iha novisiadu mós iha Fatumaka, iha tinan 1989-1990. Emite ona profisaun dahuluk iha loron 31 fulan-maiu tinan 1990. Halo ona estudu filozófiku no kursu Teolojia iha Filipina, ida-idak iha Canlubang no iha Parañaque. Halo profisaun perpétua iha loron 19 fulan-marsu tinan 1997. Simu ordenasaun saserdotál iha Parañaque, iha Filipina, iha loron 18 fulan-dezembru tinan 1998. Hafoin koloka iha uma saleziana Venilale hanesan ekónomu no vigáriu. Iha tinan 2005, haruka ona ba Roma iha ne’ebé Universidade Pontifícia Salesiana halo kursu iha Teolojia Espirituál. Fila mai Timor-Leste, nomeadu hanesan mestre ba novisu sira no diretór ba Uma Fatumaka, kargu sira ne’ebé ezerse iha tinan 2008 to’o fulan-janeiru tinan 2014, iha tinan ne’ebé asume kna’ar nu’udar Superiór Provinsiál.
    Iha loron 19 fulan-marsu tinan 2016, Dom Virgílio do Carmo da Silva nomeadu ba Bispu Dioseze Dili nian no iha loron 11 fulan-setembru tinan 2019 nomeadu ba Arsebispu dahuluk Dili nian.
    Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, lori Governu Konstitusionál VIII nia naran hato’o felisitasaun ohin, liuhusi telefone, ba Dom Virgílio do Carmo da Silva no mós reprezentante Vatikanu nian iha Timor-Leste, Monsenhor Marco Sprizzi, ba distinsaun onroza ida-ne’e, ne’ebé nu’udár orgullu boot ida ba povu timoroan tomak no nu’udár rekoñesimentu tuir méritu ba ninia serbisu no ninia kualidade umana sira. REMATA
    hare tan
  • 24 maiu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-maiu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-maiu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova projetu Proposta Lei ba autorizasaun lejizlativa kona-ba rekuperasaun no insolvénsia empreza sira nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral. Objetivu husi pedidu autorizasaun lejizlativa nian ida-ne’e ba Parlamentu Nasionál maka atu elabora lei moderna ida kona-ba Rekuperasaun no Insolvénsia, hanesan elementu esensiál ba kreximentu estrutura ekonómika no investimentu país nian. Nesesidade ida-ne’e mai husi intensaun Governu Konstitusionál VIII nian atu transforma baze sira ekonomia timoroan nian hodi hasa’e reziliénsia no potensiál kreximentu, apoia no rezolve situasaun empreza sira nian iha situasaun finanseira difisil, maibé sei iha kondisaun ekonómika ne’ebé di’ak. Aleinde ne’e, hakarak atu fó resposta ba ezijénsia sira hodi integra ba ASEAN no OMK, ho kuadru lejizlativu ida ne’ebé responde ba nesesidade sira país nian no ba kompromisu sira ne’ebé asume iha ámbitu internasionál.

    Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei ne’ebé halo alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 45/2015, loron 30 fulan-dezembru, ne’ebé kria Ajénsia Promosaun Investimentu no Esportasaun Timor-Leste, I.P., ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral. Diploma ida-ne’e ho objetivu atu ajusta rejime jurídiku TradeInvest nian, hodi reforsa ninia kompeténsia sira hanesan entidade governamentál ne’ebé responsavel ba promosaun, fasilitasaun no akompañamentu ba investimentu privadu no esportasaun sira iha Timor-Leste. Aleinde ne’e, ho alterasaun ida-ne’e hakarak atu garante uniformidade no konsisténsia husi ordenamentu jurídiku nasionál, hanesan ajusta rejime jurídiku ba ajénsia governamentál ida-ne’e ba Dekretu-Lei n.15/2017, loron 23 fulan-agostu, Lei Investimentu Privadu, ba Dekretu-Lei n.16/2021, loron 15 fulan-setembru, kona-ba Baze Jerál sira Organizasaun Administrasaun Públika nian no ba Dekretu-Lei n. 30/2020, loron 29 fulan-jullu, kona-ba Organizasaun Direta no Indireta Estadu nian.

    Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei tolu, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos.
    Dahuluk maka projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova valór mínimu ba pensaun invalidés no ferik-katuas nian.
    Objetivu husi proposta ida-ne’e atu garante valór mínimu ba pensaun invalidés no ferik-katuas nian, iha ámbitu rejime kontributivu seguransa sosiál nian, depende ba karreira kontributivu traballadór sira nian. Nune’e, esforsu ne’ebé halo atu garante katak pensaun sira rejime kontributivu nian, nunka sei iha valór ida-ne’ebé ki’ik liu husi pensaun sosiál sira, hodi nune’e bele valoriza esforsu kontributivu traballadór sira nian.
    Daruak maka projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova Pensaun Sosiál.
    Prestasaun sosiál foun, ne’ebé kria husi diploma ida-ne’e, ho karater pensaun sosiál no la’ós subsídiu ida, ne’ebé ho objetivu atu asegura rendimentu mínimu ida ne’ebé dignu ba ema hotu ne’ebé presiza liu, tanba sira laiha rendimentu seluk no iha situasaun ferik-katuas ka invalidés nian. Pensaun sosiál ida-ne’e sei substitui Subsídiu Apoiu nian ba Ferik-Katuas no Inválidu sira (SAII), atuhodi halo sistema seguransa sosiál sai justu liután.
    Ho alterasaun lejizlativa ida-ne’e, alterasaun sira tuirmai ne’e hakarak atu:

    Muda konseitu, husi subsídiu ba pensaun sosiál;
    Altera ámbitu pesoál hodi inklui traballadór sira ne’ebé tama iha sistema kontributivu, maibé laiha direitu ba pensaun;
    Ajusta valór prestasaun nian, hodi garante katak valór pensaun nian la ki’ik liu limite liña pobreza internasionál nian;
    La permite akumulasaun ho rendimentu seluk ba benefisiáriu foun;
    Altera periódika ba pagamentu sira, husi pagamentu semestrál ba pagamentu mensál;


    Datoluk maka projetu Dekretu-Lei ne’ebé kria Sistema Verifikasaun nian ba Inkapasidade sira.
    Objetivu husi projetu ida-ne’e maka atu kria sistema ida hodi halo verifikasaun ba situasaun sira inkapasidade nian ba efeitu atribuisaun prestasaun sosiál nian. Ho diploma ida-ne’e, define prosedimentu administrativu ba verifikasaun téknika iha situasaun inkapasidade nian.
    Servisu Verifikasaun Inkapasidade sira nu’udar instrumentu tékniku espesializadu ida, kompostu husi meius tékniku no materiál sira, ne’ebé sei funsiona iha servisu integradu rua Institutu Nasionál no Seguransa Sosiál (INSS) nian hanesan: servisu perísia médika no servisu apoiu administrativu.
    Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru no Ministru Interiór, Taur Matan Ruak, ne’ebé halo alterasaun ba Orgánika Polísia Nasionál Timor-Leste nian. Reestruturasaun orgánika PNTL nian ida-ne’e ho objetivu atu adapta ninia kapasidade resposta ba dezafiu nasionál no internasionál atuál, hadi’a kondisaun funsionál no operasionál, ne’ebé aliña ho Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu tinan 2011-2030 nian, Konseitu Estratéjiku Defeza no Seguransa Nasionál no Programa Governu Konstitusionál VIII nian.
    Ho revizaun ba Lei Orgánika PNTL nian ida-ne’e, adota modelu organizasionál ida, tuir ierarkia, integradu ba nivel komandu tolu: nivel superiór ida, ho kargu Komandante-Jerál no hetan apoiu (tulun) husi 2.º Komandante-Jerál; nivel intermédiu ida ne’ebé hanesan Komandu Operasionál, Komandu Administrasaun no Komandu Pesoál; no nivel datoluk, konstitui husi komandu munisipál sira, inklui komandu munisipál Ataúru nian ne’ebé foin kria, no komandu rejionál  Oé-Kuse Ambeno.
    Prevee mós funsionamentu pozisaun ierárkika ne’ebé hanesan ba komandu rejionál no komandu munisipál sira, Institutu Superiór Siénsias Polisiais no unidade espesiál sira polísia nian, ne’ebé sei simu kompeténsia iha área espesialidade polisiál iha nivel nasionál.

    Ikusliu Konsellu Ministrus asiste aprezentasaun ida kona-ba peskiza Public Perception Survey - 2022 TATOLI, ne’ebé aprezenta husi Asia Foundation. Peskiza ida-ne’e realiza iha fulan-janeiru no fulan-fevereiru tinan 2022, ho apoiu husi Governu Austrália nian. Halo ona entrevista ba sidadaun adultu na’in-2489 iha munisípiu sira hotu Timor-Leste nian.
    Rezultadu sira ne’e inklui informasaun sira kona-ba empregu, tipu no valór rendimentu nian, osan ne’ebé traballadór sira haruka husi rai-li’ur, ajuda ne’ebé hetan iha ámbitu rekuperasaun ekonómika nian, bein-estar ekonómiku no situasaun ekonómika.

    Aleinde ne’e, inkéritu ne’e aborda kestaun sira hanesan diresaun ne’ebé país ne’e foti, problema prinsipál sira ne’ebé país no komunidade sira hasoru no difikuldade ne’ebé feto sira hasoru.
    Estudu ne’e mós buka atu hatene sidadaun sira-nia opiniaun kona-ba asaun Governu nian, hanesan saida maka tenke sai prioridade prinsipál no razaun saida maka impede Governu atu halo nia serbisu sai di’ak liután.

    Inkéritu ne’e mós ko’alia kona-ba prestasaun servisu públiku nian, feto sira-nia direitu, infraestrutura, persesaun ba korrupsaun, persesaun polítika, feto sira-nia papél iha polítika no renovasaun ba lideransa sira.

    Ikusliu, estudu ne’e, aborda kestaun sira kona-ba mídia, hanesan fonte informasaun saida de’it ne’ebé ema uza, uzu mídia dijitál sira, independénsia mídia nian no uzu rede sosiál sira. REMATA


    .
     
    hare tan
  • 17 maiu 2022Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-maiu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-maiu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Dekretu-Lei lima, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak.
    Projetu Dekretu-Lei ne’e kona-ba Orgánika Sekretaria Estadu ba Komunidade Timoroan sira iha Esteriór. Sekretaria Estadu ida-ne’e, sei tutela direta ba Primeiru-Ministru, buka atu hatán ba hakaran timoroan sira nian ne’ebé hela iha rai-li’ur. Objetivu husi Sekretária Estadu foun ida-ne’e atu hametin lasu ne’ebé halibur sidadaun timoroan sira iha rai-li’ur no Estadu Timor. Ho servisu ida-ne’e, hein katak sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha rai-li’ur bele hetan asesu fasil liután ba servisu públiku importante lubun ida. Sekretaria Estadu ida-ne’e mós sei iha funsaun atu fahe informasaun kona-ba prosesu dezenvolvimentu Timor-Leste nian ba komunidade timoroan sira iha rai-li’ur no mobiliza komunidade timoroan sira hodi promove Timor-Leste iha rai-li’ur.
    Projetu Dekretu-Lei kona-ba regulamentu Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál nian. Diploma ida-ne’e regula Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál nian no estabelese modelu investimentu verba husi fundu ne’e, ne’ebé ho objetivu atu hetan rendimentu no atu asegura ninia permanénsia. Fundu ida-ne’e, sei iha dotasaun inisiál US$ 1.000.000.000,00 (dolar amerikanu billaun ida) sei sai hanesan fundu autónomu ida no iha autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál. Objetivu husi fundu ne’e mak atu finansia programa sira apoiu nian ba Kombatentes Libertasaun Nasionál, liuliu iha área apoiu sosiál, edukasaun, saúde, empregu, asesu ba kréditu no atividade sira ne’ebé hetan rendimentu. Fundu ne’e mós sei responsavel hodi selu prestasaun pekuniária únika ne’ebé prevee iha Estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál nian.
    Projetu Dekretu-Lei ne’ebé atribui direitu alojamentu ne’ebé dignu ba militár F-FDTL nian ne’ebé iha servisu ativu no efetivu, no ba membru PNTL sira, ne’ebé, tanba razaun servisu, tenke muda ba hela iha munisípiu ne’ebé la hanesan ho ninia hela-fatin baibain. Direitu ida-ne’e konkretiza liuhusi instalasaun ba militár sira F-FDTL no militár FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste, ne’ebé iha servisu ativu no efetivu, no membru sira PNTL nian ne’ebé, tanba razaun servisu, tenke muda ba hela iha munisípiu ne’ebé la hanesan ho ninia hela-fatin baibain, uma ne’ebé disponibiliza hosi Estadu., Estadu bele disponibiliza uma sira ne’ebé Estadu nian ka aluga uma ba efeitu ida-ne’e.
    Projetu Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Programa atu estimula renovasaun no expansaun ba área sira plantasaun kafé nian. Konsidera importánsia agrikultura nian, liuliu kultura ba kafé, atu hadi’a kondisaun moris timoroan sira nian no ba dezenvolvimentu ekonómiku país nian, nune’e mós importánsia atu apoia produsaun no promosaun kafé orgániku ho kualidade aas no hadi’a produsaun kafé nian liuhusi reabilitasaun plantasaun kafé, Governu deside atu estabelese programa apoiu ida-ne’e. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu estimula renovasaun ba plantasaun kafé nian, haluan área sira plantasaun kafé nian, aumenta produsaun anuál kafé no atu hasa’e rendimentu agrikultór sira nian.
    Apoiu maka hanesan tuir-mai ne’e:

    Subsídiu atu apoia renovasaun ka expansaun plantasaun sira kafé nian, ho valór dolar amerikanu 340  (dolar amerikanu atus tolu, haatnulu) ba ektare ida-idak plantasaun kafé nian ne’ebé renova ka foin kuda;
    Subsídiu atu apoia plantasaun no tratamentu ba ai-horis sira hodi proteje ka apoia planta kafé sira iha to’os, ho valór US$ 0,21  (sentavu ruanulu-resin-ida) ba kada ai-hun ne’ebé kuda.



    Projetu Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Programa atu apoia plantasaun Ai-Parapa sira iha tasi ninin no aprova sira-nia regra ezekusaun nian tuirmai ne’e:
     
    Objetivu sira husi Dekretu-Lei ida-ne’e mak:

    Estimula kriasaun ba viveiru “ai-parapa” nian;
    Haluan área plantasaun ai-parapa nian;
    Kombate erozaun iha tasi ninin;
    Hadi’a pozisaun Timor-Leste nian iha merkadu internasionál karbonu nian;
    Kontribui ba afirmasaun Timor-Leste nian nu’udár destinu turístiku ida.


    Apoiu ne’e konkretiza liuhusi atribuisaun subvensaun públika ida ho valór hamutuk US$ 0,50 (sentavu limanulu) ba ai-parapa ida-idak ne’ebé kria iha viveiru ka kuda.

    Konsellu Ministru mós aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia, kona-ba medida apoiu nian ba estabelesimentu edukasaun pré-eskolár, ensinu báziku no sekundáriu públiku no partikulár ne’ebé integra iha rede oferta servisu públiku hodi hetan asesu ba internet, hodi atribui bolsa ba alunu sira ne’ebé di’ak liu no hodi implementa projetu pilotu  “eskola iha uma ka homeschooling” nune’e mós ba finansiamentu estudu viabilidade estabelesimentu Escola de Raiz nian.

    Ho projetu Dekretu-Lei ida-ne’e estabelese:

    Apoiu hodi hetan asesu internet, liuhusi pagamentu husi Estadu, kustu instalasaun no manutensaun ligasaun internet ba parte dosente no alunu sira iha  estabelesimentu ensinu báziku sentrál (EBS) no Sekundáriu Jerál no Tékniku-Vokasionál nian hamutuk 1008, nune’e mós kustu ho tráfegu internet nian;



    Bolsa ida ba mellór alunus, ne’ebé kompostu husi atribuisaun valór pekuniária nian, ho montante ne’ebé determina ona husi Diploma Ministeriál, ne’ebé dirije ba alunu na’in- 5837;



    Finansiamentu ba projetu “Eskola iha Uma ka home schooling”. Finansiamentu ida-ne’e ho objetivu atu taka despeza sira kona-ba rekrutamentu, kontratasaun no formasaun ba profesór sira, ho akizisaun ba materiál didátiku-pedagójiku sira no ho prosesu sira monitorizasaun no avaliasaun nian.  Prevee katak projetu pilotu ne’e, iha Dili, bele inklui kontratasaun ba profesór na’in-442, ne’ebé sei hala’o kna’ar iha aldeia 222. Apoiu ida-ne’e inklui mós apoiu ba Biblioteka Móvel no ba formasaun profesór sira, ho estudu viabilidade ba estabelesimentu Escola de Raiz.



    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Seguransa Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, ne’ebé halo alterasaun datoluk ba Dekretu-Lei n. 55/2020, loron 28 fulan-outubru, ne’ebé aprova konstituisaun Fundu Rezerva Seguransa Sosiál no definisaun ba modelu jestaun nian ida-idak.
    Ho alterasaun ida-ne’e, define konseitu jestaun operasionál no permite katak Fundu Rezerva Seguransa Sosiál diretamente, ka liuhusi Banku Sentrál Timor-Leste ka entidade públika seluk, ne’ebé responsavel ba jestaun operasionál, bele uza kontratasaun ka subkontratasaun husi entidade sira seluk hodi asume funsaun espesífika balu ne’ebé inklui iha jestaun operasionál Fundu nian.
    Aleinde ne’e, ho alterasaun ida-ne’e, klarifika katak ativu sira ne’ebé sai hanesan parte iha karteira Fundu Rezerva Seguransa Sosiál nian tenke emite husi entidade sira ne’ebé la aprezenta risku substansiál inkumprimentu nian, hodi garante seguransa ba Fundu ne’e rasik, ho masimiza rendimentu no minimiza risku sira.
    Ikusliu, halo tan aprezentasaun projetu Dekretu-Lei tolu, husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Seguransa Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos.
     
    Projetu substituisaun SAII ho pensaun sosiál ida ba invalidés no ferik-katuas.
    Ho alterasaun lejizlativa ida-ne’e, alterasaun sira tuirmai ne’e ho objetivu atu:
                  - Muda konseitu, subsídiu ba pensaun;
    - Altera ámbitu pesoál, inklui traballadór sira ne’ebé iha sistema kontributivu, maibé la iha direitu ba pensaun;
    - Ajusta valór prestasaun nian, hodi garante katak montante pensaun la ki’ik liu limite liña pobreza internasionál nian;
    - La permite akumulasaun ho rendimentu seluk;
    - Altera periódiku pagamentu nian, hosi pagamentu semestrál ba pagamentu mensál.

    Projetu ne’ebé estabelese valór mínimu ba pensaun mínima invalidés no ferik-katuas nian ba rejime kontributivu.
    Objetivu husi proposta ida-ne’e mak atu garante pensaun mínima ida, tuir karreira kontributivu traballadór sira nian.

     Projetu kriasaun Servisu ba Verifikasaun Inkapasidade sira nian.
    Objetivu husi projetu ne’e mak atu kria servisu ida ne’ebé sertifika situasaun sira inkapasidade nian, ba efeitu atribuisaun prestasaun sosiál nian. REMATA
    hare tan
  • 16 maiu 2022Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-maiu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-maiu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, kona-ba alterasaun datoluk ba Dekretu-Lei n. 14/2018, loron 17 fulan-agostu, kona-ba Orgánika Governu Konstitusionál VIII no ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 20/2019, loron 31 fulan-jullu, kona-ba Orgánika Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun.
    Alterasaun ba Dekretu-Lei n. 14/2018, loron 17 fulan-agostu, ida ne’e ho objetivu atu inklui iha kompozisaun Governu Konstitusionál VIII nian, Sekretáriu Estadu Komunidade Timoroan iha Rai-Li’ur.
    Ho integrasaun Sekretáriu Estadu Komunidade Timoroan nian ida iha Rai-Li’ur iha kompozisaun Governu Konstitusionál VIII nian, ne’e rekoñese katak iha nesesidade no importánsia atu asegura hodi hametin lasu komunidade timoroan sira nian iha rai-li’ur ho komunidade nasionál, nune’e mós urjénsia atu garante mekanizmu sira ne’ebé efikás liu atu envolve sidadaun ne’ebé hela no serbisu iha rai-li’ur iha prosesu dezenvolvimentu país nian.
    Aleinde ne’e, liuhusi diploma ida-ne’e, hala’o mós alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n.20/2019, loron 31 fulan-jullu, kona-ba orgánika Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun nian, ho forma atu garante armonizasaun ba atu normativu ida-ne’e ho lei orgánika Governu nian.
     Ikusliu, aproveita oportunidade husi intervensaun lejizlativa ida-ne’e atu armoniza dispozisaun sira iha Dekretu-Lei n. 14/2018, loron 17 fulan-agostu, kona-ba Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, ho alterasaun hirak ne’ebé foin lalais ne’e aprova ona ba diploma legál kona-ba orgánika departamentu governamentál ida-ne’e nian.

    Konsellu Ministrus aprova ona projetu husi Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta mós husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, ne’ebé prosede ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.27/2016, loron 29 fulan-juñu, kona-ba Rejime Jurídiku Gabinete Ministeriál sira nian.   
    Liuhusi intervensaun normativa ida-ne’e:

    dezenvolve kuadru normativu konformadór, organizasaun Unidade Administrasaun no Finansas Gabinete Primeiru-Ministru nian;
    estabelese tratamentu diferente ida ba Xefe Gabinete sira, ba efeitu remuneratóriu sira.
    define direitu funsionáriu no ajente sira administrasaun públika nian ne’ebé rekizita no destaka ona atu hala’o atividade iha gabinete ministeriál sira hodi simu suplementu remuneratóriu ba prestasaun serbisu estraordináriu nian; no
    define mós ba membru sira seguransa pesoál nian husi Membru sira Governu nian, direitu atu simu subsídiu risku nian ida iha kondisaun sira ne’ebé mak atu hanesan ho kondisaun sira ne’ebé  prevee ona ba seguransa pesoál Prezidente Repúblika nian.

     
    Diploma ida-ne’e estabelese obrigatoriedade atu sosa, husi administrasaun direta ka indireta Estadu nian, pelumenus, 75% husi sasán sira ne’ebé prodús iha Timor-Leste, iha ámbitu operasaun kontratasaun públika nian kona-ba ai-han sira ba konsumu ema nian.    Objetivu sira husi medida ida-ne’e maka, husi sorin ida, atu garante abastesimentu públiku, liuliu ai-han nian no, iha sorin seluk, atu garante katak uma-kain sira ne’ebé mak ekonomikamente no sosialmente kbiit-laek sei la lakon asesu ba ai-han, rezultadu husi aumentu ne’ebé boot iha ninia presu sira. Ho forma ida-ne’e, Estadu propoin atu ezekuta medida lubuk ida ne’ebé aumenta konfiansa ba operadór ekonómiku sira, liuliu ba agrikultór sira, atu aumenta produsaun nasionál ba produtu agríkola sira.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 8/2022, loron 16 fulan-fevereiru, ne’ebé kria liña kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave” nian. Hodi konsidera interese boot ne’ebé medida ida-ne’e kria hamutuk ho setór privadu, Governu konsidera ne’e relevante atu hametin apoiu sira iha kuadru liña kréditu nian ne’ebé temi ona, hodi introdús iha alterasaun hirak tuir-mai ne’e:

    Inklui posibilidade empreza boot sira sai benefisiária;
    Valór totál husi liña kréditu nian aumenta ba dolar amerikanu millaun lima-nulu;
    Valór limite másimu husi valór garantia kréditu nian ne’ebé fó ba kada empreza mikro, ki’ik, média ne’ebé selesiona atu hetan benefísiu husi medida ida-ne’e aumenta ba dolar amerikanu rihun atus- rua-lima-nulu
    Valór limite másimu garantia kréditu nian ne’ebé fó ba kada empreza boot ne’ebé selesiona ona atu hetan benefísiu husi medida ida-ne’e aumenta ba dolar amerikanu millaun ida.

    Alterasaun ba kuadru normativu liña kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave” ida-ne’e nian atu konkretiza kompromisu ne’ebé iha Programa Governu nian atu kria kondisaun posivel sira hotu atu hasa’e diversifikasaun ekonómika, iha área produtiva sira, hanesan iha agrikultura, pekuária, peska no turizmu, aleinde setór indústria nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian ne’ebé aprova Konvensaun entre Repúblika Portugeza no Repúblika Demokrátika Timor-Leste atu Evita Dupla Tributasaun no atu Prevene Evazaun Fiskál iha Matéria Impostu nian sira kona-ba rendimentu.
    Konvensaun ida-ne’e entre Repúblika Portugeza no Repúblika Demokrátika Timor-Leste, asina ona iha Lizboa, iha loron 27 fulan-setembru tinan 2011. Atu tama iha vigór, Konvensaun ne’e tenke aprova husi país rua, Portugal aprova ona Konvensaun, iha loron 8 fulan-juñu tinan 2012. Ho Proposta Rezolusaun ida-ne’e nian, hein katak Konvensaun ne’e tama iha vigór iha país rua ne’e.
    Objetivu sira husi Konvensaun ida-ne’e mak atu halakon dupla tributasaun internasionál iha diferente kategoria rendimentu nian ne’ebé simu husi rezidente Estadu rua nian, nune’e mós atu prevene evazaun fiskál. Aleinde ne’e, hakarak atu kontribui mós ba kriasaun enkuadramentu fiskál ida ne’ebé estavel no favoravel ba dezenvolvimentu troka komersiál sira no investimentu nian entre Estadu rua ne’e, hodi halakon difikuldade fiskál ba sirkulasaun kapitál, teknolojia no traballadór sira nian. Ho konvensaun ida-ne’e, atu fasilita troka informasaun nian sira ho natureza fiskál entre administrasaun tributária sira husi Estadu rua ne’e.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, kona-ba medida apoiu ba estabelesimentu ensinu superiór privadu nian atu hetan asesu ba internet. Medida ida-ne’e ho objetivu atu fasilita asesu ba internet husi parte dosente no estudante ensinu superiór privadu sira.
    Apoiu ida-ne’e ba estabelesimentu sira ensinu superiór privadu nian atu hetan asesu ba internet ne’e konkretiza liuhusi pagamentu, husi Estadu, ba kustu sira instalasaun no manutensaun ligasaun nian ba internet husi parte dosente no estudante ensinu superiór privadu sira nian, no mós valór sira ne’ebé relasiona ho tráfegu internet nian. REMATA
    hare tan
21 22 23 24 25 26 27