RSS 

Komunikadus

  • 07 setembru 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 7 fulan-setembru tinan 2022
    Aprova ona:

    1 - akordu entre Governu Komunidade Austrália no Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste, kona-ba kooperasaun iha domíniu defeza no ba estatutu Forsa Vizitante sira;

    2 - Embaixadór Estraordináriu no Plenipotensiáriu Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian iha Reinu Unidu no ba dupla akreditasaun Embaixadór Timor-Leste nian iha Reinu Béljika ba Fransa, Alemaña, Luxemburgu, Polónia, no Repúblika Xeka;

    3 - programa sira ne’ebé integra iha proposta Orsamentu Jerál Estadu tinan 2023;

    4 - regulamentu veíkulu Estadu nian no ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 21/2021, loron 10 fulan-novembru, ne’ebé kria ona Subsídiu Mensál Transporte nian; no

    5 - empeñamentu operasionál konjuntu entre F-FDTL no PNTL.


    Analiza ona:

    1 - opsaun polítiku-lejizlativa ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa kriasaun Institutu Nasionál Saúde Públika Timor-Leste (INSP-TL); no

    2 - Relatóriu Avaliasaun nian kona-ba Implementasaun husi faze daruak Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu tinan 2011-2030.
    hare tan
  • Image
    02 setembru 2022Toleránsia de Pontu iha loron 6 fulan-setembru tinan 2022 ba okaziaun Komemorasaun ba Nomeasaun Dom Virgílio do Carmo da Silva hanesan Kardeal timoroan dahuluk
    Toleránsia de Pontu iha loron 6 fulan-setembru tinan 2022 ba okaziaun Komemorasaun ba Nomeasaun Dom Virgílio do Carmo da Silva hanesan Kardeal timoroan dahuluk
    hare tan
  • 26 agostu 2022Toleránsia de Pontu iha loron 29 fulan-agostu tinan 2022 ba okaziaun Komemorasaun Aniversáriu Konsulta Popular
    Toleránsia de Pontu iha loron 29 fulan-agostu tinan 2022 ba okaziaun Komemorasaun Aniversáriu Konsulta Popular
    hare tan
  • 24 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-agostu tinan 2022
    Aprova ona:

    1 - rejime jurídiku ba estabelesimentu sira ensinu superiór nian;

    2 - Misaun hodi Apoia prosesu Resenseamentu Eleitorál Giné-Bisau nian tinan 2022 (MAPRE-GB 2022); no

    3 - apoiu finanseiru ba realizasaun atividade resesaun no komemorasaun ba elevasaun Dom Virgílio do Carmo da Silva, SDB, hanesan Kardeál.
    hare tan
  • 17 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-agostu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-agostu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, Fidelis Manuel Leite Magalhães, kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n.15/2017, loron 17 fulan-maiu, ne’ebé kria no define estrutura orgánika Institutu Nasionál Administrasaun Públika nian (INAP).
    Diploma ida-ne’e ho intensaun atu atribui ba institutu públiku ida-ne’e, tuir Programa Governu nian, responsabilidade ne’ebé boot liu kona-ba formasaun ne’ebé kualifikada ba rekursus umanus iha Administrasaun Públika, liuliu hodi fó programa sira lideransa nian no programa kapasitasaun avansada iha Administrasaun Públika. Nune’e, misaun foun INAP nian kona-ba formasaun profisionál iha Administrasaun Públika ne’e ho objetivu atu reforsa formasaun profisionál hanesan instrumentu estratéjiku ba modernizasaun no transformasaun Administrasaun Públika, liuhusi estabelesimentu área estratéjika sira formasaun nian.
    ...…
    Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva, kona-ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 8/2019, loron 24 fulan-abril, ho redasaun ne’ebé mai husi ninia alterasaun dahuluk, ne’ebé aprova ona liuhusi Dekretu–Lei n. 50/2022, loron 14 fulan-outubru, kona-ba Orgánika Ministériu Obras Públikas nian.
    Ho konsiderasaun ba tomada pose titulár foun ida Ministériu Obras Públikas nian,  ho intensaun atu halo alterasaun sira ne’ebé presiza hodi organiza filafali servisu balun ne’ebé inklui iha Ministériu, atu fó efisiénsia boot liután iha ezekusaun ba ninia atribuisaun sira.
    Nune’e, halo divizaun ba Diresaun Jerál Administrasaun no Finansas ba diresaun rua ho vokasaun sira ne’ebé lahanesan. Ida haree liu ba ezekusaun orsamentál ne’ebé inklui Diresaun Nasionál Aprovizionamentu no Orsamentu no Finansas, iha ne’ebé inklui mós Unidade Planeamentu Estratéjiku, ne’ebé ba oin sei sai hanesan diresaun nasionál. Daruak haree liu ba kestaun administrasaun jerál rekursu sira Ministériu nian, iha ne’ebé inklui Diresaun Nasionál Administrasaun no Jestaun Patrimóniu no Rekursus Umanus, aumenta mós Diresaun Nasionál Teknolojia Informasaun nian, ne’ebé ho objetivu atu fó apoiu ida ba dijitalizasaun serbisu sira iha Ministériu.
    Hasai mós Diresaun Jerál sira ne’ebé hakotu tiha ona ho nomeasaun ba órgaun diretivu empreza públika sira, Bee Timor-Leste, E.P. no Eletrisidade de Timor-Leste, E.P.
    Diresaun Nasionál Estrada, Ponte no Kontrolu ba Inundasaun fahe mós ba diresaun nasionál rua; ida haree liu ba estrada, ponte no ida seluk haree ba prevensaun no kontrolu ba bee-sa’e hodi nune’e Ministériu bele iha entidade ida ho kompeténsia espesífika atu hamenus risku inundasaun nian ne’ebé akontese ba beibeik, tanba alterasaun klimátika sira.
    ......
    Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei relasiona ho Informasaun Kadastrál Prediál, ne’ebé aprezenta husi Ministru Justisa, Tiago Amaral Sarmento. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e nian sai ona hanesan objetu deliberasaun iha sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 8 fulan-juñu tinan 2022, maibé, tanba desizaun hodi altera artigu 46, kona-ba data ne’ebé tama ba vigór diploma nian, presiza submete projetu Dekretu-Lei ida-ne’e nian ba deliberasaun foun. Nune’e, sei define katak diploma ne’e tama iha vigór iha loron 01 fulan-novembru tinan 2022, uluk define katak diploma ne’e sei tama iha vigór iha loron 120 hafoin ninia publikasaun.

    Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho no Vise-Ministru Administrasaun Estatál, Lino de Jesus Torrezão, aprezenta ba Konsellu Ministrus Relatóriu Misaun nian hodi Apoia Prosesu Resenseamentu Eleitorál iha Giné-Bissau. Delegasaun timoroan, lidera husi Vise-Ministru, Lino de Jesus Torrezão, vizita ona Giné-Bissau iha loron 22 fulan-jullu to’o loron 8 fulan-agostu, hodi halo sorumutuk ho autoridade lokál sira hodi verifika kondisaun sira ne’ebé iha no identifika nesesidade sira ba organizasaun resenseamentu eleitorál no realizasaun ba eleisaun livre no demokrátika nian sira iha Giné-Bissau, ne’ebé sei hala’o iha loron 18 fulan-dezembru oinmai.
    ...…
    Ikusliu, Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares no responsavel sira husi ANPM, Timor Gap no IPG, halo aprezentasaun ida kona-ba progresu sira iha setór petróleu no minerais. Aprezentasaun ne’e ho nia objetivu atu fó vizaun jerál ida ba membru sira Konsellu Ministrus nian, kona-ba atividade prinsipál sira ne’ebé planeia ka realiza tiha ona, atu haforsa indústria petrolífera nasionál. REMATA
    hare tan
  • 10 agostu 2022Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 10 fulan-agostu tinan 2022
    Prezidénsia Konsellu Ministrus
    VIII Governu Konstitusionál
    ...........................................................................................................................
    Komunikadu Imprensa
    Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 10 fulan-agostu tinan 2022
    Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no aprova ona projetu Dekretu-Lei rua, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru no Ministru Interiór, Taur Matan Ruak, no husi Vise-Ministru Interiór, António Armindo.

    Dekretu-Lei dahuluk ne’e kona-ba estatutu profisionál ba pesoál ho funsaun polisiál Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) nian. Diploma ne’e ninia objetivu maka atu fó ba PNTL estatutu profisionál ba ninia pesoál rasik, iha perspetiva atu hadi’a kondisaun serbisu ba pesoál ida-idak, iha parte ida, atu hasa’e kuadru motivasionál no autoestima (dignidade no konfiansa) membru sira PNTL nian, hodi reforsa sira-nia kapasidade atu hasoru responsabilidade ne’ebé aumenta ba beibeik, ezijénsia no presiza efikásia iha prestasaun servisu públiku Seguransa nian, tuir nivel nesesidade sosiedade timoroan nian, ne’ebé informada, kompleksa no ezijente liután, no, iha sorin seluk, hodi adapta estatutu ne’e ho realidade sosiál foun no ho dezafiu país no mundu atuál nian.

    .

    Dekretu Lei daruak ne’e ho objetivu atu halo alterasaun ba rejime remuneratóriu PNTL nian. Alterasaun ida-ne’e ho intensaun atu kumpre regra iha númeru 2 husi artigu da-24 Dekretu-Lei n. 2/2022, loron 12 fulan-janeiru nian, ne’ebé aprova ona rejime remuneratóriu PNTL nian, iha ne’ebé Estadu kompromete ona atu fó, iha tinan 2023, aumentu 15% ba remunerasaun bázika membru sira PNTL nian. Aleinde aumentu remunerasaun bázika ne’ebé prevee ona, atualiza mós diploma ne’e, hodi konsidera alterasaun ba Orgánika Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) nian ne’ebé foin aprova, no mós nesesidade atu aprezenta redasaun ida ne’ebé adekuadu liután, hodi fasilita interpretasaun ba artigu balun ne’ebé hatuur iha versaun diploma ne’ebé vigora hela.

    .
    Projetu Rezolusaun Governu nian hodi kria Festival Nasionál Desportu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Abrão Saldanha, mós hetan ona aprovasaun. Kriasaun festival ida-ne’e, ho hanoin atu halibur no kria unidade ba populasaun timoroan ne’ebé ho objetivu atu selebra atividade desportiva, hodi promove atividade fízika no promove desportu iha ninia modalidade oioin, iha planu ba edukasaun fízika no iha kategoria desportu tradisionál, rekreativu, inkluzivu no kompetisaun iha nivel aas. Festival ne’e nia objetivu atu sai hanesan forma ida ne’ebé hodi promove joven sira, nune’e mós ba populasaun sira seluk, importánsia husi desportu no atividade fízika, ninia benefísiu sosiál, ekonómiku, polítiku no iha área saúde públika nian. Ne’e sei sai eventu ida ne’ebé sei hala’o iha tinan-tinan, ne’ebé nia estrutura, kalendarizasaun no modelu tenke define mós, tinan-tinan, husi Ministériu ne’ebé responsavel ba área desportu nian.
    .
    Konsellu Ministrus aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, ne’ebé aprova akordu entre Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian ho g7+, kona-ba montante, finalidade no uzu ba subsídiu ne’ebé atu fó husi Repúblika Demokrátika Timor-Leste ba organizasaun intergovernamentál ida-ne’e. Ho akordu ida-ne’e, ne’ebé asina ona husi parte rua iha loron 21 fulan-marsu tinan 2022, nia objetivu atu kontribui ba atividade sira g7+ nian, Governu sei aloka hosi tinan 2022 to’o 2027, montante dolar amerikanu millaun ida, tinan-tinan. Subsídiu ida-ne’e tenke uza ba promosaun kooperasaun nian entre Estadus-Membrus no ba finansiamentu despeza sira funsionamentu g7+ nian  no ba organizasaun sorumutuk ministeriál nian tinan-tinan.
    .
    Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera ona hodi aprova prosedimentu sira aprovizionamentu nian, liuhosi konkursu públiku internasionál, hodi hala’o kontratu públiku ba konstrusaun eskema irrigasaun nian iha Laivai, iha Munisípiu Lautein no Galata, no iha Munisípiu Baukau, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Agrikultura no Peskas, Pedro dos Reis. Projetu irrigasaun Galata nian ne’e sei kobre área ida ho ektare 600 no sei benefisia uma-kain hamutuk 750. Projetu irrigasaun Laivai nian sei kobre ektare 300, ne’ebé inklui natar ne’ebé iha ona ektare 176 no sei benefisia uma-kain hamutuk 434. REMATA
     
    hare tan
  • 10 agostu 2022Governu Timor-Leste hato’o ninia solidariedade ba Koreia Súl
    Lori povu Timor-Leste nia naran, Governu hato’o kondolénsia ba família no belun vítima sira inundasaun nian ne’ebé kauza husi udan forte liu ne’ebé afeta ona Seul, kapitál Koreia Súl nian, hanesan akontese iha tinan 80 liu bá.
    hare tan
  • 09 agostu 2022Timor-Leste hato’o felisitasaun ba aniversáriu ASEAN nian ba da-55
    Governu Timor-Leste, ho laran tomak hato’o parabéns ba Estadus membrus no ba povu ASEAN nian, iha okaziaun aniversáriu fundasaun Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku nian ba da-55.
    hare tan
20 21 22 23 24 25 26