RSS 

Komunikadus

  • 16 marsu 2020Toleránsia Pontu loron 16 no 17 Fulan-Marsu Tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia Pontu loron 16 no 17 Fulan-Marsu Tinan 2020
    sei publika
    hare tan
  • 16 marsu 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 16 fulan-Marsu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 16, fulan-marsu, tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no deside ona atu husu ba Sua Exelénsia  Prezidente Repúblika atu deklara Estadu Emerjénsia, tanba preokupasaun maka’as loos kona-ba situasaun epidemiolójika no aumentu husi kazu sira hada’et COVID-19 nian ne’ebé rejista ona iha eskala  globál, ne’ebé mak ezije aplikasaun husi medida estraordinária sira no ho karakter urjente hodi trava pandemia ne’e. Tanba-ne’e, Konsellu Ministrus aprova ona mós Rezolusaun Governu nian ida ho medida lubun ida ho objetivu atu intensifika prevensaun no sensibilizasaun populasaun nian. Diskute mós medida sira seluk ne’ebé sei hetan aprovasaun hafoin deklarasaun Estadu Emerjénsia.
    Membru sira Konsellu Ministrus nian analiza ona mós estragu hirak ne’ebé provoka husi udan boot iha loron-sesta semana kotuk. Udan boot ne’ebé halo bee sa’e, estraga maka’as sasán barak iha sidade Dili laran tomak, ema barak tebes mak afetadu, barak maka lakon sira-nia uma, kanek no iha ida maka mate. Analiza ona mós medida hirak ne’ebé presiza atu hadi’a estragu sira ne’ebé provoka husi bee-sa’e no medida apoiu nian ba populasaun hirak ne’ebé afetadu. Konsellu Ministrus analiza ona mós medida lubun ida ba tempu badak no tempu naruk nian atu, iha futuru, bele hamenus efeitu husi udan boot.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus deside ona atu fó toleránsia pontu iha loron 17 no 18 fulan-marsu, hodi nune’e ema hotu bele partisipa iha asaun limpeza no rekuperasaun ba estragu sira ne’ebé akontese iha loron-sesta liubá. Toleránsia pontu ne’e abranje de’it munisípiu Dili no la aplika ba servisu esensiál sira hanesan seguransa, saúde, protesaun sivíl no seluk-seluk tan. Ministériu sira sei indika servisu sira ne’ebé maka konsidera nu’udar importante. Funsionáriu sira tenke mantein nafatin kontaktu atu nune’e bele mai servisu bainhira presiza. HOTU
    hare tan
  • 11 marsu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 11 fulan-Marsu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 11, fulan-marsu, tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona Proposta Lei ne’ebé Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta, kona-ba aprovasaun ba alterasaun da-3 ba Lei n.13/2009, loron 21 fulan-outubru, kona-ba Orsamentu no Jestaun Finanseira. Nune’e, halo ona alterasaun ba artigu da-31, kona-ba rejime duodesimál, ne’ebé tuirmai prevee exesaun no regra fleksibilizasaun nian lubuk ida, hodi bele kumpre obrigasaun tomak Estadu nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares, atu hanaruk aplikasaun no ezekusaun ba medida temporária kona-ba interdisaun no restrisaun entrada nian ba sidadaun estranjeiru sira iha territóriu nasionál, ne’ebé iha semana haat ikus ne’e sai ka halo viajen liu husi Repúblika Populár Xina, Repúblika Koreia, Repúblika Italiana no Repúblika Izlámika Iraun. Haree ba risku ne’ebé iha relasaun ho koronavirus foun ne’ebé da’et habelar lalais tebes, medida interdisaun nian hirak ne’ebé define ona iha Rezolusaun ida-ne’e, sei hetan apresiasaun filafali loron sanulu-resin lima dala ida, atu nune’e bele deside se presiza mantein ka bele halakon ona. Tuir Rezolusaun Governu nian ida-ne’e, Ministra Saúde iha ezersísiu, simu mós mandatu atu fó filafali instrusaun ba servisu kompetente sira Ministériu Saúde nian atu, liuhusi koordenasaun ho liña ministeriál sira seluk, halo atuasaun tuir protokolu ne’ebé estabelese ona husi Organizasaun Mundiál Saúde nian.
    Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, ne’ebé kria Autoridade Nasionál ba Eletrisidade no aprova ninia estatutu rasik. Nune’e, harii ona Institutu Públiku ida-ne’ebé ninia funsaun prinsipál mak atu hasa’e kualidade servisu públiku sira kona-ba fornesimentu enerjia elétrika, liuhusi nia fiskalizasaun no monitorizasaun, hodi disponibiliza informasaun kontínua kona-ba kualidade husi servisu públiku ne’ebé presta ona, ba públiku. Regulasaun setór ne’e nian sei oferese melloria kualitativa iha ninia operasaun, sei estabelese regra instalasaun no norma téknika nian sira, ne’ebé bele garante seguransa ba ema sira no sasán.
    Ministru Obras Públikas aprezenta mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, ne’ebé harii Empreza Públika Eletrisidade Timor-Leste, E.P. (EDTL, EP) no ne’ebé aprova ninia Estatutu rasik. EDTL, EP ninia funsaun prinsipál maka sei hasa’e kualidade husi serbisu sira ne’ebé hala’o kona-ba funsionamentu enerjia elétrika. Liuhusi empreza públika ne’ebé espesializada ida iha setór eletrisidade nian, sei bele planeia no jere setór ne’e ho di’ak no lais liután, hodi hadi’a ka substitui infraestrutura sira ne’ebé oras ne’e iha, aumenta rede fornesimentu nian no aplika prátika hirak ne’ebé di’ak-liu iha operasaun komersiál, ho objetivu atu hetan reseita liután, liuhusi aplikasaun ba prinsípiu utilizadór-pagadór. EDTL, EP sei hadi’a mós komunikasaun ho konsumidór sira, hodi halo sensibilizasaun atubele utiliza servisu sira-ne’e ho di’ak no kuidadu, estabelese fiskalizasaun efetiva ida ba konesaun ilegál sira no liga konsumidór hotu-hotu ho sistema kontajen automátiku sira ka pré-pagu sira.
    Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus iha ezersísiu, Fidelis Manuel Leite Magalhães, halo aprezentasaun ida ba Konsellu Ministrus kona-ba Prosesu Adezaun Timor-Leste nian ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) – Pergunta no Resposta hirak ne’ebé relasiona ho “Memorandu kona-ba Rejime Komérsiu Esternu Timor-Leste nian” (MFTR). Aprezentasaun ba Konsellu Ministrus ida-ne’e, ninia objetivu mak atu fahe ba malu kestaun prinsipál sira ne’ebé país membru OMK nian balun foti, nune’e mós fahe informasaun kona-ba faze dahuluk negosiasaun sira nian. Resposta hotu-hotu bazeia ba polítika no testu legál sira ne’ebé vigora iha Timor-Leste. Konsellu Ministrus fó autorizasaun ba Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, nu’udar Xefe Negosiadór iha prosesu Adezaun ba OMK, atu submete dokumentu sira Pergunta no Resposta sira kona-ba MFTR, formalmente ba Sekretariadu OMK, no enkoraja mós Xefe Negosiadór prosesu adezaun ba OMK atu hala’o ba oin nafatin ho asaun preparatória hirak ne’ebé presiza ba faze dahuluk negosiasaun sira adezaun nian, iha Grupu Serbisu nia laran.
    Ikusliu, membru sira Konsellu Ministrus nian asiste aprezentasaun husi Ministra Saúde iha ezersísiu, Élia António de Araújo dos Reis Amaral, atu analiza pontu situasaun kona-ba medida prevensaun no kontrolu nian sira hasoru Koronavirus foun (COVID-19). Diresaun Jerál Prestasaun Saúde (DJPS), husi Ministériu Saúde, akompaña hela situasaun epidemiolójika ne’e nian tuir orientasaun téknika sira husi Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) nian no hala’o nafatin serbisu, liuhusi kolaborasaun di’ak, ho Laboratóriu Nasionál Saúde nian, ho Ospitál Nasionál Guido Valadares, ho autoridade responsavel ba kontrolu no jestaun Portu Entrada nian sira, no mós ho estrutura sira seluk ne’ebé fó apoiu ba jestaun kona-ba medida prevensaun no kontrolu surtu ne’e nian iha Timor-Leste.
    Ministra Saúde iha ezersísiu aprezenta ona atividade sira-ne’ebé hala’o ona dezde fulan-janeiru no planu kontinjénsia nian ne’ebé define nivel resposta no asaun nian atu hamenus risku tranzmisaun COVID-19 iha Timor-Leste. Membru Ezekutivu nian ne’e aprezenta mós pontu situasaun kona-ba preparasaun fatin sira ba izolamentu, kuarentena no tratamentu, protokolu oinsá atu haruka amostra husi pasiente sira-ne’ebé deskonfia hetan COVID-19 ba Austrália, protokolu intervensaun médika ne’ebé sei hala’o bainhira mosu kazu pozitivu balun. Remata
    hare tan
  • 04 marsu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 4 fulan-Marsu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 4, fulan-marsu, tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Sekretáriu Estadu Ambiente, Demétrio de Amaral de Carvalho, aprezenta, kona-ba alienasaun, importasaun no produsaun saku, embalajen no objetu sira seluk ne’ebé halo uza plástiku.
    Diploma ida-ne’e ninia objetivu mak atu prevene no redús impaktu husi rezíduu sira ba ambiente, ne’ebé haree, liuliu, ba produtu husi plástiku ne’ebé uza dala ida de’it. Nune’e, Dekretu-Lei ne’e prevee proibisaun ba alienasaun, distribuisaun, importasaun no produsaun husi objetu balu ne’ebé halo uza plástiku.
    Diploma ne’e prevee mós atu estabelese prinsípiu fundamentál hirak tuirmai ne’e: prekausaun, prevensaun, dezenvolvimentu sustentavel, seguransa ambientál globál, poluidór-pagadór, reutilizasaun no resiklajen no valorizasaun enerjétika.
    Ministra Saúde iha ezersísiu, Élia António de Araújo dos Reis Amaral, aprezenta ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, kona-ba kriasaun Servisu Nasionál Ambulánsia no Emerjénsia Médika, I.P.. Projetu atu normativu ne’e ninia objetivu mak atu hasa’e nivel funsionamentu no resposta husi servisu médiku sira ne’ebé bele garante kuidadu urjénsia ka emerjénsia médika nian iha territóriu nasionál, ne’ebé inklui transporte ba ema hirak ne’ebé hetan asidente ka vítima husi moras ne’ebé mosu derrepente, ba instituisaun sira ne’ebé presta kuidadu saúde ne’ebé adekuadu. Servisu Nasionál Ambulánsia no Emerjénsia Médika ne’e kria hanesan pesoa koletiva públika ho forma institutu públiku, ne’ebé hetan autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál no hetan tutela no superintendénsia husi membru Governu ne’ebé sai nu’udar responsavel ba área saúde, atu responde lalais no responde ho forma ne’ebé autónoma liután ba nesesidade koletiva sira populasaun nian.
    Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta ona projetu Deliberasaun Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba limite másimu husi orsamentu ba fulan-marsu iha ámbitu rejime duodesimál, ho valór totál USD$ 116 449 057.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Ministru Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál iha ezersísiu, Gil da Costa Monteiro “Oan Soru”, aprezenta kona-ba alterasaun da-6 ba Dekretu-Lei n. 15/2008, loron 4 fulan-juñu, ne’ebé regulamenta pensaun sira ba kombatente no martir libertasaun nasionál nian sira. Ho alterasaun ida-ne’e, pensaun ba kombatente no martir libertasaun nasionál sira nian sei ko’a sorin, exetu iha kazu sira iha ne’ebé benefisiáriu sira lakohi atu ko’a sira-nia osan. Montante ne’ebé Estadu ko’a, ninia objetivu mak atu depozita ba konta bankária ne’ebé rejista hodi Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál nian naran no Konsellu ne’e rasik maka jere.
    Ministru Administrasaun Estatál iha ezersísiu, Abílio José Caetano, simu podér tomak husi Konsellu Ministrus atu asina Memorandu Entendimentu ida entre Ajénsia Kooperasaun Internasionál Koreia (KOICA, Korea International Cooperation Agency), Programa Nasoins Unidas nian ba Dezenvolvimentu (PNUD) no Governu Repúblika Indonézia no Repúblika Demokrátika Timor-Leste. Kooperasaun Institusionál, ne’ebé prevee iha memorandu entendimentu ne’e sei permite hadi’a kondisaun asesu nian sira ba eletrisidade no ba bee moos husi populasaun iha área remota sira iha munisípiu Baukau, Bobonaru, Dili no Manatutu. HOTU
    hare tan
  • Image
    28 fevereiru 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 28 fulan-fevereiru tinan 2020
    Analiza ona:

    1 - Dekretu Governu nian hodi estabelese suplementu remuneratóriu ida ba ezersísiu temporáriu kargu diresaun no xefia, atu atribui ba dosente sira ne’ebé hala’o ona funsaun iha estabelesimentu ensinu sekundáriu tékniku-vokasionál públiku sira.


    Aprova ona:

    1 - Deliberasaun kona-ba aprovasaun ba prosedimentu aprovizionamentu nian ba akizisaun kombustivel ba Sentrál Elétrika Hera - Lote 1.
    hare tan
  • Image
    27 fevereiru 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 27 fulan-fevereiru tinan 2020
    Aprova ona:

    1 - Rezolusaun Governu nian kona-ba Rejime Tarifáriu ne’ebé iha Relasaun ho Utilizasaun Portu Tibar no Servisu sira ne’ebé iha Ligasaun;

    2 - Deliberasaun Konsellu Ministrus kona-ba utilizasaun empréstimu konsesionál IDA 18, husi Banku Mundiál.
    hare tan
  • 19 fevereiru 2020Toleránsia pontu iha loron 26 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    loron 19 fulan-fevereiru tinan 2020
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia pontu iha loron 26 fulan-fevereiru tinan 2020
    Lei n.º 10/2005, loron-10 fulan agustu nian, iha redasaun ne’ebé fó hosi Lei n.º 3/2016, loron-25 fulan maiu hodi estabelese loron sira ne’ebé nuudar loron feriadu nasionál, data ofisiál komemorativa sira no data sira seluk ne’ebé bele mós konsidera hanesan toleránsia pontu. Kona-ba data komemorativa, artigu 5.º iha Lei hanesan determina ona katak sei la konsidera hanesan loron feriadu, maibé konsidera nuudar toleránsia pontu.
    Entre data ofisiál komemorativa sira konta ho Kuarta-Feira Sinza, ne’ebé maka tinan-tinan ho data variável. Kuarta-Feira Sinza nuudar loron solenidade ida ne’ebé ba ema Komunidade Kristaun importante tebes. Kuarta-Feira Sinza hanesan loron dahuluk tempo Kuarezma nian iha kalendáriu relijiaun katólika, ne’ebé mak sei hala’o durante loron haatnulu antes tama ba loron Páskua, no tinan ida ne’e korresponde ba loron kuarta-feira tuir mai,  loron-26 fulan fevereiru tinan 2020.
    Hodi hanoin ba saida maka hatuur ona iha artigu 7.º, iha alínea a) no c) no iha nia artigu n.º2 no alínea d) no n.º 6 iha artigu ne’ebé hanesan maka, Governu determina hanesan tuir mai ne’e:
    1. Sei fó Toleránsia Pontu iha loron-26 fulan fevereiru tinan 2020 durante loron tomak;
    2. Despasu ida-ne’e abranje funsionáriu hotu-hotu no ajente Ministériu sira ka servisu ne’ebé dependente ba, nomós ba institutu sira no organizmu integradu iha administrasaun indireta Estadu nian. Ramata
    hare tan
  • 19 fevereiru 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 19 fulan-fevereiru tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 19 fulan-fevereiru tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, atu revoga Rezolusaun Governu nian n. 16/2013, loron 10 fulan-jullu, kona-ba estinsaun grupu arte marsiál sira. Governu mós fó instrusaun ba Polísia Nasionál Timor-Leste hodi intensifika asaun hasoru krime ne’ebé iha relasaun ho prátika ilísita arte marsiál no rituál sira.
    Konsellu Ministrus aprova ona inisiativa lima, ne’ebé aprezenta husi Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares, Fidelis Manuel Leite Magalhães, Proposta Lei rua, Projetu Dekretu-Lei ida no Projetu Rezolusaun Governu nian rua.
    Proposta Lei dahuluk ne’ebé aprova ona refere ba Rejime Jurídiku Seguransa Sosiál ba Titulár Órgaun Soberania nian sira. Rejime legál ida ne’e buka atu promove ezersísiu husi direitu ba Seguransa Sosiál iha kondisaun sira igualdade nian, hodi valoriza karreira kontributiva husi titulár órgaun soberania nian sira.
    Proposta Lei daruak fó ba Governu Autorizasaun Lejizlativa kona-ba Baze Jerál sira Organizasaun Administrasaun Públika nian. Intervensaun lejizlativa ne’e ho objetivu atu prienxe lakuna konstitusionál kona-ba organizasaun administrativa, hodi nune’e disponibiliza baze jerál sira ba atuasaun administrasaun públika nian.
    Hafoin ida ne’e, Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei kona-ba Organizasaun ba Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian. Objetivu prinsipál husi intervensaun lejizlativa ida ne’e maka organiza ho loloos administrasaun direta no indireta Estadu nian, hodi promove ninia atuasaun ho efikásia no fasilita realizasaun ba ninia atividade sira, liuhusi interoperasionalidade no interkomunikabilidade rekursus umanus no materiál nian sira.
    Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu kona ba Programa Reforma Administrasaun Públika nian. Programa ida ne’e kontein reforma administrativa lubun ida, ne’ebé ninia objetivu mak atu reforsa jestaun no hadi’a funsionamentu Ministériu no Ajénsia sira Governu Sentrál nian.
    Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu maka kria Komisaun Interministeriál ba Preparasaun Sistema Identifikadór Úniku Sidadaun sira nian. Sistema ida ne’e sira-nia objetivu mak atu hadi’a prestasaun servisu ba sidadaun sira, atu aumenta inkluzaun sosiál no atu halo lansamentu ba governasaun eletrónika iha nivel nasionál. Komisaun Téknika ne’e sei prezide husi Diretór Ezekutivu Institutu Públiku TIK Timor no integra reprezentante sira husi liña ministeriál relevante sira. Komisaun ne’e iha prazu másimu fulan neen tenke konklui estratéjia integrada ida ba materializasaun sistema identifikadór úniku ne’e, hamutuk ho planu implementasaun detalladu ida no ninia orsamentu rasik, ne’ebé sei submete ba Konsellu Ministrus.
    Konsellu Ministrus mós aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne'ebé aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria Interinu, Fidelis Leite MAgalhães, kona-ba nomeasaun Alexandre Pires, nu’udar prezidente Konsellu Administrasaun iha Institutu Kualidade Timor-Leste, IP nian, no Alves Gomes Martins no Cecília da Fonseca, nu’udar vogál sira ba Konsellu Administrasaun ne’e nian. Governu mós nomeia ona Carlito Gama no José Gonçalves ba Konsellu Fiskál  iha Institutu Kualidade Timor-Leste, IP nian.
    Ikusliu, Ministru Administrasaun Estatal iha ezersísiu, Abílio José Caetano, aprezenta ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprova ona husi Konsellu Ministrus, kona-ba nomeasaun Filomena da Costa Nunes, nu’udar Administradora foun Munisípiu Manufahi nian, kargu ne’ebé mamuuk husikedas fulan-outubru tinan 2018, tanba titulár husi kargu ne’e mate ona. REMATA
    hare tan
52 53 54 55 56 57 58