Singapura e Filipinas manifestam apoio à candidatura de Timor-Leste para adesão à ASEAN após visitas oficiais

Ministro de Estado e da Presidência do Conselho de Ministros e

Porta-voz Oficial do Governo de Timor-Leste

Díli, 19 de Junho de 2013

Singapura no Filipinas hato’o sira ninia apoiu ba kandidatura Timor-Leste nian ba adezaun ba iha ASEAN hafoin vizita ofisiál

Delegasaun altu nível ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru Timor-Leste nian, Kay Rala Xanana Gusmão, fila hikas mai Díli hafoin hala’o tiha vizita ofisiál ba viziñu sira, Singapura no Filipinas. Durante vizita ofisiál ne’ebé hala’o husi delegasaun timoroan sira, besik semana rua nia laran, hala’o mós sorumutu barbarak hodi reforsa relasaun bilaterál Timor-Leste iha rejiaun, no hametin mós apoiu ba kandidatura ba adezaun Timor-Leste nian ba iha ASEAN.

Molok hala’o vizita ofisiál ba Singapura, Primeiru-Ministru, akompaña husi Sekretáriu Estadu Defeza, Júlio Tomás Pinto, no Xefe Estadu Maior F-FDTL nian, Major Jenerál Lere Anan Timur, partisipa mós iha Diálogu kona-ba Defeza Shangri-la. Tinan ne’e, enkontru hala’o iha Singapura, entre loron 31 fulan Maiu no loron 2 fulan Juñu, ne’ebé mak halibur ministru defeza nian sira no espesialista sira seluk hodi diskuti no debate ba kestaun sira seguransa no defeza nian iha kontestu ida ne’ebé rejionál no globál. Primeiru-Ministru hetan mós konvite atu halo intervensaun prinsipál ho ninia tema : “Defende interese nasionál sira: Prevensaun Konflitu”, no nia prezide mós Sorumutu Trilaterál ba Dahuluk entre Ministru Defeza sira husi Timor-Leste, Indonézia no Austrália, ne’ebé hala’o iha Diálogu kona-ba Defeza Shangri-la nian.

Vizita ofisiál ne’e, hetan konvite husi Singapura, ne’ebé hala’o iha loron 3 no 5 fulan Juñu nian. Delegasaun ne’ebé akompaña Primeiru-Ministru mak Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, José Luís Guterres, Ministra Finansa, Emília Pires, Ministru Tranporte no Komunikasaun, Pedro Lay da Silva, Ministru Petróleu no Rekursu Minerál, Alfredo Pires, Sekretáriu Estadu Defeza, Sekretáriu Estadu ba Asuntu ASEAN, Roberto Soares, funsionáriu sira nível ás Governu Timor-Leste nian.

Primeiru-Ministru hala’o sorumutu ho Presidente Singapura, Tony Tan Keng Yam, no ninia omólogo, Lee Hsien Loong. Primeiru-Ministru na’in rua ne’e diskuti kona-ba kestaun bilaterál, no sira konsidera pozitivu interese husi empreza sira Singapura nian ne’ebé aumenta iha biban negósiu nian iha Timor-Leste, liuliu iha sektór minarai no gás.

Hodi Governu Timor-Leste nia naran, Ministru Transporte no Komunikasaun, Pedro Lay, assina akordu bilaterál iha área transporte sira aéreu nian. Primeiru-Ministru Singapura, Lee Hsien Loong, hateten katak, akordu ne’e sei aumenta ba iha komérsiu no investimentu, no mós atu hakbesik liután nasaun rua ne’e: “ Iha ema barak tan mak bele mai goza iha Díli, hodi apresia illa Ataúru no Foho Ramelau sira nia kmook no furak”, nia tenik.

Membru sira delegasaun nian hala’o vizita ba illa Jurong atu haree besik liu instalasaun sira prosesu minarai no gás Singapura nian, no Primeiru-Ministru Xanana Gusmão halo palestra ida iha Eskola Estudu Internasionál sira S.Rajaratnam kona-ba “ Knaar no Futuru Timor-Leste nian iha Rejiaun Ázia-Pasífiku iha Kreximentu”, halo mós palestra ida seluk iha Fakuldade Polítika Públika Lee Kuan Yew School kona-ba “Harii Pás no Harii Estadu: Husi Ki’ak ba Moris Di’ak” no diskursu ida kona-ba Minarai iha Ásia, iha Thomson Reuters, durante han meiudia.

Primeiru-Ministru Singapura hateten, “Timor-Leste mós hakarak, hametin ninia relasaun di’ak ho rejiaun, no sai nu’udar membru ASEAN nian”. Lee Hsien Loong, hatutan tan, Singapura ninia komprimisu no Grupu Traballu Konsellu Koordenasaun ASEAN nian, no nia nasaun kontinua fó asisténsia ba Timor-Leste ninia konstrusaun.

Prezidente Repúblika husi Filipina, Benigno Aquino III, mak konvida Primeiru-Ministru Timor-Leste, hodi hala’o vizita ofisiál ida ba Manila, iha Filipinas, husi loron 5 to’o loron 9 fulan Juñu. Iha biban ida ne’e, delegasaun timoroan, inklui Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Ministra Finansa, Ministru Edukasaun, Bendito Freitas, Ministro Komérsiu,Indústria no Ambiente, António da Conceição, Ministru Obras Públikas, Gastão de Sousa, Ministru Agrikultura no Peska, Mariano Assanami Sabino, Ministru Turismu, Francisco Kalbuadi Lay no Sekretáriu Estadu ba Asuntu ASEAN nian.

Prezidente Aquino no Primeiru-Ministru  Xanana Gusmão, diskuti kona-ba atu hametin kooperasaun iha área edukasaun, defeza, kooperasaun téknika, komérsiu no investimentu. Sorumutu bilaterál ne’e, serve mós atu hodi haree fila fali akordu hirak ne’ebé eziste tiha ona husi kooperasaun iha área marítima no peska, kooperasaun akadémika, formasaun no dezenvolvimentu diplomata timoroan sira nian no Foreing Service Institute Filipinas nian. Sorumutu hirak ne’e hala’o  di’ak tebtebes, belun no produtivu”.

Prezidente Aquino afirma : “Ita iha ligasaun hosi aspirasaun komun. Liuhusi servisu hamutuk ne’ebé ita hala’o poténsia ita nia nasaun no ita nia rejiaun nian”.

Durante vizita ba Filipinas assina tiha ona Memorandun Entendimentu importante tolu.

Dahuluk, hala’o entre ajénsia relasaun esteriór nian sira husi nasaun rua nian, estabelese mekanismu bilaterál ida diálogu no troka pontudevista nian kona-ba kestaun bilaterál, rejionál no internasionál nian sira, iha interese komun, hodi inklui konsulta militár no fahe ba malu servisu sira intelijénsia nian.

Memorandun Entendimentu seluk, ne’ebé asina entre Departamentu Obras Públikas no Rodovia Filipinas nian no Ministériu Obras Públikas husi Timor-Leste, ne’ebé estabelese katak instituisaun Filipina sei fó tulun iha planeamentu infra-estrutura, kontrole kualidade no manutensaun obras públikas Timor-Leste.

Universidade Filipinas (PNU) no Ministériu Edukasaun Timor-Leste nian asina mós, Memorandun Entendimentu ida, kona-ba formasaun profesór timoroan sira iha grau oinoin, programa no espesializasaun nian sira.

Koba-ba  ASEAN, Primeiru-Ministru Xanana Gusmão afirma, "Timor-Leste hakarak tama ba  ASEAN tanba ami fiar katak, ami bele kontribui ba rejiaun ne’ebé iha kbiit ne’e no sa’e daudaun, ne’ebé ita hotu pertense ba. Ami ansi tebtebes atu hamutuk ho Filipinas iha família ASEAN”

Prezidente Aquino hatan : ”Fó lisensa mai ha’u atu hato’o Filipinas nia apoiu ba Timor-Leste nia kandidatura ba adezaun ba iha komunidade ASEAN. Ami mós ansi atu servisu hamutuk ho imi atu hala’o ba oin diálogu nasionál. No ami mós hatene ona katak, servisu hamutuk ida ne’e sei la kontribui de’it ba kresimentu ita nia povu no ita nia nasaun nian, maibé mós, sei kontribui nafatin ba estabilidade no dezenvolvimentu ita nia rejiaun nian”.

Durante ninia vizita, Primeiru-Ministru halo palestra ida iha Universidade Filipinas, kona-ba “Pás no Rekonsiliasaun: esperiénsia Timor-Leste nian”. Kay Rala Xanana Gusmão hala’o sorumutu ho estudante timoroan sira no ho investidór potensiál sira. Delegasaun halo vizita ba fatin ne’ebé iha interese ba dezenvolvimentu Timor-Leste, hanesan Estasaun Tratamentu Bee no Zona Eskluziva Dezenvolvimentu Subic nian.

Vizita  foin  daudaun ne’e ba Singapura no ba iha Filipinas, halo parte vizita naruk ne’ebé Primeiru-Ministru halo iha tinan ne’e, ba nasaun sira ASEAN nian. Vizita ofisiál ba dala-uluk mak Tailándia, iha fulan Abril.

Porta-voz V Governu Konstitusionál, Ágio Pereira, konsidera katak, “viajen ne’e nu’udar investimentu ida tempu nian no enerjia atu hametin liu-tán, relasaun bilaterál Timor-Leste nian ho viziñu sira, Singapura no Filipinas. Nasaun hirak ne’e simu delegasaun sira ho di’ak, sorumutu sira kona-ba kooperasaun rejionál produtivu, investidór sira hatan pozitivamente no Timor-Leste simu, husi sira hotu, apoiu maka’as ida ba kandidatura adezaun nian ba iha ASEAN. Laiha tan dúvida, vizita ofisiál rua ne’e pozitiva duni ba nasaun”.

   Ba leten