"PEDN importante tebes ba povu ida ne’e nia móris"

Seg. 09 agostu 2010, 11:15h
Bobonaro_PORTAL

Kay Rala Xanana Gusmão, halo reflesaun antes tama ba iha konsulta PEDN ba dahaat nulu resin hitu, iha sub-distritu Bobonaro. Xefe Governu haklaken lia refleksaun ba komunidade, joven no labarik ki’ikoan sira iha fatin konsulta PEDN atu fó hanoin ba sira hodi respeita katuas no inan-feton sira ne’ebé agora daudaun ho idade bo’ot, tanba sira mak matadalan no terus-nain ba rai ida ne’e hodi to’o ikus ita hetan dalan naroman ba independénsia Timor-Leste. Primeiru-Ministru, kasu lia hirak ne’e iha konsulta PEDN, loron domingu, 25, fulan Jullu.

Xanana Gusmão, realsa tan kona-ba istória funu la’os hahú hosi loron 7 fulan Dezembru tinan 1975, maibé hahú hosi fulan Setembru antes ne’e inimigu sira tama ona iha fronteira, mak atu hakaat ba oin tenke hanoin ba kotuk tanba maluk sira ne’ebé mate hodi so’e iha foho, mota-kuak no labarik barak mak mate, inan sira so’e iha ailaran tanba hakarak ukun rasik-a’an.

Nune’e mós, iha oportunidade reflesaun ne’e, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, hato’o mós ba katuas sira ne’ebé uluk halo funu hasoru inimigu hodi ka’er kilat mauzer, G3 no sst, katak, iha loron 20 fulan Agostu, ne’e loron ba imi nian no imi sira ne’ebé uluk ka’er kilat sei tuir isár bandeira, programa ne’e hahú hosi sub-distritu ba to’o iha nasionál, atu nune’e labarik no joven sira bele koeñese no respeita funu- nain sira.

Iha tinan 2006 to’o tinan 2007 Timor-Leste mosu fali oho malu hodi fahe malu, nune’e Xanana Gusmão husu ba populasaun distritu Bobonaro atu hakmatek no labele halo problema.

Bainhira atu tama ba iha konsulta PEDN, dahuluk Administradór sub-distritu Bobonaro, Adelino Gouveia Brito, hato’o kondisaun jeográfika kona-ba sub-distritu Bobonaro, katak, iha distritu Bobonaro nia parte no hela iha sub-distritu Zumalai, Lolotoe, Maliana, Kailaku, Hatulia ho sub-distritu Atsabe nia le’et. sub-distritu Bobonaro ho luan 203 km2, iha suku 18 no aldeia hamutuk 63, mane 13.255, feto 13.329 totál familia 5.465, totál populasaun 26.584 tuir rejistu ne’ebé hala’o iha fulan Fevereiru tinan 2010.

Iha aprezentasaun ne’e Administradór sub-distritu Bobonaro hato’o mós rekomendasaun ba Primeiru-Ministru atu tau matan no rehabilitasaun ba iha edifisiu abandonadu sira hosi Governu Portugés hanesan edifisiu militár no Indonézia nian. Nune’e mós iha oportunidade hanesan husu atu hadi’a estrada, ponte, eletrisidade, solár sel, hadi’a uma iha área bee-morna, aumenta kareta patrullamentu ba Polisia estasaun sub-distritu Bobonaro, rádiu komunikasaun, bee-mós, mákina-dulas hare,  mákina-dulas kafé, mini tratór, aumenta pesoál saúde no aumenta ekipamentu ba administrasaun estasaun polisia sub-distritu.

Nune’e mós, lider komunitáriu sira hato’o preokupasaun mak hanesan, presiza hadi’a sistema servisu EDTL sub-distritu Bobonaro, mekanizmu hodi kontrola servisu no disiplina, prezensa kompañia hosi distritu seluk iha Bobonaro, servisu MSS no MTCI nian, karteiras iha eskola, naran veteranu,  kondisaun eskola, harii monumentu Maulear no Maria Tapo, mekanizmu programa povu kuda Governu sosa katak atu sosa loos produtu saída, irigasaun, hadi’a kondisaun bee-manas iha Marobo, uma ba ferik no katuas sira no prezensa organizasaun Consellu Populár Defeza (CPD-RDTL).

Relasiona ho kestaun sira ne’e, Primeiru-Minitsru, Kay Rala Xanana Gusmão, hateten katak, povu ida ne’e mak harii Estadu hodi ruin, ran no terus ne’ebé ohin loron ita dehan ukun-an ona, agora atu husu ba Estadu nia obrigasaun iha ne’ebé halo reflesaun hodi  labele dezvia sira nia terus, kuandu ita dezvia sira mak ita la’o sala dalan. Aleinde ne’e mós Xefe Governu afirma tan kona-ba Estadu sukat ona nia kbi’it hodi atu dezenvolve rai ida ne’e, tanba iha terus nia laran ita bele konsola malu.

Rai barak ukun-an iha tinan barak nia laran no jeografikamente bo’ot teb-tebes, maibé to’o agora fundasi Estadu nian seidauk harii no susár teb-tebes tanba problema sosiál, ekonomia, polítika no estabilidade.

Rai Guiné-Bisau mak sai inspirasaun ba Timor-Leste nia ukun-an, maibé to’o agora sei funu nafatin no seidauk estabil, ita foin mak tinan walu harii tiha ona fundasi Estadu nian, no iha tinan 2011 to’o tinan 2030 Estadu hakarak kumpri nia obrigasaun ba atu hadi’a povu nia móris ida ne’e.

Akompaña Primeiru-Ministru iha konsulta PEDN mak hanesan, Pe. Paróquia Bobonaro, Madre sira, Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, Gil Alves, Ministru Administrasaun Estatál no Ordenamentu Teritóriu, Arcângelo Leite, Sekretáriu Estadu Pekuária, Valentino Varela, Sekretáriu Estadu Dezastre Naturál, Jacinto Rigoberto, Sekretáriu Estadu Agrikultura, Marcos da Cruz no Sekretáriu Estadu  Obras Públikas, Domingos Caeiro.

   Ba leten