Komunikadus
- 04 agostu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-agostu tinan 2021Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-agostu tinan 2021
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, ne’ebé ninia objetivu atu halo alterasaun daruak ba Kódigu Prosesu Sivil nian, ne’ebé aprova ona husi Dekretu-Lei nú. 1/2006, loron 21 fulan-fevereiru no altera ona husi Lei nú. 6/2021, loron 31 fulan-marsu. Ho Dekretu-Lei ne’e, Governu, ho autorizasaun lejizlativa ne’ebé fó husi Parlamentu Nasionál (liuhusi Lei nú. 3/2021, loron 2 fulan-marsu), sei fó fleksibilidade ida ne’ebé boot liu ba faze saneamentu nian husi prosesu, liuliu kona-ba preparasaun ba audiénsia diskusaun nian no julgamentu, no sei kontribui ba dezkonjestionamentu justisa sivil nian. Ho alterasaun ne’e, mantein faze saneamentu hanesan faze prosesuál intermédia prosesu nian, maibé faze ida ne’e la presiza atu bazeia de’it iha espesifikasaun no iha kestionáriu. Nune’e prevee ba eskema preparatóriu alternativu sira. Selesaun husi eskema preparatóriu ba audiénsia diskusaun no julgamentu nian juiz maka halo, liuhusi despaxu ne’ebé la iha posibilidade ba rekursu, bazeia ba opsaun ne’ebé iha situasaun konkreta, adekuada liu ba karasterístika konkreta sira litíjiu nian.
Konsellu Ministrus aprova ona alterasaun daruak ba Dekretu-Lei nú. 17/2020, loron 30 fulan-abríl, ne’ebé kria suplementu remuneratóriu ba funsionáriu, ajente no traballadór administrasaun públika sira ne’ebé hala’o atividade profisionál oin-oin iha servisu sira prevensaun ka kontrola COVID-19 nian ka iha kondisaun sira ne’ebé direta ho espozisaun ba virus SARS-CoV-2 nian.
Iha alterasaun ne’e, lista kategoria traballadór benefisiáriu sira sei revee filafali, tanba traballadór sira lubun boot ne’ebé maka hala’o atividade sira SARS-CoV-2 nian iha kondisaun direta ba espozisaun ba virus SARS-CoV-2 ne’ebé maka ohin luan liu duké ne’ebé prevee ona iha Dekretu-Lei anteriór, liuliu ho inkluzaun husi tékniku sira ne’ebé envolve ona iha programa vasinasaun kontra COVID-19, guarda prizionál no koveiru sira, entre sira seluk, ne’ebé maka la abranje to’o ohin loron.
Valór suplementu remuneratóriu ida ne’e, sei finansia husi Fundu COVID-19, variasaun entre dolar amerikanu 5 to’o 25 kada loron, tuir grau risku sira ne’ebé funsionáriu sira hasoru, tuir tabela ne’ebé aprova ona ho diploma ida ne’e.
Alterasaun hirak ne’ebé prevee iha diploma ne’e prodúz efeitu sira hahú husi loron 30 fulan-abríl tinan 2020, data ne’ebé tama iha vigór husi Dekretu-Lei ne’ebé oras ne’e altera.
Direitu ba suplementu sira ne’e sei hanaruk to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2021, sein prejuizu ba posibilidade posteriór hodi halo estensaun liuhusi intervensaun lejizlativa foun.
Aprova ona mos projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nian ne’ebé refere ba remunerasaun husi Prezidente Autoridades Munisipál no Administradór Munisipál sira.
Diploma ida ne’e hakarak atu adekua remunerasaun Prezidente Autoridade Munisipál no Administradór Munisipál sira nian ba responsabilidade boot ne’ebé maka dezempeñu kargu nian implika, hanesan reprezentante sira, ba nivel munisipál, husi Governu Sentrál, ne’ebé kaer responsabilidade sira kona-ba servisu oin-oin sira ne’ebé Governu fó ba sidadun lokál sira. Ho projetu Dekretu Governu nian ne’e, hahú husi fulan-janeiru tinan 2022, Prezidente Autoridade Munisipál sira sei simu remunerasaun fulan-fulan dolar amerikanu 1.600 no Administradór Munisipál sira sei simu dolar amerikanu 1.300.
Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé maka aprezenta mós husi Ministru Administrasaun Estatal, kona-ba atualizasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru no aprovasaun kalendáriu kona-ba operasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru, ba eleisaun Prezidente Repúblika ne’ebé sei hala’o iha tinan 2022. Rezolusaun Governu nian ne’e ho objetivu atu asegura realizasaun operasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru, hodi permite sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha estranjeiru, hodi fó sira nia direitu ba votu. Atividade sira inskrisaun nian no atualizasaun inskrisaun iha resensiamentu eleitorál sei hala’o iha loron 3 fulan-setembru tinan 2021 to’o loron 14 fulan-janeiru tinan 2022, ne’ebé sei sai períodu ida ne’ebé naruk tebes la hanesan baibain tanba pandemia COVID-19. Aleinde misaun diplomátika no postu konsulár sira, atividade hirak ne’e sei hala’o mós iha postu resensiamentu movel sira iha Austrália, iha Koreia Súl, iha Portugál no iha Reinu Unidu.
Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera hodi aprova projetu Rezolusaun Governu ne’ebé impoin serka sanitária iha área sira ne’ebé abranje husi Suku Naimeco, iha Postu Administrativu Pante Makasar no husi Suku Bobometo, iha Postu Administrativu Oesilo, postu administrativu rua ne’e iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oekuse Ambenu, hahú oras 00:00 loron 5 fulan-agostu tinan 2021 to’o oras 23:59 loron 18 fulan-agostu tinan 2021.
Nune’e, bandu sirkulasaun ema sira-nian entre Suku sira ne’ebé temi ona, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu sira forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña indivíduu sira ne’e. REMATA - 30 jullu 2021Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-julluPrezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-jullu
Konsellu Ministru hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, hahú sorumutuk ne’e ho análize ba aprezentasaun kona-ba pontu situasaun epidemiolójika nasionál iha munisípiu Ermera, husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian.
Haree ba evolusaun husi situasaun epidémika iha Ermera, ne’ebé agrava liu, ho númeru kazu diagnostikadu ho virus SARS-CoV ne’ebé sa’e maka’as iha munisípiu ne’e, no atu prevene risku ne’ebé mosu husi propagasaun COVID-19 nian, Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé impoin konfinamentu domisiliáriu jerál ba populasaun iha Postu Administrativu Ermera no Postu Administrativu Railaku, iha munisípiu Ermera nian, hahú husi tuku 00:00 loron 31 fulan-jullu to’o tuku 23:59 iha loron 11 fulan-agostu tinan 2021.
Nune’e, impoin konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu ne’ebé maka hela ka oras ne’e iha hela iha postu administrativu rua husi munisípiu Ermera, ne’ebé tenke hela iha sira nia uma ka iha sira nia alojamentu temporáriu, ne’ebé inklui sentru akollimentu, exetu iha situasaun ne’ebé prevee iha diploma ne’e, liuliu tanba razaun saúde, serbisu, asesu ba sasán no servisu nesesidade bázika nian.
Ema sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19 nian, la inklui iha impozisaun konfinamentu domisiliáriu ne’e.
Iha área hotu-hotu iha Postu Administratitu Ermera no Postu Administrativu Railaku nian, bandu atu transporte públiku, liuliu mikrolete, biskota no anguna halo sirkulasaun;
Bandu atu halo selebrasaun relijioza koletiva, no bandu mós atu hala’o serimónia fúnebre ne’ebé envolve partisipasaun ema na’in sanulu liu, sira ne’ebé, durante serimónia ne’e rasik tenke uza máskara oin nian hodi taka inus no ibun no mantein distánsia, pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé prezente iha serimónia ne’e.
Estabelesimentu komersiál, industriál, artezanál ka prestasaun servisu nian taka ba públiku, ho exesaun ba estabelesimentu sira ne’ebé autoriza iha Rezolusaun Governu ne’e, liuliu estabelesimentu ne’ebé fa’an ai-han no sasán nesesidade bázika nian, eletrisidade, telekomunikasaun, prestasaun kuidadu médiku, farmásia, postu kombustivel nian, no instituisaun finanseira sira.
Restaurante sira bele fornese hahán iha rejime take away ka entrega iha uma de’it no estabelesimentu sira-seluk ne’ebé taka ba públiku bele dezenvolve ninia atividade liuhusi servisu entrega ba uma de’it.
Vendedór ambulante ba sasán alimentár no sasán ba nesesidade bázika bele mantein sira-nia atividade. Merkadu sira iha Postu Administrativu rua ne'e mantein ninia funsionamentu, husi tuku 6 dadeer to’o tuku 6 loro-kraik.
Konsellu Ministru aprova ona mós deliberasaun ida atu orienta Ministra Saúde no Departamentu sira hotu ne’ebé responsavel ba kampaña vasinasaun nian, atu nune’e bele mobiliza rekursu nesesáriu sira hotu atu hasa’e númeru vasina loron-loron iha área munisípiu Ermera hodi bele hasa’e persentajen populasaun ne’ebé hetan vasina iha munisípiu ida-ne’e. REMATA
- 29 jullu 2021Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak manifesta solidariedade ba komunidade Eis Merkadu Komoro ne’ebé afetadu hosi inséndiu ohin madrugadahare tan
Primeiru-Ministru
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Dili, loron 29 fulan-jullu tinan 2021
Komunikadu Imprensa
Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak manifesta solidariedade ba komunidade Eis Merkadu Komoro ne’ebé afetadu hosi inséndiu ohin madrugada
Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak espresa nia laran triste wainhira rona notísia kona-ba akontesimentu inséndiu kinta-feira madrugada ne’e iha eis Merkadu Komoro, ne’ebé afeita uma komunidade sira-nia besik atus haat mak resin mak ahi han mutuk hotu.
Ho situasaun ne’e, Xefe Governu manifesta nia solidariedade no fó korajem ba família afetadu sira, no orienta ona ba Ministériu relevante sira hanesan Ministériu Solidariedade Sosiál, Ministériu Administrasaun Estatal no Sekretaria Estadu Protesaun Sivíl atu halo intervensaun imediata ba apoiu família afetadu sira.
“Dadeer ne’e, ha’u rona rekadu kona-ba inséndiu iha eis Merkadu Komoro ne’ebé kuaze atinji uma komunidade sira nian besik 400 resin mak ahi han hotu, ha’u nia laran triste no lamenta tebes rona notísia ida ne’e. Aproveita biban ne’e hodi ha’u-nia naran rasik no Governu nia naran, manifesta solidariedade ba família sira ne’ebé afetadu no husu atu korajem iha situasaun ida ne’e.
Ha’u orienta ona Ministériu sira relevante atu tun imediata ba terenu hodi halo identifikasaun no intervensaun apoiu emerjénsia ruma ba ita-nia família sira ne’ebé afetadu”, Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak. Remata
- 28 jullu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 28 fulan-jullu tinan 2021Prezidénsia Konsellu Ministrushare tan
VIII Governu Konstitusionál
...........................................................................................................................
Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 28 fulan-jullu
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no hafoin analiza aprezentasaun kona-ba pontu situasaun epidemiolójika nasionál, ne’ebé halo husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian, Konsellu Ministrus aprova ona projetu husi Dekretu Governu kona-ba medida sira ba ezekusaun Deklarasaun Estadu Emerjénsia nian, ne’ebé efetua husi Dekretu Prezidente Repúblika n. 56/2021, loron 27 fulan-jullu, hodi hatán ba pandemia COVID-19. Estadu emerjénsia, ne’ebé foin renova ona, inklui territóriu nasionál tomak no vigora entre tuku 00:00, loron 1 fulan-agostu tinan 2021 to’o tuku 23:59 loron 30 fulan-agostu tinan 2021.
Mantein medida sira ba ezekusaun deklarasaun estadu emerjénsia anteriór, liuliu obrigasaun ba sidadaun sira hotu ne’ebé hela iha Timor-Leste atu mantein distánsia, pelumenus, metru ida ho ema seluk ne’ebé la hela hamutuk ho nia. Kontinua obrigasaun atu uza máskara oin nian, ne’ebé taka inus no ibun, bainhira hakarak tama ka hela iha fatin públiku ka privadu hirak ne’ebé ema hotu uza no fase liman bainhira hakarak tama ba estabelesimentu komersiál, industriál ka prestasaun servisu sira-nian ka ba edifísiu sira iha ne’ebé servisu administrasaun públika nian funsiona. Ema hotu-hotu nafatin iha obrigasaun mós atu evita halibur-malu iha dalan públiku.
Konsellu Ministrus delibera mós atu aprova projetu Rezolusaun Governu nian rua ne’ebé ninia objetivu maka:
mantein impozisaun serka sanitária iha munisípiu Dili to’o oras 23:59, loron 12 fulan-agostu, tinan 2021; no
Impoin serka sanitária iha munisípiu Ermera entre oras 00:00, loron 29 fulan-jullu, tinan 2021, to’o oras 23:59, loron 12 fulan-agostu, tinan 2021.
Nune’e, bandu sirkulasaun ema sira-nian entre munisípiu Dili no Ermera no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña indivíduu sira ne’e.
Aprova ona mós projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, hodi nomeia Guilhermina Filomena Saldanha ba Kargu Prezidente Autoridade Munisipál Dili, ba periodu tinan lima, hahú husi data nia simu pose.
Konsellu Ministrus aprova ona, ho alterasaun, projetu Proposta Lei Komisaun Funsaun Públika nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães. Liu ona tinan sanulu husi nia kriasaun, ho lei ida-ne’e sei hakarak atu reforsa garantia sira kona-ba independénsia atuasaun Komisaun ne’e nian no ninia Komisáriu sira, no, iha tempu hanesan, halo reforma ba ninia ámbitu intervensaun, liuliu atu rezolve problema sira ne’ebé identifika ona, no ne’ebé sai nu’udar difikuldade ida ba efisiénsia funsionamentu Funsaun Públika nian. Nune’e, ho objetivu atu kria husi experiénsia ne’ebé iha tiha ona, ita hakarak katak Komisaun Funsaun Públika iha papél apoiu nian iha definisaun ba polítika públika sira kona-ba funsionalizmu públiku nian, no reforsa ba atribuisaun Ministériu nian sira, no kompeténsia sira husi sira nia órgaun sira, kona-ba rekursus umanus.
Aprova ona mós, ho alterasaun, ba projetu deliberasaun kona-ba Planu dezenvolvimentu Portu Dili nian, ne’ebé aprezenta husi ministru Transportes no Komunikasoins, José Agustinho da Silva. Planu ne’ebé aprova ona prevee reestruturasaun no modernizasaun Portu Dili nian, hafoin transferénsia husi funsaun portu karga nian ba portu foun, iha Tibar, no nia transformasaun ba marina no portu kruzeiru sira nian. Prevee katak investimentu iha projetu ida-ne’e sei garante retornu boot, liuliu aumentu iha área sira hanesan turizmu,
Konsellu Ministrus delibera ona atu fó podér tomak ba Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, hodi asina Akordu entre Ministériu Defeza Timor-Leste nian no Departamentu Defeza Austrália nian (DDA), kona-ba atividade infraestrutura no instalasaun sira ba Portu Hera. Akordu ne’e ninia objetivu mak atu promove dezenvolvimentu infraestrutura sira hodi hasa’e kapasidade no sustentabilidade FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), hodi fó asisténsia ba interesse sira Timor-Leste no Austrália nian. Ho akordu ne’e, DDA sei realiza atividade ne’ebé presiza konstrusaun nian iha Portu Hera hodi entrega, iha tinan 2023, ro’o patrulla (GSB) rua ne’ebé Austrália sei fó ba
Aprova mós, ho alterasaun sira, projetu deliberasaun ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-ba revizaun ba valór husi tarifa sira ne’ebé utilizadór sira iha Portu Tibar sei selu, ba taxa konsesaun ne’ebé konsesionária sei selu nu’udar royalty, no ba penalidade sira ne’ebé konsesionária sei selu tamba la kumpre rekizitu mínimu sira kona-ba servisu no ekipamentu nian. Revizaun ba valór hirak-ne’e ho fatór indeksasaun 1,061, konsidera diminuisaun tráfegu karga nian, kompara ho previzaun sira, konsidera realidade ekonómika iha tinan hirak ikus ne’e, konsidera difikuldade sira ne’ebé rezulta husi pandemia COVID-19, konsidera mós vontade konsesionária nian hodi kontinua dezenvolve projetu no hahú opera ho lais liu, no konsidera mós katak valór sira ne’ebé maihusi revizaun ne’e hanesan ho valór sira ne’ebé sei vigora hela, karik konsesionária hahú ona operasaun iha data ne’ebé prevee ona.
Konsellu Ministrus aprova ona, ho alterasaun sira, projetu deliberasaun kona-ba selebrasaun Akordu Finansiamentu ida no Akordu ida kona-ba Kontribuisaun Finanseira ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu. Akordu rua ne’e refere ba projetu dezenvolvimentu infraestrutura bee no saneamentu ne’ebé lokaliza iha Viqueque, Lospalos no Same. Konsellu Ministrus fó podér tomak ba Ministru Finansas, hodi reprezenta Estadu Timor-Leste, atu asina akordu rua ne’e.
Komisaun Interministeriál ba Protesaun Sivíl no Jestaun Dezastre Naturais halo aprezentasaun ba Konsellu Ministrus kona-ba ezekusaun ba deklarasaun situasaun kalamidade relasiona ho inundasaun ne’ebé akontese iha munisípiu Dili, iha madrugada, loron 4 fulan-abril, tinan 2021. Ministériu Administrasaun Estatál no Ministériu Obras Públikas halo aprezentasaun sira ne’ebé hatudu ona impaktu husi inundasaun sira, no resposta ba emerjénsia nian no rekuperasaun husi estragu sira.
Daudaun ne’e, sei iha ema hamutuk na’in 731 maka ba hela iha sentru akollimentu neen ne’ebé sei ativu iha sidade Dili. Totál ema hamutuk na’in 34 maka mate no na’in 14 maka lakon. Iha nivel nasionál, uma-kain 30.322 mak afeta husi inundasaun ne’e. Iha munisípiu Dili, uma-kain 24.816 mak afetadu. Inundasaun mós halo estragu boot ba uma hamutuk 4.231. Planu ida hodi harii sentru alojamentu multifunsaun sei dezenvolve hela, hodi hatán ba situasaun sira emerjénsia nian, no mós atu kontribui ba prosesu reorganizasaun urbana no polítika desentralizasaun administrativa no podér lokál.
Kona-ba resposta Governu, iha área apoiu umanitáriu emerjénsia nian, mobiliza ona rekursus umanus no disponibiliza ona beins materiais, ekipamentu sira, bee no ai-han, ai-moruk no ekipamentu sira-seluk ba populasaun afetada.
Kona-ba obras públikas, hala’o ona atividade nesesária sira hanesan limpeza, normaliza dalan públika no reabilitasaun no rekonstrusaun ba infraestrutura sira. Durante aprezentasaun, hatudu mós projetu sira ne’ebé hala’o hela ka projetu sira ne’ebé planeia ba prazu badak no naruk, la’ós de’it atu rezolve estragu hirak-ne’ebé identifika ona, maibé mós atu prevene no reduz risku sira husi dezastre sira tuirmai no kria infraestrutura sira ne’ebé reziliente liu.
Ministru Petróleu no Minerais, Víctor da Conceição Soares, halo aprezentasaun ida kona-ba planu ba projetu konstrusaun Terminál Importasaun Petróleu nian iha Metinaro. Terminál ne’e, ne’ebé sei lokaliza iha Aldeia Manuleu, Suku Wenunuk, Postu Administrativu Metinaru, Munisípiu Dili, sei iha kapasidade hodi armazena petróleu ba loron 120, ho objetivu hodi garante stock estratéjiku nasionál petróleu nian ba loron 90, no stock adisionál nian ida ba loron 30, ne’ebé Timor Gap sei komersializa. Remata
- 22 jullu 2021Governu Timor-Leste hato’o nia solidariedade ba XinaGovernu Timor-Leste hato’o ninia sentidas kondolénsias ba Governu no Povu Repúblika Populár Xina nian, hafoin estragus boot no lakon vida nian kauza husi udan boot iha loron hirak ikus ne’e iha rejiaun sentru Xina nian, ne’ebé tuir autoridade meteorolójika sira país nian, hateten katak ne’e mak udan boot forte liu iha tinan rihun ikus nian.hare tan
- 21 jullu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 21 fulan-jullu tinan 2021Aprova ona:hare tan
1 - Pedidu ba renovasaun estadu emerjénsia nian;
2 - Apoiu finanseiru ba kazu mate ka inkapasidade tanba rezultadu husi inokulasaun ho vasina kontra COVID-19.
Analiza ona:
1 - Pontu situasaun epidemiolójika nasionál. - 17 jullu 2021Governu Timor-Leste hato’o nia solidariedade ba Alemaña no BéljikaLori povu Timor-Leste nia naran, Governu hato’o sentidas kondolénsias ba família no belun sira husi vítima inundasaun grave nian ne’ebé afeta Alemaña, parte oeste, no Béljika, parte leste, iha kinta-feira ne’e, madrugada.hare tan
- 16 jullu 2021Toleránsia pontu iha loron 20 fulan-jullu tinan 2021Toleránsia pontu iha loron 20 fulan-jullu tinan 2021hare tan