RSS 

Komunikadus

  • 26 agostu 2021Esklaresimentu kona-ba medida sira prevensaun propagasaun COVID-19 no protesaun saúde públika nian
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Esklaresimentu kona-ba medida sira prevensaun propagasaun COVID-19 no protesaun saúde públika nian
    Iha semana hirak ikus ne’e, rejista ona situasaun pandemia COVID-19 iha nivel nasionál ne’ebé agrava ho konfirmasaun ezisténsia variante delta iha país no ho númeru infetadu, baixa, kazu grave husi moras no mate ne’ebé aumenta.
    Husi loron 16 to’o loron 22 fulan-agostu, Timor-Leste rejista totál kazu infesaun hamutuk 1.651 husi coronavírus foun, ema 54 tenke baixa no ema ne’ebé mate ho COVID-19 hamutuk 18.
    Maske vasinasaun kontra COVID-19 avansa pozitivamente iha país laran tomak no maske komprova ona ninia efikásia atu prevene kazu grave no mate, verifika ona aumentu ba infetadu mós entre populasaun ne’ebé vasina ona, maske risku atu baixa iha ospitál ki’ik tebes husi ema hirak ne’ebé vasina ona. Sira ne’ebé la vasina bele da’et fali ba ema seluk, inklui ema ne’ebé vulneravel liu.
    Tuir informasaun ne'ebé fó sai horseik, laiha ema ida husi ema 52 ne’ebé mate ho virus SARS CoV-2 iha Timor-Leste ne’ebé hetan ona vasinasaun kompleta.
    Haree ba situasaun ne’ebé maka agrava ne’e no atu proteje saúde públika, governu liuhusi Konsellu Ministrus iha sorumutuk loron 25 fulan-agostu tinan 2021 nian, deside ona:


    Impoin konfinamentu obrigatóriu (lockdown) iha Munisípiu Dili, hahú husi loron 27 fulan-agostu to’o loron 2 fulan-setembru tinan 2021.

    Konfinamentu (lockdown) hanesan medida ne’ebé obriga ema atu  hela iha uma.
    Medida ne’e abranje ba sidadaun sira hotu iha sidade Dili, no inklui ema hirak ne’ebé maka vasina kompleta ona.
    Ema hotu-hotu ne’ebé iha munisípiu Dili tenke hela hakmatek iha uma, bele sai de’it bainhira iha razaun saúde, serbisu (hanesan iha administrasaun públika, superiór ierárkiku define funsionáriu sira ne’ebé maka iha devér atu tama servisu), hodi  asesu beins no servisu ba nesesidade bázika nian no ba simu vasina kontra COVID-19.





    Mantein impozisaun serka sanitária iha munisípiu Dili to’o loron 13 fulan-setembru tinan 2021.

    Serka sanitária maka medida ida ne’ebé bandu ema sai  husimunisípiu ne’e. La’os hanesan lockdown.
    Bandu ema atu tama no sai husi munisípiu ne’e, exetu tanba seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka hala’o interese públiku.
    Husi loron 27 fulan-agostu to’o loron 2 fulan-setembru, tuir Rezolusaun Governu nian ne’ebé impoin konfinamentu domisiliáriu jerál ba populasaun iha munisípiu Dili, ema hotu-hotumunisípiu Dili nian, inklui ema sira ne’ebé simu ona vasina kontra COVID-19, tenke hela hakmatek iha uma.





    Mantein impozisaun serka sanitária iha munisípiu munisípiu Ermera, to’o loron 13 fulan-setembru tinan 2021.

    Serka sanitária maka medida ida ne’ebé bandu ema sai husi munisípiu. La’os hanesan lockdown.
    Bandu ema atu tama no sai husi munisípiu ne’e, exetu tanba  seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka realizasaun interese públiku.
    Proibisaun ne’e la inklui ema sira ne’ebé simu ona vasina kompleta (doze rua) kontra COVID-19, nune’e mós labarik kiik sira ho idade tinan neen maik kraik ne’ebé akompaña ema sira ne’e.





    Impoin serka sanitária sira  iha munisípiu Kovalima no Baucau, husi  loron 26 fulan-agostu to’o loron 8 fulan-setembru tinan 2021.

    Serka sanitária maka medida ida ne’ebé bandu ema atu sai husi munisipiu sira. La’os hanesan ho Lockdown.
    Bandu ema atu tama no sai husi munisípiu sira ne’e, exetu tanba seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka realizasaun interese públiku.
    Proibisaun ne’e la inklui ema sira ne’ebé simu ona vasina kompleta (doze rua) kontra COVID-19, nune’e mós labarik kiik sira ho idade tinan neen maik kraik ne’ebé akompaña ema sira ne’e.





    Mantein impozisaun serka sanitária iha área abranjida sira iha suku Naimeco, postu administrativu Pante Macassar, no suku Bobometo iha postu administrativu Oesilo, suku rua ne’e iha RAEOA, to’o loron 8 fulan-setembru tinan 2021.

    Serka sanitária maka medida ida ne’ebé bandu ema sai husi área limite sira husi suku sira ne’e. La’os hanesan lockdown.
    Bandu ema atu tama no sai husi suku sira ne’e, exetu tanba seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka realizasaun interese públiku.
    Proibisaun ne’e la inklui ema sira ne’ebé simu ona vasina kompleta (doze rua) kontra COVID-19, nune’e mós labarik kiik sira ho idade tinan neen maik kraik ne’ebé akompaña ema sira ne’e.





    Impoin konfinamentu obrigatóriu (lockdown) iha Postu Administrativu Ermera no Railaco, Munisípiu Ermera nian, to’o loron 1 fulan-setembru tinan 2021.

    Konfinamentu (lockdown) hanesan medida ne’ebé obriga ema atu  hela iha uma
    Medida ne’e ne’e la inklui ema sira ne’ebé kompleta ona vasinasaun.
    Ema hotu ne’ebé iha postu administrativu Ermera no Railaco nian, ne’ebé la kompleta vasina obrigatóriu tenke hela iha uma, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu forte tanba razaun sira saúde, serbisu, ka asesu ba beins no servisu sira nesesidade bázika no  ba simu vasina kontra COVID-19.




    Aleinde medida sira temi ona Konsellu Ministrus, liuhusi Dekretu Governu nian, kona-ba medida sira ezekusaun deklarasaun estadu emerjénsia nian, bandu hala’o atividade hotu ne’ebé implika halibur ema barak  iha territóriu nasionál tomak.

    Governu apela ba populasaun hotu atu partisipa iha kampaña vasinasaun kontra COVID-19  no respeita medida sira hotu prevensaun nian, liuliu utiliza máskara oin nian ne’ebé taka inus no ibun, fase liman beibeik, pelumenus mantein distánsia metru ida entre ema ida ho ema seluk no evita halibur malu ho ema barak. REMATA
    hare tan
  • 25 agostu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-agostu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 25 fulan-agostu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no hafoin analiza tiha aprezentasaun kona-ba pontu situasaun epidemiolójika país nian, husi Koordenadór Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize (CIGC), aprova ona projetu Dekretu Governu kona-ba medida sira ba ezekusaun Deklarasaun Estadu Emerjénsia nian, ne’ebé hala’o tuir Dekretu Prezidente Repúblika n. 69/2021, loron 24 fulan-agostu, hodi hatán ba pandemia COVID-19 nian. Estadu emerjénsia, ne’ebé daudaun renova ona, abranje territóriu nasionál tomak no vigora husi tuku 00:00, loron 31 fulan-agostu, tinan 2021, to’o tuku 23:59, loron 29 fulan-setembru tinan 2021.
    Kona-ba medida sira ezekusaun estadu emerjénsia anteriór nian, rejista alterasaun ida, hodi bandu atividade sira hotu ne’ebé implika halibur ema barak, iha territóriu nasionál tomak.
    Regra sira seluk mantein, liuliu obrigasaun ba indivíduu sira hotu ne’ebé hela iha Timor-Leste atu mantein distánsia, pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé maka la hela hamutuk. Kontinua iha obrigasaun mós atu utiliza máskara oin nian, ne’ebé taka inus no ibun, bainhira hakarak tama ka hela iha fatin públiku ka privadu hirak ne’ebé ema hotu uza, no fase liman bainhira hakarak tama ba estabelesimentu komersiál, industriál ka prestasaun servisu sira, ka ba edifísiu sira iha ne’ebé maka servisu administrasaun públika nian funsiona. Durante vijénsia estadu emerjénsia, lisensa, autorizasaun, vistu no autorizasaun rezidénsia no aktu administrativu sira seluk sei válidu nafatin, la depende ba ninia prazu validade.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé impoin konfinamentu domisiliáriu jerál  ba populasaun iha Munisípiu Dili, husi tuku 00:00, loron 27 fulan-agostu to’o tuku 23:59, loron 2 fulan-setembru tinan 2021.
    Nune’e, impoin konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu ne’ebé hela ka agora daudaun iha Munisípiu Dili, ne’ebé tenke hela iha sira-nia uma ka iha sira nia hela-fatin (alojamentu) temporáriu, inklui sentru akollimentu sira, exetu iha situasaun hirak ne’ebé prevee iha diploma ne’e, liuliu tanba razaun saúde, serbisu, asesu ba sasán no servisu nesesidade bázika nian no ba simu vasina kontra COVID-19.
    Nafatin bandu sirkulasaun transporte públiku sira, liuliu taksi, mikrolete, biskota no anguna hodi halo sirkulasaun iha área hotu-hotu munisípiu Dili nian.
    Suspende selebrasaun relijioza koletiva sira, no bandu organizasaun ka realizasun serimónia fúnebre ne’ebé envolve partisipasaun ema na’in sanulu liu, sira ne’ebé, durante serimónia ne’e rasik tenke uza máskara oin nian hodi taka inus no ibun, no mantein distánsia, pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé marka prezensa iha serimónia ne’e.
    Estabelesimentu komersiál, industriál, artezanál ka prestasaun servisu nian taka ba públiku, ho exesaun ba estabelesimentu sira ne’ebé fa’an ai-han no sasán nesesidade bázika nian, eletrisidade, telekomunikasaun sira, prestasaun kuidadu médiku, farmásia, postu kombustivel nian, no instituisaun finanseira sira.
    Restaurante sira bele fornese hahán iha rejime take away ka entrega iha uma de’it, no estabelesimentu sira-seluk ne’ebé taka ba públiku, bele nafatin hala’o ninia atividade, liuhusi servisu entrega ba uma de’it.
    Vendedór ambulante ba sasán alimentár no sasán ba nesesidade bázika sira bele hala’o sira-nia atividade. Merkadu Munisipál hanesan Manleuana no Taibesi, mantein ninia funsionamentu, husi tuku 6 dadeer to’o tuku 6 loro-kraik.
    Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian:

    ne’ebé mantein impozisaun serka sanitária iha munisípiu Dili no Ermera to’o tuku 23:59, loron 13 fulan-setembru;
    ne’ebé impoin serka sanitária iha munisípiu Kovalima no Baukau, hahú tuku 00:00,  loron 26 fulan-agostu tinan 2021, to’o tuku 23:59, loron 8 fulan-setembru tinan 2021 ;
    ne’ebé mantein impozisaun serka sanitária iha área sira ne’ebé abranje husi Suku Naimeco, iha postu administrativu Pante Macassar, no suku Bobometo, iha postu administrativu Oesilu, suku rua ne’e iha Rejiaun Espesiál Oe-Cusse Ambenu, to’o tuku 23:59, loron 8 fulan-setembru.

    Nune’e, impoin proibisaun ba sirkulasaun ema sira-nian entre área no munisípiu sira ne’ebé temi ona no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé iha fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun ba sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós ba labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña ema sira ne’e.
    Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé mantein konfinamentu domisiliáriu jerál ba populasaun iha Postu Administrativu sira Ermera no Railaco, Munisípiu Ermera nian, to’o tuku 23:59, loron 1 fulan-setembru.
    Nune’e, mantein proibisaun ba sirkulasaun ema sira-nian entre postu administrativu sira ne’e no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé iha fundamentu forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku, ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña ema sira ne’e.
    Konsellu Ministrus aprova, ho alterasaun sira, projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, kona-ba Baze Jerál sira Organizasaun Administrasaun Públika nian.  Projetu Dekretu-Lei ne’e ninia objetivu mak atu promove koerénsia ba lejizlasaun ne’ebé adopta ona kona-ba área administrativa, atubele favorese unidade, efisiénsia no efikásia husi ninia asaun. Diploma ne’e define hanesan prinsípiu efisiénsia administrativa nian, katak administrasaun direta no indireta Estadu nian tenke organiza atubele garante efisiénsia másima kona-ba uzu rekursu públiku sira, hodi satisfás nesesidade koletiva sira, tuir interese públiku, no tuir respeitu ba sidadaun sira-nia direitu. Administrasaun direta no indireta Estadu nian tenke organiza atubele kumpre interese públiku ho efikásia, no labele konsidera kualkér atuasaun ne’ebé buka interese privadu iha ninia organizasaun.
    Aprova ona, ho alterasaun sira, projetu Dekretu-Lei ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 19/2018, loron 27 fulan-dezembru, ne’ebé aprova Orgánika Ministériu Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál, ne’ebé aprezenta husi Ministru Júlio Sarmento da Costa “Meta Mali”. Alterasaun ne’e ninia objetivu mak atu hadi’a kapasidade implementasaun nian husi serbisu sira Ministériu ne’e nian, liuliu serbisu sira ne’ebé halo atendimentu ba Kombatente sira Libertasaun Nasionál nian no reforsa kapasidade institusionál iha área téknika no operasionál balun ministériu nian, liuliu kona-ba kapasitasaun no formasaun profisionál ba rekursus umanus ka kona-ba informátika no teknolojia sira informasaun nian, protokolu no komunikasaun institusionál nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augustu Gomes, kona-ba definisaun ba kompozisaun Komité Revizaun Polítiku (koñesidu ho akrónimu CROP) ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2022.  Komité Revizaun Polítiku ninia funsaun mak atu verifika alokasaun estratéjika rekursu sira husi submisaun orsamentál sira, ho objetivu atu atinje kompromisu no objetivu sira ne’ebé hatuur ona iha dokumentu estratéjiku sira no hodi analiza kapasidade atu ezekuta planu sira ba tinan finanseiru 2022 nian. CROP sei prezide husi Primeiru-Ministru, no inklui mós Vise-Primeiru-Ministru na’in rua, Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Ministru Finansas, Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Ministru Transportes no Komunikasoins no Ministru Administrasaun Estatál. Sei partisipa mós iha sorumutuk sira CROP nian, nu’udar observadór sira, Sekretária Estadu Igualdade no Inkluzaun, Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu no Komisária Direitus Labarik nian. Sorumutuk sira CROP nian sei hala’o husi loron 2 to’o loron 16 fulan-setembru, iha Auditóriu Ministériu Finansas nian.
    Ikus liu, Konsellu Ministrus asisti aprezentasaun husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia, no Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Abrão Saldanha, kona-ba pontu situasaun ba preparasaun Jogu Desportivu Comunidade dos Países de Língua Portuguesa (CPLP) nian ba da-XII. Eventu ne’e prevee ona atu hala’o iha Timor-Leste, husi loron 10 to’o loron 22 fulan-jullu tinan 2020, maibé adia fali ba tinan 2022, tanba pandemia COVID-19, hanesan mós eventu desportivu sira seluk iha nivel mundiál. Haree katak preokupasaun sira ne’ebé provoka adiamentu anteriór eventu ne’e sei mantein nafatin, Governu rekomenda hodi adia fila-fali jogu CPLP da-XII ba tinan 2024. REMATA
     
    hare tan
  • 20 agostu 2021Aniversáriu FALINTIL nian ba dala-46
    Ohin, loron 20 fulan-agostu tinan 2021, loron ne’ebé mak ita selebra aniversáriu Frente Armada ba Libertasaun Nasionál Timor-Leste nian (FALINTIL), Governu Konstitusionál VIII presta nia omenajen no nia agradesimentu ba kombatente sira hotu FALINTIL nian, liu-liu ba mártir sira hotu ne’ebé saran ona sira-nia an hodi hetan liberdade no independénsia nasionál.
    Portavós Governu nian, Ministru Fidelis Magalhães, hateten katak “korajen no reziliénsia husi ita-nia erói sira nian, inspira ita loron-loron atu serbisu ho badinas hodi dezenvolve ita-nia nasaun”. REMATA
    hare tan
  • 19 agostu 2021Toleránsia pontu iha loron 20 fulan-agostu tinan 2021 - Loron FALINTIL
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Toleránsia pontu iha loron 20 fulan-agostu tinan 2021 - Loron FALINTIL
    sei publika
    hare tan
  • 18 agostu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 18 fulan-agostu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 18 fulan-agostu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Díli, no delibera ona atu autoriza Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, hodi hahú dilijénsia hirak ne’ebé nesesária no urjente sira, ho posibilidade arendamentu ho opsaun kompra nian, ka akizisaun ba instalasaun sira ne’ebé iha kondisaun digna no bele halibur servisu Ministériu Petróleu no Minerais nian sira hotu, ne’ebé daudaun ne’e lokaliza iha fatin barak iha sidade Dili.
    Projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-ba Kriasaun Unidade Jestaun Integrada ba Projetu Dezenvolvimentu Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato (UJIP) nian, hetan ona aprovasaun. Unidade ida-ne’e, sei iha dependénsia direta ba Komisaun Interministeriál ba negosiasaun apoiu finanseiru nian ba rekualifikasaun Aeroportu Internasionál Nicolau Lobato (AINL), hanesan estrutura temporária ida ba implementasaun projetu ne’ebé sei kontinua ho jestaun téknika no estratéjika sentralizada ba ezekusaun projetu AINL nian iha ninia komponente no ninia faze sira hotu.
    Konsellu Ministrus delibera atu autoriza Ministru Finansas, atu halo negosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu nian, kona-ba kondisaun espesífika sira empréstimu nian relasiona ho projetu modernizasaun ba distribuisaun enerjia elétrika. Haree katak negosiasaun inisiál sira tenke dezenvolve husi ekipa téknika ida ne’ebé lidera husi Ministériu Finansas, Ministru Finansas, liuhusi despaxu sei bele nomeia, membru sira ne’ebé integra iha ekipa negosiasaun ida-ne’e.
    Hafoin halo analize ba aprezentasaun pontu situasaun epidemiolójika nasionál nian, husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize, Konsellu Ministrus delibera hodi propoin ba Sua Exelénsia, Señór Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo, renovasaun ba estadu emerjénsia nian, ba loron 30 tan.   Ho hanoin katak kauza determinante sira ne’ebé justifika ona deklarasaun estadu emerjénsia no ninia renovasaun sira kontinua mantein,  atubele evita no neutraliza risku sira propagasaun nian husi variante foun SARS-CoV-2, no nune’e bele proteje saúde públika no kapasidade ba resposta husi Sistema Nasionál Saúde nian, Governu propoin ba Señór Prezidente Repúblika katak, ho renovasaun estadu emerjénsia nian, permite suspensaun ka restrisaun ba direitu no garantia fundamentál balun.
    Aprova mós projetu Rezolusaun Governu nian, atu mantein impozisaun serka sanitária iha área abranjida sira iha suku Naimeko, iha Postu Administrativu Pante Makasar, no husi Suku Bobometo, iha Postu Administrativu Oesilo, postu administrativu rua ne’e iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oekuse Ambeno, to’o tuku 23:59 loron 30 fulan-agostu tinan 2021. Nune’e bandu sirkulasaun ema sira-nian entre área sira ne’ebé temi ona no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu sira forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña indivíduu sira ne’e.
    Ministru Finansas aprezenta ba Konsellu Ministrus opsaun sira polítiku-lejizlativa nian kona-ba proposta kriasaun subsídiu alimentasaun no subsídiu transporte nian ida ba funsiunáriu publiku sira. Opsaun sira ne’ebé aprezenta ba subsídiu transporte prevee iha substituisuan ba atribuisaun veíkulu Estadu nian ba subsídiu ida-ne’e,  no permite atu hatún ho signifikativu kustu ba jestaun no manutensaun ho veíkulu sira. FIM. Opsaun sira ne’ebé aprezenta ba subsídiu alimentasaun nian prevee atribuisaun mensál ba beins alimentares husi produsaun lokál ba funsionáriu públiku sira. Kriasaun ba subsídiu rua ne’e sei sai hanesan alvu ne’ebé maka sei analiza no delibera filafali iha sorumutuk Ezekutivu nian tuir mai. REMATA
    hare tan
  • 11 agostu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 11 fulan-agostu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 11 fulan-agostu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, hafoin analiza aprezentasaun kona-ba pontu situasaun epidemiolójika país nian, ne’ebé halo husi Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian, aprova ona:

    Projetu Rezolusaun Governu nian sira ne’ebé mantein impozisaun serka sanitária iha Munisípiu Dili no Munisípiu Ermera, to’o tuku 23:59 husi loron 26 fulan-agostu; no


    Projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé mantein konfinamentu domisiliáriu jerál ba populasaun husi Postu Administrativu Ermera no Postu Administrativu Railaku, iha Munisípiu Ermera nian, to’o tuku 23:59, husi loron 25 fulan-agostu.

    Nune’e, bandu nafatin sirkulasaun ema sira-nian entre munisípiu Dili no Ermera no sirkunskrisaun administrativa sira-seluk, exetu iha kazu hirak ne’ebé nia fundamentu forte tanba razaun sira seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun sistema abastesimentu públiku, ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña indivíduu sira ne’e.
    Iha Postu Administrativu Ermera no Postu Administrativu Railaku, mantein mós impozisaun konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu ne’ebé maka hela, ka oras ne’e iha hela iha postu administrativu rua munisípiu Ermera nian, ne’ebé tenke hela iha sira nia uma, ka iha sira nia alojamentu temporáriu, ne’ebé inklui sentru akollimentu, exetu iha situasaun ne’ebé prevee ona iha leten, liuliu tanba razaun saúde, serbisu, asesu ba sasán no servisu nesesidade bázika nian. Ema sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19 nian, la inklui iha impozisaun konfinamentu domisiliáriu ne’e.

    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Salvador Soares dos Reis Pires, ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 27/2010, loron 22 fulan-dezembru, ne’ebé aprova ona Rejime Jurídiku ba Sertifikasaun no Inskrisaun Empreza Konstrusaun Sivíl no Konsultoria Téknika Sivíl nian. Ho intervensaun lejizlativa ida-ne’e, hakarak elimina limitasaun ne’ebé uluk la permite empreza nasionál sira atu hala’o servisu sira konstrusaun sivíl nian ho valór aas liu dolar amerikanu millaun 7,5.

    Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova ona projetu deliberasaun, kona-ba revizaun ba valór husi tarifa sira, ba taxa konsesaun no ba penalidade sira Portu Tibar nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e hetan ona deliberasaun iha Sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 28 fulan-jullu tinan 2021, maibé, tanba iha alterasaun balun iha faze redasaun finál nian, presiza submete fali Dekretu Lei ne’e ba deliberasaun foun Konsellu Ministrus nian. Revizaun ba valór hirak-ne’e ho fatór indeksasaun 1,061, konsidera diminuisaun tráfegu karga nian, kompara ho previzaun sira, konsidera realidade ekonómika iha tinan hirak ikus ne’e, konsidera difikuldade sira ne’ebé rezulta husi pandemia COVID-19, konsidera mós vontade konsesionária nian hodi kontinua dezenvolve projetu no hahú opera ho lais liu, no konsidera mós katak valór sira ne’ebé maihusi revizaun ne’e hanesan ho valór sira ne’ebé sei vigora hela, karik konsesionária hahú ona operasaun iha data ne’ebé prevee ona. REMATA
    hare tan
  • 04 agostu 2021Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-agostu tinan 2021
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-agostu tinan 2021
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa, ne’ebé ninia objetivu atu halo alterasaun daruak ba Kódigu Prosesu Sivil nian, ne’ebé aprova ona husi Dekretu-Lei nú. 1/2006, loron 21 fulan-fevereiru no altera ona husi Lei nú. 6/2021, loron 31 fulan-marsu. Ho Dekretu-Lei ne’e, Governu, ho autorizasaun lejizlativa ne’ebé fó husi Parlamentu Nasionál (liuhusi Lei nú. 3/2021, loron 2 fulan-marsu), sei fó fleksibilidade ida ne’ebé boot liu ba  faze saneamentu nian husi prosesu, liuliu kona-ba preparasaun ba audiénsia diskusaun nian no julgamentu, no sei kontribui ba dezkonjestionamentu justisa sivil nian. Ho alterasaun ne’e, mantein faze saneamentu hanesan faze prosesuál intermédia prosesu nian, maibé faze ida ne’e la presiza atu bazeia de’it iha espesifikasaun no iha kestionáriu. Nune’e prevee ba eskema preparatóriu alternativu sira. Selesaun husi eskema preparatóriu ba audiénsia diskusaun no julgamentu nian juiz maka halo, liuhusi despaxu ne’ebé la iha posibilidade ba rekursu, bazeia ba opsaun ne’ebé iha situasaun konkreta, adekuada liu ba karasterístika konkreta sira litíjiu nian.
    Konsellu Ministrus aprova ona alterasaun daruak ba Dekretu-Lei nú. 17/2020, loron 30 fulan-abríl, ne’ebé kria suplementu remuneratóriu ba funsionáriu, ajente no traballadór administrasaun públika sira ne’ebé hala’o atividade profisionál oin-oin iha servisu sira prevensaun ka kontrola COVID-19 nian ka iha kondisaun sira ne’ebé direta ho espozisaun ba virus SARS-CoV-2 nian.
    Iha alterasaun ne’e, lista kategoria traballadór benefisiáriu sira sei revee filafali, tanba traballadór sira lubun boot ne’ebé maka hala’o atividade sira SARS-CoV-2 nian iha kondisaun direta ba espozisaun ba virus SARS-CoV-2  ne’ebé maka ohin luan liu duké ne’ebé prevee ona iha Dekretu-Lei anteriór, liuliu ho inkluzaun husi tékniku sira ne’ebé envolve ona iha programa vasinasaun kontra COVID-19, guarda prizionál no koveiru sira, entre sira seluk, ne’ebé maka la abranje to’o  ohin loron.
    Valór suplementu remuneratóriu ida ne’e, sei finansia husi Fundu COVID-19, variasaun entre dolar amerikanu 5 to’o 25 kada loron, tuir grau risku sira ne’ebé funsionáriu sira hasoru, tuir tabela ne’ebé aprova ona ho diploma ida ne’e.
    Alterasaun hirak ne’ebé prevee iha diploma ne’e prodúz efeitu sira hahú husi loron 30 fulan-abríl tinan 2020, data ne’ebé tama iha vigór husi Dekretu-Lei ne’ebé oras ne’e altera.
    Direitu ba suplementu sira ne’e sei hanaruk to’o loron 31 fulan-dezembru tinan 2021, sein prejuizu ba posibilidade posteriór hodi halo estensaun liuhusi intervensaun lejizlativa foun.
    Aprova ona mos projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu Governu nian ne’ebé refere ba remunerasaun husi Prezidente Autoridades Munisipál no Administradór Munisipál sira.
    Diploma ida ne’e hakarak atu adekua remunerasaun Prezidente Autoridade Munisipál no Administradór Munisipál sira nian ba responsabilidade boot ne’ebé maka dezempeñu kargu nian implika, hanesan reprezentante sira, ba nivel munisipál, husi Governu Sentrál, ne’ebé kaer responsabilidade sira kona-ba servisu oin-oin sira ne’ebé Governu fó ba sidadun lokál sira. Ho projetu Dekretu Governu nian ne’e, hahú husi fulan-janeiru tinan 2022, Prezidente Autoridade Munisipál sira sei simu remunerasaun fulan-fulan dolar amerikanu 1.600 no Administradór Munisipál sira sei simu dolar amerikanu 1.300.
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé maka aprezenta mós husi Ministru Administrasaun Estatal, kona-ba atualizasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru no aprovasaun kalendáriu kona-ba operasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru, ba eleisaun Prezidente Repúblika ne’ebé sei hala’o iha tinan 2022.  Rezolusaun Governu nian ne’e ho objetivu atu asegura realizasaun operasaun resenseamentu eleitorál iha estranjeiru, hodi permite sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha estranjeiru, hodi fó sira nia direitu ba votu. Atividade sira inskrisaun nian no atualizasaun inskrisaun iha resensiamentu eleitorál sei hala’o iha loron 3 fulan-setembru tinan 2021 to’o loron 14 fulan-janeiru tinan 2022, ne’ebé sei sai períodu ida ne’ebé naruk tebes la hanesan baibain tanba pandemia COVID-19. Aleinde misaun diplomátika no postu konsulár sira, atividade hirak ne’e sei hala’o mós iha postu resensiamentu movel sira iha Austrália, iha Koreia Súl, iha Portugál no iha Reinu Unidu.
    Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera hodi aprova projetu Rezolusaun Governu ne’ebé impoin serka sanitária iha área sira ne’ebé abranje husi Suku Naimeco, iha Postu Administrativu Pante Makasar no husi Suku Bobometo, iha Postu Administrativu Oesilo, postu administrativu rua ne’e iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oekuse Ambenu, hahú oras 00:00 loron 5 fulan-agostu tinan 2021 to’o oras 23:59 loron 18 fulan-agostu tinan 2021.
    Nune’e, bandu sirkulasaun ema sira-nian entre Suku sira ne’ebé temi ona, exetu iha kazu hirak ne’ebé ninia fundamentu sira forte tanba razaun seguransa públika, saúde públika, asisténsia umanitária, manutensaun ba sistema abastesimentu públiku ka razaun seluk ne’ebé presiza atu hala’o ba interese públiku nian. La inklui iha proibisaun sirkulasaun ida-ne’e indivíduu sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19, no mós labarik sira ho idade tinan 6 mai kraik ne’ebé akompaña indivíduu sira ne’e. REMATA
    hare tan
  • 30 jullu 2021Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-jullu
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 30 fulan-jullu
    Konsellu Ministru hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, hahú sorumutuk ne’e ho análize ba aprezentasaun kona-ba pontu situasaun epidemiolójika nasionál iha munisípiu Ermera, husi Sala  Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian.
     
    Haree ba evolusaun husi situasaun epidémika iha Ermera, ne’ebé agrava liu, ho númeru kazu diagnostikadu ho virus SARS-CoV ne’ebé sa’e maka’as iha munisípiu ne’e,  no atu prevene risku ne’ebé mosu husi propagasaun COVID-19 nian, Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian ne’ebé  impoin konfinamentu domisiliáriu jerál ba populasaun iha Postu Administrativu Ermera no Postu Administrativu Railaku, iha munisípiu Ermera nian, hahú husi tuku 00:00 loron 31 fulan-jullu to’o tuku 23:59 iha loron 11 fulan-agostu tinan 2021.
    Nune’e, impoin konfinamentu domisiliáriu jerál ba ema hotu ne’ebé maka hela ka oras ne’e iha hela iha postu administrativu rua husi munisípiu Ermera, ne’ebé tenke hela iha sira nia uma ka iha sira nia alojamentu temporáriu, ne’ebé inklui sentru akollimentu, exetu iha situasaun ne’ebé prevee iha diploma ne’e, liuliu tanba razaun saúde, serbisu, asesu ba sasán no servisu nesesidade bázika nian.
    Ema sira ne’ebé komprova vasinasaun kompleta (doze rua) kontra COVID-19 nian, la inklui iha impozisaun konfinamentu domisiliáriu ne’e.
    Iha área hotu-hotu iha Postu Administratitu Ermera no Postu Administrativu Railaku nian, bandu atu transporte públiku, liuliu mikrolete, biskota no anguna halo sirkulasaun;
    Bandu atu halo selebrasaun relijioza koletiva, no bandu mós atu hala’o serimónia fúnebre ne’ebé envolve partisipasaun ema na’in sanulu liu, sira ne’ebé, durante serimónia ne’e rasik tenke uza máskara oin nian hodi taka inus no ibun no mantein distánsia, pelumenus metru ida ho ema seluk ne’ebé prezente iha serimónia ne’e.
    Estabelesimentu komersiál, industriál, artezanál ka prestasaun servisu nian taka ba públiku, ho exesaun ba estabelesimentu sira ne’ebé autoriza iha Rezolusaun Governu ne’e, liuliu estabelesimentu ne’ebé fa’an ai-han no sasán nesesidade bázika nian, eletrisidade, telekomunikasaun, prestasaun kuidadu médiku, farmásia, postu kombustivel nian, no instituisaun finanseira sira.
    Restaurante sira bele fornese hahán  iha rejime take away ka entrega iha uma de’it no estabelesimentu sira-seluk ne’ebé taka ba públiku bele dezenvolve ninia atividade liuhusi servisu entrega ba uma de’it.
    Vendedór ambulante ba sasán alimentár no sasán ba nesesidade bázika bele mantein sira-nia atividade. Merkadu sira iha Postu Administrativu rua ne'e mantein ninia funsionamentu, husi tuku 6 dadeer to’o tuku 6 loro-kraik.
     
    Konsellu Ministru aprova ona mós deliberasaun ida atu orienta Ministra Saúde no Departamentu sira hotu ne’ebé responsavel ba kampaña vasinasaun nian, atu nune’e bele mobiliza rekursu nesesáriu sira hotu atu hasa’e númeru vasina loron-loron iha área munisípiu Ermera hodi bele hasa’e persentajen populasaun ne’ebé hetan vasina iha munisípiu ida-ne’e. REMATA 
     
    hare tan
32 33 34 35 36 37 38