Reuniaun Konsellu Ministru 16 Fevereiru 2011

GOVERNU KONSTITUSIONAL BA DA-IV

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRUS

..............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Reuniaun Konsellu Ministru 16 Fevereiru 2011

Konsellu Ministru hala’o sorumutu iha kuarta-feira ne’e, iha loron 16 fulan Fevereiru tinan 2011, iha Sala Sorumutu Konsellu Ministrus nian, iha Palásiu Governu, iha Díli no aprova ona:

1. Alterasaun ba dahuluk kona-ba Dekretu-Lei ne’ebé aprova Estatutu Inspesaun-Jerál Estadu nian

Tuir Rejime Kareira no Kargu Diresaun no Xefia Administrasaun Públika nian, bainhira estabelese dezignasaun hirak ne’ebé espesífiku hodi kaer podér sira diresaun no xefia nian, iha unidade ka subunidade orgánika nian sira, hanesan Inspektór-Jerál Estadu no Inspektór-Jerál Adjuntu, tenke prevee ninia ekiparasaun ho kargu direksaun no xefia nian ida, liu-liu ba remunerasaun – nu’udar kestaun ida ne’ebé mak seidauk prevee iha Estatutu Inspeksaun-Jerál Estadu nian.

2. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Estatutu Utilidade Públika Desportiva kona-ba federasaun desportiva sira

Estatutu Utilidade Públika Desportiva fó ba federasaun desportiva hirak ne’ebé mak simu Estatutu ne’e, kompeténsia tomak atu hala’o, iha ámbitu ida ne’e, podér  regulamentár disiplinár sira no podér sira seluk ho natureza públika. Estatutu ne’e mós loke posibilidade ba federasaun hirak ne’e atu bele benefisia subsídiu ka kompartisipasaun sira, nune’e mós hetan apoiu hosi kualkér natureza ida, la’ós de’it meiu tékniku, maibé mós materiál ka umanu nian sira.

Ho objetivu ida atu bele halo situasaun federasaun desportiva nian iha Timor Leste sai hanesan de’it, no atu regulamenta rekizitu hirak kona-ba konseisaun ajuda públika nian sira, mak diploma ida ne’e atu hodi dezenvolve Lei Baze Desportu nian, hodi estabelese rejime jurídiku no kondisaun atribuisaun nian sira, no mós prosesu hirak kona-ba suspensaun no kanselamentu Estatutu Utilidade Públika Desportiva federasaun desportiva sira nian ne’ebé la kumpre sira nia obrigasaun.

Atu dehan katak, federasaun desportiva sira, aleinde kaer kompeténsia hodi hala’o funsaun, iha mós funsaun hirak seluk, kona-ba regulamentasaun no diresaun, iha nível nasionál, hodi hala’o modalidade desportiva nian ida ka modalidade sira hotu, nune’e mós atu halo reprezentasaun ba ninia modalidde desportiva iha organizasaun estranjeiru ka internasionál sira ne’ebé ho jéneru hanesan.

3. Dekretu-Lei ne’ebé aprova Institutu Nasionál Saúde (INS)

Diploma ida ne’e, transforma Institutu Siénsias Saúde nian (ISS) sai fali Institutu Nasionál Saúde, ne’ebé ho ninia vokasaun atu hala’o formasaun kontínua ba profisionál saúde nian sira ne’ebé servisu hela. Formasaun universitária sira, estabelesimentu ensinu sira nian mak responsabiliza.

Transformasaun ida ne’e, mosu hafoin Ministériu Saúde halo verifikasaun kona-ba nesesidade atu hetan formasaun kontínua ba ninia profisionál sira saúde nian, hodi nune’e bele garante prestasaun di’ak kona-ba kuidadu, hodi hatán ba nesesidade hirak ne’ebé estratéjiku ba dezenvolvimentu sektór nian iha médiu prazu no prazu naruk.

Atu hanoin hikas de’it katak, ISS, uluk hanesan Servisu ida personalizadu hosi Ministériu Saúde, ne’ebé harii iha tinan 2005, hodi hala’o kna’ar kona-ba fó formasaun kontínua no ensinu superiór tékniku la’ós universitáriu ba profisionál saúde nian sira.

Kosellu Ministru analiza mós:

1. Preparasaun ba festa aniversáriu Restaurasaun Independénsia nian ba da-10.º

Ho objetivu atu bele koordena tuir tempu komemorasaun hirak kona-ba aniversáriu Restaurasaun Independénsia Repúblika Demokrátika Timor-Leste nian ba da-10.º, ne’ebé mak atu selebra iha loron 20 fulan Maiu  tinan 2012, mak Konsellu Ministru konsidera atu forma Komisaun Organizadora ida ba Komemorasaun, ne’ebé mak sei diskuti, iha sorumutu ida Konsellu Ministrus nian tuir mai. Loron ba festa nian fiksa tiha ona, katak tenke hahú ona iha loron 10 fulan Maiu, hodi to’o ba nia rohan iha loron 20, no ramata iha loron 30 Maiu.

2. Memorandu Entendimentu ho EDP Internasionál, S.A.

Konsellu Ministru, analiza tiha ona proposta Memorandu Entendimentu ne’ebé EDP Internasionál aprezenta atu estabelese iha tempu oin mai, kooperasaun ida iha área enerjia hirak bele renova, hodi temi área tolu ne’ebé prioritáriu liu: formasaun rekursu umanu, estudu ba dezenvolvimentu parke eóliku no rekursu idroeléktriku sira.

Atu hanoin de’it katak, Timor-Leste elabora tiha ona Planu elektrifikasaun, bazeia ba enerjia hirak renovável, nu’udar faktu ida ne’ebé mak tenke haree hodi halo avaliasaun ba proposta ne’e.

3. Proposta kona-ba Dekretu-Lei ne’ebé mak aprova Orgánika Provedoria Direitus Umanus no Justisa nian

Orgánika Provedoria Direitus Umanus no Justisa nian, iha ninia objetivu atu asegura implementasaun ne’ebé efetivu kona-ba atribuisaun sira husi ninia servisu, hodi organiza servisu sira ne’e bainhira haree ba partikularidade hirak ne’ebé iha ligasaun ba ninia papél atu reforsa Estadu Direitu nian iha Timor-Leste. Ninia regulamentasaun garante instituisaun nia ezisténsia ida forte ho kapasidade atu provoka hamosu konfiansa hosi populasaun sira no hosi podér públiku sira, liu husi organizasaun ida ne’ebé efisiente no iha téknika espesializada iha área sira tuir mandatu konstitusional ba Provedór Direitus Umanus no Justisa nian.

Hakarak atu hateten de’it katak, Provedoria Direitus Umanus no Justisa, mak nu’udar órgaun ida independente, ne’ebé hala’o funsaun atu apresia no buka satisfaz keixa hirak ne’ebé hato’o hosi sidadaun sira hasoru podér públiku  sira no atu verifika hahalok sira hala’o tuir lei. Tenke mós previne no hahú ho prosesu hotu-hotu kona-ba reparasaun ba buat hirak ne’ebé la justu, no ho kompeténsia mós atu apresia kazu hirak ne’ebé konkretu, maibé la iha podér atu hola desizaun, hodi haruka rekomendasaun sira ba iha órgaun hirak kompetente.

   Ba leten