Timor-Leste no Portugál asina Akordu Kooperasaun ba Komunikasaun Sosiál

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru no

Porta-Vóz Ofisiál Governu Timor-Leste

 

Díli, Loron 29 fulan Agostu tinan 2012

Ministru Estadu no ba Prezidênsia Konsellu Ministru, Ágio Pereira, no Ministru-Adjuntu ba Asuntu Parlamentár Portugál nian, Miguel Relvas, asina iha kuarta-feira ne’e, loron 29 fulan Agostu, iha Palásiu Governu, iha Díli, Akordu Kooperasaun iha Matéria Komunikasaun Sosiál no protokolu adisionál haat .

Objetivu bo’ot iha Akordu ne’e atu regula kooperasaun bilaterál iha domíniu Komunikasaun Sosiál nian no, iha instánsia ikus, atu kontribui ba reforsu independénsia média sira nian no ezersísiu responsável ba liberdade informasaun, hodi kumpri objektivu ida ba Programa Governu Konstitusionál Dalima nian, maka hanesan “Direitu ba Informasaun, ba liberdade espresaun no liberdade imprensa ne’ebé mak importante tebes ba konsolidasaun demokrasia iha Timor-Leste. Sirkulasaun informasaun aumenta kompriensaun ba públiku iha relasaun kona-ba projetu no aktividade governu nian, hodi ajuda harii unidade no koezaun nasionál.”

Akordu ne’e mosu tuir Programa Komunikasaun Sosiál tinan 2012-2013, hetan finansiamentu hosi União Europeia iha ámbitu kooperasaun ne’ebé delega iha Portugál, no korrespondente Memorandu Entendimentu entre Institutu Portugés ba Apoiu Dezenvolvimentu (IPAD), Gabinete ba Meiu Komunikasaun Sosiál (GMKS) no Sekretaria Estadu Konsellu Ministru(SEKM), iha loron 6 fulan Juñu tinan 2012.

Tamba iha nesesidade atu  enkuadra programa barak-barak, projetu no atividade sira kooperasaun bilaterál iha matéria ida-ne’e, Timor-Leste no Portugál sira desidi kria dokumentu ida-ne’e, ne’ebé mak abranje iha área hirak tuir mai ne’e:

a) Regulasaun no autu-regulasaun setór nian;

b) Halo produsaun ba lejislasaun tuir prátika di’ak internasionál sira-nian;

c) Ensinu, formasaun no peskiza relevante;

d) Harii no dezenvolve ajénsia notísia nian no estasaun públika sira ka komunitária rádiu no televizaun nain, inklui mós asisténsia téknika kona-ba ninia operasaun oin-oin.

Protokolu haat ne’e reflete hotu kona-ba área Komunikasaun Sosiál:

Protokolu ida  mak envolve, aleinde Governu Timor-Leste no Portugál, Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) no Universidade Katólika Portugeza (UKP), regula interkámbiu universitáriu no instalasaun biblioteka ida  espesializada iha Komunikasaun Sosiál iha UNTL .

Kona-ba interkámbiu universitáriu, protokolu prevee katak, graduandu sira lisensiatura Komunikasaun Sosiál UNTL nian, sei frekuenta lisensiatura hanesan ho UKP nian semestre ida, neen iha tinan 2012 no neen iha tinan 2013. Graduadu na’in neen dahuluk hosi kursu Komunikasaun Sosiál UNTL nian, ne’ebé halo parte ona iha protokolu ida ne’e, partisipa, iha vizita instalasaun RTTL ne’ebé mak Ministru Miguel Relvas hala’o iha instalasaun RTTL.

Protokolu ida seluk, ne’ebé mak envolve Governu rua no Sentru Protokolar Formasaun Profisionál ba Jornalista sira, reflete kona-ba formasaun espesializada jornalista sira órgaun Komunikasaun Sosiál Timor-Leste nian.

Protokolu datoluk, entre Governu rua no LUSA - Ajénsia Notísia Portugál nian, prevee harii ajénsia notísia ida Timor-Leste nian, mak sai nu’udár objetivu ida Governu Konstitusionál Dalima, tuir Programa ne’ebé mak aprova ona iha sorumutuk estraordináriu Konsellu Ministru, iha loron 25 no 26 fulan Agostu.

Ikus liu, protokolu dahaat, ne’ebé mak aleinde Governu rua, envolve mós Rádiu no Televizaun Timor-Leste (RTTL) no Rádiu no Televizaun Portugál (RTP), kona-ba dijitalizasaun no protesaun ba Arkivu RTTL nian. Rejistu arkivu RTTL, hahú ona iha tinan 2000, no hetan ona risku atu estraga. Dijitalizasaun no protesaun ba arkivu ne’e,  importante tebes atu prezerva Memória Koletiva Nasionál, no iha parseria istórika ne’ebé mak eziste entre RTTL no RTP, no kapasidade RTP nian, atu garante dijitalizasaun ba arkivu sira, hodi halo instituisaun ida ne’e sai hanesan parseiru ida   diak liu ba nia omóloga iha Timor-Leste, iha projetu ne’e.

Ministru Estadu no ba Prezidênsia Konsellu Ministru, Ágio Pereira, tenik tan katak “Komunikasaun Sosiál konsidera nu’udár ai-rin ida demokrasia moderna sira nian no hanesan mós fatór prinsipál sira ba estabilidade sosiál no dezenvolvimentu sustentadu ba nasaun sira, fundamentál tebes ba Timor-Leste atu haburas no dezenvolve setór ne’e. Asinatura akordu ida ne’e hanesan hakat ida importante ba futuru ne’ebé ita harii daudaun: futuru ida prósperu no metin, ho Povu ida ne’ebé maka laós matenek no dezenvolvidu de’it, maibé mós feliz”.

   Ba leten