Komunikadus
- 01 janeiru 2010Sorumutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan Novembru 2007REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR-LESTEhare tan
IV GOVERNU KONSTITUSIONAL
Komunikadu imprenza
Sorumutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan Novembru 2007
Konsellu Ministru hala'o sorumutu iha Kuarta-feira ne'e, loron 14 fulan Novembru, 2007, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru, iha Palásiu Governu, iha Díli, hodi aprova tiha :
1. Dekretu-Lei ne'ebé Aprova ona Orgánika Ministériu Saúde nian.
Organizasaun servisu Ministériu ne'e atu hadi'a asesibilidade no kualidade prestasaun servisu saúde, liu hosi desentralizasaun intervensaun operasionál servisu no instituisaun ne'ebé presta kuidadu saúde nian.
Konsellu Ministru mos aprova projektu ne'ebé haré hikas tiha ona tuir sujestaun hirak ne'ebé aprezenta hosi minsitru sira.
2.Proposta Rezolusaun atu hato'o ba Parlamentu Nasional hodi halo Adezaun Protokolu Kuioto ba Konvensaun Kuadru Nasoens Unidas Kona-bá Alterasaun Klimátika.
Tékniku Sekretaria Estadu Ambiente esklarese ba Konsellu Ministrus kona-bá implikasaun finanseira ba Timor-Leste bainhira halo adezaun ba Protokolu ne'ebé refere iha leten.
Protokolu Kuioto hakarak fó operasionalidade no efikásia jurídika ba objektivu Konvensaun Nasoens Unidas nian kona-bá Alterasaun Klimátika, atu nune'e bele fó garantia hodi kombate diak liu alterasaun iha klima, hodi estebelese kompromisu kuantifikadu ba limitasaun ka redusaun ba emisaun gás hó rezultadu estufa nian, atu halo redusaun global gas hirak ne'e rasik iha 5% tun husi nível ida ne'ebé iha tinan 1990 nian.
Konsellu Ministru ona proposta Rezolusaun. Protokolu Kuioto ne'e sei haruka ba kedas Parlamentu Nasional hodi halo Ratifikasaun ba Adezaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian.
3.Dokumentu servisu ba Polítika Juventude nian.
Hafoin halo tiha análize, Governu aprova mos dokumentu servisu nian ida ne'ebé iha prinsípiu orientadór atu hodi halo elaborasaun Proposta Lei Baze Juventude nian ida, ne'ebé sei hato'o ba Parlamentu Nasional.
Dokumentu ne'e estebelese área prinsipal ne'ebé sei implementa tuir Lei Baze:
* Mobiliza juventude tuir kontextu komunitáriu;
* Estabelese ligasaun entre Edukasaun no realidade pós-eskolar;
* Oin-sá buka oportunidade diak liu ba empregu;
* Hala'o alfabetizasaun;
* Tulun ema sira ne'ebe mak presiza liu;
* Promove partisipasaun sívika ba juventude.
Konsellu Ministru halo análize tan ba:
4.Proposta kona-bá Lei Baze Desportu nian
Diploma ne'e hakarak atu sai nu'udar proposta ida hosi Governu ba Parlamentu Nasional hodi kria baze dezenvolvimentu prátika nian ba Desportu iha Timor-Leste.
Bainhira remata tiha aprezentasaun ne'ebé hato'o hosi tékniku Sekretaria Estadu Juventude no Desportu, Governu hato'o kedas kuestaun balu no deside atu projektu ne'e sei haré fali hosi Sekretaria Estadu Juventude no Desportu no sei apresia hikas fali iha sorumutu Konsellu Ministru oin mai.
- 5 dezembru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 5 Dezembru 2009Disponível em breve.hare tan
- 4 dezembru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 4 Dezembru 2009Disponível em breve.hare tan
- 4 dezembru 2009Soru-mutu Estraordinária Konsellu Ministrus iha loron 4 fulan Dezembru tinan 2009GOVERNU KONSTITUSIONÁL IVhare tan
SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS
KOMUNIKADU BA IMPRENSA
Soru-mutu Estraordinária Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan Dezembru tinan 2009
Konsellu Ministrus hala’o soru-mutu estraordináriu iha loron Sesta ne’e, loron 4 fulan Dezembru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova:
1. Rezolusaun kona-ba pagamentu estraordináriu saláriu fulan ida nian ba funsionáriu sira Estadu nianKonsellu Ministrus konsidera katak funsionárius Estadu nian sira tenke hetan rekompensasaun ho pagamentu estraordináriu ho kuantia ida ne’ebé ekivale ho saláriu baze fulan ida nian, ne’ebé sei realiza iha fulan Dezembru ida ne’e.Desizaun ida ne’e fundamenta ho nesesidade atu rekompensa funsionárius públiku sira ba sira nia esforsu no kontributu ba dezenvolvimentu ekonómiku no atividade hirak ne’ebé sira halo ona iha tinan 2009 iha país ne’e, no la’o tuir polítika kona-ba apoiu no prezervasaun rekursu umanu ne’ebé iha ligasaun ba atividade Estadu Timor-Leste nian.
- 30 dezembru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 30 Dezembru 2009Timór-Leste simu tinan foun 2010hare tan
- 3 dezembru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 3 Dezembru 2009Karta proposta kandidatu ba lidera Komisaun Anti-Korrupsaun entrega ona ba Parlamentu Nasionálhare tan
- 2 dezembru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 2 Dezembru 2009Investe iha Joven sira, Asegura Futuruhare tan
- 16 dezembru 2009Soru-mutu Konsellu Ministrus iha loron 16 fulan Dezembru tinan 2009GOVERNU KONSTITUSIONAL IVhare tan
SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS
KOMUNIKADU BA IMPRENSA
Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 16 fulan Dezembru tinan 2009
Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Kuarta-feira loron 16 fulan Dezembru tinan 2009, iha fatin Sorumutu Konsellu Ministrus, iha Palásiu Governu, iha Díli no aprova:
1. Institusionalizasaun data atribuisaun indultus prezidensiaisLoron 25 fulan Dezembru sai eskollidu ba atribuisaun indultus prezidensiais iha Timor-Leste.Indultu atualmente únika forma ne’ebé iha, iha País, atu hamenus ema nia pena prisaun tambá razaun umanitária ka resosializasaun, hare’e katak seidauk iha diploma ida hodi regula ezekusaun medidas privativas liberdade nian. Indultu iha permitidu bá konta situasaun partikular sériu esforsu dezenvolvidu iha reinsersaun sosial, liu husi via estudu no traballu. Iha permetidu mós perdaun pena nian iha situasaun moras todan ka prolongada. Tó’o momentu ne’e, indultu sira hetan sai konsedidu, tuir forma ad-hoc, iha loron komemorativa oin-oin; Maiu 2004, Maiu 2005, Juñu 2007, Janeiru 2008 no Maiu 2008.Hahú tinan ida ne’e, sai institusionalizadu loron 25 fulan Dezembru, loron Natal, atu fó Indultu prezidensiál.
Konsellu Ministrus sei analiza mos:1. Dekretu-Lei kona bá Konsellu Koordenador Operasaun FronteiraObjetivu hari Konsellu Koordenador Operasaun fronteira nian hodi asumi funsaun autoridade Koordenasaun no artikulasaun husi servisu sira ne’ebé envolvidu iha postu integradu hirak Iha fronteira ka/no seguransa hamutuk iha fronteira terrestre Timor-Leste nian.Sai formadu husi ministériu no ajénsia nasionál hó responsabilidade iha jestaun fronteira Terrestre, projetu ne’e sai amplu interrese no nesesidade bá País.