Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 15 fulan-marsu tinan 2023

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 15 fulan-marsu tinan 2023

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili no, aprova projetu Proposta Lei, ne’ebé aprezenta husi vise-Primeiru-Ministru no Ministru Planu Ordenamentu, José Maria dos Reis, kona-ba rejime estraordináriu kompensasaun ba obra sira ne’ebé hala’o ona sein formalizasaun kontratuál.

Identifika ona projetu 44 ne’ebé aprova husi Konsellu Ministru kona-ba Administrasaun Fundu Infraestrutura, ne’ebé nunka formaliza iha kontratu, no balun husi projetu ne’e ezekuta ona.  Projetu proposta Lei ne’e ho objetivu atu estabelese mekanizmu kompensasaun ne’ebé ida ne’ebé justu ba empreza sira ne’ebé hala’o ona serbisu ne’e, no konsidera kustu sira ne’ebé gasta ona. Diploma ne’e prevee kriasaun komisaun espesiál ida atu avalia serbisu sira ne’ebé hala’o ona no aprezenta proposta kontratu tranzasaun ida ba empreza ida-idak. Efikásia husi kontratu ne’e sei depende ba akordu eskrita husi Kámara Kontas nian.

….

Konsellu Ministrus aprova Projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministrus Prezidénsia Konsellu Ministrus, kona-ba Rejime direitu titulár sira, membru órgaun soberania nian no titulár kargu polítiku sira nian.

Projetu Dekretu-Lei ne’e hakarak atu kompleta rejime sira ne’ebé estabelese ona iha Lei n. 7/2007, loron 25 fulan-jullu, ne’ebé aprova Estatutu Titulár sira ba órgaun soberania, no iha Lei 14/2009, loron 21 fulan-outubru, ne’ebé aprova Estatutu remunerasaun ba titulár no kargu polítiku sira, ne’ebé refere ba direitu titulár no membru órgaun soberania sira nian no titulár  kargu polítiku sira. Objetivu ne’e mak atu garante konsisténsia no kompriensibilidade sistema jurídiku nian, tanba dekretu Governu rua ne’ebé daudaun ne’e vigora, kona-ba ninia revogasaun prevee, dezatualiza ona, la hatudu mudansa sira ne’ebé mosu iha ordenamentu jurídiku.

.....

Aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé aprezenta husi Ministru Interiór ba nomeasaun Superintendente-Xefe Henrique da Costa atu ezerse kargu Komandante-Jerál Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), ba períodu tinan tolu, tanba ne’e, promove nu’udar Komisáriu-Jerál. Ho Rezolusaun ne’e ida-ne’e, nune’e hapara komisaun servisu atuál komandante-Jerál PNTL, komisáriu Faustino da Costa nian.

……

Konsellu Ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu, ne’ebé mós aprezenta husi Ministru Interiór hodi nomea Superintendente-Xefe Pedro Belo atu ezerse kargu Segundu Komandante-Jerál PNTL, ba períodu tinan tolu, tanba ne´e promove nu’udar Komisáriu. Ho Rezolusaun Governu nian ida-ne’e hapara mós komisaun servisu Komisáriu Mateus Fernandes nian.

……

Aprova mós alterasaun ba projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, kona-ba alterasaun daruak ba Dekretu-Lei n. 37/2022, loron 25 fulan-maiu, kona-ba subsídiu fim do ano nian ba uma kain.

Kona-ba projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova iha Sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 1 fulan-fevereiru tinan 2023, agora define katak pagamentu subsídiu fim do ano nian sei hala’o husi fulan-novembru tinan 2022 to’o fulan-outubru tinan 2023, suspende durante períodu kampaña eleitorál ba eleisaun deputadu sira Parlamentu Nasionál nian.

……

Nune’e mós proposta sira husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun ne’ebé aprova ona alterasaun ba projetu Dekretu-Lei kona-ba apoiu pontuál ba vulneravel sira.

Relasiona ho projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprova oba iha Sorumutuk Konsellu Ministrus iha loron 25 fulan-janeiru tinan 2023, agora define katak diploma ne’e tama iha vigór iha loron 1 fulan-juñu tinan 2023.

……

Konsellu Ministrus aprova pakote lejizlativu ida, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude ni Desportu, Armindo Maia, kona-ba Rejime Jurídiku ba sistema nasionál edukasaun pré-eskolár, ensinu báziku no ensinu sekundáriu.

Pakote lejizlativu ida ne’e atu estabelese sistema nasionál edukasaun pré-eskolár no revee sistema nasionál ensinu báziku no ensinu sekundáriu, no regula kestaun organizasaun prinsipál sira husi nivel edukasaun ni ensinu iha ámbitu sistema edukativu nasionál. Diploma tolu ne’e estabelese norma orientadora sira, planeamentu ba rede oferta edukativa sira, rejime administrasaun no jestaun estabelesimentu públiku sira, regra sira ne’ebé bele aplika ba estabelesimentu partikulár no kooperativu, no ninia integrasaun iha rede oferta edukativa sira servisu públiku nian.

……

Aprova ona Projetu Rezolusaun Governu kona-ba donativu ho valór dolar amerikanu rihun 60 atu fó ba Reprezentasaun Permanente Repúblika Árabe Saharaui Demokrátika, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Magno.

Medida ne’e atu hametin lasu istóriku sira ne’ebé kesi Timor-Leste ho Repúblika Demokrátika  Árabe Saharaui, bazeia ba dezeju komún hodi luta ba autodeterminasaun, iha prinsípiu solidariedade hodi luta ba libertasaun nasionál no iha direitu ba autodeterminasaun no independénsia, ne’ebé hatuur iha Konstituisaun Repúblika, iha Rezolusaun Parlamentu Nasionál kona-ba solidariedade no apoiu ba povu Saaraui, no iha faktu katak Timor-Leste kontribui ona, hahú kedas iha tinan 2011, ba funsionamentu Reprezentasaun Permanente Saaraui ne’e iha Dili, liuhusi fó  subsídiu anuál ida hodi hala’o  ninia atividade iha Timor-Leste no iha rejiaun.

.....

Konsellu Ministrus aprova projetu Proposta Rezolusaun Parlamentu Nasionál nian rua, ne’ebé aprezenta mós husi Ministra Adaljiza Magno, ba ratifikasaun Akordu kona-ba Servisu Aéreu ho Governu Nova Zelándia no ba ratifikasaun Akordu Transporte Aéreu ho Governu Estadu Katár.

Akordu sira-ne’e kona-ba servisu aéreu ho Governu Nova Zelándia no Governu Qatar ho objetivu atu promove dezenvolvimentu servisu kompetitivu no inovadór sira, no garante liután nivel seguransa no protesaun internasionál. Kooperasaun iha área aviasaun sivíl ho nasaun rua ne’e atu lori benefísiu ba parte hotu no hodi kontribui ba progresu ekonómiku no sosiál Timor-Leste nian, liuliu iha setór turizmu.

….

Aprova ona projetu Dekretu-Lei rua, ne’ebé aprezenta husi Ministru Agrikultura no Peskas, Pedro dos Reis, kona-ba Fitosanidade no Kuarentena no Saúde Animál no Kuarentena.

  • Projetu Dekretu-Lei ne’e kona-ba Fitosanidade no Kuarentena ninia objetivu prinsipál sira maka atu proteje ai-horis no produtu sira orijen vejetál maihusi peste no moras ne’ebé bele fó ameasa ba rekursu sira ne’e ka ba ekonomia, no ne’ebé bele hetan impaktu negativu ba seguransa ai-han, iha área agríkola ka iha meiu ambiente. Ninia objetivu mós atu fornese enkuadramentu ida ne’ebé klaru, efisiente no fó dalan ba atividade komérsiu no negósiu nian, atu kapasita funsionáriu públiku sira no fasilita atividade setór privadu nian. Projetu Dekretu-Lei ne’e atu estabelese no aliserse jurídiku ba importasaun no esportasaun ba ai-horis sira, produtu ho orijen vejetál no artigu sira-seluk ne’ebé regula ona, estabelese enkuadramentu ida ba vijilánsia doméstika, define prosedimentu hodi hatán ba detesaun peste sira ne’ebé regula ona no define enkuadramentu jerál ba medida fitosanitária sira. Nune’e mós kria enkuadramentu ida ne’ebé permite atu implementa dispozisaun, ho estabelesimentu papel autoridade ne’ebé responsavel, ninia podér no meiu sira ne’ebé uza hodi implementa regra sira ne’e. Enkuadramentu ne’ebé estabelese ona iha Dekretu-Lei ne’e, sei dezenvolve liuhusi regulamentu sira, ne’ebé sei define prosedimentu no detalle tékniku sira-seluk.
  • Projetu Dekretu-Lei kona-ba Saúde Animál no Kuarentena, ho objetivu prinsipál sira atu proteje saúde animál no asegura produtu sira ho orijen animál ne’ebé seguru, prevene moras animál nian sira no risku sira iha kuarentena ba saúde públika no ba seguransa alimentár, hodi fornese enkuadramentu loloos ida no efisiente ba atividade sira komérsiu no negósiu nian. Diploma ida-ne’e atu estabelese medida jerál sira saúde animál nia norma espesifika sira iha ámbitu akuikultura na sanidade ba animál akuátiku sira, define funsaun sira ba kestaun sira saúde veterinária públika, regula medikamentu veterináriu sira nian no fornese sistema ida ba identifikasaun na rastreabilidade animál nian sira. Ministériu Agrikultura no Peskas sei responsabiliza hodi asegura ba aplikasaun medida sira iha territóriu nasionál nian, liuhusi regulamentu sira ne’ebé sei define prosedimentu no detalle tékniku sira-seluk.

….

Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus, kona-ba Alterasaun Dahuluk ba Dekretu-Lei n. 1/2017, loron 15 fulan-marsu, ne’ebé kria Imprensa Nasionál Timor-Leste, I.P. (INTL).

Ho projetu Dekretu-Lei ne’e atu adopta Imprensa Nasionál Timor-Leste hanesan modelu organizasionál adekuada ba realidade no nesesidade mutável sira INTL nian, adopta modelu ida ne’ebé flexível no dinámiku liu.

Lejizlasaun ida ne’ebé halo foin lalais ne’e, kona-ba organizasaun Administrasaun Indereta Estadu nian, atu hanoin filafali kona-ba modelu organizasionál INTL atuál, atu adekua modelu prátika atuál ida ne’ebé di’ak. Organizasaun Interna Imprensa Nasionál Timor-Leste obedese ba modelu ierárkiku, ne’ebé ninia regra prinsipál sira define ona iha diploma ne’e, maibé ninia konkretizasaun sei hala’o husi membru Governu ba tutela, ne’ebé maka di’ak liu hodi bele adopta modelu organizasionál ho nesesidade reál sira no nafatin mutável husi institutu públiku ida-ne’e.

Diploma ne’e fó mós atribuisaun balun no atividade foun sira ba INTL, liuliu ho produsaun ba selu branku (karimbu mutin), liuhusi rejime eskluzivu nian, ba uzu ofisiál Administrasaun Direta no Indireta Estadu nian, hodi edita no imprime boletin sira votu nian no dokumentu sira kona-ba identifikasaun no viajen nian no dokumentu seguransa sira seluk, bainhira prevee iha lejizlasaun espesiál.

….

Aprova mós projetu Proposta Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, alterasaun datoluk ba Lei nu. 11/2009, loron 7 fulan-outubru, kona-ba Divizaun Administrativa Territóriu.

Projetu Proposta Lei ne’e ho objetivu ba kriasaun sirkunkriasaun administrasaun inframunisipál foun tolu ka eskalaun daruak, ne’ebé rezultadu hotu-hotu husi prosesu desizaun postu administrativu sira ne’ebé maka daudaun ne’e eziste.

  • Alterasaun dahuluk hala’o iha postu administrativu atuál Maubara, iha Munisípiu Likisá, ne’ebé inklui área besik 264 km2, korresponde 48,7% husi territóriu munisípiu no populasaun besik ema rihun 22. Nune’e postu administrativu ne’e fahe ba rua: Maubara ne’ebé hela ho área 132 km2 no populasaun hamutuk 12.194; no Loes hela ho área 132 km2  no populasaun besik ema 9.700.
  • Alterasaun daruak hala’o iha postu administrativu atuál Kelikai, iha Munisípiu Baukau, ne’ebé inklui área besik 13,7% husi territóriu munisípiu no populasaun besik 17.471 nune’e, postu administrativu ne’e fahe ba tolu; Kelikai hela ho área 46 km2 no abitante hamutuk 7.096; Kelikai Antiga hela ho área 80 km2 no populasaun besik 5.998; no Matebian ho área 80 km2 ho abitante besik 4.300.

Konsidera katak prosesu eleisaun Parlamentu Nasionál ne’ebé la’o hela no atu permite ba Governu Atuál no Governu tuirmai planeia no ezekuta medida nesesária sira ba estabelesimentu no tama ba funsionamentu administrasaun foun sira iha postu administrativu no órgaun respetivu sira. Proposta Lei ne’e sei tama iha vigór iha loron 1 fulan-janeiru tinan 2024.

….

Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, aprezenta opsaun rekoñesimentu ba suku foun sira.

Halo ona aprezentasaun ida kona-ba inisiativa alterasaun ba diploma ministeriál kona-ba rekoñesimentu ba suku no aldeia foun sira, hodi rekoñese suku foun sanulu,  ne’ebé sei tama iha vigór iha loron 1 fulan outubru tinan 2023, ho objetivu atu fasilita komunidade sira hodi asesu ba sentru suku sira, aproxima autoridade lokál ba komunidade sira no promove dezenvolvimentu iha rejiaun sira ne’e.

….

Ikusliu, Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria aprezenta Opsaun polítika-lejizlativa sira kona-ba inisiativa ba kriasaun Fundu Turizmu nian.

Kriasaun ba Fundu Turizmu ne’e inisiativa ida atu fomenta turizmu iha Timor-Leste, apoia investimentu iha setór no kontribui ba empriendorizmu lokál, kria empregu no hamenus mukit. Prevee katak Fundu ne’e bele jere husi Autoridade Turizmu no halo tuir autonomia Administrativa no finanseira, asegura estabilidade finanseira, sustentabilidade no previzibilidade investimentu turizmu nian sira. Kriasaun ba Fundu ne’e nesesáriu, adekuadu no urjente hodi garante investimentu iha setór turizmu no kria oportunidade ba investimentu iha setór privadu nasionál no internasionál. Vantajen sira inisiativa nian inklui aumentu legalidade, lejitimidade, transparénsia, previzibilidade, kompetitividade, sustentabilidade, dezburokratizasaun no fomenta kultura negósiu no empriendorizmu nian. Remata

   Ba leten