Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-novembru tinan 2021

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

……………………………………………………………………………………………………………

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 24 fulan-novembru tinan 2021

Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova ona projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Filomeno da Paixão de Jesus, kona-ba Estatutu Orgániku F-FDTL nian.

Diploma ida-ne’e ho objetivu atu halo reforma orgánika Forsas Armadas nian hodi permite sira atu fó resposta ida ne’ebé adekuada liu ba dezafiu no misaun foun sira ne’ebé ezije resposta sira ne’ebé integrada liu hamutuk ho ita-nia parseiru estratéjiku sira iha nivel rejionál no mundiál. Diploma ne’e klarifika kompeténsia husi órgaun no servisu ida-idak no promove melloria ba artikulasaun polítiku-militár nian, relasiona ho Defeza Nasionál.

Projetu Dekretu-Lei ne’e mós ho objetivu atu kompatibiliza orgánika F-FDTL nian la’ós de’it ho kontestu legál atuál, hanesan, Lei Defeza Nasionál no Sistema Autoridade Marítima, maibé mós ho dokumentu estruturante lubun ida iha área Defeza nian, hanesan, Konseitu Estratéjiku Defeza no Seguransa Nasionál, Konseitu Estratéjiku Militár, Sistema Forsas Nasionál nian, Misaun Forsas Armadas no Dispozitivu F-FDTL nian.

Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos, ne’ebé estabelese rejime jurídiku kona-ba kurríkulu padraun nasionál ensinu superiór nian no ne’ebé regulamenta sistema bináriu, rejime jurídiku ba grau no diploma sira ensinu superiór nian, kondisaun ba ninia atribuisaun, sistema kréditu sira, kalendáriu letivu, sistema avaliasaun ba unidade kurrikulár sira no konkluzaun ba programa estudu sira. Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e ho objetivu atu:

Konsellu Ministrus aprova ona projetu Dekretu-Lei kona-ba Kriasaun Liña Kréditu “Fasilidade Garantia Kréditu Suave”. Projetu Dekretu-Lei ne’e aprezenta husi Ministru Turizmu, Komérsiu no Indústria, José Lucas do Carmo da Silva, ho objetivu atu promove no estimula empriendedorizmu sosiál no aposta iha projetu inovadór sira, ne’ebé fó dalan hodi reforsa estrutura emprezariál no industriál iha rai-laran. Liña Kréditu” Fasilidade Garantia Kréditu Suave” ne’e hodi apoia kapitalizasaun no fasilita asesu ba finansiamentu husi empreza mikro, ki’ik no média sira, liuliu husi sira ne’ebé foka liu ba empriendedorizmu sosiál no inovasaun iha setór komérsiu, turizmu no indústria.

Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, aprezenta projetu Dekretu-Lei, ne’ebé hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus, kona-ba Pagamentu estraordináriu husi saláriu adisionál fulan ida nian ba funsionáriu, ajente no kontratadu sira administrasaun públika nian. Pagamentu estraordináriu ida-ne’e abranje funsionáriu no ajente sira hotu Administrasaun Públika nian, exetu funsionáriu kontratadu estranjeiru sira.

Konsellu Ministrus aprova mós projetu Dekretu Governu nian, ne’ebé aprezenta mós husi Ministru Finansas, kona-ba pagamentu suplementár ba funsionáriu no ajente sira ne’ebé maka halo serbisu iha prosesu preparasaun Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2022 no taka Konta Jerál Estadu tinan 2021 nian. Suplementu ida-ne’e ho objetivu atu kompensa volume estraordináriu serbisu funsionáriu no ajente sira Ministériu Finansas nian ne’ebé envolve iha prosesu hirak ne’e, ne’ebé ezije loron serbisu ida ne’ebé kleur liu kompara ho períodu normál ne’ebé prevee iha lei.

Konsellu Ministrus aprova, ho alterasaun, projetu Dekretu-Lei, ne’ebé mós aprezenta husi Ministru Finansas, ho alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei kona-ba Rejime Jurídiku Parseria Públiku Privada ba Portu Tibar. Ho diploma ida-ne’e prevee katak, ba oin, Estadu tenke disponibiliza terrenu ne’ebé presiza ba ezekusaun medida sira ne’ebé prevee ona iha lisensa ambientál, iha deklarasaun ba impaktu ambientál no iha planu jestaun ambientál no prevee mós katak konsesionária bele asesu, tranzita no hala’o serbisu iha terrenu sira  ne’e.

Hafoin halo análize ba aprezentasaun pontu situasaun epidemiolójika nasionál, husi koordenadór sira Sala Situasaun Sentru Integradu Jestaun Krize nian (SIJK) no haree ba promulgasaun foin lalais kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei nú. 10/2004, Lei Sistema Saúde, Konsellu Ministrus deside:

Kompara ho medida sira ne’ebé vigora hela, diploma ne’e mantein parte barak husi medida sira ne’ebé la’o hela no rejista alterasaun balun, hanesan, bainhira tama mai territóriu nasionál la presiza hetan autorizasaun husi Primeiru-Ministru, maibé tenke sujeita nafatin ba kontrolu sanitáriu no hatudu rezultadu negativu iha teste SARS-CoV-2 nian.

Lisensa, autorizasaun no atu administrativu no dokumentu sira seluk mantein sira nia validade to’o loron 31 fulan-janeiru tinan 2022, naran katak prazu sira ne’e la fiksa tuir akordu internasionál ka tuir lei ne’ebé Parlamentu Nasionál aprova tuir rezerva kompeténsia absoluta.

Nafatin iha obrigasaun hodi halo izolamentu profilátiku obrigatóriu tuir saida maka molok ne’e define ona. REMATA

 

url: http://timor-leste.gov.tl?lang=tp&p=29766