Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-maiu tinan 2022

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 4 fulan-maiu tinan 2022

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, Dili, no aprova projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, kona-ba alterasaun dahuluk ba Orgánika Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura nian. Projetu hosi Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu altera parsialmente estrutura orgánika Ministériu ida-ne’e nian hodi permite rezolve obstákulu servisu nian balun ne’ebé hasoru iha tinan tolu ikus governasaun nian, atu permite kontinuasaun serbisu kreximentu no evolusaun setór ensinu superiór nian iha Timor-Leste.

Reapresia no aprova mós projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministru Finansas, António Freitas, kona-ba Rejime Jurídiku foun Aprovizionamentu nian, Kontratu Públiku no ninia Infrasaun sira. Projetu hosi Dekretu-Lei ida-ne’e sai ona hanesan objetu deliberasaun iha Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 16 fulan-marsu tinan 2022, maibé tanba iha alterasaun balun iha faze redasaun finál nian, presiza submete ba deliberasaun foun. Ho objetivu atu kria rejime jurídiku ida ne’ebé foun, klaru, simples, objetivu, rigorozu no transparente liu hodi promove dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál país nian.

Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares, kona-ba kriasaun ba Kompañia Mineira Timor, S.A.. Empreza mineira nasionál ida-ne’e ho objetivu atu realiza atividade mineira sira hanesan define ona iha lei, inklui atividade rekoñesimentu, prospesaun no peskiza, avaliasaun, dezenvolvimentu, esplorasaun, tratamentu, transporte no komersializasaun minerál nian sira, nune’e mós atividade enserramentu mina nian. Sei bele mós realiza atividade komplementár ka asesoria kona-ba atividade mineira no atividade sira prestasaun servisu nian relasiona ho atividade mineira sira, ne’ebé inklui, liuliu, servisu konsultoria téknika komersiál no jestaun nian iha setór mineiru.

Konsellu Ministrus aprova mós projetu rua Proposta Rezolusaun nian ba Parlamentu Nasionál, ne’ebé aprezenta husi Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno, kona-ba ratifikasaun ba adezaun hosi Konvensaun kona-ba Direitu Ema ho Defisiénsia no ratifikasaun ba adezaun hosi Protokolu Opsionál ba Konvensaun kona-ba Direitu Ema ho Defisiénsia. Konvensaun ida-ne’e hanesan instrumentu direitu internasionál nian, ne’ebé ho objetivu atu promove, proteje no garante katak ema ho defisiénsia bele hetan direitus umanus no liberdade fundamentál hotu-hotu, ho forma hanesan, hodi promove respeitu ba ninia dignidade rasik.

Konsellu Ministrus delibera atu aprova efetivu anuál atu inkorpora iha FALINTIL – Forsa Defeza Timor-Leste iha tinan 2022, tuir projetu ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus. Nune’e, aprova ona realizasaun ba rekrutamentu militár ba inkorporasaun hosi rekruta na’in-atus-neen, iha ne’ebé, 240 ba komponente Forsa Navál nian, 240 ba komponente Forsa Terrestre nian no 120 ba unidade sira seluk.

Tuir projetu sira ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva, Konsellu Ministrus delibera ona atu autoriza loke prosedimentu sira aprovizionamentu nian, liuhusi konkursu públiku internasionál, ba obras públikas kona-ba obras reparasaun auto-estrada Suai – Beaço nian, Seksaun 1: Suai – Fatucai/Mola no kona-ba konstrusaun Estrada Munisipál UaicaKelikai – Ossu nian.

Ikusliu, Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Armanda Berta dos Santos no Ministra Saúde, Odete Maria Freitas Belo, hanesan Prezidente no Vise-Prezidente husi Komisaun Interministeriál ba Elaborasaun no Koordenasaun ba Ezekusaun Planu Vasinasaun kontra COVID-19 nian, aprezenta ba Konsellu Ministrus kona-ba rezultadu sira no alterasaun sira lubun ida ba Planu ne’e.

Husi alterasaun prevista, salienta katak vasina Pfizer daudaun ne’e sei administra ba sidadaun ho idade hanesan ka 18 ba leten, hanesan mós doze dahuluk no daruak, aleinde doze reforsu (booster) nian ne’ebé abranje ona grupu idade ida-ne’e. Ema ne’ebé simu ona doze dahuluk husi vasina Astrazeneca ka Sinovac bele simu doze daruak vasina Pfizer nian.

To’o loron 2 fulan-maiu, totál 71,6% husi joven sira iha nivel nasionál entre tinan 12 no 17, pelumenus simu ona doze ida. Iha país tomak 36,9% husi joven sira simu ona doze rua. Iha Dili, 74,4% husi joven sira ho idade entre 12 no 17 simu ona doze rua husi vasina Pfizer.

Relasiona ho indivíduu sira ne’ebé ho idade 18 ba leten, 72,2% simu ona pelumenus doze daruak no 84,6% simu ona pelumenus doze ida husi vasina kontra COVID-19. REMATA

 

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=30523