RSS 

Komunikadus

  • 24 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-agostu tinan 2022
    Aprova ona:

    1 - rejime jurídiku ba estabelesimentu sira ensinu superiór nian;

    2 - Misaun hodi Apoia prosesu Resenseamentu Eleitorál Giné-Bisau nian tinan 2022 (MAPRE-GB 2022); no

    3 - apoiu finanseiru ba realizasaun atividade resesaun no komemorasaun ba elevasaun Dom Virgílio do Carmo da Silva, SDB, hanesan Kardeál.
    hare tan
  • 17 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-agostu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-agostu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.15/2017, loron 17 fulan-maiu, ne’ebé kria no define estrutura orgánika Institutu Nasionál Administrasaun Públika nian (INAP).
    Diploma ida-ne’e ho intensaun atu atribui ba institutu públiku ida-ne’e, tuir Programa Governu nian, responsabilidade ne’ebé boot liu kona-ba formasaun ne’ebé kualifikada ba rekursus umanus iha Administrasaun Públika, liuliu hodi fó programa sira lideransa nian no programa kapasitasaun avansada iha Administrasaun Públika. Nune’e, misaun foun INAP nian kona-ba formasaun profisionál iha Administrasaun Públika ne’e ho objetivu atu reforsa formasaun profisionál hanesan instrumentu estratéjiku ba modernizasaun no transformasaun Administrasaun Públika, liuhusi estabelesimentu área estratéjika sira formasaun nian.
    ...…
    Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva, kona-ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 8/2019, loron 24 fulan-abril, ho redasaun ne’ebé mai husi ninia alterasaun dahuluk, ne’ebé aprova ona liuhusi Dekretu–Lei n. 50/2022, loron 14 fulan-outubru, kona-ba Orgánika Ministériu Obras Públikas nian.
    Ho konsiderasaun ba tomada pose titulár foun ida Ministériu Obras Públikas nian,  ho intensaun atu halo alterasaun sira ne’ebé presiza hodi organiza filafali servisu balun ne’ebé inklui iha Ministériu, atu fó efisiénsia boot liután iha ezekusaun ba ninia atribuisaun sira.
    Nune’e, halo divizaun ba Diresaun Jerál Administrasaun no Finansas ba diresaun rua ho vokasaun sira ne’ebé lahanesan. Ida haree liu ba ezekusaun orsamentál ne’ebé inklui Diresaun Nasionál Aprovizionamentu no Orsamentu no Finansas, iha ne’ebé inklui mós Unidade Planeamentu Estratéjiku, ne’ebé ba oin sei sai hanesan diresaun nasionál. Daruak haree liu ba kestaun administrasaun jerál rekursu sira Ministériu nian, iha ne’ebé inklui Diresaun Nasionál Administrasaun no Jestaun Patrimóniu no Rekursus Umanus, aumenta mós Diresaun Nasionál Teknolojia Informasaun nian, ne’ebé ho objetivu atu fó apoiu ida ba dijitalizasaun serbisu sira iha Ministériu.
    Hasai mós Diresaun Jerál sira ne’ebé hakotu tiha ona ho nomeasaun ba órgaun diretivu empreza públika sira, Bee Timor-Leste, E.P. no Eletrisidade de Timor-Leste, E.P.
    Diresaun Nasionál Estrada, Ponte no Kontrolu ba Inundasaun fahe mós ba diresaun nasionál rua; ida haree liu ba estrada, ponte no ida seluk haree ba prevensaun no kontrolu ba bee-sa’e hodi nune’e Ministériu bele iha entidade ida ho kompeténsia espesífika atu hamenus risku inundasaun nian ne’ebé akontese ba beibeik, tanba alterasaun klimátika sira.
    ......
    Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei relasiona ho Informasaun Kadastrál Prediál, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Tiago Amaral Sarmento. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e nian sai ona hanesan objetu deliberasaun iha sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 8 fulan-juñu tinan 2022, maibé, tanba desizaun hodi altera artigu 46, kona-ba data ne’ebé tama ba vigór diploma nian, presiza submete projetu Dekretu-Lei ida-ne’e nian ba deliberasaun foun. Nune’e, sei define katak diploma ne’e tama iha vigór iha loron 01 fulan-novembru tinan 2022, uluk define katak diploma ne’e sei tama iha vigór iha loron 120 hafoin ninia publikasaun.

    Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho no Vise-Ministru Administrasaun Estatál, Lino de Jesus Torrezão, aprezenta ba Konsellu Ministrus Relatóriu Misaun nian hodi Apoia Prosesu Resenseamentu Eleitorál iha Giné-Bissau. Delegasaun timoroan, lidera husi Vise-Ministru, Lino de Jesus Torrezão, vizita ona Giné-Bissau iha loron 22 fulan-jullu to’o loron 8 fulan-agostu, hodi halo sorumutuk ho autoridade lokál sira hodi verifika kondisaun sira ne’ebé iha no identifika nesesidade sira ba organizasaun resenseamentu eleitorál no realizasaun ba eleisaun livre no demokrátika nian sira iha Giné-Bissau, ne’ebé sei hala’o iha loron 18 fulan-dezembru oinmai.
    ...…
    Ikusliu, Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares no responsavel sira husi ANPM, Timor Gap no IPG, halo aprezentasaun ida kona-ba progresu sira iha setór petróleu no minerais. Aprezentasaun ne’e ho nia objetivu atu fó vizaun jerál ida ba membru sira Konsellu Ministrus nian, kona-ba atividade prinsipál sira ne’ebé planeia ka realiza tiha ona, atu haforsa indústria petrolífera nasionál. REMATA
    hare tan
  • 10 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 10 fulan-agostu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 10 fulan-agostu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei rua, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru no Ministru Interiór, Taur Matan Ruak, no husi Vise-Ministru Interiór, António Armindo.

    Dekretu-Lei dahuluk ne’e kona-ba estatutu profisionál ba pesoál ho funsaun polisiál Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) nian. Diploma ne’e ninia objetivu maka atu fó ba PNTL estatutu profisionál ba ninia pesoál rasik, iha perspetiva atu hadi’a kondisaun serbisu ba pesoál ida-idak, iha parte ida, atu hasa’e kuadru motivasionál no autoestima (dignidade no konfiansa) membru sira PNTL nian, hodi reforsa sira-nia kapasidade atu hasoru responsabilidade ne’ebé aumenta ba beibeik, ezijénsia no presiza efikásia iha prestasaun servisu públiku Seguransa nian, tuir nivel nesesidade sosiedade timoroan nian, ne’ebé informada, kompleksa no ezijente liután, no, iha sorin seluk, hodi adapta estatutu ne’e ho realidade sosiál foun no ho dezafiu país no mundu atuál nian.

    .

    Dekretu Lei daruak ne’e ho objetivu atu halo alterasaun ba rejime remuneratóriu PNTL nian. Alterasaun ida-ne’e ho intensaun atu kumpre regra iha númeru 2 husi artigu da-24 Dekretu-Lei n. 2/2022, loron 12 fulan-janeiru nian, ne’ebé aprova ona rejime remuneratóriu PNTL nian, iha ne’ebé Estadu kompromete ona atu fó, iha tinan 2023, aumentu 15% ba remunerasaun bázika membru sira PNTL nian. Aleinde aumentu remunerasaun bázika ne’ebé prevee ona, atualiza mós diploma ne’e, hodi konsidera alterasaun ba Orgánika Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) nian ne’ebé foin aprova, no mós nesesidade atu aprezenta redasaun ida ne’ebé adekuadu liután, hodi fasilita interpretasaun ba artigu balun ne’ebé hatuur iha versaun diploma ne’ebé vigora hela.

    .
    Projetu Rezolusaun Governu nian hodi kria Festival Nasionál Desportu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Abrão Saldanha, mós hetan ona aprovasaun. Kriasaun festival ida-ne’e, ho hanoin atu halibur no kria unidade ba populasaun timoroan ne’ebé ho objetivu atu selebra atividade desportiva, hodi promove atividade fízika no promove desportu iha ninia modalidade oioin, iha planu ba edukasaun fízika no iha kategoria desportu tradisionál, rekreativu, inkluzivu no kompetisaun iha nivel aas. Festival ne’e nia objetivu atu sai hanesan forma ida ne’ebé hodi promove joven sira, nune’e mós ba populasaun sira seluk, importánsia husi desportu no atividade fízika, ninia benefísiu sosiál, ekonómiku, polítiku no iha área saúde públika nian. Ne’e sei sai eventu ida ne’ebé sei hala’o iha tinan-tinan, ne’ebé nia estrutura, kalendarizasaun no modelu tenke define mós, tinan-tinan, husi Ministériu ne’ebé responsavel ba área desportu nian.
    .
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, ne’ebé aprova akordu entre Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian ho g7+, kona-ba montante, finalidade no uzu ba subsídiu ne’ebé atu fó husi Repúblika Demokrátika Timor-Leste ba organizasaun intergovernamentál ida-ne’e. Ho akordu ida-ne’e, ne’ebé asina ona husi parte rua iha loron 21 fulan-marsu tinan 2022, nia objetivu atu kontribui ba atividade sira g7+ nian, Governu sei aloka hosi tinan 2022 to’o 2027, montante dolar amerikanu millaun ida, tinan-tinan. Subsídiu ida-ne’e tenke uza ba promosaun kooperasaun nian entre Estadus-Membrus no ba finansiamentu despeza sira funsionamentu g7+ nian  no ba organizasaun sorumutuk ministeriál nian tinan-tinan.
    .
    Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera ona hodi aprova prosedimentu sira aprovizionamentu nian, liuhosi konkursu públiku internasionál, hodi hala’o kontratu públiku ba konstrusaun eskema irrigasaun nian iha Laivai, iha Munisípiu Lautein no Galata, no iha Munisípiu Baukau, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Agrikultura no Peskas, Pedro dos Reis. Projetu irrigasaun Galata nian ne’e sei kobre área ida ho ektare 600 no sei benefisia uma-kain hamutuk 750. Projetu irrigasaun Laivai nian sei kobre ektare 300, ne’ebé inklui natar ne’ebé iha ona ektare 176 no sei benefisia uma-kain hamutuk 434. REMATA
     
    hare tan
  • 10 agostu 2022Governu Timor-Leste hato’o ninia solidariedade ba Koreia Súl
    Lori povu Timor-Leste nia naran, Governu hato’o kondolénsia ba família no belun vítima sira inundasaun nian ne’ebé kauza husi udan forte liu ne’ebé afeta ona Seul, kapitál Koreia Súl nian, hanesan akontese iha tinan 80 liu bá.
    hare tan
  • 09 agostu 2022Timor-Leste hato’o felisitasaun ba aniversáriu ASEAN nian ba da-55
    Governu Timor-Leste, ho laran tomak hato’o parabéns ba Estadus membrus no ba povu ASEAN nian, iha okaziaun aniversáriu fundasaun Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku nian ba da-55.
    hare tan
  • 07 agostu 2022Governu hato’o nia solidariedade ba Kuba
    Governu Timor-Leste hato’o ninia solidariedade ba Governu no povu Kubanu, hafoin ahi han makaas iha depózitu kombustivel nian, besik sidade Matanzas, parte oeste Kuba, kuaze kilómetru 100 husi leste Havana.
    hare tan
  • 03 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 3 fulan-agostu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 3 fulan-agostu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, kona-ba Rejimentu foun Konsellu Superiór Defeza Militár nian.
    Diploma ida-ne’e ninia objetivu mak atu permite katak, Rejimentu Konsellu Superiór Defeza Militár nian bele kompatibiliza ho Lei Defeza Nasionál ne’ebé vigora hela, hodi revoga Dekretu Governu n. 6/2016, loron 11 fulan-maiu.
    Ho alterasaun ida-ne’e, hanesan define tiha ona iha Lei Defeza Nasionál, ba oin, Jenerál sira ne’ebé la iha efetividade servisu, ne’ebé ezerse ona kargu Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas, Vise-Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas ka Xefe Estadu-Maiór Forsas Armadas, sei integra ba-iha Konsellu Superiór Defeza Militár, ho objetivu atu garante tranzisaun no implementasaun objetivu sira dezenvolvimentu nian ne’ebé define ona iha dokumentu estratéjiku sira Defeza nian. Ba oin, obrigatóriu mós atu halo sorumutuk Konsellu ne’e nian kona-ba alterasaun estrutura orgánika F-FDTL nian, no kona-ba proposta sira nomeasaun no ezonerasaun nian ba kargu XEMJFA, Vise-XEMJFA no XEMFA, no mós Dispozitivu F-FDTL nian.
    .
    Aprova ona projetu Proposta Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, ba alterasaun dalimak ba Lei n. 6/2006, loron 28 fulan-dezembru, ne’ebé aprova Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál.
    Projetu ne’e hakarak atu integra inovasaun sira ne’ebé aprezenta ona iha tinan 2021 iha Lei Eleitorál ba Prezidente Repúblika, ba-iha Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál, hodi mantein armonizasaun regra sira nian kona-ba prosesu eleitorál iha órgaun soberania sira-ne’e.
    Nune’e, regra foun sira kona-ba oráriu funsionamentu sentru votasaun nian, autorizasaun ba jornalista, iha servisu kobertura jornalístika eleisaun parlamentár nian atu jornalista sira vota iha sentru votasaun ne’ebé besik liu, muda ba-iha Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál, iha ne’ebé sira hala’o sira-nia servisu, obrigasaun eleitór hodi identifika sira-nia an tuir dokumentu identifikasaun pesoál ne’ebé válidu, ka kria figura monitór eleitorál ne’ebé ninia funsaun hanesan ho observadór eleitorál sira.
    Hadi’a mós norma balu, hodi klarifika katak, iha asembleia apuramentu nasionál nian, CNE ho definitiva deside kona-ba votu nulu sira, no elementu sira ne’ebé kontein iha boletin votu inklui hatama númeru orden husi kada kandidatura ne’ebé hetan husi sorteiu lista kandidatura sira nian.
    Ikus liu, adota inovasaun prinsipál ida husi eleisaun prezidensiál tinan 2021 nian, mak hanesan, sentru votasaun paralelu sira, maske ho forma foun. Nune’e, prevee atu instala sentru votasaun paralelu sanulu resin tolu, iha Dili,  ida-idak asosia ba Munisípiu ida no ba RAEOA. Kualkér sidadaun eleitór ne’ebé inskreve ona iha unidade jeográfika resenseamentu nian fora husi Dili, no ne’ebé la hakarak atu ba vota iha ninia sentru votasaun orijen nian, bele inskreve iha sentru votasaun paralelu sira ne’e.
    .
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé mós aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, hodi halo alterasaun datoluk ba Orgánika Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) nian.
    Inisiativa lejizlativa ida-ne’e iha ligasaun ho nesesidade hodi estabelese liña atuasaun no koordenasaun nian ida entre Ministru Administrasaun Estatál ho Sekretáriu Ezekutivu Sekretariadu Tékniku Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku nian (PNDS), hodi permite akompañamentu ne’ebé boot liu no besik liu ba programa no atividade sira ne’ebé ezekuta ona husi PNDS no iha desizaun sira ne’ebé nia foti. Iha kontestu ida-ne’e, Sekretariadu Tékniku PNDS maka servisu sentrál MAE nian ne’ebé, iha dependénsia ba Ministru, ne’ebé responsavel hodi halo atu materiál sira ne’ebé nesesáriu ba ezersísiu atribuisaun iha área jestaun PNDS nian.
    .
    Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, ne’ebé ho objetivu atu hanaruk prazu vijénsia nian to’o loron 31 fulan-outubru tinan 2022 Dekretu-Lei n. 18/2022, loron 19 fulan-abríl, ne’ebé estabelese rejime jurídiku atribuisaun subsídiu finanseiru ida ho forma exesionál no tranzitória hodi hamenus impaktu ekonómiku husi aumentu presu kombustivel nian sira hodi fó ba operadór transporte públiku sira no ba kompradór kombustivel ne’ebé destina ba atividade agríkola no peska nian. Kondisaun sira seluk ba atribuisaun subsídiu kombustivel nian ne’ebé prevee antes ne’e mantein nafatin.
    Haree ba kondisaun exesionál aumentu presu kombustivel nian iha merkadu ne’ebé maka nafatin la estavel tebes, Governu presiza nafatin apoia operadór transporte públiku sira no kompradór kombustivel ne’ebé destina ba atividade agríkola no peska nian, hodi hamenus impaktu husi aumentu sira ne’e nu’udar matéria prima ne’ebé importante tebes ba dezenvolvimentu ekonomia nasionál, hanesan presu kombustivel sira.
    .
    Konsellu Ministrus delibera hodi nomeia Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, nu’udar reprezentante direitus Estadu nian, hanesan asionista iha Kompañia Mineira Timor-Leste, SA (KMTL).
    Projetu deliberasaun aprezenta ona husi Ministru Petróleu no Minerais. Deliberasaun ida-ne’e haree ba saida maka define ona iha Dekretu-Lei n. 43/2022, loron 8 fulan-juñu, ne’ebé kria ona KMTL, ne’ebé determina katak direitu sira Estadu nian nu’udar asionista ezerse liuhusi ema ne’ebé hili husi deliberasaun Konsellu Ministrus, tuir proposta husi membru Governu ne’ebé responsavel ba área rekursus umanus.
    .
    Ministru Petróleu no Minerais aprezenta mós proposta deliberasaun, ne’ebé mós aprova husi Konsellu Ministrus, kona-ba aprovasaun naran Eliud de Jesus Gomes, hanesan Prezidente Konsellu Administrasaun, atu hili iha Asembleia Jerál, tuir proposta membru Governu ne’ebé responsavel ba área rekursus umanus iha Kompañia Mineira Timor-Leste, SA, tuir hatuur ona iha Dekretu-Lei n. 43/2022, loron 8 fulan-juñu, ne’ebé kria ona KMTL.
    .
    Konsellu Ministrus delibera hodi autoriza Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, hodi hahú halo negosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu (ADB – sigla iha lian inglés) kona-ba kondisaun espesífika sira empréstimu ida nian ba projetu fornesimentu bee ba zona oeste Dili nian.
    Aleinde projetu sira seluk ne’ebé la’o hela hodi hadi’a fornesimentu bee sidade Dili nian, Governu oras ne’e hakarak atu mobiliza asisténsia finanseira liuhosi empréstimu sira hodi hadi’a fornesimentu bee ba zona oeste iha sidade ida-ne’e. Haree ba karaterístika sira projetu nian, no mós finansiamentu ne’ebé presiza, Banku Aziátiku Dezenvolvimentu aprezenta nia an hanesan kontraparte ne’ebé adekuada hodi prepara finansiamentu.
    .
    Ikusliu, Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, halo aprezentasaun ida kona-ba proposta kalendáriu ba eleisaun parlamentár tinan oinmai. Lejizlatura kompostu husi sesaun lejizlativa lima no kada sesaun lejizlativa iha durasaun tinan ida, hahú iha loron 15 fulan-setembru no remata iha loron 14 fulan-setembru tinan tuirmai. Karik akontese disolusaun (eleisaun parlamentár antesipada), Parlamentu Nasionál ne’ebé eleitu hahú lejizlatura foun, ne’ebé ninia durasaun aumenta ho tempu ne’ebé presiza hodi kompleta períodu ne’ebé korresponde ho sesaun lejizlativa ne’ebé la’o hela iha data eleisaun nian. REMATA
    hare tan
  • 29 jullu 2022Deklarasaun kona-ba situasaun iha Mianmar
    Prezidente Repúblika José Ramos-Horta konvoka ohin reuniaun ida iha nia gabinete ho Prezidente Parlamentu Nasional, Membru sira husi Komisaun B, no Primeiru Ministru hodi diskuti kona-ba agravamentu situasaun dramátika iha Mianmar.
    hare tan
18 19 20 21 22 23 24