Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 8 fulan-marsu tinan 2023

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 8 fulan-marsu tinan 2023

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no, aprova ona Rezolusaun Governu nian, ba kriasaun grupu traballu ba reavaliasaun partisipasaun Estadu nian iha projetu TL Cement. Projetu ne’e aprezenta hamutuk husi Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus, Joaquim Amaral, husi Ministru Petróleu no Minerál, Victor da Conceição Soares no husi Vise-Ministru Finansas, António Freitas.

Rezolusaun Governu ida-ne’e hakarak atu kria grupu traballu ida hodi reavalia partisipasaun Estadu nian iha projetu TL Cement. Grupu traballu ne’e sei kompostu husi reprezentante Ministériu oioin no sei iha responsabilidade atu analiza Akordu Espesiál Investimentu nian, kontratu promesa no akordu parasosiál ne’ebé asina ona, nune’e mós define oinsá ezerse direitu sira ne’ebé maihusi kontratu-promesa. Grupu ne’e sei aprezenta, iha prazu másimu loron 40, relatóriu ida ho konkluzaun no proposta hirak ne’ebé maka rezulta husi atividade ne’ebé dezenvolve ona no sei prezide husi reprezentante Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus.

Aprova ona projetu Dekretu-Lei ida, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia, ba alterasaun ba Dekretu-Lei n. 23/2010, loron 9 fulan-dezembru, ne’ebé aprova Estatutu Karreira Edukadór sira ba Infánsia no ba Profesór Ensinu Báziku no Sekundáriu (Estatutu Karreira Dosente nian).

Alterasaun ida-ne’e hakarak atu atualiza Estatutu Karreira Dosente hodi akomoda evolusaun no dezafiu sistema edukativu daudaun ne’e nian iha Timor-Leste, atu fó kontinuidade ba dezenvolvimentu rekursu umanus nasionál, hodi promove kualifikasaun profesór sira nian no atu asegura katak hirak ne’e tenke koloka tuir nesesidade reál país nian. Hakarak atu hametin valorizasaun karreira liuhusi sistema regulár sira atu halo verifikasaun (aferisaun) ba kompeténsia sira no prevee mekanizmu formasaun no avaliasaun dezempeñu nian ne’ebé bele garante kualidade sistema edukasaun no ensinu nian. Aleinde ne’e, Dekretu-Lei ida-ne’e determina estabelesimentu sistema rekrutamentu ida ba dosente foun sira liuhusi kriasaun Bolsa Kandidatura sira nian no kria rejime espesiál ida ingresu nian ba profisionál sira edukasaun nian ne’ebé dedika an ba ensinu no ne’ebé hetan ona abilitasaun mínima ne’ebé lei haruka hodi bele tama ba karreira. Nune’e, alterasaun sira ba Estatutu Karreira Dosente ninia objetivu mak atu garante kualidade ensinu no profesór sira nian, hodi promove meiu sira atu halo selesaun, verifikasaun no kolokasaun husi rekursu sira, bazeia ba méritu no profisionalizmu, no ho adaptasaun ba nesesidade nasionál sira.

Ba indivíduu kontratadu sira ne’ebé mak ezerse hela funsaun dosente durante tinan 2023 maibé laiha abilitasaun akadémika mínima ne’ebé presiza atu sai dosente, sei garante oportunidade atu hili kona-ba sira nia futuru, hanesan rekoñesimentu ba sira nia dedikasaun ba sistema edukasaun nasionál nian. Nune’e, sira bele hili entre kontratu provimentu ba tempu indeterminadu atu ezerse funsaun administrativa ka funsaun apoiu ba dosénsia, ho remunerasaun ekivalente ba Grau D, eskalaun dahuluk, husi rejime jerál administrasaun públika nian, ka indemnizasaun ida hanesan kompensasaun ba dedikasaun tempu servisu nian, ho valór saláriu ida ba tinan tolu ida-idak iha ne’ebé nia ezerse funsaun sira, tuir períodu kontratasaun ne’ebé rejista ona iha SIGAP.

...

Konsellu Ministrus aprova projetu rua ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia no husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Abrão Saldanha, relasiona ho prátika arte marsiál sira, maka hanesan:

  • Projetu Proposta Lei kona-ba Rejime Organizasaun no prátika desportiva arte marsiál sira.

Rejime Organizasaun no Prátika Desportiva Arte Marsiál ida ne’e iha Timor-Leste hakarak atu estabelese kuadru jurídiku adekuadu ida ba ensinu, aprendizajen no prátika arte marsiál, ne’ebé haree liubá prevensaun komportamentu sira  ne’ebé bele  fó ameasa ba  orden públika, ba regulasaun ensinu no prátika arte marsiál sira nian no ba promosaun husi arte marsiál nu’udar prátika desportiva. Rejime foun ne’e sei inklui diretrizes no norma konstituisaun, autorizasaun no lisensiamentu organizasaun arte marsiál nian, responsabilizasaun dixiplinár no kontra-ordenasionál, kriminalizasaun finansiamentu ilísitu husi organizasaun no sistema insentivu ida ba prátika arte marsiál tuir Lei. Proposta ne’e sei haruka ba Parlamentu Nasionál hodi halo diskusaun no votasaun.

  • Projetu Dekretu-Lei ba kriasaun Komisaun Reguladora Arte Marsiál (KRAM), I.P.,  no aprova ninia Estatutu.

Ho objetivu atu hametin pozisaun Komisaun Reguladora Arte Marsiál, diploma ne’e halo transformasaun KRAM nian ha institutu públiku ho autonomia téknika, administrativa, finanseira no patrimóniu rasik.

Institutu públiku ida-ne’e sei iha misaun atu regula no fiskaliza ensinu, aprendizajen no prátika arte marsiál hodi haree liu ba dezenvolvimentu fíziku no mentál husi indivíduu sira, hodi kontribui ba promosaun sidadania ativa, inkluzaun sosiál no laiha violénsia.

Ba oin, Komisaun sei iha atribuisaun área importante tolu: iha área kontra-ordenasionál, hodi sai responsavel atu halo instrusaun ba prosesu kontra-ordenasaun sira nian no atu aplikasaun sira-nia sansaun, iha área dixiplinár no iha fiskalizasaun ba federasaun sira ne’ebé ho utilidade públika desportiva, tuir Lejizlasaun ne’ebé vigora hela. Prevee katak ezersísiu ba atribuisaun KRAM sei regulamenta tuirmai, no katak parte ida husi ninia funsaun sira, ba oin, sei ezerse husi sira-nia federasaun rasik, hafoin ninia estatutu ne’e hetan rekoñesimentu.

...

Aprova ona projetu Rezolusaun Governu nian, ne’ebé aprezenta husi Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak ba kriasaun Komisaun ba elaborasaun relatóriu finál husi Mandatu Governu Konstitusionál da-VIII nian.

Komisaun ne’e iha misaun atu lidera preparasaun relatóriu finál husi mandatu Governu Konstitusionál da-VIII, ne’ebé inklui: a) dezenvolve ninia metodolojia no objetivu sira; b) hala’o konsulta hamutuk ho entidade relevante sira atu determina objetivu sira ne’ebé propoin ba relatóriu; c) aprezenta objetivu sira ne’ebé atu propoin ba Konsellu Ministrus ba aprovasaun ne’e; d) fasilita koleta dadus no realizasaun ba sorumutuk ho entidade relevante sira; e) asegura preparasaun relatóriu preliminár; no aprezenta projetu relatóriu nian ba Konsellu Ministrus.

...

Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, aprezenta opsaun polítika-lejizlativa ne’ebé sai hanesan baze ba inisiativa kriasaun retribuisaun atividade turístika ida.   

Opsaun sira ne’ebé aprezenta ninia objetivu mak atu estabelese lisensiamentu ba atividade turístika sira liuhusi pagamentu ba taxa ida no enkuadramentu legál atu halo kobransa husi taxa ba atividade turístika. Hakarak mós atu regulamenta atividade investimentu sira ne’ebé promove husi pesoa singulár ka koletiva, nasionál ka estranjeira, ne’ebé relasiona ho atividade turístika, no define direitu no obrigasaun setór públiku no privadu nian atu hala’o atividade turístika sira.

...

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak no Ministru Prezidénsia Konsellu Ministrus halo aprezentasaun rua kona-ba preparasaun Relatóriu Mandatu Governu Konstitusionál da-VIII no elaborasaun edisaun daruak kona-ba Relatóriu Revizaun Nasionál Voluntária (VNR 2.0, sigla iha lian-inglés) kona-ba progresu iha implementasaun ba Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (0DS).

Durante aprezentasaun ne’e, analiza ona konteúdu, estrutura, kronograma no metodolojia ba elaborasaun ba relatóriu hirak ne’e.

Retratu Mandatu Governu Konstitusionál da-VIII [2018-2023] nu’udar publikasaun ida ne’ebé sei deskreve atividade prinsipál sira no rezultadu husi Governu ne’e nian hahú kedas husi simu posse, nune’e mós dezafiu hirak ne’ebé enfrenta ona no rekomendasaun ba futuru. Hirak ne’e sei temi avansu sira iha setór sosiál, institusionál, ekonómiku no infraestrutura nian.

Revizaun Nasionál Voluntária ne’e nu’udar prosesu ne’ebé país sira avalia no aprezenta progresu nasionál hetan ona iha implementasaun Ajenda tinan 2030 nian, ne’ebé inklui avansu 17 iha Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS), ho objetivu atu halo progresu lalais liuhusi partilla husi esperiénsia sira, aprendizajen entre pár sira, identifikasaun lakuna no prátika di’ak no mobilizasaun parseria. Relatóriu VNR 2.0 sei prepara ho rekursu konsulta alargada ida no sei haree ba rezultadu Avaliasaun foun husi Estadu ba implementasaun  Planu Estratéjiku Nasionál tinan 2011 – 2030 nian, ne’ebé konklui ona iha tinan 2021, atu avalia situasaun daudaun ne’e nian no permite atu atualiza rezultadu ne’ebé reporta husi Timor-Leste iha tinan 2019. Rezultadu hirak ne’e sei aprezenta, iha fulan-jullu tinan 2023,  ba Forum Polítiku Altu Nivel Nasoins Unidas nian kona-ba Dezenvolvimentu Sustentavel, iha Nova Iorke, hafoin hetan tiha aprovasaun husi Konsellu Ministrus.

...

Ikusliu, Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, halo aprezentasaun ida kona-ba jestaun lixu daudaun ne’e nian no futuru jestaun rezíduu sólidu urbanu nian ba Munisípiu Dili.

Aprezenta ona pontu situasaun dezenvolvimentu estratéjia jestaun rezíduu sólidu urbanu Munisípiu Dili nian, ne’ebé loron-loron prodús liu husi tonelada 200, hodi ba soe iha lixu-fatin Tibar, iha Munisípiu Likisá. REMATA

   Ba leten