RSS 

Komunikadus

  • Image
    28 outubru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 28 fulan Outubru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV
    SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

    KOMUNIKADU IMPRENSA
    Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 28 fulan Outubru tinan 2009
     

    Konsellu Ministrus hala’o soru-mutu iha loron Kuarta ne’e, loron 28 fulan Outubru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Dili, no hakotu:
    1. Rezolusaun ne’ebé aprova estrutura Komisariadu “2010 Shanghai World Expo”
    Tanba Timor-Leste simu konvite ne’ebé lansa husi organizasaun Espozisaun Mundiál ne’ebé sei hala’o iha sidade xina nian Xangai, husi loron 1 fulan Maiu tinan 2010 to’o loron 31 fulan outubru tinan 2010, ho tema “Sidade dia’k liu, Kualidade Vida di’ak liu”, Konsellu Ministrus hasai rezolusaun hodi aprova estrutura Komisariadu Timor-Leste nian ba Espozisaun ne’ebé refere, ne’ebé kompostu husi Komisáriu Jerál, Sr. Sekretáriu Estadu Konsellu Ministrus nian no Komisáriu na’in rua, mak hanesan, Sr. Sekretáriu Estadu Kultura nian no Sr. Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu nian. Arkitetu Joaquim de Brito hetan nomeasaun atu asumi papél Koordenadór Jerál, hodi sai hanesan responsavel ba kestaun etsratéjia nian kona-ba partisipasaun timor nian no koordenasaun Jerál ba Konteúdu temátiku ba pavillaun timor nian, ne’ebé depende diretamente ba Komisáriu Jerál ka ba ema ida ne’ebé Komisáriu jerál hatudu.Iha prazu másimu tinan 30 nia laran, Komisáriu Jerál tenke aprezenta ona proposta ida kona-ba programa atividade nian, orsamentu ne’ebé refere, prosedimentu no modelu jestaun ba estrutura organizativa no finanseira, ne’ebé presiza ba konkretizasaun partisipasaun Timor nian iha Expo 2010 Xangai Xina.Partisipasaun iha Espozisaun Mundiál Xangai 2010 sei sai nu’udar partisipasaun Timor-Leste nian ba dala uluk nu’udar país independente iha eventu ida ho natureza hanesan ne’e.Espo Xangai Xina importante tebetebes ba Timor-Leste, tanba trata kona-ba oportunidade ida ne’ebé di’ak tebetebes ba país ne’e atu hatudu-an ba mundu iha ninia potensiál no kreximentu hotu-hotu. Iha sentidu ida ne’e, Komisariadu ne’e hetan tulun husi patrosíniu husi Señor Prezidente Repúblika, ne’ebé iha podér espesiál kona-ba akonsellamentu, nune’e bele fó ba partisipasaun timor nian importánsia no prioridade ida ne’ebé boot liután.
    2. Aprezentasaun ba Polítika no Manuál Implementasaun nian kona-ba Estratéjia ba Rekuperasaun Nasionál Faze II
    Hafoin susesu ne’ebé bele haree iha faze dahuluk Estratéjia ba Rekuperasaun Nasionál, “Hamutuk Harii Uma” ne’ebé kria atu fó asisténsia rekuperasaun nian ba bein no patrimóniu hirak ne’ebé hetan estragu durante krize tinan 2006/07, Konsellu Ministrus hakotu atu hahuu implementa Estratéjia Rekuperasaun Nasionál faze daruak. Iha faze II ne’e Ministériu Solidariedade Sosiál sei selu subsídiu ida ba família idaidak ne’ebé tuir programa ne’e rejista ona, dadaun ne’e rejista família hamutuk 16.500.
     

    3. Rezolusaun ne’ebé aprova Projetu investimentu nian ho “Ensul Meci-Gestão de Prjectos de engenharia, SA”
    Medida lejizlativa barak ona mak Gonernu Konstitusionál IV aprova ona to’o oras ne’e atu kontribui ba dezenvolvimentu ekonómiku País nian, liu husi setór privadu.Iha sentidu ida ne’e, Konsellu Ministrus aprova projetu investimentu nian husi “Ensul Meci-Gestão de Projectos de engenharia, SA” atu harii kompleksu imobiliáriu nian ida iha Kolmera, iha propriedade Estadu nian, ne’ebé empreza ne’e aluga ba períodu inisiál ida ba tinan 50.Atu hatutan mós katak Lei Investimentu Esternu rekoñese nesesidade atu dada investidór rai li’ur sira hodi bele tulun país ne’e iha ninia dezenvolvimentu, hodi fó kontribuisaun ne’ebé signifikativu ba prosesu ekonómiku, mak hanesan liu husi realizasaun infraestrutura (hanesan empriendimentu no asesu sira, kriasaun postu traballu no oferta servisu foun sira).
    Konsellu Ministru analiza mós:
    4. Aprezentasaun Polítika Estratéjika ba Juventude
    Trata kona-ba projetu ida ba prazu naruk ne’ebé ninia objetivu boot liu mak fó ba foin-sa’e sentidu síviku, kapás no responsavel. Polítika ida ne’e ninia objetivu mak kriasaun ba sistema ida ne’ebé planeadu hó di’ak, no integra iha sistema Dezenvolvimentu Nasionál sira seluk, ne’ebé permite formasaun kompetitiva ida ne’ebé saudavel ba foin-sa’e sira, hodi bele fo ba sira kapasidade no kompeténsia ba sira nia futuru, liuliu ba futuru nasaun nian.
     
    hare tan
  • Image
    27 outubru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 27 Outubru 2009
    Dezenvolvimentu Rurál no Redusaun Pobreza ka hamenus moris-kiak hanesan foku orsamentu 2010 nian
    hare tan
  • Image
    26 outubru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 26 Outubru 2009
    Governu muda tiha kultura servisus públikus hodi fó sai rezultadus husi orsamentu
    hare tan
  • Image
    21 outubru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 21 fulan Outubru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONAL IVSEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

    KOMUNIKADU BA IMPRENSA
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 21 fulan Outubru 2009
     

    Konsellu Ministrus hala’o tiha sorumutuk iha Kuarta-feira, semana ne’e, loron 21 fulan Outubru tinan 2009, iha Sala Sorumutuk Konsellu Ministrus, iha Palásiu Governu, iha Díli, atu haklean liu tan análisa no haksesuk ba Orsamentu Jeral Estadu nian ba tinan finanseiru 2010, ne’ebé sei ba diskuti hikas fali iha Parlamentu Nasionál.
    Fó hanoin hikas fali katak Governu hato’o tiha ona, ba Parlamentu Nasionál, proposta Orsamentu Jeral Estadu nian tinan finanseiru 2010, iha loron 15 liu ba, fulan ne’e nian.
    Konsellu Ministrus iha oportunidade ne’e, diskuti mós kona-bá kestaun balu ne’ebé relasiona ho ezekusaun orsamentál ne’ebé refere ba tinan finanseiru 2009.
     
    hare tan
  • Image
    15 outubru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 15 Outubru 2009
    Governu AMP elozia eleisaun sukus i kondena FRETILIN tanba interfere
    hare tan
  • Image
  • 30 setembru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 30 fulan Setembru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV
    SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

    KOMUNIKADU IMPRENSA
    Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 30 fulan Setembru tinan 2009
     
    Konsellu Ministrus hala’o Soru-mutu iha loron Kuarta, loron 30 fulan Setembru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova:
     
    1. Dekretu-Lei ne’ebé Aprova Rejime Aprovizionamentu Espesiál ba Projetu Prioritáriu sira
    Governu Timor-Leste iha kompromisu atu hadi’a di’ak liután sistema aprovizionamentu ba projetu fíziku hirak ne’ebé la’o dadauk, liuliu iha Distritu no Sub-Distritu sira. Kontinua kompromete mós atu promove dezenvolvimentu ba kapasidade iha setór privadu nasionál, hodi fó ba emprezáriu sira husi distritu kapasidade no responsabilidade atu estabelese ligasaun ho empreza lokál sira (sub-distritu nian sira). “Pakote Referendu”, inisiativa espesiál ida, mai husi projeitu ki’ik sira ne’ebé lokaliza iha sub-distritu sira, ne’ebé sai hanesan prioridade ba Distritu sira, ne’ebé Governu identifika atu ezekuta husi empreza lokal sira. Ho Dekreitu-Lei ne’e, Governo kria prosedimentu espesiál ida kona-ba husu kotasaun ba projetu hirak ne’ebé identifika ona iha diploma tuir kritériu prioridade no importánsia nian ba dezenvolvimentu nasionál ne’ebé permite Estadu atu oinsá hamosu no fo kbiit ba imprenza ki’ik no mediu Timor nian. Identifika mós obra prioritária sira iha ámbitu kontrolu ba mota boot no reabilitasaun urjente ba estrada hirak ne’ebé iha kondisaun ladi’ak.
    2. Dekretu-Lei kona-ba Ajuda Kustu ba Dezlokasaun Servisu nian iha Interior País Nian
    Diploma ida ne’e , ne’ebé tama iha vigór iha loron 1 fulan Janeiru tinan 2010, atu regula fó ajuda kustu nian ba dezlokasaun servisu nian iha Timor-Leste, no atualiza montante ne’ebé refere. Ajuda kustu nian sira ne’e ninia kondisaun no finalidade eskluziva mak, fó kompensasaun ida ba despeza sira ho alojamentu, alimentasaun no sira seluk,ne’ebé mosu tanba dezlokasaun sira ne’ebé la’ós iha servisu fatin baibain, ba servisu estadu nian.
     
    3. Lisensiamentu no akreditasaun ba Instituisaun Ensino Superiór sira
    Hafoin rona tiha relatóriu husi Ministériu Edukasaun no nia konkluzaun sira, Konselllu Ministrus hakotu atu haree filafali rezolusaun kona-ba simu estudante foun sira husi parte instituisaun ensino superiór sira ne’ebé la prienxe kondisaun hirak ne’ebé ezije atu bele hetan akreditasaun. Nune’e, UNDIL (Universidade Dili) no UNITAL (Universidade Oriental) kontinua ho prosesu akadémiku, inklui simu estudante foun. Maske nune’e, períodu teste nian, ba tinan ida, mantein nafatin tuir desizaun ne’ebé iha ona, hanesan mós apoiu hirak ne’ebé bele iha husi parte Governu, liu husi Gabinete Asesoria Primeiru Ministru ba Sosiedade Sivíl ba instituisaun rua ne’e, atu instituisaun rua ne’e bele alkansa ezijénsia mínima hirak ne’ebé mak presiza ba nia revalidasaun no akreditasaun iha tinan oin. Mantein mós, desizaun ne’ebé hanesan kona-ba AKAKOM (AcademiaComputer Klik) atu bele halo koordenasaun ho Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu no ajusta kursu sira ba nivel formasaun profisionál, la ses husi kritériu no parámetru hirak ne’ebé Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu estabelese. Atu halo ajustamentu hirak ne’e, AKAKOM bele mós, hetan asesu kona-ba apoiu husi governo, ne’ebé Gabinete Asesoria Primeiru Ministru nian ba Sosiedade Sivíl disponibiliza tiha ona.
     
    4. Tulun finanseira ba Filipina tanba Inundasaun.
    Hodi hatán ba apelu Governu Filipinu nian ne’ebé fó sai ba komunidade internasionál atu haree kona-ba katástrofe ne’ebé país ne’e hetan dezde sábadu dadeersan, Governo Repúblika Demokrátika Timor-Leste, nu’udar solidariedade ba povu no Governu Filipina, hakotu atu fó tulun finanseiru hodi bele ajuda país ne’e atu rezolve mota boot ne’ebé aat liu iha tinan 40 ikus ne’e.
     
    Konsellu Ministrus analiza mós:
    1 .Diskusaun kona-ba Prosedimentu Alfandegáriu
    Prosesu implementasaun ba projetu investimentu nian sira, ne’ebé iha relasaun ho atrazu hirak ne’ebé servisu alfándega nian enfrenta, liuliu ida ne’ebé temi kona-ba projetu investimentu estranjeiru.
    2. Rezolusaun kona-ba Kriasaun Parlamentu Juventude / FOINSA’E
    Liu metade husi populasaun Timor-Leste iha idade menus husi tinan 30. Parte importante ida husi sosiedade ne’ebé hatudu ona katak sira fundamentál ba dezenvolvimentu País nian, no merese hetan atensaun espesiál iha Politika Nasionál ba Juventude Timor-Leste nian (PNJ) hodi dudu foin sa’e sira atu ezerse sira nia direitu no devér ne’ebé la ses husi sira nu’udar sidadaun ho forma ne’ebé lolós no responsável. Ida ne’e hanesan baze fundamentál ida ba dezenvolvimentu sustentável. Tanba konsidera katak papél foin sa’e sira nian importante ba futuru Nasaun nian, Estadu Timor-Leste, liu husi titulár sira órgaun soberania nian, hakarak kria espasu ida ba aprendizajen no prátika demokrasia nian ho objetivu prinsipál mak atu sensibiliza no inisia foin sa’e sira iha partisipasaun demokrátika no sívika, hodi estimula sira atu ezerse sira nia direitu no devér polítiku iha futuru, liu husi identifikasaun no kompriensaun ba problema hirak sosiedade timor nian.
    hare tan
201 202 203 204 205 206 207