RSS 

Komunikadus

  • 21 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 21 Abril 2010
    Sua Exa. Xanana Gusmão, Primeiru-Ministru Timor-Leste, hahú nia konsultas nasionais ho Povu kona-ba vizaun foun ida ba paíz, liuhusi Planu estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) ba períodu 2011 to’o 2030
    hare tan
  • Image
    15 abril 2010Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 14 fulan Abril tinan 2010
    GOVERNU KONSTITUSIONÁL IV
    SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

    KOMUNIKADU BA IMPRENSA
    Sorumutu Konsellu Ministru nian iha loron 14 fulan Abríl, tinan 2010
    Sorumutu Konsellu Ministru, iha loron 14 fulan Abríl, tinan 2010, iha kuarta-feira ida ne’e, hala’o iha Sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Díli, hahuu ho esklaresimentu kona-ba situasaun Ministru Negósiu Estranjeiru nian, iha órgaun komunikasaun sosiál sira nia oin. Tanba mensajen liu husi telemóvel ne’ebé Ministru Negósiu Estranjeiru haruka ba Sr. Primeiru-Ministru, liu husi Gabineti. Primeiru Ministru konsidera katak liafuan hirak hato’o hosi Zacarias da Costa durante prosesu ida ne’e “labele admite, labele tolera, halo afirmasaun ida ho intimidasaun no ladún iha valór”. Primeiru-Ministru dirije ba Ministru Negósius Estranjeirus katak “...ita boot halo sala tanba desizaun Primeiru-Ministru nian atu bolu embaixadór sira!”. Ikus liu, Zacarias da Costa husu deskulpa ba Konsellu Ministru.
    Iha sorumutu ida ne’e, Konsellu Ministru analiza mós:
    1. Rezolusaun ne’ebé altera Rezolusaun n0 16/2009, loron 19 fulan Agostu
    Governu aprova tiha ona, iha fulan balu nia laran, atu harii Komisaun Interministeriál atu koordena programa Dezenvolvimentu Rurál. Tuir servisu ne’ebé hala’o tiha ona husi Komisaun haree katak iha nesesidade no importante tebes atu inklui iha Komisaun ida ne’e, reprezentante sira husi Ministériu Administrasaun Estatál no Ordenamentu Teritóriu, haree liu-liu kompeténsia ministériu ida ne’e nian iha ninia prosesu desentralizasaun administrativa Estadu nian no kriasaun munisipalidade sira.
    2. Rezolusaun ne’ebé aprova Kontratu iha Tempu Badak nia laran ho Sunshine Petrol Group
    Governu rezolve tiha ona atu promove kontratu ida iha fulan rua nia laran ho kompañia Sunshine Petrol Group, ne’ebé daudaun ne’e fornese kombustível ba jeradór EDTL. Justifikasaun ba kontratu iha tempu badak nia laran ida ne’e, tanba nesesidade klarifikasaun prosesu aprovizionamentu ne’ebé mak uluk hala’o tiha ona, hodi hamosu pedidu paresér nian ida ba Prokuradoria-Jerál Repúblika.
     

    Konsellu Ministrus analiza tiha ona mós:
    1. Proposta Lei kona-ba Investimentu Privadu
    Lejizlasaun ida ne’e estabelese kuadru legál ba fatin investimentu nian ho prosesamentu simples no atendimentu ida de’it ba investidór sira no define direitu no garantia báziku hotu-hotu ba investidór sira husi setór hotu-hotu, nasionál ka internasionál.
    Sistema ne’ebé prevee tiha ona no insentivu obedese ba eskalonamentu ida iha área jeográfika investimentu nian, nune’e atu favorese dezenvolvimentu ekonómiku iha Zona Rejionál Espesiál ne’ebé define tiha ona hosi lei ida ne’e.
    Prevee tiha ona atu harii Ajénsia Espesializada ida ba Investimentu, hodi hatutan hala’o kna’ar no kompeténsia hirak Institutu Promosaun Investimentu Esternu no Esportasaun nian.
    Hakarak halo revizaun lejizlativa ida ne’e, liu-liu atu sai hanesan promotór ba investimentu privadu hosi pesóa singulár ka koletiva estranjeira, nune’e mós ba investidór lokál sira ne’ebé hela iha nasaun nia laran ka hela iha estranjeiru, ne’ebé mak hakarak kontribui ho sira nia rekursu iha Timor-Leste.
    Bele hateten katak, atu halo Lei ida ne’e, simu mós hanoin husi reprezentante investidór nasionál no estranjeiru sira, asessór no peritu nasionál no internasionál sira, nune’e mós funsionáriu no dirijente sira Administrasaun Públika nian.
    2. Estatutu Ajénsia Espesializada Investimentu nian
    Dekretu Lei ne’e aprova estatutu hirak Ajénsia Espesializada Investimentu nian, ne’ebé hanaran “Investe Timor-Leste”, sai nu’udar responsavel únika ba promosaun investimentu privadu no esportasaun iha país. Ajénsia ida ne’e sei sai nu’udar pontu atendimentu úniku husi ninvestidór privadu sira, hodi sentraliza prosedimentu administrativu uniforme iha asesu ba benefísiu no insentivu ne’ebé hatuur iha Lei Investimentu Privadu nian.
    3. Regulamentu kona-ba prosedimentu Investimentu Privadu
    Diploma ida ne’e halibur prosedimentu investimentu privadu oioin ne’ebé Ajénsia Espesializada Investimentu nian atu tau iha prátika hodi hala’o ninia atividade sira.
    Prosedimentu administrativu ne’ebé prevee iha dokumentu ida ne’e hakarak sai simples, transparente no lalais, hodi permite artikulasaun ne’ebé presija ho entidade públika oioin ne’ebé envolve iha aprovasaun ba kualkér projetu investimentu no reinvestimentu nian iha Timor-Leste.
    4. Estatutu Inspesaun Jerál Traballu nian
    Objetivu Dekretu-Lei ida ne’e nian mak atu estabelese rejime estatutáriu ba atividade sira inspesaun, auditoria no fiskalizasaun nian, ba informasaun no akonsellamentu ne’ebé relasiona ho relasaun traballu Iha Timor-leste. Hakarak mós define kompeténsia sira Inspesaun Jerál Traballu nian (IJT) no forma prosesuál atu buka hatene responsabilidade sira bainhira hetan violasaun hasoru Lei no Regulamentu Traballu nian. Projetu ne’e prevee mós, iha ninia parte espesífika, atu regula rejime Karreira Inspetór Traballu no funsionáriu sira IJT nian.
    Fiskalizasaun no konsensializasaun Empregadór no traballadór sira nian hetan ona promosaun husi Diresaun Nasionál Inspesaun Traballu (DNIT) ne’ebé pertense ba estrutura orgánika Sekretaria Estadu Formasaun Profisionál no Empregu. Maibé, atu servisu hirak Diresaun ne’e nian luan liután no hala’o tuir Padraun Internasionál Traballu nian, iha nesesidade atu estabelese Estatutu rasik ida, ne’ebé halo jestaun ba nia atividade sira.
    Nune’e, Estatutu ida ne’ebé kria Inspesaun Jerál Traballu nian atu hodi hadi’a fortalesimentu Servisu Inspesaun Jerál Traballu nian iha país tomak, hodi prepara nia atu enfrenta no ultrapasa dezafiu hirak ne’ebé mosu iha Estadu Direitu ida, ne’ebé iha dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál, hanesan ho ida ne’ebé ita hakarak ba Timor-Leste.
     
    hare tan
  • Image
    15 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 15 Abril 2010
    Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.
    hare tan
  • Image
    10 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 10 Abril 2010
    Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.
    hare tan
  • Image
    09 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 9 Abril 2010
    Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.
    hare tan
  • Image
    08 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 8 Abril 2010
    ão de Timor-Leste com os Parceiros de Desenvolvimento (RTLPD) expressa confiança no Governo e no progresso de Timor-Leste. Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk.
    hare tan
  • 06 abril 2010Deklarasaun Porta-vóz IV Governu Konstitusional iha 6 Abril 2010
    Versaun original iha português. Tradusaun ba tetum sidauk iha
    hare tan
  • Image
    31 marsu 2010Soru-mutu Konsellu Ministrus loron 31 fulan Marsu tinan 2010
    IV GOVERNO CONSTITUCIONAL
    SECRETARIA DE ESTADO DO CONSELHO DE MINISTROS



    KOMUNIKADU BA EMPRENSA

    Soru-mutu Konsellu Minustrus loron 31 fulan Marsu tinan 2010
    Soru-mutu Konsellu Ministrus, Kuarta-feira, loron 31 fulan Marsu 2010, ne’ebé hala’o iha Sala Soru-mutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, Díli, hahú ho aprezentasaun hosi Profesór akadémiku Feffrey Sachs, kona-ba “ Fin Ki’ak nian – Hasees Timor-Leste hosi Konflitu Loke dalan ba Dezenvolvimentu” ("The end of Poverty – Moving Timor-Leste away from Conflict  towards Development”). Profesór norte-amerikanu ida-ne’e, hosi Universidade Kolumbia, esplika ba Konsellu Ministrus ninia vizaun kona-ba dezenvolvimentu, aprezenta planu prioridade sira (kurtu, médiu no longu prazu) ne’ebé konsidera importante tebes atu hatu’ur País iha dalan progresu nian.

    Iha soru-mutu ne’e, Konsellu Ministrus aprova tiha:

    1. Polítika Nasionál ba Telekomunikasaun Timor-Leste.
    Polítika foun telekomunikasaun ba Timor-Leste ida-ne’e hetan aprovasaun ho koresaun sira, ho nia objetivu atu ajuda dezenvolvimentu País nian, katak telekomunikasaun,oras ne’e, hanesan fatór prinsipál ida ba dinamizasaun kualker sosiedade.
    Uzu telefone no Internet nian iha Timor-Leste aumenta liu iha tinan sira ikus ne’e no, maske nune’e investimentu sira ne’ebé  hala’o hosi operadór servisu nian, kualidade la tuir nesesidade, ho nune’e importa libaraliza setór ne’e.
    Objetivu-xave hosi polítika ida-ne’e mak populasaun hotu iha asesu ba telefone iha 2013, tinan ne’ebé internet ho banda larga ne’ebé atu iha, mos, iha alkanse iha kapitál distritu sira no área sira ne’ebé besik.

    Konsellu Ministrus analiza mos:

    1. Proposta Lei mak Aprova  Sistema Jestaun Florestál.
    Agravamentu impaktu asaun ema nian ba rekursu naturál sira  kondús konsiensializasaun ba problema sira ne’ebé ameasa rekursu sira ne’e, nune’e mak iha nesesidade atu aplika prátika jestaun sira ne’ebé mak atu garante ninia sustentabilidade.
    Administrasaun no uzu floresta sira no área florestál sira tenkesér  efetuadu ho forma no ritmu ida-ne’ebé mak mantein nia biodiversidade, produtividade, kapasidade rejenerasaun nian, vitalidade no potensialidade atu realiza iha prezente no futuru, funsaun ekolójika sira, ekonómika no sosiál sira relevante ho nível sira lokál, nasionál no globál, la interfere negativamente ho ekosistema sira seluk.
    Atu realsa katak Floresta konstitui setór relevu ida ba ekonomia Timor-Leste, biar iha mundu rurál no mós iha mundu urbanu.

    2. Planu Estratéjiku ba Setór Justisa.
    Planu Estratéjiku ba Setór Justisa hanesan inisiativa ida Ministra Justisa nian ho apoiu hosi Konsellu Kordenasaun ba Justisa no dezenvolve ho apoiu sekretariadu tékniku ne’ebé harii ba efeitu ida-ne’e. Inisiativa ida-ne’e bazeia ba rekoñesimentu ne’eb’e hatudu katak presiza duni atu reforsa kordenasaun no atu aliña asaun instituisaun prinsipál sira justisa nian ho visaun komún no ho diresaun estratéjika ida setór iha kurtu, médiu no longu prazu.
    Garante direitu, devér, liberdade no garantia fundamentál sira-ne’eb’e hatu’ur iha Konstituisaun no, liu-liu, asesu sidadaun hothotu ba justisa; atu serve valór sira no kultura Timor-Leste nian; no atu hetan konfiansa hosi povu timorense. Sira-ne’e mak hanesan base sira ne’ebé pretende ba sistema justisa ne’ebé hala’o hela ba País.
    hare tan
172 173 174 175 176 177 178