Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-maiu tinan 2022

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 17 fulan-maiu tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Dekretu-Lei lima, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak.

Projetu Dekretu-Lei ne’e kona-ba Orgánika Sekretaria Estadu ba Komunidade Timoroan sira iha Esteriór. Sekretaria Estadu ida-ne’e, sei tutela direta ba Primeiru-Ministru, buka atu hatán ba hakaran timoroan sira nian ne’ebé hela iha rai-li’ur. Objetivu husi Sekretária Estadu foun ida-ne’e atu hametin lasu ne’ebé halibur sidadaun timoroan sira iha rai-li’ur no Estadu Timor. Ho servisu ida-ne’e, hein katak sidadaun timoroan sira ne’ebé hela iha rai-li’ur bele hetan asesu fasil liután ba servisu públiku importante lubun ida. Sekretaria Estadu ida-ne’e mós sei iha funsaun atu fahe informasaun kona-ba prosesu dezenvolvimentu Timor-Leste nian ba komunidade timoroan sira iha rai-li’ur no mobiliza komunidade timoroan sira hodi promove Timor-Leste iha rai-li’ur.

Projetu Dekretu-Lei kona-ba regulamentu Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál nian. Diploma ida-ne’e regula Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál nian no estabelese modelu investimentu verba husi fundu ne’e, ne’ebé ho objetivu atu hetan rendimentu no atu asegura ninia permanénsia. Fundu ida-ne’e, sei iha dotasaun inisiál US$ 1.000.000.000,00 (dolar amerikanu billaun ida) sei sai hanesan fundu autónomu ida no iha autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál. Objetivu husi fundu ne’e mak atu finansia programa sira apoiu nian ba Kombatentes Libertasaun Nasionál, liuliu iha área apoiu sosiál, edukasaun, saúde, empregu, asesu ba kréditu no atividade sira ne’ebé hetan rendimentu. Fundu ne’e mós sei responsavel hodi selu prestasaun pekuniária únika ne’ebé prevee iha Estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál nian.

Projetu Dekretu-Lei ne’ebé atribui direitu alojamentu ne’ebé dignu ba militár F-FDTL nian ne’ebé iha servisu ativu no efetivu, no ba membru PNTL sira, ne’ebé, tanba razaun servisu, tenke muda ba hela iha munisípiu ne’ebé la hanesan ho ninia hela-fatin baibain. Direitu ida-ne’e konkretiza liuhusi instalasaun ba militár sira F-FDTL no militár FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste, ne’ebé iha servisu ativu no efetivu, no membru sira PNTL nian ne’ebé, tanba razaun servisu, tenke muda ba hela iha munisípiu ne’ebé la hanesan ho ninia hela-fatin baibain, uma ne’ebé disponibiliza hosi Estadu., Estadu bele disponibiliza uma sira ne’ebé Estadu nian ka aluga uma ba efeitu ida-ne’e.

Projetu Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Programa atu estimula renovasaun no expansaun ba área sira plantasaun kafé nian. Konsidera importánsia agrikultura nian, liuliu kultura ba kafé, atu hadi’a kondisaun moris timoroan sira nian no ba dezenvolvimentu ekonómiku país nian, nune’e mós importánsia atu apoia produsaun no promosaun kafé orgániku ho kualidade aas no hadi’a produsaun kafé nian liuhusi reabilitasaun plantasaun kafé, Governu deside atu estabelese programa apoiu ida-ne’e. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu estimula renovasaun ba plantasaun kafé nian, haluan área sira plantasaun kafé nian, aumenta produsaun anuál kafé no atu hasa’e rendimentu agrikultór sira nian.

Apoiu maka hanesan tuir-mai ne’e:

Projetu Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Programa atu apoia plantasaun Ai-Parapa sira iha tasi ninin no aprova sira-nia regra ezekusaun nian tuirmai ne’e:

 

Objetivu sira husi Dekretu-Lei ida-ne’e mak:

Apoiu ne’e konkretiza liuhusi atribuisaun subvensaun públika ida ho valór hamutuk US$ 0,50 (sentavu limanulu) ba ai-parapa ida-idak ne’ebé kria iha viveiru ka kuda.

Konsellu Ministru mós aprova ona projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, Armindo Maia, kona-ba medida apoiu nian ba estabelesimentu edukasaun pré-eskolár, ensinu báziku no sekundáriu públiku no partikulár ne’ebé integra iha rede oferta servisu públiku hodi hetan asesu ba internet, hodi atribui bolsa ba alunu sira ne’ebé di’ak liu no hodi implementa projetu pilotu  “eskola iha uma ka homeschooling” nune’e mós ba finansiamentu estudu viabilidade estabelesimentu Escola de Raiz nian.

Ho projetu Dekretu-Lei ida-ne’e estabelese:

Ikusliu, Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Seguransa Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos, ne’ebé halo alterasaun datoluk ba Dekretu-Lei n. 55/2020, loron 28 fulan-outubru, ne’ebé aprova konstituisaun Fundu Rezerva Seguransa Sosiál no definisaun ba modelu jestaun nian ida-idak.

Ho alterasaun ida-ne’e, define konseitu jestaun operasionál no permite katak Fundu Rezerva Seguransa Sosiál diretamente, ka liuhusi Banku Sentrál Timor-Leste ka entidade públika seluk, ne’ebé responsavel ba jestaun operasionál, bele uza kontratasaun ka subkontratasaun husi entidade sira seluk hodi asume funsaun espesífika balu ne’ebé inklui iha jestaun operasionál Fundu nian.

Aleinde ne’e, ho alterasaun ida-ne’e, klarifika katak ativu sira ne’ebé sai hanesan parte iha karteira Fundu Rezerva Seguransa Sosiál nian tenke emite husi entidade sira ne’ebé la aprezenta risku substansiál inkumprimentu nian, hodi garante seguransa ba Fundu ne’e rasik, ho masimiza rendimentu no minimiza risku sira.

Ikusliu, halo tan aprezentasaun projetu Dekretu-Lei tolu, husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Seguransa Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos.

 

Projetu substituisaun SAII ho pensaun sosiál ida ba invalidés no ferik-katuas.

Ho alterasaun lejizlativa ida-ne’e, alterasaun sira tuirmai ne’e ho objetivu atu:

              - Muda konseitu, subsídiu ba pensaun;

- Altera ámbitu pesoál, inklui traballadór sira ne’ebé iha sistema kontributivu, maibé la iha direitu ba pensaun;

- Ajusta valór prestasaun nian, hodi garante katak montante pensaun la ki’ik liu limite liña pobreza internasionál nian;

- La permite akumulasaun ho rendimentu seluk;

- Altera periódiku pagamentu nian, hosi pagamentu semestrál ba pagamentu mensál.

Projetu ne’ebé estabelese valór mínimu ba pensaun mínima invalidés no ferik-katuas nian ba rejime kontributivu.

Objetivu husi proposta ida-ne’e mak atu garante pensaun mínima ida, tuir karreira kontributivu traballadór sira nian.

 Projetu kriasaun Servisu ba Verifikasaun Inkapasidade sira nian.

Objetivu husi projetu ne’e mak atu kria servisu ida ne’ebé sertifika situasaun sira inkapasidade nian, ba efeitu atribuisaun prestasaun sosiál nian. REMATA

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=30592