Sorumutu Tékniku Membru País g7+ Nian

Kin. 25 agostu 2011, 15:44h
g7+ meeeting 24 aug 2011_PORTAL

Iha loron 24 fulan Agostu, Ministériu Finansa realiza sorumutu nível altu nian ida ho país membru g7+ nian. Konferénsia Rejionál ne’e ko’alia kona-ba Inisiativa Transparénsia Indústria Estrativa Nian (EITI) ne’ebé sei realiza iha Díli, hahú loron 25 to’o 27 fulan Agostu.

Entre partisipante sira sorumutu ne’e nian, konta mós ho prezensa reprezentante husi Repúblika Demokrátika Congo, Illa Salomão, Repúblika Burundi, Repúblika Libéria, Guiné-Bissau, Repúblika Demokrátika Federál Nepal, Repúblika Izlámika Afeganistão no Repúblika África Sentrál. Reprezentante Organizasaun Kooperasaun no Dezenvolvimentu Ekonómiku (OCDE) no Sekretariadu Diálogu Internasionál Konstrusaun Pás no Konstrusaun Estadu sira nian marka mós sira nia prezensa. Olivier Kamitatu, Ministru Planeamentu Nasionál Repúblika Demokrátika Congo Nian no Gordon Darcy Lilo, Ministru Estadu Planeamentu no Kooperasaun Internasionál Illa Salomão Nian mós hola parte iha sorumutu ne’e.

José Luís Guterres, Vise-Primeiru-Ministru ne’ebé reprezenta Primeiru-Ministru, simu delegadu sira g7+ nian no promete apoiu governu nian.

Durante sorumutu ne’ebé prezidi husi Emília Pires, Ministra Finansa no Prezidenti g7+ nian ne’e, país membru sira hasoru malu atu fahe esperiénsia esforsu konsolidasaun ba Pás no Konstrusaun Estadu nian. Aleinde ne’e, membru sira hato’o sujestaun oinsá atu inklui sosiedade sivíl no grupu opozisaun sira iha diálogu polítiku no oinsá garante Estadu Frájil sira atu mantein kontrolu ba ajuda ne’ebé sira fó.

Emília Pires ko’alia ba partisipante sira kona-ba istória g7+ nian, marka signifikativu sira no mós saida mak sei falta iha lideransa to’o Forum Nível Altu Dahaat, iha Busan, Coreia Sul Nian. Iha Forum Nível Altu ne’e, g7+ sei buka atu bolu atensaun ba nesesidade espesífika Estadu Frájil nian liu husi konjuntu meta konstrusaun ba Pás no konstrusaun Estadu hanesan pré-rekizitu atu alkansa Objetivu Dezenvolvimentu Miléniu (ODM).

Ministra ne’e deskreve ODM hanesan ferramenta importante atu koordena ajuda ba dezenvolvimentu maibé argumenta katak ferramenta hirak ne’e iha susesu uitoan de’it iha kontestu frajilidade. Ne’e tanba ferramenta ODM foka liu ba hadi’a moris ema ida-idak nian. Prezume katak, iha instituisaun estadu ne’e forte no laiha konflitu, iha realidade, la eziste iha Estadu sira ne’ebé afeta husi konflitu. Tan faktu hirak ne’e mak país g7+ nian konkorda atu servisu hamutuk ho Diálogu Internasionál Konstrusaun Pás no Konstrusaun Estadu nian atu dezenvolve konjuntu objetivu konsolidasaun ba Pás no konstrusaun Estadu, ho forma ida atu hakotu konflitu no pobreza no mós harii instituisaun Estadu sira nian.

Ministra ne’e koalia liu kona-ba pontu-xave oioin iha relasaun ho Estadu Frájil ne’ebé tenke iha konsiderasaun mak hanesan: nesesidade ba lideransa ne’ebé forte; nesesidade ba doadór atu iha fasilidade liu ba asisténsia dezenvolvimentu, tau iha konsiderasaun kontestu nasionál no nesesidade atu entende “frajilidade”, liliu hanesan pontu ne’ebé mak forte  duké hanesan frakeza ida.

Olivier Kamitatu fó-hanoin ba partisipante sira kona-ba mudansa inevitável, konstante no lalais. Estadu Frájil sira  enfrenta dezafiu ida ne’ebé maka’as, liliu iha relasaun ho direitu rai no propriedade nian no asesu ba justisa. Iha sekuénsia ne’e, Ministru Kamitatu afirma ba nia an katak, kresimentu ekonómiku bele la sufisiente atu redús pobreza no fundasaun ekonómiku forte de’it mak bele permite atu hala’o redusaun reál ba pobreza. Iha biban ne’e, país sira seluk mós ko’alia kona-ba sira-nia esperiénsia no dezafiu iha área polítika, justisa no ajuda ne’ebé mak efikás.

Servisu Sekretariadu g7+ nian aprezenta ba grupu ho ninia forma, meta no indikadór sira ne’ebé konsideradu hanesan parte ida husi espektru frajilidade. Sistema ida atu sukat frajilidade Estadu nian no informa kona-ba polítika pós-konflitu no intervensaun ba dezenvolvimentu.

Hélder da Costa husi Sekretariadu g7+ nian, hato’o perspetiva badak kona-ba buat hirak ne’ebé mak halo ona no susesu husi konferénsia Grupu Traballu kona-ba Efikásia Ajuda nian iha fulan Maiu no Jullu tinan 2011. Nia mós iha biban atu hato’o kestaun sira ne’ebé relasiona ho frajilidade bazea ba servisu no esperiénsia membru Estadu g7+ sira nian.  Hetan probabilidade forte atu sai diskusaun prinsipál ida iha Fórum Nível Altu ba Dahaat.

Durante sorumutu halo ona mós akordu katak, sei harii grupu traballu tolu atu konsolida forum g7+ hanesan organizmu-xave reprezentativu ba nasaun frájil hotu-hotu ne’ebé afetadu husi konflitu. Iha akordu katak, lideransa ba grupu traballu tolu ne’e sei mak hanesan tuir mai:

- Polítika no Estratéjia: Repúblika Demokrátika Congo no Repúblika África Sentrál

- Estrutura Governansa: Afeganistão

- Komunikasaun Estratéjika: Timor-Leste no Libéria

Kompozisaun no programa ba grupu traballu hirak ne’e, espektru frajilidade no eventu husi lideransa to’o no durante Fórum Nível Altu ba Dahaat, sei diskute buat hotu hotu detalladu liután durante retiru tuir mai g7+ nian  ne’ebé mak sei hala’o iha Sul Sudão loron 18 no 19 Outubru 2011.

 

   Ba leten