Komunikadus
- 15 abril 2010Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan Abril tinan 2010GOVERNU KONSTITUSIONÁL IVhare tan
SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU
KOMUNIKADU BA IMPRENSA
Sorumutu Konsellu Ministru nian iha loron 14 fulan Abríl, tinan 2010
Sorumutu Konsellu Ministru, iha loron 14 fulan Abríl, tinan 2010, iha kuarta-feira ida ne’e, hala’o iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, hahuu ho esklaresimentu kona-ba situasaun Ministru Negósiu Estranjeiru nian, iha órgaun komunikasaun sosiál sira nia oin. Tanba mensajen liu husi telemóvel ne’ebé Ministru Negósiu Estranjeiru haruka ba Sr. Primeiru-Ministru, liu husi Gabineti. Primeiru Ministru konsidera katak liafuan hirak hato’o hosi Zacarias da Costa durante prosesu ida ne’e “labele admite, labele tolera, halo afirmasaun ida ho intimidasaun no ladún iha valór”. Primeiru-Ministru dirije ba Ministru Negósius Estranjeirus katak “...ita boot halo sala tanba desizaun Primeiru-Ministru nian atu bolu embaixadór sira!”. Ikus liu, Zacarias da Costa husu deskulpa ba Konsellu Ministru.
Iha sorumutu ida ne’e, Konsellu Ministru analiza mós:
1. Rezolusaun ne’ebé altera Rezolusaun n0 16/2009, loron 19 fulan Agostu
Governu aprova tiha ona, iha fulan balu nia laran, atu harii Komisaun Interministeriál atu koordena programa Dezenvolvimentu Rurál. Tuir servisu ne’ebé hala’o tiha ona husi Komisaun haree katak iha nesesidade no importante tebes atu inklui iha Komisaun ida ne’e, reprezentante sira husi Ministériu Administrasaun Estatál no Ordenamentu Teritóriu, haree liu-liu kompeténsia ministériu ida ne’e nian iha ninia prosesu desentralizasaun administrativa Estadu nian no kriasaun munisipalidade sira.
2. Rezolusaun ne’ebé aprova Kontratu iha Tempu Badak nia laran ho Sunshine Petrol Group
Governu rezolve tiha ona atu promove kontratu ida iha fulan rua nia laran ho kompañia Sunshine Petrol Group, ne’ebé daudaun ne’e fornese kombustível ba jeradór EDTL. Justifikasaun ba kontratu iha tempu badak nia laran ida ne’e, tanba nesesidade klarifikasaun prosesu aprovizionamentu ne’ebé mak uluk hala’o tiha ona, hodi hamosu pedidu paresér nian ida ba Prokuradoria-Jerál Repúblika.
Konsellu Ministrus analiza tiha ona mós:
1. Proposta Lei kona-ba Investimentu Privadu
Lejizlasaun ida ne’e estabelese kuadru legál ba fatin investimentu nian ho prosesamentu simples no atendimentu ida de’it ba investidór sira no define direitu no garantia báziku hotu-hotu ba investidór sira husi setór hotu-hotu, nasionál ka internasionál.
Sistema ne’ebé prevee tiha ona no insentivu obedese ba eskalonamentu ida iha área jeográfika investimentu nian, nune’e atu favorese dezenvolvimentu ekonómiku iha Zona Rejionál Espesiál ne’ebé define tiha ona hosi lei ida ne’e.
Prevee tiha ona atu harii Ajénsia Espesializada ida ba Investimentu, hodi hatutan hala’o kna’ar no kompeténsia hirak Institutu Promosaun Investimentu Esternu no Esportasaun nian.
Hakarak halo revizaun lejizlativa ida ne’e, liu-liu atu sai hanesan promotór ba investimentu privadu hosi pesóa singulár ka koletiva estranjeira, nune’e mós ba investidór lokál sira ne’ebé hela iha nasaun nia laran ka hela iha estranjeiru, ne’ebé mak hakarak kontribui ho sira nia rekursu iha Timor-Leste.
Bele hateten katak, atu halo Lei ida ne’e, simu mós hanoin husi reprezentante investidór nasionál no estranjeiru sira, asessór no peritu nasionál no internasionál sira, nune’e mós funsionáriu no dirijente sira Administrasaun Públika nian.
2. Estatutu Ajénsia Espesializada Investimentu nian
Dekretu Lei ne’e aprova estatutu hirak Ajénsia Espesializada Investimentu nian, ne’ebé hanaran “Investe Timor-Leste”, sai nu’udar responsavel únika ba promosaun investimentu privadu no esportasaun iha país. Ajénsia ida ne’e sei sai nu’udar pontu atendimentu úniku husi ninvestidór privadu sira, hodi sentraliza prosedimentu administrativu uniforme iha asesu ba benefísiu no insentivu ne’ebé hatuur iha Lei Investimentu Privadu nian.
3. Regulamentu kona-ba prosedimentu Investimentu Privadu
Diploma ida ne’e halibur prosedimentu investimentu privadu oioin ne’ebé Ajénsia Espesializada Investimentu nian atu tau iha prátika hodi hala’o ninia atividade sira.
Prosedimentu administrativu ne’ebé prevee iha dokumentu ida ne’e hakarak sai simples, transparente no lalais, hodi permite artikulasaun ne’ebé presija ho entidade públika oioin ne’ebé envolve iha aprovasaun ba kualkér projetu investimentu no reinvestimentu nian iha Timor-Leste.
4. Estatutu Inspesaun Jerál Traballu nian
Objetivu Dekretu-Lei ida ne’e nian mak atu estabelese rejime estatutáriu ba atividade sira inspesaun, auditoria no fiskalizasaun nian, ba informasaun no akonsellamentu ne’ebé relasiona ho relasaun traballu Iha Timor-leste. Hakarak mós define kompeténsia sira Inspesaun Jerál Traballu nian (IJT) no forma prosesuál atu buka hatene responsabilidade sira bainhira hetan violasaun hasoru Lei no Regulamentu Traballu nian. Projetu ne’e prevee mós, iha ninia parte espesífika, atu regula rejime Karreira Inspetór Traballu no funsionáriu sira IJT nian.
Fiskalizasaun no konsensializasaun Empregadór no traballadór sira nian hetan ona promosaun husi Diresaun Nasionál Inspesaun Traballu (DNIT) ne’ebé pertense ba estrutura orgánika Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu. Maibé, atu servisu hirak Diresaun ne’e nian luan liután no hala’o tuir Padraun Internasionál Traballu nian, iha nesesidade atu estabelese Estatutu rasik ida, ne’ebé halo jestaun ba nia atividade sira.
Nune’e, Estatutu ida ne’ebé kria Inspesaun Jerál Traballu nian atu hodi hadi’a fortalesimentu Servisu Inspesaun Jerál Traballu nian iha país tomak, hodi prepara nia atu enfrenta no ultrapasa dezafiu hirak ne’ebé mosu iha Estadu Direitu ida, ne’ebé iha dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál, hanesan ho ida ne’ebé ita hakarak ba Timor-Leste.
- 15 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 15 Abril 2010Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.hare tan
- 10 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 10 Abril 2010Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.hare tan
- 09 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 9 Abril 2010Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.hare tan
- 08 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 8 Abril 2010ão de Timor-Leste com os Parceiros de Desenvolvimento (RTLPD) expressa confiança no Governo e no progresso de Timor-Leste. Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.hare tan
- 06 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 6 Abril 2010Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk ihahare tan
- 31 marsu 2010Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 31 fulan Marsu tinan 2010IV GOVERNO CONSTITUCIONALhare tan
SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS
KOMUNIKADU BA EMPRENSA
Soru-mutu Konsellu Minustrus loron 31 fulan Marsu tinan 2010
Soru-mutu Konsellu Ministrus, Kuarta-feira, loron 31 fulan Marsu 2010, ne’ebé hala’o iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, Díli, hahú ho aprezentasaun hosi Profesór akadémiku Feffrey Sachs, kona-ba “ Fin Ki’ak nian – Hasees Timor-Leste hosi Konflitu Loke dalan ba Dezenvolvimentu” ("The end of Poverty – Moving Timor-Leste away from Conflict towards Development”). Profesór norte-amerikanu ida-ne’e, hosi Universidade Kolumbia, esplika ba Konsellu Ministrus ninia vizaun kona-ba dezenvolvimentu, aprezenta planu prioridade sira (kurtu, médiu no longu prazu) ne’ebé konsidera importante tebes atu hatu’ur País iha dalan progresu nian.
Iha soru-mutu ne’e, Konsellu Ministrus aprova tiha:
1. Polítika Nasionál ba Telekomunikasaun Timor-Leste.
Polítika foun telekomunikasaun ba Timor-Leste ida-ne’e hetan aprovasaun ho koresaun sira, ho nia objetivu atu ajuda dezenvolvimentu País nian, katak telekomunikasaun,oras ne’e, hanesan fatór prinsipál ida ba dinamizasaun kualker sosiedade.
Uzu telefone no Internet nian iha Timor-Leste aumenta liu iha tinan sira ikus ne’e no, maske nune’e investimentu sira ne’ebé hala’o hosi operadór servisu nian, kualidade la tuir nesesidade, ho nune’e importa libaraliza setór ne’e.
Objetivu-xave hosi polítika ida-ne’e mak populasaun hotu iha asesu ba telefone iha 2013, tinan ne’ebé internet ho banda larga ne’ebé atu iha, mos, iha alkanse iha kapitál distritu sira no área sira ne’ebé besik.
Konsellu Ministrus analiza mos:
1. Proposta Lei mak Aprova Sistema Jestaun Florestál.
Agravamentu impaktu asaun ema nian ba rekursu naturál sira kondús konsiensializasaun ba problema sira ne’ebé ameasa rekursu sira ne’e, nune’e mak iha nesesidade atu aplika prátika jestaun sira ne’ebé mak atu garante ninia sustentabilidade.
Administrasaun no uzu floresta sira no área florestál sira tenkesér efetuadu ho forma no ritmu ida-ne’ebé mak mantein nia biodiversidade, produtividade, kapasidade rejenerasaun nian, vitalidade no potensialidade atu realiza iha prezente no futuru, funsaun ekolójika sira, ekonómika no sosiál sira relevante ho nível sira lokál, nasionál no globál, la interfere negativamente ho ekosistema sira seluk.
Atu realsa katak Floresta konstitui setór relevu ida ba ekonomia Timor-Leste, biar iha mundu rurál no mós iha mundu urbanu.
2. Planu Estratéjiku ba Setór Justisa.
Planu Estratéjiku ba Setór Justisa hanesan inisiativa ida Ministra Justisa nian ho apoiu hosi Konsellu Kordenasaun ba Justisa no dezenvolve ho apoiu sekretariadu tékniku ne’ebé harii ba efeitu ida-ne’e. Inisiativa ida-ne’e bazeia ba rekoñesimentu ne’eb’e hatudu katak presiza duni atu reforsa kordenasaun no atu aliña asaun instituisaun prinsipál sira justisa nian ho visaun komún no ho diresaun estratéjika ida setór iha kurtu, médiu no longu prazu.
Garante direitu, devér, liberdade no garantia fundamentál sira-ne’eb’e hatu’ur iha Konstituisaun no, liu-liu, asesu sidadaun hothotu ba justisa; atu serve valór sira no kultura Timor-Leste nian; no atu hetan konfiansa hosi povu timorense. Sira-ne’e mak hanesan base sira ne’ebé pretende ba sistema justisa ne’ebé hala’o hela ba País. - 30 marsu 2010Governu lansa portal eletróniku ofisiál tuir Polítika Nasionál foun kona-ba Meius Komunikasaun SosiálSekretáriu Estadu Konselhu Ministrus no Porta-vóz Ofisiál Governu Timor-Leste nianÁgio Pereirahare tan
30 Marsu 2010Díli, Timor-Leste
Governu lansa portál eletróniku ofisiál tuir Polítika Nasionál foun kona-baMeius Komunikasaun Sosiál
Tanba hakarak halo modernizasaun ba sistemas komunikasoens Paíz nian no hadi’a prestasaun informasoens ba komunidade tomak iha rai laran no rai li’ur, mak Governu Xanana Gusmão sei lansa nia portál eletróniku founida, iha tersa-feira, loron 30 Marsu 2010, iha Díli.
Portál eletróniku ne’e halo ho lian tolu – tétun ho portuguêz, hanesan línguas nasionais; no inglêz, ba hotu-hotu. Portál ne’e konta ho ekipa ida ne’ebé halo parte profisionais timór-oan balu iha Sekretaria Estadu Konselhu Ministrus, ne’ebé iha sira nia funsoens, halo mós jestaun ba meius komunikasaun sosiál i informasoens Governu nian.
Portál eletróniku sei hahú funsiona iha tersa-feira loro-kraik, dia 30 Marsu, ho enderesu hanesan tuir mai ne’e:
www.timor-leste.gov.tl
Portál ne’e sei hatama notísias ne’ebé foin sai ikus, iha mós seksaun kona-ba istória, ligasoens no rekursus importantes i Ministérius, eventus ne’ebé sei tuir mai, aprezentasoens multimédia no asesu ba komunikadus imprensa Governu nian ne’ebé foin fó sai.
Portál eletróniku sei hanesan pontu asesu fundamentál ida ba explorasaun Timor-Leste hanesan Nasaun, no nu’udar hakat boot ida, hodi loke Paíz ne’e ba rede globál ne’ebé luan liután, liuhusi utilizadores internet. Bele mós partilha tesidu kulturál Uniku no identidade nasionál Paíz ne’e nian, no mós hamutuk ho komunidades mundu tomak promove Timor-Leste, hanesan aspetu ne’ebé importante liuhotu.
Lansamentu portál eletróniku ne’e halo parte Polítika Nasionál ida kona-ba Meius Komunikasaun Sosiál (PNMCS) ne’ebé luan tebes, ne’ebé Konselhu Ministrus aprova tiha ona iha 24 Marsu 2010 no, entre buat seluktán, sei promove asesu ida ke boot liu ba fontes públikas informasoens nian, dezenvolve mekanizmus ne’ebé forte hodi halibur no halo diseminasaun informasoens iha Paíz ne’e laran, liu-liu iha áreas rurais, no loke oportunidades iha nível formasaun meius komunikasaun sosiál tanba hakarak hadi’a kuantidade ho kualidade profisionais nasionais iha área ida ne’e.
Prinsípiu fundamentál ne’ebé tonka metin PNMCS mak formalizasaun no melhoria iha meius komunikasaun sosiál nasaun nian, liuhusi mekanizmus lejislativus hodi defende nia independênsia, tuir prátika nível mundiál ne’ebé di’ak liu nian.
Nia polítika mak, iha eskema ida kona-ba akreditasaun profisionál ne’ebé órgauns independentes meius komunikasaun sosiál nian sira sei kaer rasik, hodi nune’e bele hasa’e kbiit no garante katak sei proteje didi’ak jornalistas sira nia direitu, hodi harí metin meius komunikasaun sosiál ne’ebé justus, imparsiais i independentes.
Sekretáriu Estadu Ágio Pereira, ne’ebé iha kotuk hanesan arkitetu ka badaen boot ba PNMCS, dehan katak “Instituisoens tomak iha Timor-Leste sei nurak hotu, nune’e mós ho meius komunikasaun sosiál. Tanba ne’e, mak ita presiza investe ba iha meius komunikasaun sosiál no dezenvolve hanesan pilár independente Estadu nian ida, hodi nune’e ita bele aumenta transparênsia no responsabilizasaun i garante mós katak ita nia Nasaun ne’e akompanha notísias no eventus atuais hotu-hotu, atu nune’e, labele halo sala ka sai manipuladu tanba interferênsias. Polítika ida ne’e, defende dignidade profisaun no tulun nia evolusaun ba tempu naruk. Impaktu husi polítika ida ne’e iha dezenvolvimentu nasionál, haré ba kbiit boot atu kria empregu iha setór importante ida ne’e, nune’e mós ho reformas administrativas ne’ebé atu implementa, tuir Leis relevantes ne’ebé Parlamentu Nasionál aprova tiha ona, ne’e buat ida ke ita la bele mede.”
Ba informasoens seluktán favór kontakta:Ágio Pereira +670 723 0011Korreio eletróniku:agiopereira@cdm.gov.tlougovtlmedia@gmail.comPortál eletróniku:www.timor-leste.gov.tl















































