Parlamentu Nasionál aprova tramitasaun urgente ba Proposta Governu nian no Avalia Ezekusaun Orsamentál tinan 2023

Ses. 19 abril 2024, 02:24h
437990463_122147662622099785_4099762022152545283_n

Iha semana ikus, Parlamentu Nasionál aprova ona pedidu tramitasaun urjente ba inisiativa lejizlativa tolu ne’ebé Governu propoin no diskute ona relatóriu no paresér kona-ba ezekusaun orsamentál trimestre dahaat nian husi tinan finanseiru 2023. Governu mós halo esklaresimentu kona-ba situasaun antigu profesór kontratadu sira iha tinan 2023. Diskusaun sira ne’e sura ho partisipasaun husi Vise-Ministru Asuntus Parlamentares, Adérito Hugo da Costa no Ministru proponente sira ba matéria ne’ebé halo hela análize. 437892657_122148698762099785_4751798748397777019_n

Iha sesaun plenária estraordinária ne’e, iha loron 12 fulan-abríl tinan 2024, membrus Parlamentu Nasionál diskute no aprova ona ho unanimidade pedidu tramitasaun urjente ba Proposta Lei alterasaun daruak nian ba Lei n. 8/2009, loron 15 fulan-jullu, kona-ba Komisaun Anti-Korrupsaun, ho votus afavór 37 no laiha votus kontra ka abstensaun. 438205867_122148462266099785_8986795460445497464_n

Husikedas Komisaun Anti-Korrupsaun ne’e harii, ezijénsia husi kuorum deliberativu reforsadu atu hala’o eleisaun ba ninia Komisáriu difikulta ona prosesu eleitorál ne’ebé normál no regulár, nune’e afeta funsionamentu órgaun polísia kriminál espesializadu iha kombate ba korrupsaun. Ho diploma ida-ne’e, Komisáriu sei bele eleitu ka ezoneradu ho maioria absoluta husi Deputadu sira iha Parlamentu Nasionál, no sei elimina rekizitu katak tenke pelumenus katoluk haat husi Deputadu sira marka prezensa ne’ebé hala’o hela funsaun.  Vise-Ministru Asuntus Parlamentares, Adérito Hugo da Costa, hanesan mós Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus ein-ezersísiu no Ministru Justisa, Sérgio Hornai, partisipa mós iha segunda-feira liubá iha audiénsia ho Komisaun A, ne’ebé trata Asuntus Konstitusionais no Justisa, ba esklaresimentu kona-ba objetivu husi Proposta Lei ida-ne’e. 437892657_122148698762099785_4751798748397777019_n

 Iha loron 16 fulan-abríl, oportunidade hodi halo pedidu tramitasaun urjente ba Proposta alterasaun datoluk Lei n. 3/2006, loron 12 fulan-abríl, kona-ba Estatutu Kombatentes Libertasaun Nasionál no Lei Baze Ensinu Superiór nian ne’ebé aprova maioria husi Parlamentu Nasionál. Pedidu urjénsia ba prosesu relasiona ho estatutu veteranus nian hetan votus afavór 44, kontra rua no abstensaun sia, enkuantu Lei Baze Ensinu Superiór nian hetan votus afavór 39, kontra ualu no abstensaun sia. Sesaun plenária ne’e sura mós, aleinde Vise-Ministru Asuntus Parlamentares, Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, José Honório da Costa Pereira Jerónimo, no Ministru Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál, Gil da Costa Monteiro “Oan Soru”.

Ho Proposta Lei ba alterasaun Estatutu Kombatentes Libertasaun Nasionál nian, ho objetivu atu promove rekoñesimentu ofisiál ba Veteranus no Kombatentes Libertasaun Nasionál, liuhusi atribuisaun kondekorasaun no aktu rekoñesimentu sira seluk ba ema hotu ne’ebé luta ba país durante períodu ne’ebé difisil liu iha luta ba ukun-rasik an no soberania nasionál, liu-liu entre tinan 1975 no 1978, ne’ebé korresponde ba períodu Baze Apoiu nian. Proposta ne’e mós ho objetivu atu korrije lakuna sira iha lejizlasaun atuál relasiona ho atribuisaun pensaun ba família Mártires Libertasaun Pátria, nune’e mós atu rezolve problema sira iha implementasaun pensaun pekuniária únika no altera estrutura reprezentativa Kombatentes Libertasaun Nasionál nian hodi kontribui ba armonia sosiál no estabilidade polítika nasionál. 437919344_122148698810099785_7406428568249296153_n

 Iha Proposta Lei daruak ne’ebé hala’o hela análize ne’e, hafoin liu tinan 14 tama iha vigór Lei Baze Edukasaun nian, propoin kriasaun Lei Baze ida ne’ebé espesífika ba ensinu superiór. Entre medida sira ne’ebé propoin ne’e, foka-liu ba substituisaun Diploma I no II ho Kursu Tékniku-Profisionál Superiór ho durasaun semestre haat (tinan rua) ho objetivu atu korrije dezigualdade iha atribuisaun ba grau. Propoin mós alterasaun iha durasaun ba siklu lisensiatura nian, hodi permite obtensaun grau mestradu hafoin semestre sanulu-resin-rua. Lei foun ne’e autoriza hanorin ho distánsia iha ensinu superiór no determina katak portugés maka lian prinsipál hanorin nian.

Iha sesaun plenária ordinária ne’ebé hala’o iha loron 15 fulan-abríl tinan 2024, Parlamentu Nasionál avalia ona relatóriu ezekusaun orsamentál trimestre dahaat tinan 2023 nian. Relatóriu ne’ebé aprezenta husi Komisaun C hateten katak Orsamentu Jerál Estadu ezekuta ona 87%. Durante debate ne’e, Deputadu sira espresa apresiasaun pozitiva ba ezekusaun orsamentál ba tinan finanseiru 2023 nian no halo rekomendasaun ba siklu orsamentál oinmai. Debate ne’e konta ho partisipasaun husi Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, ne’ebé akompaña husi Vise-Ministra Finansas, Felícia Claudinanda Cruz Carvalho no Vise-Ministru Asuntus Parlamentares.

Iha loron 16 fulan-abríl, Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, ne’ebé akompaña husi Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Sekundáriu Tékniku Vokasionál, Domingos Lopes Lemos no Vise-Ministru Asuntus Parlamentares, bá mós Parlamentu Nasionál hodi fó esklaresimentu kona-ba kestaun antigu profesór kontratadu sira iha tinan 2023. 437959811_122149026212099785_531573099176073442_n

Iha sesaun ne’e, Ministra Edukasaun esklarese katak, juridikamente, antigu profesór kontratadu sira tinan 2023 sira integra ona iha rejime jerál liuhusi kontratu prestasaun servisu temporáriu, ho durasaun ba tinan ida, husi loron 1 fulan-janeiru to’o loron 31 fulan -dezembru tinan 2023, no la konsidera nu’udar karreira espesiál dosente. Dulce de Jesus Soares ko’alia-liu tan katak kontratadu sira ne’ebé termina naturalmente to’o loron 31 fulan-dezembru, tuir saida maka estabelese ona, no katak Ministériu Edukasaun laiha kompeténsia atu extende sira-nia kontratu. Eis-kontratadu sira iha tinan 2023 la bele asesu ba Ingresu Espesiál tanba sira laiha esperiénsia hanorin nian ne’ebé komprovadu mínimu ho avaliasaun dezempeñu ruma iha SIGAP. Sira ne’ebé iha kualifikasaun mínima nesesária iha alternativa hodi konkorre ba bolsa kandidatu.

   Ba leten