RSS 

Komunikadus

  • Image
    23 maiu 2020Selebrasaun ba Idul Fitri
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Loron 24, Fulan-maiu, Tinan 2020
    Komunikadu Imprensa
    Selebrasaun ba Idul Fitri
    Governu hatudu felisitasaun no solidariedade ba komunidade musulmana iha Timor-Leste iha selebrasaun ba Idul Fitri, ne’ebé hanesan hakotu períodu jejún husi Ramadaun.
    Ida ne’e momentu festivu ba família musulmana sira la’ós de’it iha ita nia rai maibé mós iha komunidade musulmana sira ne’ebé namkari iha mundu, iha ne’ebé ita hotu hanoin ba importánsia husi família no belun sira, no mós importánsia husi valór sira hanesan unidade no toleránsia, no iha tinan ida ne’e, momentu ne’e akontese iha sirkunstánsia la hanesan tanba pandemia coronavírus foun.
    Idul Fitri fó mai ita oportunidade atu hametin lasu amizade no respeitu ho povu, kultura no relijiaun sira seluk no mós oportunidade atu halo reflesaun kona ba importánsia husi perdaun no rekonsiliasaun hodi fó kontribuisaun ba mundu ne’ebé justu liu no pasifiku liu.
    Povu Timor-Leste halibur nafatin tradisaun, kultura no relijiaun oin oin sira ne’ebé sai karaterístika husi nasaun no hatudu valór universál sira hanesan perdaun, amizade, toleránsia no dame. FIM

    hare tan
  • Image
    21 maiu 2020Esklaresimentu kona-ba transporte aéreu Díli – Darwin
    Ministériu Transportes no Komunikasoins
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Loron 21, Fulan-maiu, Tinan 2020
    Esklaresimentu kona-ba transporte aéreu Díli – Darwin
    Tuir notísia ida husi órgaun komunikasaun sosiál nasionál ida nian, no ninia diseminasaun iha rede sosiál sira, Ministériu Transportes no Komunikasoins informa katak, tuir akordu ne’ebé asina ona entre Governu no Airnorth, kompañia aérea ne’e hala’o, dezde loron 10 fulan-abríl tinan 2020, nia voo dala-tolu kada semana entre Díli no Darwin, atubele hatán ba restrisaun viajen ho eskala boot nian sira ne’ebé promulga tiha ona hodi hamenus propagasaun husi COVID-19, ne’ebé mak izola tiha Timor-Leste, sein konektividade globál ba movimentu merkadoria nian, abastesimentu médiku ka pasajeiru sira, iha situasaun emerjénsia nian.  
    Nune’e, akordu refere permite transporte husi abastesimentu médiku nian, emerjénsia médika no fornesimentu ba bein no servisu sira ne’ebé esensiál ba sidadaun hotu-hotu no empreza sira iha territóriu nasionál. Atu informa tan katak kualkér reseita ne’ebé kompañia aérea hetan liuhusi operasaun sira ne’e, to’o valór totál ne’ebé selu tuir akordu servisu aéreu ne’ebé asina ona, hodi hola kadeira pasajeiru nian sira ka hodi transporta merkadoria sira, Airnorth maka sei selu ba Governu Timor-Leste, hodi nune’e bele hamenus ona kustu totál operasaun nian. REMATA
     
    Ministériu Transportes no Komunikasoins
    hare tan
  • 21 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 21 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 21 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, Dili, no aprova ona projetu deliberasaun, ne’ebé Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, aprezenta, kona-ba autorizasaun exesionál atu utiliza verba husi kapitál menór iha rejime duodesimál. Deliberasaun ne’e ninia objetivu mak atu permite selu servisu sira ne’ebé presta ona kona-ba fornesimentu ekipamentu informátiku no mobiliáriu sira ba Ministériu Justisa.
    Konsellu Ministrus aprova projetu deliberasaun ne’ebé Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta, kona-ba autorizasaun atu selebra akordu ida entre Governu Timor-Leste no Governu Austrália, kona-ba kontribuisaun finanseira direta, ne’ebé Governu Austrália atu realiza, ho valór dolar australianu millaun hitu, atu apoia rezilénsia komunitária no rekuperasaun ekonómika iha Timor-Leste durante pandemia COVID-19. Konsellu Ministrus delega kompeténsia atu asina akordu ne’e ba Ministra Finansas iha  ezersísiu, hodi Governu Timor-Leste nia naran.
    Ministra Finansas iha ezersísiu aprezenta mós projetu deliberasaun, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba autorizasaun atu selebra akordu ida entre Governu Timor-Leste no Organizasaun Internasionál Traballu (OIT) kona-ba subvensaun ida iha ámbitu programa “Leaving no one behind in Timor- Leste’s COVID-19 response - Finantial Support for the Implementation of the cash transfer scheme for low-income households” (“La husik ema ida ba kotuk iha resposta ba COVID-19 iha Timor-Leste - apoiu finanseiru ba implementasaun sistema transferénsia apoiu ba família sira ho rendimentu ki’ik”).
    Bazeia ba akordu ne’e, OIT sei fó osan ho valór dolar amerikanu rihun 748, ba Governu Timor-Leste nian, hodi finansia kustu operasionál sira husi implementasaun apoiu umakain sira iha Timor-Leste, ne’ebé aprova husi Dekretu-Lei n. 15/2020, loron 30 fulan-abríl. Ministra Finansas iha ezersísiu simu ona podér tomak hodi asina akordu ne’e.
    Konsellu Ministrus aprova ona autorizasaun atu selebra kontratu sosa foos tonelada rihun 30 husi Repúblika Sosialista Vietname, ne’ebé aprezenta husi Komisaun Nasionál Aprovizionamentu Timor-Leste, husi Ministériu Planeamentu no Investimentu  Estratéjiku no Ministériu Turizmu, Komérsiu no Indústria hodi reforsa stock foos ne’ebé eziste iha país ne’e hodi hatán ba situasaun falta foos karik durante pandemia COVID-19. Konsellu Ministrus delega kompeténsia atu asina kontratu ne’e ba Administradór Sentru Lojístiku Nasionál (SLN), hodi Governu Timor-Leste nia naran.
    Konsellu Ministrus aprova ona Orgánika Governu Konstitusionál VIII nian, no halo ona alterasaun rua, relasiona ho diploma ne’ebé aprova ona iha sorumutuk Ezekutivu nian ida liubá. Alterasaun dahuluk refere ba orden presedénsia membru Governu sira nian. Nune’e, Primeiru-Ministru tuir kedas husi Vise-Ministru na’in rua, tuir fali ho Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, ne’ebé tuir husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, no tuir fali maka ministru sira seluk, bazeia ba estrutura ne’ebé aprova ona iha semana kotuk.
    Dekretu-Lei ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e prevee mós alterasaun ida ba kompeténsia sira ne’ebé atribui ba Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, ne’ebé sai nu’udar responsavel hodi organiza, dinamiza ka partisipa iha tipu atividade saida de’it ne’ebé nesesáriu ba estabelesimentu no funsionamentu plataforma kooperasaun nian ida no dezenvolvimentu ekonómiku integradu sub-rejionál entre Timor-Leste, Indonézia no Austrália.
    Tuir alterasaun ne’ebé halo ona ba orgánika ne’e, Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu-Lei kona-ba estinsaun unidade misaun ad hoc ba dezenvolvimentu  ekonómiku sub-rejionál integradu no ninia estrutura orgánika. Ho diploma ne’e, maka revoga ona Dekretu-Lei n. 17/2014, loron 16 fulan-jullu no atribuisaun sira unidade ida ne’e nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Kooperasaun maka sei hala’o.
    Konsellu Ministrus aprova ona kalendáriu kona-ba preparasaun Orsamentu Jerál Estadu ba tinan fiskál 2020 nian. Tuir kalendáriu ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e, proposta Lei ne’e sei hetan apresiasaun iha sorumutuk  Konsellu Ministrus nian loron 22 fulan-jullu tinan 2020 no submete ba Parlamentu Nasionál iha loron 30 fulan-jullu tinan 2020. REMATA
    hare tan
  • Image
    13 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 13 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 13 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona Proposta Lei ne’ebé Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, aprezenta ona kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei n. 3/2010, loron 21 fulan-abríl, Lei Defeza Nasionál.
    Alterasaun ne’e ninia objetivu mak atu promove armonizasaun ida ne’ebé di’ak liu entre Lei Defeza Nasionál ne’e no dokumentu lubuk ida ne’ebé sentrál ba definisaun Polítika Defeza Nasionál no ba formulasaun asaun estratéjiku-militár Estadu nian, liuliu Konseitu Estratéjiku Defeza Nasionál, Konseitu Estratéjiku Militár, Sistema Forsa Nasionál nian sira, Misaun Forsas Armadas ninian no Dispozitivu F-FDTL nian.
    Nune’e, ho alterasaun ida-ne’e, Primeiru-Ministru mak iha kompeténsia atu propoin ba Konsellu Ministrus, hamutuk ho membru Governu nian ne’ebé iha kompeténsia iha matéria Defeza, nomeasaun no ezonerasaun Xefe Estadu-Maiór Forsas Armadas nian.
    Kompozisaun Konsellu Superiór Defeza Militár nian mós iha modifikasaun, prosesu nomeasaun Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas nian no Vise-Xefe Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas klarifika ona, Forsa Apoiu Jerál hasai ona husi organizasaun jerál F-FDTL nian, no Órgaun Apoiu no Forsa Apoiu Jerál integra ona ba Estadu-Maiór-Jenerál Forsas Armadas nian. Kompozisaun estrutura orgánika F-FDTL nian sira mós hetan ona alterasaun no prevee aprovasaun ba Regulamentu Dixiplina Militár nian husi Governu.
     
    Konsellu Ministrus aprova ona kuadru kooperasaun ba dezenvolvimentu sustentavel, entre Governu Timor-Leste no Organizasaun Nasoins Unidas ba períodu entre tinan 2021 to’o 2025, ne’ebé aprezenta husi Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares. Akordu kooperasaun nian ne’e prevee prioridade estratéjika neen, maka hanesan: 1. Nutrisaun, Seguransa Ai-han no Agrikultura Sustentavel; 2 – Oportunidade Ekonómika Sustentavel no Serbisu dignu ba ema hotu; 3 - Dezenvolvimentu Infantil ho Rezultadu no Aptidaun aprendizajen nian sira durante moris tomak; 4 - Kuidadu saúde no moris-di’ak sira-ne’ebé ho kualidade; 6 - Jestaun sustentavel husi rekursus naturais no reziliénsia ba mudansa klimátika sira. Konsellu Ministrus atribui ona ba Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun podér tomak atu asina akordu ne’e.
    Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé Konsellu Ministrus aprova ona, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.14/2018, loron 17 fulan-agostu, kona-ba Orgánika Governu Konstitusionál VIII nian. Liuhusi diploma ida-ne’e, sei iha Vise-Primeiru-Ministru rua ne’ebé sei tulun Primeiru-Ministru hodi hala’o ida-idak nia kompeténsia, Ministru Asuntus Parlamentares no Komunikasaun Sosiál nian ida no Ministru Planu Ordenamentu Territóriu nian ida, Vise-Ministru ba Turizmu Kulturál no Komunitáriu nian ida, Vise-Ministru ba Komérsiu no Indústria nian ida, no Vise-Ministru Interiór nian ida. Sei laiha tan kargu governamentál sira hanesan Ministru Reforma Lejizlativa no Asuntus Parlamentares no Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku. Sei la prevee tan ezisténsia Ministru Estadu ida nian. Ho Dekretu Lei ida-ne’e, atribuisaun sira kona-ba reforma lejizlativa, prosesu lejizlativu no reforma administrativa integra iha Prezidénsia Konsellu Ministrus. Ministériu Justisa daudaun ne’e sei konsentra atribuisaun hotu ba Governu iha matéria reforma judisiária. Ministériu Planu no Ordenamentu, ne’ebé troka Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, sei sai responsavel ba atribuisaun governamentál sira kona-ba planeamentu no ordenamentu territoriál, no Ministériu Obras Públikas sei la hala’o tan atribuisaun saida de’it kona-ba planeamentu urbanu. Iha ámbitu Prezidénsia Konsellu Ministrus nian, ezisténsia Sekretariadu g7+  la prevee ona no Komisaun Nasionál ba Aprovizionamentu sei integra iha Ministériu Finansas. REMATA
    hare tan
  • Image
    08 maiu 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 8 fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 8 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk estraordinária iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili no aprova ona projetu kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, aprezenta tiha ona iha loron-kuarta liubá kona-ba moratória atu kumpre obrigasaun hirak ne’ebé maihusi kontratu kona-ba fó kréditu iha ámbitu polítika ekonómika atu hatán ba COVID-19. Dekretu-lei ida-ne’e atu fó resposta ba konstranjimentu no difikuldade hirak ne’ebé mosu tanba reseita no rendimentu tuun, ne’ebé iha relasaun ho ekonomia ne’ebé la’o neineik hela tanba efeitu husi surtu COVID-19 no ho risku husi espirál inkumprimentu nian ida, ne’ebé kria efeitu negativu ba sistema finanseiru no tuirmai ba ekonomia reál. Diploma ne’ebé hetan ona aprovasaun ne’e estabelese moratória ida iha kumprimentu ba obrigasaun sira kona-ba kapitál no osan-funan ne’ebé rezulta husi kontratu kréditu nian sira, hodi adia ninia vensimentu iha fulan tolu nia laran. Iha períodu fulan tolu tuirmai hafoin diploma ne’e tama iha vigór. Iha mós redusaun ida ba 40%, iha obrigasaun kona-ba pagamentu osan funan nian ne’ebé sai nu’udar responsabiilidade devedór nian, no restu 60% Estadu maka sei selu.
    Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 12/2020, loron 14 fulan-abríl, ne’ebe regulamenta Fundu COVID-19 nian. Ho objetivu atu hatán ba difikuldade sira ne’ebé mak mosu no asegura ho lalais iha tramitasaun prosesu aprovizionamentu nian no iha selebrasaun kontratu públiku sira ne’ebé mak atu hatán ba situasaun urjénte sira, diploma ida ne’e atribui ba Konsellu Ministrus, kompeténsia atu, liuhusi Dekretu Governu nian, tranzitoriamente fó dalan, iha kazu hirak ne’ebé iha justifikasaun forte no tranzitoriamente, órgaun sira husi departamentu governamentál balu ka pessoa koletiva públika ruma bele pratika atus ne’ebé ninia kompetênsia, iha prinsípiu, tuir loloos inklui iha kuadru husi atribuisaun departamentu governamental seluk ka pessoa koletiva públika seluk nian. Ho aprovasaun Dekretu-Lei ida ne’e nian, atribui mós ba Diretór-Jerál sira, ne’ebé mak sai nu’udar responsavel ba servisu finanseiru husi departamentu governamentál oin-oin, kompetênsia atu autoriza realizasaun prosedimentu aprovizionamentu nian ne’ebé destinadu ba adjudikasaun kontratu públiku sira, ne’ebé ninia despeza sei finansia husi Fundu COVID-19 nian, no idane’e sei la aas liu dólar amerikanu millaun ida, no mós atu asina kontratu sira ne’ebé adjudikadu hafoin realizasaun prosedimentu aprovizionamentu nian hirak ne’e. REMATA
    hare tan
  • Image
    06 maiu 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 6 Fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 6 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão, iha Ministériu Finansas, iha Dili no asiste ona aprezentasaun husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, relasiona ho projetu kona-ba Dekretu-Lei, ne’ebé iha relasaun ho moratória atu kumpre obrigasaun hirak ne’ebé maihusi kontratu kona-ba fó kréditu iha ámbitu polítika ekonómika atu hatán ba COVID-19. Dekretu-lei ida-ne’e atu fó resposta ba konstranjimentu no difikuldade hirak ne’ebé mosu tanba reseita no rendimentu tuun, ne’ebé iha relasaun ho ekonomia ne’ebé la’o neineik hela tanba efeitu surtu COVID-19 no ba risku husi espirál inkumprimentu nian ida, ne’ebé kria efeitu negativu ba sistema finanseiru no konsekuénsia ba ekonomia reál. Projetu ida-ne’e sei analiza fila-fali iha sorumutuk Konsellu Ministrus nian oinmai.
    Konsellu Ministrus aprova ona nomeasaun Timóteo de Deus (vogál efetivu) no Ana Paula Marçal (suplente) hanesan Reprezentante Governu nian iha Konsellu Superiór Ministériu Públiku nian, ne’ebé propoin husi Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa.
    Membru Governu sira aprova ona projetu sira kona-ba Deliberasaun tolu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, kona-ba Memorandu Entendimentu ida no Protokolu Kooperasaun rua ho entidade públika sira Portugál nian.
    Projetu dahuluk kona-ba Deliberasaun nian ne’ebé hetan ona aprovasaun refere ba Memorandu Entendimentu entre Ministériu Ekonomia no Empregu Repúblika Portugeza nian no Ministériu Obras Públikas hamutuk ho Ministériu Petróleu no Rekursus Minierais Repúblika Demokrátika Timor-Leste iha domíniu Enerjia nian (Eletrisidade no Kombustivel), Jeolojia no Minas.
    Aprova ona mós Protokolu Kooperasaun entre Ministériu Ambiente, Ordenamentu Territóriu no Enerjia Repúblika Portugeza nian no Ministériu Obras Públikas Repúblika Demokrátika Timor-Leste, kona-ba Bee, Saneamentu, Drenajen no Jestaun Rezíduu Sólidu sira.
    Ikusliu, membru Governu sira aprova ona Protokulu entre IP Enjenharia, S.A. no Ministériu Obras Públikas, Transportes no Komunikasoins Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian, iha ámbitu Organizasaun no Jestaun Rede Rodoviária Timor-Leste. REMATA
    hare tan
  • 05 maiu 2020Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 5 fulan-Maiu tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian loron 5 fulan-Maiu tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão nian, iha Ministériu Finansas, iha Dili no aprova ona projetu kona-ba Deliberasaun ne’ebé Ministra Finansas iha ezersísiu, Sara Lobo Brites, aprezenta kona-ba limite másimu ba dotasaun orsamentál temporária ba fulan-maiu tinan 2020 ho valór dolar amerikanu 122.228.000 (inklui pagamentu ba empréstimu sira).
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu kona-ba Rezolusaun Governu nian, ne’ebé Ministra Finansas iha Ezersísiu mós mak aprezenta, kona-ba valór husi suplementu remuneratóriu, ne’ebé kria husi Dekretu Lei n.17/2020, ba funsionáriu, ajente no traballadór administrasaun públika nian sira ne’ebé halo atividade sira iha servisu ba prevensaun no kontrolu ba COVID-19, durante estadu emerjénsia nian vigora. Suplementu remuneratóriu ne’e ninia valór la hanesan, husi dolar amerikanu 5 to’o 25, ba kada loron servisu efetivu benefisiáriu nian, durante estadu emerjénsia nian vigora, tuir grau risku nian ne’ebé funsionáriu sira hasoru. Pagamentu ne’e sei hala’o fulan-fulan, hamutuk ho saláriu fula-fulan nian. Rezolusaun Governu nian ida-ne’e prodúz efeitu iha loron 28 fulan-marsu tinan 2020, data iha ne’ebé estadu emerjénsia nian hahú. Montante husi suplementu ba períodu entre loron 28 fulan-marsu no diploma ida-ne’e tama iha vigór sei selu hamutuk ho saláriu fulan-maiu nian. Identifkiasaun benefisiáriu sira no kontabilizasaun númeru loron servisu nian ne’ebé atu selu, Ministériu ida-idak maka sei halo. REMATA
    hare tan
  • 29 abril 2020Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Abril tinan 2020
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian loron 29 fulan-Abril tinan 2020
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Auditóriu Kay Rala Xanana Gusmão nian, iha Ministériu Finansas, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Fidelis Leite Magalhães no Governadór Banku Sentrál Timor-Leste (BSTL) nian, Abraão de Vasconselos, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu Lei n. 23/2017, loron 12 fulan-jullu, kona-ba Sistema Garantia Kréditu (SGK). Ho alterasaun ida-ne’e, asesu husi empreza mikro sira-nian ba SGK loke tan, hodi aumenta tipu atividade ekonómika ne’ebé prienxe rekizitu ba programa ne’e.
    Sistema garantia kréditu hanesan mekanizmu apoiu nian ida ba empreza mikro, empreza ki’ik no empreza média (EKEM), liuhusi ne’ebé Estadu responsabiliza ba risku konsesaun kréditu nian hamutuk ho banku komersiál sira, hodi fó garantia ida ne’ebé kobre montante másimu ida to’o 70% husi empréstimu sira ne’ebé fó no ne’ebé kumpre rekizitu legál hirak ne’ebé estabelese ona. SGK ne’e nia objetivu prinsipál mak atu kontribui ba estrutura emprezariál ida ne’ebé sólida no viavel, ne’ebé favorese empriendedorizmu, kriasaun empregu no kreximentu husi ekonomia nasionál.
    Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, aprezenta ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba Medida sira atu Ezekuta Renovasaun ba Deklarasaun Estadu Emerjénsia ne’ebé fó sai husi Dekretu Prezidente Repúblika nian n. 32/2020, loron 27 fulan-abríl, hodi hatán ba pandemia COVID-19. Relasiona ho renovasaun ba deklarasaun estadu emerjénsia nian ne’e, Governu, liuhusi Dekretu ida-ne’e, asegura ninia ezekusaun, hodi adota medida hirak ne’ebé nesesária atu previne moras ne’e, satan pandemia ne’e, salva vida no asegura subsisténsia husi kadeia abastesimentu beins no servisu esensiál sira ba ita-nia populasaun, maske medida sira-ne’e bele limita direitu no liberdade fundamentál balu.
    Relasiona ho Dekretu Governu nian N. 3/2020, loron 28 fulan-marsu, proibisaun ema husi rai-li’ur atu tama iha territóriu nasionál mantein nafatin, ho exesaun ne’ebé prevee ona antes no ho exesaun ba estranjeiru hotu-hotu ne’ebé hala’o atividade profisionál iha setór petrolíferu nian.
    Regra sira kona-ba kontrolu sanitáriu atu tama no sai husi territóriu nasionál nafatin la iha mudansa. Relasiona ho regra sira kona-ba distansiamentu sosiál nian, Diploma ne’e hatete katak ajente sira forsa seguransa nian tenke sensibiliza ema hotu-hotu atu kumpre regra hirak ne’ebé define ona, bandu ema atu labele halibur malu, hato’o ba sira katak bainhira la kumpre orden ida ne’e sei konsidera nu’udar krime dezobediénsia nian, identifika ema sira ne’ebé la respeita regra sira no hato’o kedas keixa ba Ministériu Públiku.
    Dekretu Governu nian ne’e permite atividade transporte públiku nian sira, naran katak veíkulu sira ne’e tenke hamoos nafatin loroloron molok hala’o operasaun, no motorista, ajudante no pasajeiru sira tenke uza máskara protesaun nian no evita kualkér kontaktu fíziku.
    Relasiona ho regra sira kona-ba asesu ba loja no serbisu-fatin sira, regra sira kona-ba kliente no funsionáriu sira tenke uza máskara, fase liman molok tama ba fatin sira ne’e no respeita distánsia fízika pelumenus metru ida ho balun sei mantein nafatin. Forsa seguransa nian no inspetór sira husi autoridade seguransa alimentár no ekonómika sira bele haruka ema hirak-ne’ebé la kumpre regra sira sai husi fatin ne’e, halo identifikasaun ba ema hirak ne’e no hato’o kedas keixa ba Ministériu Públiku. Regra sira ne’e sei aplika mós ba merkadu sira, maibé husi parte autoridade no administrasaun munisipál sira, sei kria kondisaun hirak ne’ebé nesesária no halo kontrolu, atu nune’e ema bele kumpre regra sira ne’ebé estabelese ona. Vendedór dalan ninin sira, tenke uza nafatin máskara protesaun nian no tenke mantein distánsia pelumenus metru ida husi vendedór dalan ninin sira seluk.
    Medida sira kona-ba funsionamentu husi administrasaun públika no asesu ba fatin hirak ne’e, ne’ebé uluk estabelese ona sei mantein nafatin, no lista kona-ba servisu públiku sira ne’ebé konsidera esensiál sei aumenta tan no lista kona-ba atividade sira iha ne’ebé direitu ba greve hetan  suspensaun define ona.
    Dekretu Governu nian ne’ebé agora hetan ona aprovasaun ne’e hateten katak membru Governu ne’ebé sai nu’udar responsavel ba saúde, sei bele determina, karik konsidera katak presiza duni ba protesaun saúde públika nian, rekizisaun temporária ba espasu no estabelesimentu partikulár sira. Iha kazu hirak ne’ebé iha justifikasaun loloos, Konsellu Ministrus sei bele rekizita beins imóveis no móveis partikulár sira-nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Dionísio da Costa Babo Soares, aprezenta, ne’ebé aprova regulamentu kona-ba subsídiu ba sidadaun timoroan sira ne’ebé temporariamente hela iha rai-li’ur no sira seluk ne’ebé la’ós rezidente maibé obrigadu hela iha rai-li’ur lai, tanba situasaun epidemiolójika Koronavírus foun. Montante subsídiu nian ne’e sei selu kada fulan no depende ba kustu moris iha país ne’ebé sira hela ba. Benefisiáriu sira husi medida hirak ne’e mak estudante timoroan sira ne’ebé la’ós bolseiru, ne’ebé depende loos de’it ba apoiu finanseiru husi família ne’ebé hela iha Timor-Leste no  sidadaun timoroan sira ne’ebé labele tama iha Timor-Leste tanba fronteira taka hela.
    Konsellu Ministrus aprova ona mós projetu Dekretu Lei, kona-ba alterasaun daruak ba Estatutu Militár FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) nian, ne’ebé aprova husi Dekretu Lei n. 7/2014, loron 12 fulan-marsu. Alterasaun ne’e ninia objetivu mak atu kompatibiliza Estatutu F-FDTL ho dokumentu estruturante lubuk ida iha área Defeza nian no ho kontestu legál atuál, maka hanesan, Lei Defeza Nasionál nian, Konseitu Estratéjiku Defeza Nasionál nian, Konseitu Estratéjiku Militár nian, Sistema Forsa Nasionál nian, Misaun sira Forsa Armada nian no Dispozitivu F-FDTL  nian. REMATA
    hare tan
48 49 50 51 52 53 54