Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak hala’o sorumutuk ho omólogu australianu

Kua. 08 fevereiru 2023, 17:48h
329151779_6025102514202806_3190579023722732389_n

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, partisipa iha almosu servisu nian ida ne’ebé oferese husi ninia omólogu, Primeiru-Ministru Australianu, Anthony Albanese, ne’ebé hala’o iha loron 8 fulan-fevereiru tinan 2023, iha instalasaun sira ne’ebé dedika ba Xefe Governu Australianu (House of Government), besik Parlamentu Australianu, iha sidade Canberra, Territóriu Kapitál Austrália nian, iha ámbitu ninia vizita ofisiál ba país ida-ne’e.

Aleinde Xefe Governu país rua ne’e nian, konta mós ho prezensa Ministra Negósius Estranjeirus Australina, Penny Wong, Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun Timorense, Adaljiza Magno; Embaixadora Timor-Leste iha Canberra, Inês Almeida no embaixadór Austrália nian iha Timor-Leste, Bill Costello.

Durante almosu ne’e, Primeiru-Ministru Timor-Leste agradese ba laran di’ak no oin-na’in ne'ebé oferese ba membru delegasaun sira hotu no hato'o ninia agradesimentu pesoál ne’ebé kle’an, husi Governu no Povu Timoroan, ba apoiu tomak ne'ebé simu ona husi Governu Australianu, durante relasaun diplomátika iha tinan 20 ikus ne’e, apresiasaun  no gratidaun espesiál ba apoiu hirak ne'ebé simu ona iha tempu krize nian, liuliu iha tinan 1999, tinan 2006 no tinan 2020 ka tinan 2021, durante krize pandémika COVID-19 no dezastre naturál ne’ebé destroi ita-nia país.

Apresiasaun ida ne'ebé dirije ba profisionál saúde no ajente umanitáriu hotu-hotu, ne’ebé tulun ona vítima sira husi infesaun SARS-CoV-2 no inundasaun ne’ebé husik hela ba destruisaun eransa ida ne’ebé barak tebes.

Taur Matan Ruak hala’o mós rezumu ida kona-ba situasaun jerál iha Timor-Leste (valór no prinsípiu komún sira, demokrasia, redús ki’ak, kombate subnutrisaun no hadi’a seguransa ai-han) no debate mós kestaun balun kona-ba kooperasaun no parseria estratéjika, entre Governu rua ne’e, iha ámbitu pontu fundamentál tolu:

1)    Prosperidade Ekonómika, haree liu ba apoiu sira iha infraestrutura, iha mobilidade laborál no iha dezenvolvimentu projetu Greater Sunrise nian;

2)    Kooperasaun iha Defeza no Seguransa, haree liu ba renovasaun parseira estratéjika iha matéria seguransa nian, inklui seguransa marítima, kapasitasaun no formasaun ba rekursus umanus no renovasaun ba Programa Dezenvolvimentu Polísia Nasionál Timor-Leste, ne’ebé koñesidu ho sigla TLPDP; no

3)    Kooperasaun Rejionál, haree liu ba apoiu finanseiru no tékniku Austrália nian iha prosesu hodi prepara kondisaun no kritéria adezaun nian ba Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku (ASEAN).

 

   Ba leten