Sorumutu Konsellu Ministru, loron 2, fulan Juñu, tinan 2010

GOVERNU KONSTITUSIONAL BA DA-IV

SEKRETARIA ESTADU KONSELLU MINISTRU

.............................................................................................................................................

KOMUNIKADU IMPRENSA

Sorumutu Konsellu Ministru, loron 2, fulan Juñu, tinan 2010

Konsellu Ministru hala’o sorumutu iha loron kuarta ne’e, loron 2 fulan Juñu tinan 2010, iha sala Sorumutu Konsellu Ministru nian, iha Palásiu Governu, iha Dili no halo aprovasaun ba:

1. Dekretu-Lei ne’ebé regula publisidade iha RTTL

Dekretu-Lei ne’ebé hetan aprovasaun ho alterasaun, regula ezersísiu atividade publisitária ne’ebé RTTL,EP. halo, iha momentu ida ne’ebé la iha regulasaun iha matéria radiodifuzaun no televizaun einjerál, hanesan mós kona-ba publisidade.

Atu hatutan katak Estatutu RTTL, E.P (ne’ebé hetan aprovasaun liu husi Dekretu-Lei no 42/2008, loron 26 fulan Novembru) estabelese katak empreza ne’e bele prosege kualkér atividade komersiál ne’ebé iha relasaun hanesan ho atividade servisu públiku nian liuliu esplorasaun atividade publisitária nian.

Maibé, esplorasaun atividade publistária nian ne’ebé sai hanesan fonte reseita RTTL nian ida- ne’ebé importante, tenke hetan regularizasaun atu nune’e labele prejudika liberdade editoriál órgaun públiku komunikasaun sosiál ida-ne’e nian, nune’e mós atu salvaguarda kontinuasaun ne’ebé loos ba fin no obrigasaun sira RTTL, E.P. nian.

Nune’e, Konsellu Ministru halo aprovasaun atu adopta Dekretu-Lei ida-ne’e, ne’ebé regula ezersísiu atividade publisitária RTTL, E.P. nian.

2. Dekretu-Lei ne’ebé muda Rejime Gabinete Ministeriál.

Diploma ne’ebé hetan aprovasaun ho alterasaun, mai retifika dezekilíbriu salariál balu liuliu ba kargu xefe gabinete nian.

Rejime Gabinete Ministeriál nian ne’ebé define husi Dekretu-Lei n.o 8/2007, loron 11 fulan Dezembru tinan 2007, ba efeitu sira remuneratóriu nian, tau membro sira gabinete nian iha nivel salariál ne’ebé hanesan tuir nivel salariál husi kareira rejime jerál funsaun públika nian. Liuliu, ekivale zefe gabinete sira ho funsionáriu nivel 7 tuir kareira sira rejime jerál nian.

Rejime Kareira nian no Kargu sira  Diresaun no Xefia Aministrasaun Públika nian, ne’ebé mai husi Dekretu-Lei n.o 19/2006, loron 25 fulan Novembru, hetan alterasaun husi Dekretu-Lei n.o 27/2008, loron 11 fulan Juñu, halo tranzisaun husi funsionáriu permanente husi nivel salariál ba grau kareira rejime jerál, tuir artigu 33.o hodi halo korespondénsia ba tabela vensimentu foun ida.

Maibé, kargu sira diresaun no xefia nian, liuliu Diretór-Jerál no Diretór Nasionál, ne’ebé antes iha ekivalénsia ho nivel salariál 6 ka 7, la halo tranzisaun ne’ebé hanesan, sira nia vensimentu sei regula husi tabela autónoma ida, ho valór ne’ebé aas  liu.

Nune’e, situasaun ne’ebé hanesan, invlountariamente motiva “dezpromosaun” ida husi kargu xefe gabinete, ne’ebé la halo sira hetan saláriu ne’ebé ekivale ho kargu diresaun no xefia nian, hodi ekivale de’it ho kargu tékniku superiór ida, hanesan ho kazu Grau A nian.

Tanba ne’e mak lejizladór sira sempre iha hanoin atu ekivale saláriu xefe gabinete ida nian ho saláriu kargu diresaun no xefia ne’ebé aas liu, saláriu diretór-jerál nian, ka até husi konteúdu husi funsaun hirak ne’eb’e nia ezerse, importante atu retifika situasaun ida-ne’e.

Hosi sorin seluk, tenke halo ekiparasaun ba membru gabinete nian sira seluk ba grau kareira nian ne’eb’e adekuadu.

3. Rezolusaun ne’ebé Aprova Realizasaun Kontratu ho FreeBalance ba Realizasaun Sistema Informasaun Finanseira.

Konsellu Ministru halo aprovasaun ba realizasaun kontratu ida liu husi Ajuste Diréta entre Ministériu Finansa no FreeBalance (FB), ne’ebé sei hadi’a duni sistema Informasaun no Jestaun Finanseira ne’ebé dadaun ne’e iha.

FreeBalance fó ona tulun iha nivel informasaun no Jestaun Finanseira ba RDTL hahú husi tinan 2001, bainhira Governu hala’o selesaun atu implementa SIFG ne’ebé bele asegura kontrolu orsamentál, livru-mestre jerál ida no funsaun kompra nian no pagamentu ba RDTL. RDTL halo fila fali kontratu ho FreeBalance iha tinan 2007 atu providénsia servisu no módulu adisionál sira husi ninia pakote responsabililzasaun nian,  inklui ho surat tahan pagamentu nian, orsamentasaun ba dezempeñu no rekonsiliasaun bankária.

Kontratu no proposta FreeBalance nian abranje aprovizionamentu software, hardware no servisu tékniku SIGF nian ida-ne’ebé bo’ot teb-tebes.

Módulu/atualizasaun hirak ne’e sei permite RDTL hadi’a SIGF ne’ebé ohin loron iha.

4. Dekretu-Lei ne’ebé Estabelese Lei-oan Institutu Defeza Nasionál

Institutu Defeza Nasionál (IDN) hanesan entidade públika ida-ne’ebé halo parte ba Administrasaun Indireta Estadu nian, iha autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál. Entidade ida-ne’e sei haree kriasaun ba kondisaun hirak ne’ebé adekuadu ba investigasaun no promosaun ensinu materiál sira Defeza no Seguransa nian, hodi buka atu fó valór ho eselénsia  ba Forsa Armada, Forsa no Servisu Seguransa nian, Kuadru Superiór sira Administrasaun Públika nian no entidade privada sira ne’ebé iha interese iha matéria sira-ne’e.

Integra iha estrutura IDN nian mak Diretór ida, Konsellu Jerál ida, Konsellu Diretivu ida no Konsellu Pedagójiku no Sientífiku ida, ne’ebé sei hala’o kna’ar tuir objetivu hosi kriasaun ba Institutu, sein sobrekarega estrutura administrativa no oráriu públiku, hodi adia kriasaun órgaun sira seluk ba faze ida hafoin instalasaun. Nune’e, iha  faze ida-ne’e, IDN sei moris ho estrutura administrativa ne’ebé iha hela, hanesan mós ho relasaun atu estabelese ho departementu Governu nian sira seluk, liuliu ho F-FDTL.

5. Rezolusaun ne’ebé Aprova Adjudikasaun ba Konstrusaun Kais temporáriu  iha Potu Hera

Konsellu Ministru halo aprovasaun ba adjudikasaun ba Empreza LIFESE Engineering, kona-ba projetu obra públika ba konstrusasun kais temporáriu portu Hera.

Lokalizasaun jeográfika ne’ebé privilejiadu hosi portu ida-ne’e, kondisaun sira-ne’ebé nia dispoin atu promove operasionalizasaun ba meiu navál sira, nesesidade atu iha fatin ida-ne’ebé di’ak nu’udar sadere fatin ba ró patrulla nian rua ne’ebé ita foin hetan, nune’e mós ba kondisaun no konfortu ne’ebé kaís ne’e sei proporsiona ba militár sira-ne’ebé provizoriamente sei  hala’o kna’ar iha ne’ebá, justifika duni konstrusaun ne’e.

Atu  hatutan katak Estadu RDTL nian iha nesesidade atu iha ekipamentu operasionál ne’ebé bele  garante la’ós de’it seguransa navegasaun nian, manutensaun ba ró sira, maibé mós fiskalizasaun área portuária Hera nian.

Konsellu Ministru analiza mós:

1.Aprezentasaun kona-ba Kareira Espesiál sira iha Administrasaun Públika

Iha aprezentasaun kona-ba Kareira Espesiál sira iha Administrasaun Públika, Komisaun Funsaun Públika (KFP) esplika ba Konsellu Ministru kona-ba situasaun prosesu ne’e nian, hodi aprezenta mós sujestaun balu kona-ba elaborasaun projetu sira.

Iha ona proposta balu ne’ebé hetan ona aprovasaun, 3 iha hela diskusaun nia laran (iha área Notariadu nian, Guarda Prizionál nomós Finansas) no 2 iha hela faze elaborasaun nian (ba Diplomata sira Edukasaun nian).

KFP fó hanoin fila fali rekizitu sira-ne’ebé presiza ba elaborasaun projetu Kareira Espesiál sira- ne’e nian iha Aministrasaun Públika, nune’e mós ba nia implikasaun sira. Atu ultrapasa difikuldade sira-ne’ebé detekta to’o oras ne’e, KFP aprezenta proposta oioin mak  hanesan:

  1. Proposta kona-ba kareira espesiál nian tenke subskrita mós husi KFP;
  2. Subskrisaun ba Proposta sira-ne’e depende ba reuniaun kordenasaun nian ho Vise-Primeiru-Ministru, Ministériu ne’ebé iha interese no KFP;
  3. KFP sei halo proposta ba Governu kona-ba subsídiu sira izolamentu nian, servisu tuir turnu, adisionál no oras estraordinária;
  4. Prezidente KFP nian tenke hetan konvite atu parttisipa iha reuniaun Konsellu Ministru nian bainhira koalia kona-ba asuntu sira-ne’ebé iha relasaun ho Funsaun Públika;
  5. Proposta Kareira Espesiál nian ne’ebé iha hela diskusaun tenke submete ba Konsellu Ministru hafoin liu husi prosesu hotu-hotu ne’ebé propoin.

Konsellu Ministru husu ba Komisaun Funsaun Públika atu prepara dokumentu ida ho diretríz sira-ne’e, atu bele regula kriasaun Kareira Espesiál.

   Ba leten