RSS 

Komunikadus

  • 01 janeiru 2010SORUMUTUK EKSTRAORDINÁRIU KONSELLU MINISTRU LORON 21 FULAN FEVEREIRU TINAN 2008
    REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE
    IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
    KOMUNIKADU BA IMPRENSA
    SORUMUTUK EKSTRAORDINÁRIU KONSELLU MINISTRU LORON 21 FULAN FEVEREIRU TINAN 2008
    Ohin Kinta-feira, loron 21 fulan Fevereiru tinan 2008, iha sala sorumutuk Konsellu Ministrus, iha Palásiu Governu Díli, no disidi tiha ona:
     Husu ba Sua Exelénsia Prezidente Repúblika nudar ezersísiu hodi hala’o prolongamentu situasaun Estadu Sítiu.
    Situasaun ne’ebé hakmatek iha rai laran iha loron hirak liu tiha ona labele haluha elementus grupu ne’ebé halo atentadu makás hasoru orden konstitusionál demokrátika Timor-Leste, husik hela no la hetan kastigu.
    Tuir konstituisaun afirma katak Timor-Leste hanesan Estadu de Direitu Demokrátiku, tuir lei haruka ne’ebé ho justisa.
    Grupu kriminozu sira kontinua hela livre fo ameasa seriu ba bei-beik ba orgaun soberania no populasaun tomak atu labele la’o ba oin.
    Governu, liu hosi autoridade polísia no militar no suporta mos hosi autoridade judisiária hala’o operasaun hodi kaer elementu grupu hirak ne’e no apoiante sira, operasaun ne’e mantén loron ruma tan atu nune’e bele hala’o lolós tuir dalan ba ameasa hirak ne’e hotu.
    Desidi tiha ona hodi husu ba Sua Ekselénsia Señor Prezidente Repúblika, tuir, dekretu prolongamentu Estadu Sítiu nia. Ho ida ne’e, Governu, mak bele tau medidas hodi ezekuta Deklarasaun Estadu Sítiu.
    hare tan
  • 01 janeiru 2010Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 21 fulan Novembru tinan 2007
    REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE
    SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS
    KOMUNIKADU BA IMPRENSA
    Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 21 fulan Novembru tinan 2007
    Ohin, Kuarta-feira loron 21 fulan Novembru tinan 2007, hala'o Sorumutuk Konsellu Ministrus nian, iha Sala Sorumutuk Konsellu Ministrus, Palásiu Governo Díli, no aprova tiha ona:
    1. Proposta Lei Autorizasaun Lejislativa iha Matéria Penal
    Proposta Lei Autorizasaun iha matéria penal, hodi aprova Kódigu Penal foun ba Timor-Leste tuir prinsípiu jeral direitu kriminal nian, ne'ebe hetan tiha ona sansaun iha instrumentu jurídiku internasional, no Timor-Leste halo tiha ona ratifikasaun.
    Proposta Lei ida ne'e, define liña boot hanesan esbosu polítika lejislativa Kódigu Penal nian iha tempu oin mai, hodi diminui aplikasaun subsidiária Kódigu Penal Indonézia nian iha territóriu nasional nia laran.
    Konsellu Ministrus mos analiza tiha ona:
    2. Proposta Lei Rejime Tributáriu
    Proposta ida ne'e atu halo sistema fiskal simples liu, nune'e mos atu hakman folin impostu nian, ne'ebe a'as tebes, haré ba situasaun real nasaun nian hatudu katak la justu ho folin ida ne'e.
    Governu sente katak, presiza duni atu neutraliza sistema fiskal, komponente justisa fiskal, no kontribuinte sira nune'e mos sosiedade tomak, tuir forsa merkadu no konkorrénsia nian.
    Hafoin halo tiha explikasaun téknika, Konsellu Ministrus deside atu halo análize ida klean liu ba Prposta Lei ne'ebe hato'o, hodi halo nia aprovasaun ba sorumutu tuir mai.
    3. Proposta Lei Arte Marsial
    Tuir ita hatene pratika Arte Marsial iha Timor-Leste sa'e maka'as tebes, liu-liu iha kamada joven sira, no haré ba perigu kona-bá téknika balu ne'ebe sira utiliza, Governu sente katak presiza duni atu halo ninia enkuadramentu jurídiku, atu ne'e, bele kaer metin prinsípiu ordem públika no iha respeitu ba direitu, liberdade no garantia sidadun sira nian.
    Konsellu Ministrus rona tiha ba tékniku sira hosi Ministériu Justisa no hateten katak sei halo análise ida klean liu ba Proposta Lei ne'ebe sira hato'o, atu nune'e bele aplika tuir realidade nasaun nian.
    4. Dekretu-Lei ne'ebe aprova Orgánika Ministériu Edukasaun nian
    Organizasaun servisu Ministériu, importante tebes atu hadi'a asesu kualidade edukasaun iha nasaun nia laran. Diploma ida ne'e, define estrutura kompeténsia no knar ne'ebe fó ba servisu idak-idak iha Ministériu.
    Konsellu Ministrus sei analiza hikas fali projetu ne'e, iha sorumutu Konsellu Ministrus oin mai.
    5. Rezolusaun ne'ebe regula Asiténsia ba vítima krize nian
    Nasaun sei hala'o hela restruturasaun ida klean tanba krize ne'ebe mosu iha tinan 2006 no to'o oras ne'e afeta ba paz sosiál nasaun nian.
    Rezolusaun Governu no.9/2006, ne'ebe Regula Asisténsia ba Vítima Krize nian, hatudu katak la efikaz no la to'o atu aplika hotu.
    Konsellu Ministrus, atu kumpri Programa IV Governu Konstitusional, liu-liu kona-bá medidas iha tempu badak, hodi promove estabilidade sosiásl no fó apoiu ba ema vulnerável sira, iha prespektiva ida hanesan solidariedade ba vítima krize nian, nune'e Konsellu Ministrus apresia tiha ona medidas balu, hodi fó kondisaun moris diak no sustentável, ba sidadun sira ne'e.
    Konsellu Ministrus, rezolve ona atu analiza fila fali matéria ida ne'e iha sorumutu oin mai. Konsellu Ministrus rezolve ona mos, atu aprova Rezolusaun Governu nian, ne'ebe regula Assiténsia ba Vítima Krize, iha prespektiva ida hanesan solidariedade ba vítima krize nian no fó kondisaun moris diak no sustentatável ba sidadun sira ne'e.
    hare tan
  • 01 janeiru 2010Sorumutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan Novembru 2007
    REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA TIMOR-LESTE
    IV GOVERNU KONSTITUSIONAL
    Komunikadu imprenza
    Sorumutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan Novembru 2007
    Konsellu Ministru hala'o sorumutu iha Kuarta-feira ne'e, loron 14 fulan Novembru, 2007, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru, iha Palásiu Governu, iha Díli, hodi aprova tiha :
    1. Dekretu-Lei ne'ebé Aprova ona Orgánika Ministériu Saúde nian.
    Organizasaun servisu Ministériu ne'e atu hadi'a asesibilidade no kualidade prestasaun servisu saúde, liu hosi desentralizasaun intervensaun operasionál servisu no instituisaun ne'ebé presta kuidadu saúde nian.
    Konsellu Ministru mos aprova projektu ne'ebé haré hikas tiha ona tuir sujestaun hirak ne'ebé aprezenta hosi minsitru sira.
    2.Proposta Rezolusaun atu hato'o ba Parlamentu Nasional hodi halo Adezaun Protokolu Kuioto ba Konvensaun Kuadru Nasoens Unidas Kona-bá Alterasaun Klimátika.
    Tékniku Sekretaria Estadu Ambiente esklarese ba Konsellu Ministrus kona-bá implikasaun finanseira ba Timor-Leste bainhira halo adezaun ba Protokolu ne'ebé refere iha leten.
    Protokolu Kuioto hakarak fó operasionalidade no efikásia jurídika ba objektivu Konvensaun Nasoens Unidas nian kona-bá Alterasaun Klimátika, atu nune'e bele fó garantia hodi kombate diak liu alterasaun iha klima, hodi estebelese kompromisu kuantifikadu ba limitasaun ka redusaun ba emisaun gás hó rezultadu estufa nian, atu halo redusaun global gas hirak ne'e rasik iha 5% tun husi nível ida ne'ebé iha tinan 1990 nian.
    Konsellu Ministru ona proposta Rezolusaun. Protokolu Kuioto ne'e sei haruka ba kedas Parlamentu Nasional hodi halo Ratifikasaun ba Adezaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian.
    3.Dokumentu servisu ba Polítika Juventude nian.
    Hafoin halo tiha análize, Governu aprova mos dokumentu servisu nian ida ne'ebé iha prinsípiu orientadór atu hodi halo elaborasaun Proposta Lei Baze Juventude nian ida, ne'ebé sei hato'o ba Parlamentu Nasional.
    Dokumentu ne'e estebelese área prinsipal ne'ebé sei implementa tuir Lei Baze:
    * Mobiliza juventude tuir kontextu komunitáriu;
    * Estabelese ligasaun entre Edukasaun no realidade pós-eskolar;
    * Oin-sá buka oportunidade diak liu ba empregu;
    * Hala'o alfabetizasaun;
    * Tulun ema sira ne'ebe mak presiza liu;
    * Promove partisipasaun sívika ba juventude.
    Konsellu Ministru halo análize tan ba:
    4.Proposta kona-bá Lei Baze Desportu nian
    Diploma ne'e hakarak atu sai nu'udar proposta ida hosi Governu ba Parlamentu Nasional hodi kria baze dezenvolvimentu prátika nian ba Desportu iha Timor-Leste.
    Bainhira remata tiha aprezentasaun ne'ebé hato'o hosi tékniku Sekretaria Estadu Juventude no Desportu, Governu hato'o kedas kuestaun balu no deside atu projektu ne'e sei haré fali hosi Sekretaria Estadu Juventude no Desportu no sei apresia hikas fali iha sorumutu Konsellu Ministru oin mai.
    hare tan
  • Image
    4 dezembru 2009Soru-mutu Estraordinária Konsellu Ministrus iha loron 4 fulan Dezembru tinan 2009
    GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV
    SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS
    KOMUNIKADU BA IMPRENSA
    Soru-mutu Estraordinária Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan Dezembru tinan 2009
    Konsellu Ministrus hala’o soru-mutu estraordináriu iha loron Sesta ne’e, loron 4 fulan Dezembru tinan 2009, iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova:
     

    1. Rezolusaun kona-ba pagamentu estraordináriu saláriu fulan ida nian ba funsionáriu sira Estadu nianKonsellu Ministrus konsidera katak funsionárius Estadu nian sira tenke hetan rekompensasaun ho pagamentu estraordináriu ho kuantia ida ne’ebé ekivale ho saláriu baze fulan ida nian, ne’ebé sei realiza iha fulan Dezembru ida ne’e.Desizaun ida ne’e fundamenta ho nesesidade atu rekompensa funsionárius públiku sira ba sira nia esforsu no kontributu ba dezenvolvimentu ekonómiku no atividade hirak ne’ebé sira halo ona iha tinan 2009 iha país ne’e, no la’o tuir polítika kona-ba apoiu no prezervasaun rekursu umanu ne’ebé iha ligasaun ba atividade Estadu Timor-Leste nian.
     
    hare tan
  • Image
  • Image
    3 dezembru 2009Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusionál iha 3 Dezembru 2009
    Karta proposta kandidatu ba lidera Komisaun Anti-Korrupsaun entrega ona ba Parlamentu Nasionál
    hare tan
179 180 181 182 183 184 185