PEDN hakarak lori sai povu Maliana hosi kiak no mukit

Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, hala’o konsulta Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN), iha sub-distritu Maliana, distritu Bobonaro.

Antes hakat ba iha fatin konsulta PEDN, dahuluk, Primeiru-Ministru ba tau fatuk ba dahuluk konstrusaun Kámara Ekleziástika Dioseze Maliana nian, hafoin ne’e Primeiru-Ministru ho nia komitiva tomak hakat ba iha rotunda Maliana.

Antes atu hakat ba rotunda, dahuluk lia-nain hosi Maliana sei fó hatais Kay Rala Xanana Gusmão, ho tradisaun sub-distritu Maliana nian no akompaña hosi Sra. Kirsty Sword Gusmão no autoridade lokál, hodi simu deretamente hosi lia-nain sira hodi hamulak tuir tradisaun no akompaña ho tebedai no bidu hosi labarik sira hodi ba to’o iha jináziu no iha liña sorin-sorin povu hosi suku hitu forma hodi simu.

Dahuluk, Administradór sub-distritu interinu Maliana, Alcino Pires, hato’o kondisaun jeográfika sub-distritu Maliana nian ba iha Primeiru-Ministru katak, Maliana iha Suku 7 no Aldeia 39, mane 12.306, feto 12.914, totál 25.220 no xefe família 5.541, ospitál ida no iha Dioseze ida ne’ebé foin forma iha loron 25 fulan Abril.

sub-distritu Maliana ho baliza: este ho Sub-distritu Bobonaru, oeste ho Balibó no Atabae, norte ho sub-distritu Kailaku no sul ho sub-distritu Lolotoe no NTT-Indonézia. Luan sub-distritu Maliana 195,31 km2.

Administradór sub-distritu Maliana iha aprezentasaun hato’o katak, populasaun maioria ho produsaun agrikultura, maibé iha tinan ida ne’e udan-bén mai atrazu nomós hato’o rekomendasaun ba Primeiru-Ministru atu prepara nafatin fós ho marka MTCI, lamenta tebes ho proposta ba husu tratór kleur ona lahetan, maibé ema balun foin hatama mak hetan uluk, falta karteira, hadi’a terminál Tunubibi, liña eletrisidade ba área rurál sira, bee-mós, naran inválidu sira, aumenta osan ba iha Diresaun Meiu Ambiente, halo Lei Florestál ne’ebé forti hodi bandu no aumenta guarda florestál, hadi’a área turístiku no rehabilitasaun ba jináziu

Nune’e mós, lider komunitáriu sira hato’o povu nia preokupasaun mak hanesan, estrada, bee-mós, eletrisidade, uma ba ferik no katuas sira no difini nain ba rai, atu nune’e komunidade labele iha konflitu entre suku ba rai.

Ho kestaun sira ne’e, Primeiru-Minitsru, Kay Rala Xanana Gusmão, hateten katak, povu Maliana no Kailaku labele hakilar no hadau malun ba rai, husu atu tuur hakmatek, hodi halo to’os ba hadi’a móris no Governu atu konsentra dezenvolve iha área infra-estrutura bázika oinusá ho móris povu nian ba oin.

Hatán ba preokupasaun ne’ebé kestiona iha oportunidade Primeiru-Ministru entrega tempu ba iha membru Governu sira ne’ebé akompaña Sua Exelénsia hodi fó resposta ba iha preokupasaun hosi Administradór sub-distritu no Lider Komunitáriu sira nian.

Hafoin ne’e, Primeiru-Ministru, realsa katak, tanba preokupasaun sira ne’e hotu mak Estadu tau ona iha Planu Estratéjiku 2020 ne’ebé mai hosi tinan 2001 no hatutan iha PEDN mak ohin hau mai atu halo konsulta ho povu sub-distritu Maliana atu relaiza iha tinan 2011 to’o tinan 2030.

Akompaña Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, iha konsulta PEDN mak hanesan, Vigariu Jerál Dioseze Maliana, Madre sira, Ministru Túrizmu, Komérsiu no Indústria, Gil Alves, Ministru Administrasaun Estatál no Ordenamentu Territóriu, Arcângelo Leite, Sekretáriu Estadu Pekuáriu, Valentino Varela, Sekretáriu Estadu Dezastre Naturál, Jacinto Rigoberto, Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Miguel Manetelo, Sekretáriu Estadu Obras Públikas, Domingos Caeiro no Sekretáriu Estadu Agrikultura, Marcos da Cruz.

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=3635