Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-setembru tinan 2021

Prezidénsia Konsellu Ministrus

VIII Governu Konstitusionál

...........................................................................................................................

Komunikadu Imprensa

Sorumutuk Estraordináriu Konsellu Ministrus nian iha loron 20 fulan-setembru tinan 2021

Konsellu Ministrus hala’o sorumutu iha Palásiu Governu, iha Dili no, aprova projetu Dekretu-Lei ne’ebé ho objetivu atu kria Subsídiu mensál Ai-han nian, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augustu Gomes.

Subsídiu ida-ne’e, hanesan produtu agríkola nasionál ne’ebé sei fó ba funsionáriu públiku sira, ho objetivu permite hamenus despeza ho akizisaun ba ai-han sira no konfesaun refeisaun sira, no, liuliu, atu promove akizisaun produtu agríkola sira husi produtór nasionál, no mós atu insentiva aumentu produtividade setór agríkola nian. Kompete ba Sentru Lojístiku Nasionál akizisaun, jestaun, armazenamentu ba produtu sira, maka hanesan ninia distribuisaun ba órgaun no servisu respetivu sira.

Fulan-fulan, funsionáriu públiku sira iha direitu ba foos 35kg, batar kilo lima, koto kilo lima, fore-mungu kilo lima no fore-keli kilo rua. Karik laiha produtu sira anteriór balun ne’ebé temi ona, bele troka ho produtu sira-seluk ho valór hanesan. Sei entrega fulan tolu dala ida, husi órgaun no servisu sira ba benefisiáriu sira ne’ebé ezerse sira-nia funsaun.

Aprova mós projetu Dekretu-Lei atu kria subsídiu mensál transporte nian ba titulár sira iha kargu diresaun no xefia nian no ba funsionáriu sira Administrasaun Públika nian atu substitui atribuisaun veíkulu sira Estadu nian. Kriasaun ba subsídiu ida-ne’e, atu kompensa kustu regulár sira husi benefisiáriu sira relasiona ho transporte no mós atu hamenus despeza husi atribuisaun veíkulu sira Estadu nian no promove rasionalizasaun ba parke automóvel públiku. Montante mensál subsídiu nian ho valór US$ 25 ba funsionáriu públiku sira, US$ 50 ba Xefe sira Sesaun nian, US$ 75 ba Xefe sira Departamentu nian, US$ 100 ba Diretór-Nasionál sira no US$ 150 ba Diretór-Jerál sira. Kalkula katak medida ne’e permite atu alkansa poupansa ida liu dolár amerikanu rihun 700 kona-ba kustu atuál akizisaun no manutensaun ba veíkulu sira no kombustivel nian.

Konsellu ministrus aprova projetu Rezolusaun Governu kona-ba jestaun no realokasaun veíkulu sira Estadu nian ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas. Rezolusaun ida-ne’e prosede introdusaun ba medida sira jestaun lubun ida ba veíkulu sira Estadu nian, atu hamenus despeza ne’ebé ba nia atribuisaun no promove rasionalizasaun ba parke automovel públiku. Ho aprovasaun ba Rezolusaun Governu nian ida-ne’e, entre medida sira-seluk: a) sei suspende akizisaun ba veíkulu sira Estadu nian iha tinan 2022; b) liuhusi despaxu, Ministru Finansas, sei fixa númeru limitasaun ba viatura sira ne’ebé aloka ba órgaun no servisu ida-idak; c) kualkér akizisaun ba veíkulu sira Estadu nian, sei kompensa ho alieneasaun ba númeru veíkulu hanesan; d) no veíkulu hotu Estadu nian sei rejista iha baze dadus nasionál nian.

Konsellu Ministrus aprova Dekretu-Lei, ne’ebé aprezenta husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, hodi kria Ajénsia Nasionál ba Planeamentu, Monitorizasaun no Avaliasaun (ANAPMA).

Ho aprovasaun ba diploma ida ne’e, Unidade ba Planeamentu, Monitorizasaun no Avaliasaun (UPMA) halakon no substitui ho Ajénsia Nasionál Planeamentu, Monitorizasaun no Avaliasaun (ANAPMA), hanesan serbisu sentrál administrasaun direta Estadu nian, ho autonomia administrativa no finanseira.

Ajénsia ida-ne’e ninia misaun maka fó apoiu tékniku no administrativu ba Primeiru-Ministru, iha ninia kompeténsia sira kona-ba fortalesimentu institusionál Estadu nian no kona-ba koordenasaun asaun membru Governu nian, liuliu atu konkretiza objetivu no meta sira ne’ebé prevee iha Programa Governu nian.

ANAPMA iha responsabilidade atu organiza, koordena no superviziona prosedimentu no prosesu administrativu sira ba planeamentu plurianuál nian husi médiu prazu, ba períodu tinan lima, no ba monitorizasaun no avaliasaun husi ninia implementasaun.

Ajénsia ne’e dirije husi Diretór Ezekutivu ida, ne’ebé tuir ierarkia subordina ba Primeiru-Ministru no hetan tulun husi Diretór Adjuntu na’in tolu ne’ebé responsavel ba área Administrasaun no Finansas, ba área Planeamentu, no ba área monitorizasaun no avaliasaun.

Hetan ona aprovasaun ba projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta mós husi Primeiru-Ministru, atu kria Servisu Apoiu ba Sosiedade Sivil no Auditoria Sosiál (SASSAS).

Ho aprovasaun ba Dekretu-Lei ne-e, halakon Gabinete Apoiu ba Sosiedade Sivil no Unidade Auditoria Sosiál, husi Gabinete Primeiru-Ministru, sei transforma ba Servisu Apoiu ba Sosiedade Sivil no Auditoria Sosiál, hanesan mós serbisu sentrál ida ba administrasaun direta Estadu nian, ho autonomia administrativa no finanseira, hodi garante kapasidade resposta ho lalais ba servisu sira Administrasaun Públiku nian, ne’ebé responsavel atu hatán ba solisitasaun sira ne’ebé mai husi organizasaun sira sosiedade sivil nian.

SASSAS dirije husi Diretór Ezekutivu ida, tuir ierarkia subordina ba Primeiru-Ministru no koadjuva husi Diretór Adjuntu ida ba subvensaun públika sira no Diretór Adjuntu ba Administrasaun no Finansas.

Ikusliu, Konsellu Ministrus delibera atu deklara katak laiha objesaun ba omologasaun, husi Ministru Edukasaun, Juventude no Desportu, husi lista kandidatu sira ne’ebé aprova iha faze preliminár husi prova eskrita no mós ba realizasaun husi prova orál/entrevista ba kandidatu sira ne’e, ba kontratasaun tékniku na’in 93,  hodi prienxe vaga  iha nível servisu  sentrál  husi Ministériu ida-ne’e. REMATA

 

 

   Ba leten